Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Baltijas ceļā pirms 25 gadiem

Baltijas ceļš – pasaules mērogā iespaidīga nevardarbīga akcija trīs mūsdienu Baltijas valstīs - notika tieši 50 gadus pēc Molotova - Ribentropa pakta un tā slepeno papildprotokolu parakstīšanas 1939. gadā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā. 1989. gada 23. augusta vakarā vairāk nekā miljons cilvēku, sadodoties rokās, no pulksten septiņiem uz piecpadsmit minūtēm saslēdzās apmēram 600 km garā dzīvajā ķēdē, savienojot Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šim notikumam ar pārsteigumu un sajūsmu līdzi sekoja pasaules mediji. Baltijas ceļš kļuvis par vēsturisku simbolu vienotībai brīvības vārdā un par sava valstiskuma atjaunošanas gribas unikālu apliecinājumu visai pasaulei. Arī daudziem pašreizējiem un bijušajiem salaspiliešiem šis vienreizējais notikums ir atcerēšanās un pārdomu vērts.

Latvijas teritorijā akciju ceļa posmos koordinēja Latvijas Tautas frontes rajonu un vietējās nodaļas. Tas nebūt nebija vienkāršs pasākums salīdzinot ar šodienas cilvēku iespējām – sakaru nodrošināšana (bez mobilajiem telefoniem, kur nu vēl interneta!), transports, nepārtraukta cilvēku ķēdes izvietojuma koordinācija, šķērsojot trīs republikas utt.

Salaspiliešiem bija salīdzinoši vienkāršāk iesaistīties akcijā nekā cilvēkiem no galvenās „Baltijas ceļa” līnijas daudz attālākiem reģioniem. Rīgas rajona robežās Salaspils tautfrontiešiem bija iedalīts Bauskas šosejas posms ap 700 cilvēku ķēdei virzienā uz Baldones pagriezienu. Jāpiebilst, ka Latvijas Tautas frontes Salaspils nodaļas un grupas bija vienas no pirmajām un aktīvākajām Latvijā – piemēram, ZA Neorganiskās ķīmijas institūta grupa nodibinājās jau 1988. gada augustā. Fizikas institūta, Bioloģijas institūta, ZRA „Silava” daudzskaitlīgā LTF kopa, agrofirmas „Salaspils” un Doles salas grupa u.c. – ar organizētu transportu vai saviem spēkiem brauca pāri Daugavai uz saviem Bauskas šosejas posmiem, līdzi ņemot galvenos „ieročus” – obligātos radioaparātus, karogus un pašdarinātus plakātus.

Lai nodrošinātu dzīvās ķēdes nepārtrauktību, daudzas salaspiliešu ģimenes piedalījās tās veidošanā citos Baltijas ceļa posmos, arī mazāk apdzīvotās vietās, kur vien bija iespējams.

Cik ārkārtēja pasaules mērogā bija akcija „Baltijas ceļš”, to apliecina tās iekļaušana UNESCO dokumentālā mantojuma sarakstā „Pasaules atmiņa”. Baltijas ceļa notikums joprojām vieno trīs Baltijas valstu cilvēkus viņu atmiņās, cerībās un gaišajās sajūtās.

Atzīmējot Baltijas ceļa 25. gadadienu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā īsteno projektu „Baltijas ceļa stāsti”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par Baltijas ceļa notikumiem caur dzīvo vēsturi – Baltijas valstu iedzīvotāju stāstiem. Apkopotie stāsti būs pieejami interneta platformā www.thebalticway.eu, kur līdz š. g. oktobrim ikviens sociālo tīklu lietotājs caur savu lietotāja profilu var pievienoties virtuālajam Baltijas ceļam, iegūt aktuālo informāciju par Baltijas ceļa 25. gadadienas aktivitātēm, kā arī publicēt savu Baltijas ceļa stāstu. Daugavas muzejs pēc pagājušā gadā Latvijas Tautas frontes izveidošanas jubilejai veltītās izstādes no toreizējā „silavieša” Ilgoņa Šteinberga ar pateicību saņēma pirmās fotoliecības par pārliecinošo ierindu tieši Salaspils posmā uz Bauskas šosejas.

Dažādu paaudžu salaspiliešiem ir savi stāsti, ar ko dalīties - tāpat kā Aigai Grēniņai, toreiz vēl mazai meitenei no Doles salas: „Piedalījos Baltijas ceļā, kad biju 4 gadus veca. Pašai spilgti atmiņā palikusi taisīšanās braukšanai uz šo akciju, sapošanās. Īsti nesapratu pieaugušo satraukumu, uztraukšanos, ka kaut ko varētu nokavēt. Uz notikuma vietu mani un manu mammu, brāli (iespējams, arī tēti, bet to vairs īsti neatceros), veda kaimiņš. No paša Baltijas ceļa atceros daudzus rokās sadevušos „lielos” cilvēkus, siltu, saulainu laiku un asfaltētu ceļu. Lai arī daudzi iespaidi, visticamāk, ir pagaisuši, raugoties no šodienas skatupunkta, man ir prieks un lepnums, ka varu teikt, ka esmu bijusi Baltijas ceļā. Turklāt atceros, ka kopš bērnības, vienmēr, kad televīzijā rādīja kādus kadrus no Baltijas ceļa, uzsvēru vai vismaz nodomāju – jā, es arī tur biju!”

Pēc Daugavas muzeja krājuma 2013.-2014. g. jaunieguvumiem sagatavoja Lilita Vanaga

Uzmanību Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītā velobrauciena dalībniekiem!

Salaspilieši pēc 25 gadiem atkal pievienosies Baltijas ceļam.

Būsim atkal vienoti Baltijas ceļā!

LTF Salaspils Koordinācijas padomes aicinājums pievienoties Baltijas ceļam 1989.gadā. No Daugavas muzeja krājuma.

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis