Spolīškalns savu pazīstamāko nosaukumu ieguvis pēc Spolīšu mājām. Kalnu mēdz saukt arī par Mūku kalnu. To novienas puses ietver Rīgas HES ūdenskrātuve, no otras - purvaina ieplaka.  Kalna nogāzes augstas stāvas. Pēc II Pasaules kara uzbērta mākslīga uzeja kalnā un tur ierīkota izpriecu vieta. Ir ziņas, ka piemineklī atrastas dažāda veida senlietas: rotas lietas, dzelzs šķēps, arī cilvēku kauli. Pēc tā spriežams, ka te bijusi arī kapsēta. 1974. gadā J.Daiga gan uzsāka pieminekļa izpēti, norokot izrakuma laukumā velēnas kārtu, tomēr turpināt pētījumus dažādu iemeslu dēļ nevarēja. Nedaudzas atrastās trauku lauskas varētu liecināt, ka pilskalnā ļaudis dzīvojuši I. g.t.p.m.ē. un m.ē. I g.t. sākumā. Tiešā pilskalna tuvumā Daugavas krastā pie Lipšiem atradās liels lībiešu kapulauks un apmetnes, ko tagad sedz ūdenskrātuves ūdeņi. Tautas nostāstos minēts, ka kalnu Napoleona laikā ar ķiverēm sanesuši zaldāti un ka tajā bijusi sena soda vieta.