Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Pirms 29 gadiem mūsu valsts atguva neatkarību

Gribu dalīties savā pieredzē un atmiņās par 1990. gada 4. maiju. Tā bija ļoti silta un saulaina diena. Man bija 16 gadi. Tas pacēlums, kas todien valdīja sabiedrībā, ģimenēs, latviešos un ne tikai, un, protams, katrā cilvēkā, bija neaprakstāms. Izstāstīt tās dienas sajūtas jauniešiem, kuri 1990. gada 4. maijā vēl nebija dzimuši vai vēl bija ļoti mazi, ir neiespējami, tās būs tikai vārdu klišejas. Mēs nespēsim nodot viņiem šīs sajūtas, to spēku, pacilātību, drosmi, sava spēka apziņu, kāda valdīja tajā brīdī. Mēs nevaram izstāstīt, kā todien visa sabiedrība sekoja līdzi katram vārdam, kas tika izteikts publiskajā telpā, kā šajā pavasarī cilvēki raka dārzus, un viņiem blakus nepārtraukti skanēja radio, cilvēki brauca sabiedriskajā transportā, un daudziem līdzi bija radiouztvērēji, jo katrs vārds bija ļoti svarīgs.

Notika balsošana par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Tajā brīdī, kad balsošana sākās, cilvēki no Rīgas, Pierīgas, būtībā no visas Latvijas devās uz centru. Tas notika spontāni, bez jebkādas pavēles vai aicinājuma.

Arī mūsu ģimene ar savu auto piestāja stāvvietā tirgus tuvumā. Un tur mēs, klausoties radio, sagaidījām pēdējās izšķirošās balsis par neatkarību, kāpām ārā un devāmies uz krastmalu, kur jau plīvoja milzīgs daudzums sarkanbaltsarkano karogu.

No kaut kādas iesāktas vietas man ir šī zeme,
šī maize, šīs bēdas un prieki,
Šī saule uz ūdensrozes un šie bezgala ziemeļu lieti,
un cilvēki – līdzinieki, un to ir tik daudz.

/O. Vācietis/

Godātie novadnieki!
Sveicu jūs Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienā!

Pašvaldības vārdā – domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars

Attēlā pie ievada: salaspiliete Līva Ozoliņa

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis