VUGD brīdina: nededzini savu zemi!

Apkopojot statistikas datus par pērnā gada sausās zāles (turpmāk – kūla) ugunsgrēkiem valstī 2017.gadā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk- VUGD) Rīgas reģiona pārvalde (turpmāk- Pārvalde) informē, ka 2017.gadā valstī reģistrēti 2253 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 14.98% mazāk nekā 2016.gadā.

Apkopojot statistikas datus par pērnā gada sausās zāles ugunsgrēkiem Rīgā un Rīgas reģiona novados 2017 gadā ir reģistrēts 491 kūlas ugunsgrēks, kas ir par 91 kūlas ugunsgrēku mazāk nekā 2016.gadā.

Izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, var secināt, ka ir vairāki „tipiskie” kūlas dedzinātāji:

  • vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir „apkopuši” savu īpašumu;
  • bērni un pusaudži, kas spēlējas vai apzināti aizdedzina pērno zāli;
  • neuzmanīgi smēķētāji, kas izmet nenodzēstu cigareti. Bieži tie ir autovadītāji.

VUGD vēlas atgādināt, ka:

  • Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.
  • Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām.
  • Kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki.
  • Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts un rudenī nav nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana - tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet daudzviet nesakoptas arī ir pilsētu teritorijas.
  • Ik gadus apmēram ceturtā daļa kūlas ugunsgrēku notiek pilsētās, kur šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus.
  • Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas.
  • Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai,. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, niedrāji, ezeru un upju palienes.
  • Pēc sausās zāles nodedzināšanas zeme nepaliek vērtīgāka un auglīgāka.
  • Lai, mazinātu kūlas ugunsgrēku daudzumu un to radītās sekas saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 ‘’Ugunsdrošības noteikumi’’ (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi) prasības:
  • Personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku (Ugunsdrošības noteikumi 6.punkts).
  • Ja izcēlies ugunsgrēks, fiziskajai personai ir pienākums ziņot par to VUGD, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 (Ugunsdrošības noteikumi 7.punkta 1.1.apakšpunkts).
  • Teritoriju uztur brīvu no degtspējīgiem materiāliem, 10 m platu joslu ap objektu attīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām (Ugunsdrošības noteikumi 27.punkts).
  • Atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana (Ugunsdrošības noteikumu 28.punkts).

Ja konstatēts pārkāpums, tiek  uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – LAPK).

Paredzētie sodi:

  • atbilstoši LAPK 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro;
  • atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro;
  • saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu 6.punktu personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

2018.gadā Pārvalde turpinās realizēt ugunsdrošības preventīvos un izglītojošus pasākumus, lai mazinātu kūlas ugunsgrēku un bojā gājušo skaitu Rīgā un Rīgas reģiona novados.

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas. Kūlas ugunsgrēku skaitu varēs samazināt tad, ja būs aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Efektīvs risinājums lauku teritorijās ir Lauku atbalsta dienesta informēšana par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiek samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums. Sakopjot savas piemājas teritorijas, īpašumus un arī neapsaimniekotās teritorijas ir iespējams izvairīties no tā, ka pavasarī kāda neuzmanīgas rīcības rezultātā var izcelties plašs kūlas ugunsgrēks.

VUGD vēlas atgādināt, ka situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, kā arī jāatbild uz dispečera jautājumiem.

VUGD vienlaicīgi norāda, ka viens no risinājumiem kūlas ugunsgrēku samazināšanai ir pašvaldību saistošajos noteikumos noteikt vienotas minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, lai novērstu kūlas veidošanos un ugunsgrēka izcelšanās iespējamību. VUGD ierosinātās prasības teritorijas sakopšanai ir:

  • Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, apsaimniekotājiem un lietotājiem būtu nepieciešams nodrošināt savlaicīgu zāles pļaušanu. Zāles garums pilsētu teritorijās nedrīkstētu pārsniegt 15 cm (jo, izvērtējot šobrīd esošo situāciju attiecībā uz zāles pieļaujamo garumu Latvijas pilsētu teritorijās, secināms, ka vidējais pieļaujamais zāles garums, kas noteikts pilsētu saistošajos noteikumos, ir no 5 – 20 cm (piem., Rēzekne - no 5 līdz 10 cm; Ventspils, Liepāja, Jelgava – 15 cm; Rīga, Alūksne, Madona – 20 cm)). Savukārt, ugunsnedrošā laikposmā, ko izsludina pašvaldības, zāles garums pilsētu teritorijās nedrīkstētu pārsniegt 5 cm.
  • Lauku teritorijās zāles platības būtu vēlams pļaut ne retāk kā divas reizes gadā, lai jau rudenī veicinātu zemes platību sakopšanu un potenciālo kūlas ugunsgrēku skaita samazināšanos pavasarī.

kuula2017sp

pd2018 v1

skriesim2018ban

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis