Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Ko mums nozīmē Baltijas ceļš?

Par godu Baltijas ceļa 25.gadadienai Baltijas Asambleja rīkoja eseju konkursu vidusskolēniem „Ko man nozīmē Baltijas ceļš?” Šajā konkursā, skolotājas Dainas Tauriņas iedrošināta, piedalījās arī viena no mūsu novada aktīvākajām jaunietēm Arta Krēsliņa. Viņas iesūtītā eseja tika labi novērtēta, un nu pati Arta ir saņēmusi uzaicinājumu 23. augustā kopā ar citiem konkursa dalībniekiem viesoties Latvijas Republikas Saeimā.

 

Arta Krēsliņa

Ko man nozīmē Baltijas ceļš

Sensenos laikos, kad meitu kuplos augumus rotāja gari, izrakstīti svārki, baltas linu blūzes un sakta kā vairogs, kad puiši kā ozoli nebaidījās smaga darba un stiepās garumā kā rudzu vārpas pret sauli, viena savā necilajā koka namiņā tuvējā mežmalā dzīvoja vieda večiņa. Daudzi jo daudzi ciema ļaudis nāca pie viņas pēc padoma. Lūdza, lai palīdzot miera rast, gudriem kļūt un citas veltes saņemt.

Reiz pie večiņas ieradās puisis vārdā Jānis - jauns, stalts jauneklis ar matiem rudzu pilnbrieda krāsā. Acis - pelēki zilas, bet tik dziļas, ka no tām bija jūtama dīvaina dvesma un pārliecība. Sejā puisim bija redzamas rūpes, kas jau ilgi nelika miera. Večiņa šim pieklājīgi ierādīja vietu pie ozolkoka galda, pati apsēzdamās pretim staltajam jauneklim.

„Ļaudis teic, ka jūs esot gudra sieva,” Jānis domīgi pacēla galvu un uzlūkoja večiņu, bet viņa īgni noteica: „Var jau būt, bet ne viss, ko ļaudis teic ir patiesība. Patiesība jāmeklē kur citur, ne pie manis.”

„Es gan nenāku patiesības meklēt. Bet mani jau ilgu laiku moka kāds jautājums," raižpilnu skatienu piebilda Jānis.

„Teic tik šur’, dēliņ! Redzēs, vai varēšu tev palīdzēt,” večiņa laipni atbildēja.

„Mīļa mana Latvija, tikai žēl ka citas tautas te tā iekšā, ārā staigā,” puisis, skumjām acīm skatīdamies, noteica.

Večiņa domīgi piebilda: „Tāds nu tas liktenis mazām tautām. Viegli nav, viegli nav.”

„Bet tomēr gribu zināt, vai mana Latvija reiz būs brīva? Vai Baltija būs brīva? Vai reiz svešu tautu zābaki beigs mīdīt mana tēva un mātes loloto zemi?” jaunais puisis ar stingru pārliecību vaicāja.

Večiņa neko neatbildēja. Vien klusi piecēlās un lēnā solī aizsteberēja uz blakus istabu, tad atkal parādījās durvīs ar dīvainu jostu rokās. Tās raksti bija izrakstīti sarkanbaltsarkanās krāsās.

Jānis neizpratnē teica: „Bet Jūs tā arī neatbildējāt uz manu jautājumu.”

Večiņa pastiepa jostu un noteica: „Lūk, tava atbilde. Tā slēpjas Lielvārdes jostā.”

Jauneklis bija neizpratnē. Viņš vēl joprojām nesaprata, par ko večiņa runā.

Viņa pienāca tuvāk, nolika jostu uz ozolkoka galda un viegli pasmaidīja.

„Šī josta ir vienotības simbols, un kādu dienu tā izvīsies caur Latviju. Nē, pat vēl tālāk – caur visu Baltiju, un pierādīs, ka kari nav labākais ierocis varenības izrādīšanai. Spēcīgākais ierocis ir tautas mistiskā sāpe, kas plūst caur cilvēkiem, caur viņu vienotību. Tā arī palīdzēs Latvijai kļūt brīvai.”

Gudrajai sieviņai izrādījās taisnība. 1989. gada 23. augustā cauri Baltijai izvijās 600 kilometru gara Lielvārdes josta, un tajā satikās ap 2 miljoni dažādu rakstu. Tie visi bija tik dažādi, bet tai pat laikā tik vienādi. Tie turējās kopā tāpēc, lai parādītu pasaulei, ka pret viņiem ir izdarīta netaisnība, un arī viņiem ir nepieciešama neliela vietiņa zem saules. Daudz taču tie neprasīja, vai ne? Tikai savu mazo tēva un mātes zemes pleķīti, kur būt un kur palikt, kur ierakstīt paaudžu paaudzes. Šie raksti bija gudrāki par jebkuru lielo iekarotāju vai slaveno karavadoni tikai tāpēc, ka tie mācēja savu spēku un varenību parādīt citādi – parādīt nevardarbīgi, taču iespaidīgi. Tā, ka visa Pasaule paskatījās un sadzirdēja vienotos, cerības pilnos sirdspukstus.

Stāsta beigas ir laimīgas, jo nu katrs rakstiņš atradis vietu savā tēvu zemē. Zemēs, kuras nu ir brīvas no svešam važām. Un arī mana īpašā rakstiņa dzīve nu var mest cilpu cilpas savā mīļākajā pasaules vietā – Latvijā.

Baltijas ceļā pirms 25 gadiem

Uzmanību Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītā velobrauciena dalībniekiem!

Salaspilieši pēc 25 gadiem atkal pievienosies Baltijas ceļam

Būsim atkal vienoti Baltijas ceļā!  

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis