SALASPILS

» VIESIEM » Apskates objekti » Piemiņas vietas »

» Piemiņas zīme Daugavas lībiešiem un viņu vadonim Ako
» Piemiņas akmens 1605. gada Salaspils kaujas atcerei
» Piemiņas akmens 1605. gada Salaspils kaujas atcerei
» Piemiņas obelisks bijušo Doles muižas īpašnieku Lēvisu of Menāru dzimtai
» P. Rengartena ģimenes kapi
» 1905. - 1907. gada revolūcijas upuru piemiņas vietas
» Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi
» Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru brāļu kapi
» Otrajā pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi
» Salaspils memoriālais ansamblis
» Piemineklis bojā gājušajiem padomju karagūstekņiem
» Piemiņas akmens Salaspils astoņsimtgadei

Piemiņas vietu ierīkošana un ilga pastāvēšana apliecina, cik noturīga ir kolektīvā atmiņa par svarīgiem notikumiem un cilvēkiem saistībā ar sava novada, Latvijas un arī Eiropas vēsturi. Salaspilī un tās lauku teritorijā ir vairāk kā divdesmit šādas piemiņas vietas.

Par Salaspils senākās vēstures zīmēm kļuvušas trīs piemiņas vietas. Pie pilsētas domes ēkas atrodas Salaspils 800-gades piemiņas akmens - vēl pirms Rīgas dibināšanas uzceltās Mārtiņsalas pils (1186), un tātad arī Salaspils vēsturiskā pieminējuma atcerei. Tikai pirms trīsdesmit gadiem izmainītajā Daugavas piekrastē par 10.-13. gs. sākumā te dzīvojušo Daugavas lībiešu brīvības cīņām pret krustnešiem atgādina Mārtiņsalas lībiešu vadoņa Ako piemiņas zīme. Daugavas malā atrodas arī sešus gadsimtus vecās daudzkārt postītās, atjaunotās un 20. gs. otrā pusē iznīcinātās Sv. Jura baznīcas drupas.

Par senās Doles muižas kādreizējo īpašnieku un muižas ierēdņu dzimtām var uzzināt, Daugavas muzeja parkā apskatot 19.gs. izveidoto piemiņas obelisku muižnieku Levisu of Menāru sazarotajai dzimtai un Doles muižas mežkunga P.Rengartena dzimtas kapus aiz parka.

20. gadsimta sākumā notikušās 1905.-1907.gada revolūcijas dalībnieku un soda ekspedīciju upuru bojāejas vietās uzstādīti piemiņas akmeņi Salaspilī un Doles salā. Dolēniešu - revolūcijas dalībnieku vārdi iemūžināti arī 1905.gada atceres piemineklī Ulbrokas – Stopiņu šosejas malā (Stopiņu pagastā).

Tiešā Rīgas tuvuma dēļ Salaspili un tās apkārtni vismaz reizi gadsimtā skāruši kari, tāpēc visvairāk piemiņas akmeņu un pieminekļu uzstādīts vairāku karu asiņaino kauju aptuvenās vietās un daudzo brāļu kapu vietās.

Klausot savu karavadoņu pavēlēm, svešu valstu karotāji gadsimtu gaitā nākuši un gājuši gar Daugavu uz Rīgu, daudzi krituši arī Salaspilī. 17. gadsimtā Zviedrijas un Polijas vēsturē nozīmīgās Salaspils kaujas (1605) atcerei 20.gadsimta 90.gados pilsētā uzstādīti pat divi piemiņas akmeņi.

Daļa no 17. un 18. gadsimtā, arī Pirmā pasaules kara laikā kritušo karavīru brāļu kapu vietām (piemēram, pie Gausiņiem) jau, laikam ritot, aizmirsta, kapu vietu zīmes zudušas. Taču 20. gadsimta divos lielajos pasaules karos un Latvijas Atbrīvošanas cīņās Salaspilī un tās apkārtnē kritušo dažādu tautu – latviešu, krievu, vācu un igauņu karavīru daudzās atdusas vietas joprojām atgādina par sarežģītajiem vēstures notikumiem, kas risinājušies tieši Salaspils apkārtnē un nedaudz tālāk.

Pirmā pasaules kara nodarītie milzīgie postījumi Salaspilī tika novērsti ilgos gados, bet par sīvo kauju vēsturi liecina pieci līdz mūsdienām saglabājušies brāļu kapi. Trijos brāļu kapos (Vecpelši, Blaņķi, Pikalne) atdusas 1916.-1917.gadā Nāves salas varonīgajā aizstāvēšanā kritušie un no ievainojumiem mirušie latviešu strēlnieki un krievu karavīri; divos brāļu kapos (Auziņas, Tēraudi) apbedīti pretējās pusēs – ķeizariskās Vācijas un cariskās Krievijas armijās karojušie karavīri, kuri krita latviešu strēlnieku vēsturē tik ievērojamajās kaujās pie Mazās Juglas 1917.gada septembra sākumā.

Salaspilī atrodas arī trīs piemiņas vietas Latvijas atbrīvošanas kara laikā 1919.gadā kritušajiem igauņu karavīriem – sabiedrotajiem, kuri atdeva savas dzīvības par jauno Latvijas Republiku pēc slavenajām Cēsu kaujām tuvojoties Rīgai un cīnoties pret landesvēru un dzelzsdivīziju.

Gandrīz visi pieminekļi 1914. – 1919. gadā kritušajiem karavīriem uzstādīti 1920. - 1930. gados. Īpaši veiksmīgi izveidots latviešu strēlnieku brāļu kapu ansamblis pie Vecpelšu mājām. Daļa no Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietām 1980.gadu beigās un 1990. gadu sākumā tika sakārtota, uzstādīts arī vēl viens piemiņas akmens 1919.g. kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem pie Mazās Juglas.

Otrais pasaules karš Salaspils vārdam uz ilgu laiku piešķīra drūmu skanējumu vācu okupācijas režīma ierīkoto divu nometņu dēļ. Plašāk zināma ir civiliedzīvotāju koncentrācijas nometne, kuras vietā kopš 1967.gada atrodas Salaspils memoriālais ansamblis. Jāpiemin, ka pēdējā desmitgadē veiktie pētījumi apliecina, ka Salaspils koncentrācijas nometne bija brutāla nacistu režīma upuru novietne, kur aizgāja bojā cilvēku tūkstoši, taču tā nebija nāves nometne ar mērķi iznīcināt ieslodzītos, kā tas lasāms daudzos, īpaši, padomju laika izdevumos, kur minēts pārspīlēti liels bojāgājušo skaits. Kopš 1990.gadiem unikālais Salaspils Memoriāls ir kļuvis par piemiņas vietu abu totalitāro režīmu (gan fašisma, gan padomju) koncentrācijas nometņu upuru piemiņai.

Otrā pasaules kara gados Salaspilī vairākās vietās atradās arī gūstā kritušo Sarkanās armijas karavīru nometne. Sevišķi nežēlīgi apstākļi valdīja tieši karagūstekņu nometnē, kur īpaši kara pirmajos gados necilvēcīgos apstākļos un badā aizgāja bojā tūkstošiem gūstekņu. Plašāka sabiedrība arī pēc kara par šo daudz briesmīgāko nometni, atšķirībā no civiliedzīvotāju nometnes, uzzināja maz, jo padomju propagandai nebija vēlama karagūstekņu - sarkanarmiešu pārlieka pieminēšana. Kontrastu starp abām nometnēm labi atceras visvecākā salaspiliešu paaudze. Gandrīz reizē ar Salaspils memoriāla pabeigšanu vienā no nometnes vietām tika uzstādīts piemineklis arī bojā gājušajiem padomju karagūstekņiem.

Trīs padomju armijas karavīru brāļu kapi Salaspilī radušies 1944.gada oktobra sākumā, kad Rīgas ieņemšanas laikā Sarkanās armijas 2.un 3. Baltijas fronte tuvojās Rīgai.

Brāļu kapu un kara upuru piemiņas vietu ir neparasti daudz nelielai teritorijai. Šīs vietas tiek saudzētas un koptas, nešķirojot savējos un svešos aizgājušā gadsimta karos uz Salaspils zemes dzīvību zaudējušos cilvēku tūkstošus.

Lilita Vanaga

Printēt