Doles muiža atrodas augstā Sausās Daugavas kraujā, blakus bijušās Jaundoles pils vietai. Muižas jaunā kungu nama torņa smaile, īpaši no Sausās Daugavas kreisā krasta, jau pa lielu gabalu veido vietai raksturīgu siluetu. Šī ēka celta 1898. gadā "ķieģeļu stilā", lai gan muižas pirmsākumi meklējami 17.gs. Vēlāk - 18.g. otrajā pusē muiža piederēja skotu izcelsmes aristokrātu Lēvisu of Menāru dzimtai, no kura cēlušies vairāki ievērojami zinātnieki, piemēram, meža zinātnieks A. Lēvis of Menārs (1777 - 1830), dabas zinātnieks O. Lēvis of Menārs (1838 - 1890), vēsturnieks un etnogrāfs K. Lēviss of Menārs (1855 - 1930). 1920. gadā muižas pilī iekārtota pamatskola, bet 1954. gadā - kolhoza klubs. 1969. gadā nodibināja Doles Vēstures muzeju. 1977. gadā to atvēra apmeklētājiem, bet 1996. gadā - pārdēvēja par Daugavas muzeju. Ideja par muzeja izveidi sākotnēji saistījās ar ieplānotajiem Rīgas HES celtniecības darbiem, pirms kuriem arheoloģiskajos izrakumos bija savākts bagātīgs arheoloģisks materiāls.