No 27. septembra aicinām apmeklēt jauno izstādi Daugavas muzejā – ABI KRASTI. Izstāde veidota ar VKKF mērķprogrammas “Latvijai – 100” atbalstu. Izstādes autore ir Daugavas muzeja vēsturniece Lilita Vanaga, bet par māksliniecisko izstādes noformējumu rūpējusies māksliniece Laimdota Steķe. Galvenais izstādes motīvs ir Latvijas valstiskuma veidošanās Daugavas krastu pilsētās un mūsdienu novados 100 gadu garumā, ar mēģinājumu notvert fotogrāfijā to īpašo katrā no vietām. Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa ir kādā veidā (dzimtā vieta, skola, darba dzīve u.c.) bijuši un ir saistīti ar kādu vietu pie Daugavas -  352 kilometros gar upes krastiem Latvijas Republikas robežās. Pirmā pasaules kara gados Raiņa rakstītie vārdi „Daugav`s abas malas mūžam nesadalās” arī šodien  aicina skatīt mūsu varenākās upes abus krastus  kā vienotu veselumu. 100 gadu laikposmā tie ir  lielie kultūrvēsturiskie novadi/reģioni – Vidzeme, Zemgale, Latgale, Sēlija vai Raiņa Kurzeme. Taču mūsu laiks ir 21. gadsimts. Kādi novadi īsti atrodas labajā, kādi kreisajā krastā? Jau 2019. gadā apritēs 10 gadi kopš izveidoti 110 LR administratīvie novadi, savs neatkarīgs statuss ir 9 lielākajām pilsētām. Pie Daugavas atrodas trīs lielās pilsētas – galvaspilsēta Rīga, republikas nozīmes pilsētas Daugavpils un Jēkabpils un 18 novadi, par kuriem arī būs šis stāsts. Aicinām apmeklētājus ne tikai izpētīt šo novadu pieturas punktus 100 gadu garumā, bet arī sameklēt sev tuvās, mīļās vietas, un pēc izstādes apskates atstāt savas atmiņas un sajūtas par kādu konkrētu vietu Daugavas krastā, tādā veidā veidojot kopīgo stāstu par mūsu Latviju – tādu, kādu mēs to visvairāk mīlam.

„Es nevaru iedomāties dzīvi bez pasakas, bez ticības brīnumam”

Sapņu magoņu zieds mūžību nekāro

/A.Skujiņa/

Reģistrācija atvērta: http://www.salaspilssporto.lv/pieteikumi/

28.februārī plkst.17.30 Salaspils novada bibliotēkā norisināsies tikšanās ar veloalpīnistu, ekstrēmceļotāju Bruno Šulcu, kurš stāstīs par piedzīvoto, kājām veicot Apija ceļu (via Appia), kas tiek uzskatīts par vecāko lielceļu pasaulē. Tas ir vienīgais seno romiešu uzbūvētais ceļš, kas bruģēts visā tā garumā un nosaukumu ieguvis par godu būvdarbu organizētājam Romas republikas cenzoram Klaudijam Apijam Cekam.

Bruno Šulcs ir inženieris mehāniķis, grāmatu un ceļojumu filmu autors. Pirmā grāmata „Uzdrīkstēšanās būt pašam sev” tapusi, apkopojot piedzīvoto 1996.gadā veicot nobraucienu ar velosipēdu no 5642 m augstās Elbrusa virsotnes Kaukāzā.

Laipni aicinām visus interesentus 28.februāra vakarā bibliotēkā kopā ar ceļotāju Bruno Šulcu doties pa Apija ceļu. Tikšanās laikā tiks demonstrēta filma.

Uz tikšanos!

Programmā: 

• Dziedās JVA “Sunrise” un krievu dziesmu ansamblis “Otrada”; 
• Dejos DA “Karuselis”; 
• Bērnus gaidīs Pekausis ar draugiem, lai kopā ietu jautrās rotaļās un aizraujošās aktivitātēs. 

Ar jautrību un labu noskaņojumu pavadīsim ziemu, sagaidīsim pavasari un nosvinēsim slāvu tautu iemīļotos svētkus! 

Ieeja brīva!