Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Pasargāsim sevi un mājdzīvniekus no infekcijas slimības!

Esam saņēmuši informāciju, ka Salaspilī, Meldru ielas apkaimē ir konstatēts leptospirozes jeb tā sauktās žurku slimības izraisīts mājdzīvnieka nāves gadījums.

Tā kā leptospiroze ir smaga infekcijas slimība, ar kuru var slimot gan dzīvnieki, gan cilvēki, lai pasargātu sevi, ģimenes locekļus un arī savus mājdzīvniekus, būtiski ir zināt šīs slimības izpausmes, inficēšanās riskus un speciālistu ieteiktos profilaktiskos pasākumus.

Apkopojot dažādu institūciju informāciju par leptospirozi, esam sagatavojuši aprakstu, ar kuru lūdzam iepazīties un ievērot profilaktiskos pasākumus inficēšanās novēršanai.

Leptospiroze ir bakteriālas izcelsmes akūta infekcijas slimība, kuru pārnēsā dzīvnieki. Biežākie leptospiru pārnesēji dabā ir žurkas un peles, bet infekciju var izplatīt arī citi zīdītāji – savvaļas dzīvnieki un mājdzīvnieki. Uzņēmīgi ir cilvēki un visi siltasiņu dzīvnieki. Biežāk slimo cūkas, liellopi, zirgi un suņi, bet kaķiem saslimšana ir sastopama reti. Inficēts dzīvnieks leptospiras izdala ar urīnu, tādējādi piesārņojot vidi.

Leptospiras var ilgstoši izdzīvot saldūdenī, dubļos, mitrā augsnē vai uz mitriem augiem. Dabiskajās ūdenstilpēs saglabājas 3 -4 nedēļas. Leptospiru baktērijas ir jutīgas pret izžūšanu, paaugstinātu temperatūru ( ≥ 50°C) un skābu vidi. Tās iet bojā, iedarbojoties ar formaldehīdu, 70% etanolu, vai vienkāršu pasterizāciju.

Inficēties ar leptospirozi var: 

  • lietojot uzturā ar leptospirām piesārņotus pārtikas produktus;
  • saskaroties ar mitru augsni, augiem vai citiem vides objektiem, kas piesārņoti ar inficētu dzīvnieku urīnu;
  • tieša kontakta ceļā ar inficētu dzīvnieku audiem, asinīm, urīnu;
  • dzerot ar leptospirām piesārņotu ūdeni;
  • peldoties vai brienot pa saldūdens ūdenskrātuvēm (dīķiem, upēm), kas piesārņotas ar inficētu dzīvnieku urīnu. 

Leptospiras dzīvnieka vai cilvēka organismā var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur ievainojumiem un nobrāzumiem (pat sīkiem) ādā. Parasti cilvēki inficējas ar leptospirozi dabā, mājsaimniecībās, fermās, lopkautuvēs vai gaļas pārstrādes uzņēmumos.

Slimības pazīmes var parādīties 2 – 20 dienas pēc inficēšanās. Parasti tie ir gripai līdzīgi simptomi: pēkšņa augsta temperatūra (līdz +39…+40 °C), drudzis, drebuļi, caureja, nelabums, vemšana, muskuļu sāpes, īpaši kāju ikros, apetītes zudums, galvassāpes, apsarkušas acis, svīšana, nespēks. Iespējami arī smagi simptomi - meningīts, hemorāģijas jeb asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi (mazspēja) u.c.

Lai pasargātos no inficēšanās ar leptospirozi, ļoti svarīgi ir nepieļaut grauzēju iekļūšanu ēkās un mājdzīvnieku un lauksaimniecības dzīvnieku kontaktu ar savvaļas grauzējiem (žurkām un pelēm). Grauzēju iznīcināšanas procesu būtu jāsāk ar piekļūšanas novēršanu pārtikas produktiem, ūdenim, šķēršļu radīšanu grauzēju iekļūšanai telpās (veikt caurumu un alu izolāciju), viņu mītnes vietas noteikšanu. Ja mājdzīvniekus baro ārā, noteikti jānovāc pārtikas pārpalikumi, ēdam- un dzeramtrauki, neatstājot tos pa nakti ārā. Nepieciešamības gadījumā jāveic deratizācija (grauzēju iznīcināšana) ēkās, teritorijās, dzīvnieku novietnēs un to tuvumā. Deratizāciju var veikt, izmantojot grauzēju kontrolei atļautās saindētās ēsmas, slazdus, vai vērsties pie profesionāliem deratizācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Kā profilaktiski pasākumi inficēšanās novēršanai vēl ir minami:

  • personīgās higiēnas ievērošana;
  • pārtikas apstrādes un glabāšanas noteikumu ievērošana;
  • strādājot ar mitru augsni vai ūdeni, veicot dārza darbus, aprūpējot mājlopus, apstrādājot gaļu un medījot – aizsargapģērba, cimdu un zābaku lietošana;
  • nedzert nevārītu ūdeni no upēm un citām ūdenskrātuvēm. Turēt ūdens ņemšanas vietas brīvas no zariem un citas veģetācijas, kā arī šajās vietās aizkavēt dzīvnieku piekļuvi;
  • mazu, potenciāli piesārņotu stāvoša ūdens tilpņu ūdeni nelietot dārzu laistīšanai un dzīvnieku dzirdināšanai, ja iespējams, šādas ūdenstilpnes drenēt;
  • nepeldēties ūdenskrātuvēs, kas šim mērķim nav paredzētas. Nepeldēties arī tad, ja rodas šaubas par ūdens kvalitāti, it sevišķi, ja redzams, ka ūdenī dzīvo dzīvnieki, t.sk. grauzēji. Nepeldēties, nebradāt pa ūdeni un neļaut bērniem rotaļāties ūdenstilpnes tuvumā, ja ir ādas nobrāzumi vai ievainojumi. Peldēšanās laikā jāizvairās no sejas saskares ar ūdeni;
  • nepieļaut mājdzīvnieku un mājlopu piekļuvi tām ūdenstilpnēm, kas tiek izmantotas peldēšanai;
  • vakcinēt mājdzīvniekus un mājlopus pret leptospirozi atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta norādījumiem. 

Ja Jums ir aizdomas par saslimšanu, nekavējoties sazinieties ar ārstu!

Ārstēšana ir efektīva, ja slimība diagnosticēta savlaicīgi.

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis