Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Uzruna Lāčplēša dienā 2014.gada 11 novembrī

lacplesa-2634Lāčplēša dienas gājienu iesākām ļoti īpašā mūsu Salaspils novada vietā. Te, kur šodien ir Ako piemineklis, reiz atradās tas, ko mēs dēvējam par seno Salaspili. No pirmajām ziemeļbriežu mednieku apmetnēm, vēlāk viena no liekākajiem Ziemeļaustrumu tirdzniecības centriem Daugmales pilskalna - hronikās minētās Zemgaļu ostas, no līvu brīvības cīņām līdz pat Salaspils pagasta centru un Laukskolu 20. gadsimtā - tas viss šeit kādreiz bija un zuda mūsu likteņupes dzelmē.

Bet palicis ir mūsu lielās vēstures notikumu gars. Sajūtas, kas liek mums apzināties kopīgo ceļa gājumu un, ja nepieciešams, vienoties kopīgā kaujā plecu pie pleca. Tieši tā, kā to pirms 95 gadiem darīja mūsu priekšteči. Ilgi bija iets grūtais pazemības, kalpa ceļš. Tam bija pienācis gals brīvības cīņu rītā.

Lāčplēša dienā tika izcīnīta brīvība un sava valsts. No pirmā pasaules kara radītajām ģeopolitikas jukām dzima jauna republika - valsts, kura bija demokrātiska un brīva. Valsts, kurā valdīja tolerance, kurā dažādas tautas baudīja tiesības uz savu kultūru un izglītību. Tā bija brīva valsts, brīva no totalitāras ideoloģijas, bez represijām pret citādi domājošiem, bez vajāšanām pret žurnālistiem un politiskiem darbiniekiem. Tā neapdraudēja savus kaimiņus. Mēs visi esam tieši šīs valsts un šīs brīvības mantinieki – turpinātāji.

Par šādu brīvības valsti savas dzīvības atdeva dažādu Latvijas tautu dēli. Par šādas valsts izcīnīšanu karavīri tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni, tai skaitā desmit varoņi no mūsu Salaspils novada.

Viņi necīnījās par autoritāra režīma prastajām idejām - viņi cīnījās par brīvu valsti. Cik bieži šodien mums šī „brīvā valsts” ir neērta ar savām neskaitāmajām iespējām, viedokļiem, atbildību par sevi un citiem, ar mēdiju visatļautību, ar dažādumu! Var teikt, ka „brīva valsts” arī miera laikā pieprasa no mums katra būt mazliet karavīram – disciplinētam un gatavam ziedoties par pašu brīvības ideju. Kā mēdz teikt,- „es jums nepiekrītu, bet esmu gatavs cīnīties par iespēju jums izteikties”.

Un tomēr šajā dažādo viedokļu laikā mums jāsaprot, kurā brīdī svešas varas iedēstīts vārds ir nevis demokrātiska izpausme, bet gan pret Latvijas sirdi pavērsts ierocis. Mūsu drauds šajā gadījumā ir vēstures nezināšana un vienaldzība. Nelabvēļiem ir jāsaprot, ka mēs nekad nepieļausim 1940. gada atkārtojumu, jo mēs atceramies savu pagātni un neesam vienaldzīgi pret nākotni. Mēs būsim kā mūsu jaunās armijas karavīri 1919. gadā – ar degsmi sirdī un iepriekšēju pasaules kara rūdījumu.

Īsi pirms neatkarības zaudēšanas 1940. gadā salaspilieši par godu karā zudušajiem mūsu novadniekiem uz piemiņas plāksnes rakstīja:

„Gadu simti nesīs tālām ciltīm Jūsu darbu nemirstīgo slavu”.

Patiesi tā bija un būs! Slava mūsu varoņiem! Saules mūžu Latvijai!

Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Cudars

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis