Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Valsts prezidents pasniedz Salaspils pašvaldībai jauno novada ģerboni

28.martā jau piekto reizi notika "Pašvaldību ģerboņu svētki", kuru laikā Valsts prezidents Andris Bērziņš Salaspils novada domes priekšsēdētājam Raimondam Čudaram pasniedza Salaspils novada ģerboni. Vēl ģerboņus saņēma Ķeguma, Sējas un Viļānu novadi, Madonas novada Ošupes pagasts un Daugavpils novada Skrudalienas pagasts.

Ģerbonis, ko lietojām līdz šim, savulaik reģistrēts kā pilsētas ģerbonis. To izstrādājis mākslinieks Jānis Strupulis 1995. gadā.

Ģerboņa augšējā daļā simboliski attēlota Salaspils šodiena – augoša un plaukstoša jauna mūsdienu pilsēta. Asns un lapas simbolizē pilsētas teritorijā esošo Botānisko dārzu. Robotais mūris ģerboņa apakšējā daļā nosacīti nozīmē nocietinātu pili (1186. gadā uz Mārtiņsalas tiek uzcelta pils un Salaspils pirmo reizi tiek pieminēta vēstures avotos). Zilais lauks simbolizē Daugavas dzelmi, kurā tagad atrodas Mārtiņsalas pils drupas.

Sala.
Kad Mārtiņsala vēl nebijusi appludināta, kāds salaspilietis Mārtiņš saderējis ar draugiem, ka uz senās pils mūra drupām nosēdēs visu nakti.
Negaidot neilgi pēc pusnakts gaiss tā kā sabiezējis un kļuvis dzirdams cīņas troksnis. Tāda kā dzelzs žvadzoņa, kliedzieni, vaidi. Vēl pēc brīža redzējis, kā it kā no gaisa savijas cīnītāju tēli. Tad vienā mirklī viss beidzies. Mārtiņš pārliecināts, ka redzējis Daugavas līvu vadoņa Ako vīru cīņu, bet par redzēto klusējis, un tikai daudzus gadus vēlāk par piedzīvoto izstāstījis mazdēlam.

Pils.
Vēl 1186. gadā bīskapa Meinarda laikā Mārtiņsalā sāka celt mūra pili. Šī pils arī devusi Salaspils nosaukumu. Tagad pils un Mārtiņsala guļ Daugavas dzelmē.
Kāds dolēnietis sen stāstījis, kā reiz paņēmis Mārtiņsalā pie baznīcas lielu akmeni, uzlicis uz ragutiņām un atvilcis mājās.  Nolicis to akmeni ārā pie durvīm, un miera vairs nebijis. Akmens vaid un vaid. Tad vedis akmeni atkal atpakaļ, un vaidēšana beigusies. Stāsta, ka ar akmeņiem kuri nāk no Salaspils seno piļu drupām, vēl šobaltdien varot notikt dīvainas lietas. Šiem akmeņiem esot sava atmiņa, un līdz ar tiem sētā varot ienākt arī kādreizējo notikumu atbalsis.

Sala. Pils – Salaspils. Senā un jaunā vienlaicīgi.
Mūsu novada liktenis ir īpašs, reizēm skarbs. Daudz ir nogrimis tiešā un pārnestā nozīmē, daudz ir zudis. Tomēr latviešu teikās ir izteikta ticība, ka nogrimusī pils var uzcelties, ja tikai uzmin tās vārdu. Lai celtos, ir jāatminas senais, un tad var iet uz priekšu, un sasniegt mērķi.
Salaspilī kā nekur citur kopā savijušās seno dienu liecības un izaugsme, pieredze, viedums un jaunības degsme. Salaspils ir kā asns, kurš neatlaidīgi tiecas pret sauli, izlaužot sev ceļu pat viscietākajā zemē, lai krāšņi salapotu.

Jau 2004.gadā teritoriālās reformas rezultātā tika Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju pārtapa par Salaspils novadu, tomēr ģerbonis saglabājās tas pats, līdz beidzot pagājušajā gadā no Heraldikas komisijas tika saņemts ieteikums izveidot Salaspils novada ģerboni. Jau tad bija skaidrs, ka jau visu iecienītais un labi atpazīstamais vairogs ar Daugavas dzelmi, pils mūri un lapoto asnu virs tiem noteikti ir jāsaglabā. 

Te nu pašvaldība padomu un palīdzību lūdza iepriekšējā ģerboņa autoram Jānim Strupulim, kurš ieteica papildināt ģerboni ar sudraba pavedienapmali, simbolizējot novadu kā vienotu kopienu. Šo ideju atbalstīja arī Heraldikas komisija.

gerb mazs

Šodien svinīgajā ceremonijā Melngalvju namā piedalījās domes vadības pārstāvji - domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, priekšsēdētāja vietnieces Olga Pāvulīte un Malda Caune un izpilddirektors, bijušie pašvaldības vadītāji Juris Putniņš, Rudīte Ķikuste, Goda salaspiliete Aija Kušķe un Brigita Vrubļevska. Prezidenta ielūgumu saņēma arī Goda salaspilieši Knuts Skujenieks, Lilita Vanaga, Daina Lasmane, Ēvalds Mugurēvičs, Edīte Ābeltiņa, kā arī NBD direktors Andrejs Svilāns un ģerboņa autors Jānis Strupulis.

Novadu prezentēt palīdzēja mūsu lieliskie jaunieši, 1.vidusskolas skolēni Arta Krēsliņa un Rolands Ševčenko, bet Mūzikas un mākslas skolas skolotāja, jaunā flautiste Arta Asare šo priekšnesumu kuplināja, atskaņojot latviešu tautas dziesmu „Tumša nakte, zaļa zāle” A.Semaško apdarē. Pēc ceremonijas jaunieši saņēma kultūras ministres atzinību par aizkustinošo priekšnesumu un solījumu apciemot mūsu novadu.

Un kā himna Salaspilij šajā svinīgajā brīdī izskanēja mūsu novadnieka, Goda salaspilieša, dzejnieka Knuta Skujenieka vārsmas:

Te Daugava, te mūsu upe svētā,
Kur debess plašums spoguļojas zils,
Šai krastā, mums uz mūžiem novēlētā,
Ir mūsu mājas, mūsu Salaspils.

Ik zemes pēda te ir rētām klāta,
Un dvēseles caur zāļu saknēm sauc
To maksu neaizmirst, kas samaksāta,
Lai mums zem saules mierā dzīvot ļauts.

Lai pilnā augumā mēs varam brīvi
Celt nama spāres, dziedāt, art un sēt,
Lai varam godam vadīt savu dzīvi
Un tēvu zemi bērniem novēlēt.

Lai kur mūs liktens vilinās vai svaidīs,
Mums gaisma ir, kas mūžam nepievils;
Ar mātes rūpi sirdī allaž gaidīs
Te mūsu mājas, mūsu Salaspils.

 

Birkas:Ģerbonis

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis