Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

2010. gadā tituls piešķirts J.Bērziņam un L.Kristapsonei.

Jānis Bērziņš

CFI (Cietvielu fizikas institūts), radiācijas fizikas nodaļas vadītājs, EURATOM kodoldalīšanās un kodolsintēzes konsultatīvo komiteju loceklis, EURATOM Zinātniski tehniskās komitejas loceklis.

Habilitētais fizikas doktors, Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis

1959. gadā uzsāk darbu ZA Fizikas institūtā Kodolreakciju laboratorijā (Salaspilī 1961.g.). Uz dzīvi Salaspilī pārceļas 1962.gadā.

1961. gadā sāka darboties kodolreaktors Salaspilī, kur tika radītas unikālas iekārtas pētījumu veikšanai. Zinātniskās intereses ir saistītas ar fundamentālu problēmu - atomu kodolu struktūras pētījumiem un kodolfizikas metožu pielietojumu radioaktīvā piesārņojuma noteikšanā apkārtējā vidē un dažādos objektos. Iegūtie dati par kodoliem savukārt tiek plaši izmantoti dažādās zinātnes un tehnikas nozarēs, ieskaitot radiofarmpreparātu ražošanu medicīnai.

Nostrādātajos 49 gados kodolreaktorā ir veikti daudz un sarežģīti pētījumi, bijusi sekmīga piedalīšanās konferencēs, tai skaitā arī ārvalstīs, nodarbojies ar studentu un skolnieku izglītošanu.

1998. gadā izveidoja LU CFI radiācijas fizikas nodaļu, kur ir vadītājs.

Pēc Salaspils kodolreaktora slēgšanas 1998. gadā, pateicoties ilggadīgiem starptautiskiem kontaktiem, eksperimentus sadarbībā ar ārzemju kolēģiem veic Prāgā, Minhenē un Grenoblē, kur pašlaik uzsākti pētījumi. Pēc Černobiļas AES avārijas 1986.gadā, izmantojot Kodolreakciju laboratorijas gamma spektrometrus, viņa vadībā tika noorganizēta grupa, kura veica pārtikas produktu un apkārtējās vides radioaktīvā piesārņojuma kontroli sadarbībā ar vairākām Latvijas organizācijām. Šo darbu veikšanai stažējas Karlsrues Kodolpētniecības centrā. Nākamajos gados tika veiktas vairāk par 300 analīzēm gadā. 1999.gadā SIA „RAPA" uz šīs grupas bāzes tika izveidota Materiālu radioaktivitātes testēšanas laboratorija, kura 2000. gadā tika atestēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK). 2003., 2008 gadā laboratorija tika atkārtoti atestēta līdz 2013.gadam atbilstoši LV EN ISO/IEC 17025 standartam. Pašlaik laboratorija veic ap 1000 analīžu gadā un ir vienīgā Latvijā, kurā ir iespējams strādāt ar atklātiem un augsti radioaktīviem paraugiem. Paralēli kodolreaktora demontāžai nepieciešamajiem mērījumiem laboratorija veic mērījumus radionuklīdu koncentrācijas noteikšanai pārtikas produktos, aerosolos, nokrišņos, ūdenī un sedimentos Latvijā, kā arī sadarbībā ar LZA Sertifikācijas centru veic importa produkcijas testēšanu. Laboratorija piedalās Valsts jonizējošā starojuma objektu monitoringa programmā un starptautiskajā programmā „Cīņa pret nelegālu kodolmateriālu un radioaktīvo vielu transportu".

2003. gadā iesaistījās darba grupas sastāvā projekta „Nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona centra izveidošana" realizācijā. Šāda ciklotrona uzstādīšana Latvijā dos būtisku uzlabojumu medicīnas diagnostikā, izmantojot pasaulē ļoti populāro pozitronu emisijas tomogrāfiju. No otras puses Latvijā būs lielas jaudas jonizējošā starojuma avots, kuru iespējams izmantot zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiskiem apstarojumiem. Tas ļaus ne tikai daļēji atjaunot kopš 1998.gada pārtrauktos pētījumus, bet uzsākt arī jaunus it īpaši radiobioloģijā un nanotehnoloģijās. Ļoti svarīgi tas būs arī Latvijas kodolfizikas tradīciju saglabāšanai un jaunu augsta līmeņa kodolfiziku sagatavošanai Republikas vajadzībām. Darba grupa ir izstrādājusi ciklotrona ekspluatācijai nepieciešamo speciālistu apmācības programmas un turpina konsultācijas ar zinātniekiem par zinātnisko pētījumu programmu izstrādi
Domes priekšsēdētājs R.Čudars pasniedz J.Bērziņam Goda salaspilieša zelta nozīmi un apliecību

Lūcija Kristapsone

Dzīva poliklīnikas vēsture un leģenda ir Lūcija Kristapsone. Dakterei Kristapsonei Salaspils ir pirmā un vienīgā darbavieta, un viņa 47 gadu laikā ir aprūpējusi jau 4 paaudzes. Bērnu vecāki viņu ir iemīlējuši un ciena viņas atsaucības un zināšanu dēļ.

Goda salaspilieši dakterei velta atzinīgus vārdus.

K. Skujenieks: „Daktere Kristapsone ilgus gadus ir aprūpējusi salaspiliešu bērnus un bērnubērnus. Viņa ir Salaspilī iecienītākā bērnu ārste.

Daktere strādā vēl šodien, būdama pensionāre.”

A. Kušķe: „Daktere Kristapsone vienmēr bijusi ārkārtīgi pieprasīta – pat tad, kad ārstiem bija stingri iedalīti iecirkņi, arī citu ārstu pacienti vēlējās saņemt L.Kristapsones konsultāciju.”

M. Daugavietis: „L.Kristapsones vārdu zina visi aptaujātie salaspilieši.”

Lūcijas Kristapsones bērnības zeme ir Latgale. Pēc Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultātes absolvēšanas 1963. gadā viņas darba gaitas sākās Salaspils ambulancē. Tolaik ambulance bija divstāvu ēka, kurā mitinājās arī paši medicīnas darbinieki. 60. gadu beigās Kristapsone beidza speciālo pediatrijas kursu, un, 1968. gadā ieejot jaunajā dzīvoklī Miera ielā, savā bijušā dzīvoklīša virtuvē ierīkoja pirmo pieņemšanas istabu bērniem. Dzīvojamā istaba kalpoja kā uzgaidāmā telpa.

1976. gadā jaunuzceltajā ēkā uzsāk darbu Salaspils lauku poliklīnika galvenā ārsta Osvalda Gasjuna vadībā, un ārstu prakses var turpināties jaunos un uzlabotos apstākļos. Padomju laikā par izciliem sasniegumiem dakterei Kristapsonei tika piešķirts „Medicīnas teicamnieka goda nosaukums”. Līdz pat 90.gadiem Lūcija Kristapsone bija poliklīnikas vecākā pediatre, Pediatrijas nodaļas vadītāja.
Goda salaspilieši pēc 2010. gada svinīgās ceremonijas

 

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis