Ideja par vairāku hidroelektrostaciju  būvi uz Daugavas, tajā skaitā arī par Rīgas HES celtniecību, radās jau XX gs. sākumā. Nodomu īstenošanu izjauca Pirmais pasaules karš. Rīgas HES būvdarbi sākās līdz ar Daugavas aizbēršanu pie Mārtiņsalas - 1966. gada 6. jūlijā. Rīgas HES darbību sāka jau 1975. gada septembrī, tomēr pilnībā to pabeidza tikai 1985. gada 20. augustā. Hidroelektrostacija aprīkota ar sešiem hidroagregātiem ar "Kaplan" turbīnām. 
Pēc dambja uzbūvēšanas izveidojās ūdenskrātuve ap 42,3 km2 liela ūdenskrātuve, kura savās dzīlēs paņēma Mārtiņsalu un apmēram pusi no Doles salas.