Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Jaunā bērnudārza projektā izmantosim zviedru pieredzi

1 zviedrijaJanvāra nogalē Salaspils novada pašvaldības pārstāvji - Izglītības daļas vadītāja Inga Elksne, PII “Jāntārpiņš vadītāja Evita Beļska un Tehniskās daļas energopārvaldnieks Gatis Žogla - kopā ar uzņēmuma “MADE arhitekti” projektētājiem, kuri šobrīd izstrādā jaunās - septītās pirmsskolas iestādes ēkas projektu, viesojās Zviedrijas pilsētā Knivstā. Vizītes galvenais uzdevums bija iepazīties ar zviedru kolēģu pieredzi jaunu pirmsskolas iestāžu un skolu ēku būvniecībā un to piemērotību mācību organizēšanai.

Knivsta ir augoša komūna, kas atrodas tikai 27 minūšu vilciena brauciena attālumā no Stokholmas, līdzīgi kā mēs no Rīgas. Knivstas pašvaldībā šobrīd ir ap 18000 iedzīvotāju, bet to skaits strauji pieaug. Šī ir “jauna” pilsēta - tās iedzīvotāju vidējais vecums ir 36 gadi, tātad tās ir ekonomiski aktīvas ģimenes ar bērniem, tāpēc ir ļoti nepieciešamas skolas un pirmsskolas.

Par gūtajiem iespaidiem stāsta Gatis Žogla: “Vizītes laika Knivstā apskatījām divas pasīvās skolas ēkas, vienu pasīvo bērnudārza ēku un vienu celtniecības procesā esošu pasīvo multifunkcionālo sporta un kultūras halli. Īpaša uzmanība tika veltīta tehniskajiem risinājumiem, kas aukstajā ziemeļu klimatā prasa minimālu apkures enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot nevainojamu telpu funkcionalitāti un komforta līmeni visā ēkā. Iepazināmies gan ar ēku norobežojošajām konstrukcijām, gan apkures un ventilācijas risinājumiem. Jāatzīmē, ka tehniskie risinājumi, kas pielietoti šo Zviedrijas ēku celtniecībā, ir pazīstami un pieejami arī Latvijā. Piemēram, lepojamies, ka logi, kas uzstādīti apskatītajās ēkās, ražoti tepat Salaspils novadā”.

Jā, salaspilieši Knivstā ne tikai smēlās pieredzi, bet droši varēja arī lepoties ar savu novadu, jo zviedru “gudrās” ēkas ir tādas, arī pateicoties Salaspils novadā ražotajām būvelementiem. Jāatzīmē, ka vizīte uz šo Zviedrijas pilsētu notika, lielā mērā pateicoties tieši uzņēmuma “i2” vadītājam Kristam Slokenbergam, kuram jau ir izvērtusies veiksmīga sadarbība ar Knivstu. Krists Slokenbergs par to stāsta: “Esmu Knivstas pilsētā piedalījies visās jaunajās būvēs kā logu, durvju, jumta stiklojumu, noēnojumu, fasāžu sistēmu u.c. būvelementu ražotājs. Jā, tas viss ražots Salaspilī! Visas šīs ir “nākamās paaudzes” ēkas, tajās dzīve ir omulīgāka un komfortablāka, un to energopatēriņš ir apmēram 10 reizes mazāks nekā līdzīgās ēkās. Varu apgalvot, ka tie ir gan “i2 Factory “, gan Knivstas veiksmes stāsti”.

Vizītes laikā pieredzētais un iegūtās zināšanas tiks pielietotas Salaspils jaunceļamā bērnudārza projektēšanā un celtniecībā, kas daudzkārt ļaus samazināt enerģijas patēriņu, salīdzinot ar jau esošajām publiskajām ēkām.

Savukārt par izglītības nozares specifiku Zviedrijā stāsta Izglītības daļas vadītāja Inga Elksne:

“Viesojoties skolās, mūs pārsteidza pārdomātais ēku un telpu plānojums, lai būtu ērti pārvietoties un mācīties, lai būtu iespēja veikt kopīgus uzdevumus un vienkārši komunicēt un socializēties, tā apgūstot tik nepieciešamās 21. gadsimta prasmes.

Raksturīgi, ka Zviedrijā, ienākot ikvienā izglītības iestādē, ielas apavi tiek novilkti un atstāti tam īpaši atvēlētā vietā, un gan skolotāji, gan skolēni staigā zeķēs. Protams, rūpīgāk ir jāstrādā telpu uzkopējiem, bet ieguvums ir ievērojama trokšņa līmeņa samazināšanās. Par to izglītības iestādēs tiek domāts, arī izvēloties troksni slāpējošus materiālus apdarei. Telpās, kurās vienlaicīgi mēdz uzturēties daudz cilvēku – ēdamzālē, gaiteņos – atrodas monitori, kuros bērni redz trokšņa līmeni, un paši var nolemt uzvesties klusāk. Tas tiešām strādā – bērni viens otru kontrolē un iemācās savstarpējo atbildību. Tādu pat atbildības pilnu attieksmi var iemācīties arī ēdamzālē, kur bērnam ir iespēja pašam nokomplektēt savu pusdienu porciju tieši tādu un tik, cik viņš var apēst. Izmetot pārpalikumus konteinerā, tie tiek nosvērti, un gan bērns, gan arī apkārtējie redz, cik ēdina ir izniekots, un arī tas strādā. Vide un tehnoloģijas piespiež domāt par resursu taupīšanu un koriģēt attieksmi pret līdzcilvēku darbu.

Vispār jāatzīst, ka interjeri ir vienkārši, bet funkcionāli, arī āra laukumu konstrukcijas ir darinātas no dabiskiem materiāliem un ir drošas. Galvenais – funkcionalitāte, nevis ārišķīgums.

Skolās ir daudz atvērtas telpas – bibliotēka, mājturības kabinets, atpūtas zonas. Pedagogi uzskata, ka šādas vietas ir ļoti nepieciešamas gan kopīgu uzdevumu veikšanai, gan “dzīvajai” komunikācijai pretēji dzīvei virtuālajā telpā.

Ļoti daudz tiek domāts par gaismu. Logi ir gan ārsienās, gan starp telpām, un bērnus, šķiet, nemaz netraucē gaiteņos esošie cilvēki, kuri noraugās viņu nodarbībās, jo skolēni jau ir pieraduši, ka skaisto skolu apciemo daudz viesu. Pedagogi atzīst, ka bērniem skolā tik ļoti patīk, ka pēc stundām tos ir grūti pierunāt doties mājās. Knivstas skolēni ļoti lepojas ar savām skolām un ir galvenie videi draudzīga dzīvesveida vēstneši. Jāatzīst, ka arī mūsu jaunajā skolas korpusā Ceru ielā ir izdevies ieviest dažus līdzīgus mūsdienīgus elementus.

Pirmsskolā tiek ļoti domāts par bērnu veselību. Lielajiem bērniem pusdienas miegs nav obligāts, bet viņi var atpūsties tam piemērotā telpā, turpretī mazie bērni pusdienlaiku guļ svaigā gaisā - vēsā verandā vecāku sagādātā siltā guļammaisā. Raksturīgi, ka katrai grupai ir ieeja no ielas. Tas tādēļ, lai pēc iespējas ātrāk būtu iespēja novilkt ielas apavus, tā saglabājot tīras telpas.

Ļoti ceru, ka daudz no redzētā tiks īstenots arī mūsu jaunajā pirmsskolas iestādē. Varu droši teikt, ka šī ir vienlīdz nozīmīga pieredzi visiem – gan projektētājiem, gan tehniskajiem darbiniekiem, gan arī izglītības nozares speciālistiem, lai jaunais bērnudārzs veiksmīgi izdotos gan saturā, gan formā. Lai tieši Salaspilī būtu Latvijā pirmā tik inovatīva pirmsskolas iestāde.”

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis