Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Septembri iesākam Juglas kauju simtgades zīmē

Juglas kaujas_pub

Atzīmējot apritējušos simts gadus kopš smagajām kaujām pie Mazās Juglas, ko militārajā vēsturē sauc par Rīgas operāciju, sestdien Salaspils un Ikšķiles novados notika piemiņas pasākumi, to ietvaros Tīnūžu tautas namā atklāja izstādi ''Uz Rīgu: 1917''.

Piemiņas brīdī karavīru kapsētā Salaspils novada “Auziņās” godināja tur apbedītos 1917. gada kaujās pie Mazās Juglas kritušos latviešu strēlniekus, kuri tolaik cīnījās Krievijas armijas sastāvā, un Vācijas armijas karavīrus.

1917. gada septembra sākumā sākās lielākā vācu ofensīva Austrumu frontes Daugavas sektorā. Vācu armijas mērķis – ielenkt un iznīcināt Krievijas 12. armiju, kas aizsargāja Rīgu, un ieņemt pilsētu. Uzbrukums sākās 1917. gada 1. septembrī Rīgas pievārtē – Ikšķilē un Mazās Juglas upes krastos, tagadējo Salaspils un Ikšķiles novadu teritorijā, kur aizsardzības pozīcijas bija arī ieņēmusi 2. Latviešu strēlnieku brigāde.

Šīs bija vienas no vissmagākajām kaujām, ko nācies izcīnīt latviešu strēlniekiem. Vācu armijas daļas forsēja Daugavu pie Ikšķiles un virzījās uz Ropažiem ar mērķi ielenkt ap 200000 lielo krievu 12. armiju, iznīcināt to un ieņemt Rīgu. Lai 12. armija pagūtu iziet no draudošā ielenkuma, vācieši uz kādu laiku bija jāaiztur. Lilita Vanaga grāmatā "Salaspils novads. Gadsimtu hronoloģija" raksta, ka krievu armijas rindās sākas panika, haotiska bēgšana, pametot kaujas tehniku, zirgus, vezumus. Latviešu strēlnieki bija vienīgā disciplinētā karaspēka daļa, kuru varēja sūtīt pret vāciešiem. Strēlnieki nonāca smagā situācijā, jo 12. armijas vienības izrādījās pilnīgi nespējīgas iesaistīties kaujās kā papildspēki. Tikai dažas Krievijas armijas vienības bija kaujas spējīgas. 26 stundas latviešu strēlnieki cīnījās pret vismaz 6 reizes lielākiem pretinieka spēkiem. Zaudējumi bija tik lieli, ka kapsēta tika izveidota ierakumu un cīņu vietā.

Godinot smagajās kaujās kritušos karavīrus, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars atzīmēja: “Šodien pieminam ne tikai latviešu strēlnieku varonību, bet arī šeit kritušos un mūsu novadu zemē guldītos vācu armijas karavīrus. Šie karavīri pirms simts gadiem karoja pretējās pusēs, bet nu atdusas vienā kapsētā. Tas vien parāda, cik absurds ir karš jebkuras tautas un visas cilvēces vēsturē.”

Piemiņas brīdī klāt bija arī Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, pašvaldību vadību pārstāvji, diplomāti, zemessargi, jaunsargi un sabiedrības pārstāvji. Klātesošie nolika ziedus un, izskanot septiņām zalvēm, godināja kritušos karavīrus ar klusuma brīdi.

Savukārt Tīnūžu tautas namā izstādes ''Uz Rīgu: 1917'' kurators Kaspars Špēlis aicināja paraudzīties uz karu nevis no politiskā vai militārās taktikas aspekta, bet ieraudzīt karavīrā cilvēku, kam ir sava dzimtene, mājas, tuvinieki un kurš noteikti negrib mirt kaujas laukā. Izstāde ļoti emocionāli un cilvēcīgi mudina rast atbildi uz jautājumu, kas aktuāls arī mūsdienās: “Ko nozīmē būt karavīram?”

“Šeit karš ir attēlots bez ierastā patosa, tāds, kāds tas ir – pretīgs, netīrs un smirdīgs," tā izstādi pieteica Kaspars špēlis. Apmeklētāji par vēsturiskajām kaujām var uzzināt, lūkojoties caur pašu karavīru atmiņām, viņu dienasgrāmatām, vēstulēm tuviniekiem no visām trim karā iesaistītajām pusēm - vācieša, krieva un latvieša atmiņām. “Izstāde ir nevis par viņiem, bet par mums,” skaidro K. Špēlis. Par ekspozīcijas veidošanu viņš īpaši pateicīgs gan vēstures entuziastiem, gan privātkolekcionāriem, bet īpaši – Bavārijas arhīvam, kur bija iespēja atrast informāciju par 100 gadus seniem notikumiem pie Juglas un ar vācisku precizitāti fiksētām katra karavīra gaitām.

Šī izstāde no 4. septembra apskatāma arī Daugavas muzejā, bet 9. septembrī interesenti aicināti iepazīties ar Mazās Juglas kauju norisi, piedaloties autoorientēšanās ekspedīcijā pa vēsturiskajām kauju vietām Ikšķiles un Salaspils novados.

Papildus informācija rodama Daugavas muzeja mājaslapā vai Daugavas muzeja un Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” sociālo tīklu kontos.

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis