Viņsaulē devies arheologs un vēsturnieks Goda salaspilietis Ēvalds Mugurēvičs

Ēvalds Mugurēvičs ir dzimis 1931. gada 6. aprīlī Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā.

Gandrīz visu savu darba mūžu izcilais latviešu arheologs Ēvalds Mugurēvičs nostrādājis Latvijas vēstures institūtā, vairāk kā 50 gadus veltot zinātniski pētnieciskajam darbam. Šeit arī tapis viss profesora zinātniskais devums - monogrāfijas un vairāk nekā 600 publikāciju, kas ir uzskatāms apliecinājums profesora daudzveidīgajām zinātniskajām interesēm un darbībai.

Ēvalds Mugurēvičs iepazīstina skolēnus ar Mārtiņsalas ekspedīcijas laikā iegūtajām senlietām. 1973.gads
Ēvalds Mugurēvičs iepazīstina skolēnus ar Mārtiņsalas ekspedīcijas laikā iegūtajām senlietām. 1973.gads

Ē. Mugurēvičs ir ievērojams speciālists Latvijas senākās vēstures pētniecībā, it īpaši vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģijā. Viņa vadībā veikti plaši arheoloģiskie izrakumi Latvijas pilskalnos, mūra pilīs, apmetnēs un senkapos, tostarp arī Salaspilī, pētot Mārtiņsalas arheoloģiskos pieminekļus - 12.gs. mūra pili un baznīcu, plašo kapsētu un lībiešu ciemu. Lielu ieguldījumu Ē. Mugurēvičs devis arī latviešu un kaimiņtautu ekonomisko un kultūras sakaru izpētes jomā.

īpaši atzīmējams profesora veikums Latvijas viduslaiku rakstīto vēstures avotu pētīšanā, komentēšanā un izdošanā: ar viņa priekšvārdu un plašiem komentāriem iznākusi Indriķa hronika un Atskaņu hronika, bet Wartberges Hermaņa Livonijas hroniku Ē. Mugurēvičs pats arī tulkojis no latīņu valodas, par ko saņēma Baltijas asamblejas balvu zinātnē.

Par savu zinātnieka pienākumu prof. Ē. Mugurēvičs vienmēr uzskatījis arī Latvijas arheoloģijas sasniegumu popularizēšanu un ieviešanu starptautiskajā zinātniskajā apritē. To veicinājušas viņa daudzās publikācijas svešvalodās, kā arī dalība un uzstāšanās neskaitāmās starptautiskās konferencēs un simpozijos, Vispasaules vēsturnieku kongresos. Par profesora starptautisko zinātnisko autoritāti liecināja gan aicinājumi būt par oponentu disertāciju aizstāvēšanā ārvalstu jaunajiem arheologiem, gan arī tā atzinība, ko viņam izteikušas daudzas starptautiskās zinātnieku biedrības. Viņš bija Austrijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās biedrības “Medium aevum Quotidianus” ārzemju loceklis, Aizvēstures un agrīnās vēstures zinātņu starptautiskās savienības Pastāvīgās padomes loceklis, Viduslaiku hroniku pētnieku savienības biedrs, Baltijas studiju komisijas Getingenē korespondētājloceklis, Vācu arheoloģijas institūta korespondētājloceklis.

Ē.Mugurēviču ticis ievēlēts par Latvijas ZA īsteno locekli, Latvijas vēstures zinātņu Nacionālās komitejas prezidentu un Latvijas Zinātnes padomes ekspertu. Saņēmis divas LPSR Valsts prēmijas, LKF Spīdolas balvu, LZA un A/S “Grindeks” balvu par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā un viduslaiku vēstures avotu pētniecībā, kā arī Baltijas studiju veicināšanas apvienības balvu par publikācijām Journal of the Baltie Studies. Ē.Mugurēvičam piešķirta Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija, bet 2008. gadā - Goda salaspilieša tituls.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Ēvalda Mugurēviča tuviniekiem un kolēģiem.

Viņa izvadīšana pēdējā gaitā notiks piektdien, 30. novembrī, plkst. 13 no Barkavas Katoļu kapiem.

Intervija ar Ē. Mugurēviču "Ceļš no ganuzēna līdz akadēmiķim jeb Stāsts par dzīvi, skolu, dzīvesskolu", izdevums "Salaspils Vēstis", 2012. gada 7. septembris, Nr. 17 (543).

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis