Pārcelta bezmaksas lekcija “Psihiskā veselība un tās saglabāšana seniora vecumā”

PsihiskaVeselibaSenioriem IZMAINITS

Lekcija Aconē pārcelta uz 06.11.2018. plkst. 12:00

Psihiskās veselības traucējumi veciem cilvēkiem atkarīgi no līdzsvara zuduma starp vecā cilvēka resursiem, fiziskiem, personības un ārējiem apstākļiem. Svarīgs faktors ir spēja tikt galā ar dzīves uzdevumiem. Šī spēja nodrošina līdzsvara saglabāšanu starp vecā cilvēka paša cerībām, priekšstatiem un ārējiem apstākļiem.

Lai noteiktu veca cilvēka psihiskās veselības traucējumus, jāņem vērā psiho sociālos, bioloģiskos faktorus un ārējās vides iedarbību. Pie psihosociāliem faktoriem pieder - pašaprūpe jeb spēja tikt galā ar ikdienas uzdevumiem; spēja veidot pozitīvu saskarsmi ar apkārtējiem; nodarbošanās – vaļasprieki, intereses, aktivitātes. Pie bioloģiskiem faktoriem ir jāņem vērā - somatiskās slimības, kas bieži vien ir psiholoģiski nosacītas. Pie ārējās vides faktoriem pieder: sociālā atbalsta sistēma; tuvinieka zaudējums; ekonomiskā situācija, ar ko vecais cilvēks var nespēt tikt galā. Ja kāda no šo faktoru grupām iztrūkst vai tās ir nelabvēlīgas cilvēks kļūst vieglāk ievainojams.

Daļa veco cilvēku zaudē iepriekšējo kontaktu tīklu vai arī tas sašaurinās. Aizejot pensijā, viņi zaudē savu ierasto nodarbošanos, tas ir kritisks brīdis, cilvēkam sašaurinās interešu loks un pamazam dzīvei var zust jēga. Tā ir viena no teorijām, kas skaidro veco cilvēku saslimšanu ar psihiskām slimībām. Attīstītajās valstīs pieaugot vidējam dzīves vecumam pieaug arī cilvēku skaits, kuriem ir kāda no demences formām. Kā liecina statistikas dati Zviedrijā šobrīd 150 000 personām ir diagnosticēta kāda no demences saslimšanas formām. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā saslimušo skaits pārsniegs 200 000. Par Latviju šāda statistika nav pieejama.

Pēc zinātnieku domām pasivitāte sakarā ar pensionēšanās vecuma iestāšanos un dzīves jēgas zudums var būt viens no demenci izraisošajiem faktoriem, kā nākošo jāmin lielo vecumu. Ir vērojama tendence, ka pieaugot vecumam palielinās saslimušo skaits ar demenci, pēc 70 gadu vecuma saslimušo skaits strauji pieaug. Termins demence ir cēlies no latīņu valodas vārda „dementia”, kas nozīmē – neprāts, ārprāts. Ilgi pastāvēja uzskats, ka demence pieder pie normālas novecošanas procesa, kas nebūt tā nav, tas ir sindroms, kopējs jēdziens virknei simptomu, kas liecina par smadzeņu funkciju pasliktināšanos sakarā ar slimību vai smadzeņu bojājumu.

Tiek izdalītas trīs demences saslimšanas formas no tām visizplatītākā ir Alcheimers – 50 % no visiem demences saslimšanas gadījumiem, tam seko vaskulārā demence apmēram 23 % un 20 % citas demences formas un tikai 7 % pieres daivas demence, tas gan ir skaidrojams ar to, ka šī saslimšanas forma atklāta visnesenāk.

Psihiskās veselības saglabāšana:

  • Fiziskās aktivitātes: Viens no veidiem, kā ikdienā būt fiziski aktīviem, ir doties pastaigās, kā arī veikt vecumam atbilstošus vingrinājumu kompleksus.
  • Savlaicīga vēršanās pie ārsta-speciālista: ļoti svarīgi to darīt sākotnējo simptomu stadijā.

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis