Priecīgas Lieldienas!

Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām paražām un laicīgiem pasākumiem.

Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena.

Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota.

Tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu un veselību.

Ola ir apaļa kā saule un ola ir sava veida atdzimšanas simbols.

Ola ir pašas dabas radīts ideāls iepakojums jaunajai dzīvībai. Jauna dzīvība ir reāla auglības izpausme, vienalga, vai tas ir mazs, zaļš asniņš, tikko atskrējis lopiņš vai cilvēka zīdainis.

Viens no ticējumiem ir tāds – kuram sitoties pirmajam ola saplīst, tam mazāka laime

Ola ir arī noslēpums, burvestība, ārstniecisks līdzeklis, barība, zīme. Šodien tikai retais tic olai kā zīmei vai noslēpumam, taču katru pavasari olas krāso un izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu.

Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums.

Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

Lieldienās ēdieni galvenokārt ir no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas un zirņi.

Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību un turību. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem.

Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos.

Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult.

Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu.

Ticējumi vēsta, ja meitenes vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi. Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs.

Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusu, ne mušu, savukārt lietus Lielajā piektdienā nes auglību ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.

Kas Lielās piektdienas rītā pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu. Lieldienu pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.

Ticējumos arī teikts, ka Lieldienu rītā pirms saules jāapēd vismaz 13 dzērvenes, jo tad būs sārti vaigi.

Vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs.

Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.

Šajā dienā labāk nesukāt matus, jo tad vasarā, mežā ejot, vienmēr redzēs čūskas. Tomēr, ja vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi.

Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs.

Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.

Lietus Lielajā piektdienā nes auglību – ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.

Lielajā piektdienā jāiet pie skudru pūžņa, jānoliecas un jāļauj, lai skudras seju «apdzelda», tad būs balta seja. Tāpat senie latvieši ieteica Lielajā piektdienā ielikt ūdens pudeli skudru pūznī un Lieldienu pirmajā dienā ar šo ūdeni mazgāties.

Lielās piektdienas rītā, kas pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu, proti, nekad nevar pietiekami izgulēties un arvien gribas gulēt. Starp citu, Lielajā piektdienā pa dienu nedrīkst atgulties, jo tad visu gadu miegs nākšot.

Ja Lieldienas rītā pirms saules lēkta nomazgā muti tekošā ūdenī vai zirgu silē, tad visu gadu būs jautrs miegs.

Lieldienu rītā jāvelk gluži jauns krekls mugurā – tāds, kas vēl nekad nav valkāts.

Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos. Bērniem Lieldienās jāēd daudz olas, lai augtu apaļi kā olas.

Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam, – derīgs visām slimībām.

 

lieldienas2017 1

 

Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām paražām un laicīgiem pasākumiem.

Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena.

Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota.

Tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu un veselību.

Ola ir apaļa kā saule un ola ir sava veida atdzimšanas simbols.

Ola ir pašas dabas radīts ideāls iepakojums jaunajai dzīvībai. Jauna dzīvība ir reāla auglības izpausme, vienalga, vai tas ir mazs, zaļš asniņš, tikko atskrējis lopiņš vai cilvēka zīdainis.

Viens no ticējumiem ir tāds – kuram sitoties pirmajam ola saplīst, tam mazāka laime

Ola ir arī noslēpums, burvestība, ārstniecisks līdzeklis, barība, zīme. Šodien tikai retais tic olai kā zīmei vai noslēpumam, taču katru pavasari olas krāso un izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu.

Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums.

Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

Lieldienās ēdieni galvenokārt ir no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas un zirņi.

Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību un turību. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem.

Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos.

Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult.

Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu.

Ticējumi vēsta, ja meitenes vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi. Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs.

Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusu, ne mušu, savukārt lietus Lielajā piektdienā nes auglību ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.

 

Kas Lielās piektdienas rītā pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu. Lieldienu pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.

Ticējumos arī teikts, ka Lieldienu rītā pirms saules jāapēd vismaz 13 dzērvenes, jo tad būs sārti vaigi.

Vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs.

Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.

Šajā dienā labāk nesukāt matus, jo tad vasarā, mežā ejot, vienmēr redzēs čūskas. Tomēr, ja vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi.

Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs.

Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.

Lietus Lielajā piektdienā nes auglību – ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.

Lielajā piektdienā jāiet pie skudru pūžņa, jānoliecas un jāļauj, lai skudras seju «apdzelda», tad būs balta seja. Tāpat senie latvieši ieteica Lielajā piektdienā ielikt ūdens pudeli skudru pūznī un Lieldienu pirmajā dienā ar šo ūdeni mazgāties.

Lielās piektdienas rītā, kas pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu, proti, nekad nevar pietiekami izgulēties un arvien gribas gulēt. Starp citu, Lielajā piektdienā pa dienu nedrīkst atgulties, jo tad visu gadu miegs nākšot.

Ja Lieldienas rītā pirms saules lēkta nomazgā muti tekošā ūdenī vai zirgu silē, tad visu gadu būs jautrs miegs.

Lieldienu rītā jāvelk gluži jauns krekls mugurā – tāds, kas vēl nekad nav valkāts.

Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos. Bērniem Lieldienās jāēd daudz olas, lai augtu apaļi kā olas.

Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam, – derīgs visām slimībām.

 

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens: