 | Tālr. 6798 1011; ; Līvzemes iela 8, Salaspils, LV-2169 |
| PĀRVALDE | SABIEDRĪBA | ATTĪSTĪBA | VIESIEM |
Aktualitātes
» 2011.gads
» 2010. gads
» 2009.gads
» 2008.gads
» 2007.gads
» 2006.gads
» 2005.gads
» 2004.gads
» 2003.gads
» Par titula "Goda salaspilietis" piešķiršanu
2008. gadā Salaspils novada dome nolēma piešķirt titulu “Goda salaspilietis”:
Jurim Seilim, SIA “Saulkalne-S” valdes loceklim;
Ņinai Kacko, pašvaldības pirmskolas izglītības iestādes “Saulīte” vadītājai;
Ēvaldam Mugurēvičam, Latvijas ZA akadēmiķim, Dr.hab.hist.
Kopš uzņēmuma dibināšanas SIA "Saulkalne S" prezidents Juris Seilis veic lielu ieguldījumu Salaspils pilsētas un īpaši Saulkalnes attīstībā. Viņa vadītais uzņēmums katru gadu novirza ievērojamus līdzekļus labiekārtošanas darbiem, kultūras un sporta pasākumu organizēšanai, veselības aprūpes uzlabošanai. Līdzekļi ir ziedoti vairākām Salaspils pirmsskolas iestādēm, Salaspils invalīdu biedrībai, Salaspils l vidusskolai, mūzikas un mākslas skolai, sporta skolai. Tiek atbalstīti arī Salaspils kultūras pasākumi, Salaspils pilsētas svētki, deju kolektīvs "Buras", Salaspils bērnu sporta skolas jaunā stadiona atklāšanas pasākums. Kā arī sistemātiski atbalstīti talantīgākie Salaspils bērni, apmaksājot tiem izdevumus par piedalīšanos mūzikas un deju festivālos un dažādos konkursos gan citās valstīs gan Latvijā .
"Saulkalne S" ir pazīstams kā atbalstītājs visā Latvijā. Materiālu atbalstu saņēmuši Latvijas Kristīgais radio. Rīgas Zoo dārzs, ģimeņu biedrība "Saulgrieze" u. c. organizācijas
ievērojamu atbalstu SIA "Saulkalne S" prezidents Juris Seilis sniedz Salaspils pirmsskolas izglītības iestādei "Daugaviņa". Šajā iestādē uzturas bērni arī no sociālā riska un maznodrošinātajām ģimenēm, tāpēc materiālais atbalsts ir īpaši svarīgs un nozīmīgs.
Par SIA uzņēmuma ziedotajiem līdzekļiem ir iegādāta datortehnika un aprīkots sociālā pedagoga kabinets, iegādāti jauni metodiskie materiāli, rotaļlietas, grāmatas. Regulāri tiek sniegti arī transporta pakalpojumi, atbalstot bērnu kultūras pasākumu apmeklējumus: braucieniem uz teātra izrādēm, ekskursijām (uz Siguldu, Tērveti, Lielvārdi, Brīvdabas muzeju, u.c). Liels gandarījums bija pirmsskolas izglītības iestādes mazajiem dejotajiem un viņu vecākiem, kad SIA "Saulkalne S" prezidents atbalstīja līdzekļu ziedojumu deju kolektīva tērpu iegādei, kas deva iespēju Saulkalnes bērnu deju kolektīvam godam un ar labiem panākumiem piedalīties Vislatvijas Bērnu un jauniešu deju svētkos Ogrē un Limbažos.
SIA "Saulkalne S" prezidents Juris Seilis vienmēr atbalsta arī kultūras un atpūtas pasākumu rīkošanu Saulkalnē : tiek ziedoti līdzekļi Ziemassvētku pasākumu organizēšanai bērniem, bērnu un jauniešu sporta sacensību organizēšanai un balvu iegādei.
2007. gadā pirmsskolas iestādes "Daugaviņa" kolektīvs ar lielu gandarījumu uzņēma vēsti, ka SIA "Saulkalne S" ziedoja līdzekļus darbinieces Lolitas Kroles dēla acu operācijai Saukt - Pēterburgā, kas ļāva bērnam atgūt redzi.
Ar Jura Seiļa atbalstu, par SIA "Saulkalne S" līdzekļiem ir veikts Saulkalnes medpunkta kapitālais remonts, iegādātas jaunas mēbeles un aprīkojums. Katru gadu tiek izdalīti līdzekļi ielu remontam un dota tehnika sniega tīrīšanai Saulkalnes ciematā.
SIA "Saulkalne S" prezidents Juris Seilis atbalsta Salaspils pensionāru padomi. Uz viņa sniegto materiālo atbalstu var paļauties, rīkojot gan ekskursijas, gan pensionāru Ziemassvētku, gan Lieldienu pasākumus.
Neskatoties uz ekonomiskām grūtībām visā valstī, SIA "Saulkalne S" turpina labiekārtot un uzlabot arī sava uzņēmuma darba vidi. Pēc uzņēmuma darbinieku teiktā, prezidentam raksturīga ir mērķtiecība un izvirzīto mērķu īstenošana dzīvē. Juris Seilis ir darītājs.
Ilonas Koroševskas pamatdarbs jau daudzus gadus ir Pil ,,Ritenītis", kur viņa strādā par muzikālo audzinātāju.
Papildus šim darbam Ilona Koroševska ar Salaspils novada kultūras nama “Rīgava" ansambli “Vālodzīte" savu dzīvi saista nu jau divdesmit gadu. Uz šo darba cēlienu Ilona atskatījās šī gada pavasarī, kad dažādu vecumu dalībnieku dziesmās varējām klausīties koncertā “Vālodzītei 20". Koncertā piedalījās arī ansambļa bijušie dalībnieki, arī Ilonas lepnums soliste Maija Beķe. Par paveikto paldies teica gan tagadējo, gan bijušo ansambļa dalībnieku vecāki, gan kultūras nama kolēģi, gan Salaspils novada domes pārstāvji.
Ikdienā Ilona strādā vienlaikus ar trim, čeirām dažādām ansambļa “Vālodzīte" vecuma grupām un jauniešu ansambli “Vendo". Atskatoties 20 gadu garumā, dalībnieku skaits ir mērāms simtos. Dziedātgribētāju ir tik daudz, ka vakari kultūras namā ir par maz un par īsiem. Ilonas darbs ar ansambli “Vālodzīte" ir vērtējams īpaši, jo šis ir kolektīvs, kas ne tikai dzied ikdienas mēģinājumos un kultūras nama koncertos, bet nes Salaspils un kultūras nama vārdu arī ārpus Salaspils un Latvijas robežām - Lietuvā, Polijā, Spānijā, Slovākijā, Krievijā, šogad arī Maķedonijā. “Vālodzīte" bieži piedalās dažādos konkursos un festivālos. Tie ir: “Do,Re,Mi" Rīgas rajonā, jauno dziedātāju konkurss “Jaunās zvaigznes", “Cālis", “Olgas disenītes bērniem", Salaspils bērnu dziesmu festivāls “Salaspils mazās zvaigznītes", starptautiskais bērnu dziesmu konkurss “Mazās zvaigznītes" un citi. Koncerta “Vālodzītei 20" laikā varējām ieskatīties šajos konkursos un festivālos izveidotajā fotoizstādē.
Šī gada pavasarī kultūras namā “Rīgava" aizsākās jauna tradīcija - bērnu rīti. Arī tajos Ilona piedalījās ar pašiem mazākajiem vālodzēniem. Katru šādu pasākumu Ilona uztver nevis kā papildus darbu, bet gan kā iespēju gūt jaunu pieredzi sev pašai, gan arī iespēju bērniem uzstāties, kļūt drošākiem. Tā paiet arī viņas vasaras atvaļinājumi. Piemēram, šovasar Ilona gatavoja lielākās “Vālodzītes" braucienam uz Maķedoniju, bet mazos “Pūkaino Trio" Olgas disenītēm bērniem - Zemeņu festivālam, Tele2 Baltie Beach Party Liepājā un vairākiem 1. septembra pasākumiem.
Ilona kultūras namā vadījusi arī ansambli "Salaspils puikas", kura dalībnieki dziedājuši “Vālodzītē", taču vēlāk tas izveidojās par patstāvīgu kolektīvu.
Kultūras namā “Rīgava" ar sirdi un dvēseli Ilona jau 17 gadus ir arī deju kolektīva “Ūsa" koncertmeistare. Viņa vienmēr ir klāt visos mēģinājumos, koncertos un koncerttūrēs ārzemēs. Nekad neatsaka ar padomu, klavierspēli vai idejām, kuru nekad nepietrūkst, pasākumu organizēšanā.
Ilona strādā arī Salaspils 2. vidusskolā, kur arī ir saskatījusi talantus un ir gūti panākumi konkursos. Tā, piemēram, 2007. gadā Ilonas audzēkne Jeļizaveta Daņiļuka ieguva 1. pakāpes diplomu muzikālajā konkursā "Balsis" un 2. klases ansamblis - 2. pakāpes diplomu.
Ilona savu darbu turpina ar jauniem plāniem, ar domām par nākamajiem koncertiem un konkursiem.
Ņina Kacko 1968. gadā beigusi Magņetogorskas pedagoģisko institūtu - pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti. Tajā pašā gadā sāka strādāt Gotčinas pilsētas bērnudārzā par metodiķi.
No 1975. gada dzīvo un strādā Salaspilī. No sākuma pirmsskolas izglītības iestādē "Jāņtārpiņš" par metodiķi, bet no 1978. gada par vadītāju. Viņas kopējais pedagoģiskais darba stāžs sastāda 40 gadus.
No 1982. gada kopā ar kolēģēm atvēra pirmsskolas izglītības iestādi "Saulīte" un nu jau 25 gadus enerģiski strādā vadītājas amatā un dara visu iespējamo, lai bērni šeit justos labi. Strādājot šajā amatā ir bijis jāsaskaras ar dažādām grūtībām, jo "Saulīte" ir vienīgais bērnudārzs Rīgas rajonā, kas īsteno mazākumtautības programmu.
Neskatoties uz grūtībām, PIl "Saulīte" aktīvi piedalās visos Salaspils novada un Rīgas rajona skolas valdes organizētajos pasākumos. Pateicoties Ņinas Kacko lieliskajām organizatora spējām un radošajai aktivitātei PII "Saulīte" dalās savā pieredzē ar kolēģiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Viņa uzsver, ka ļoti nozīmīgs ir sadarbības process, kas veicina pirmsskolas izglītības iestādes pilnveidošanos un attīstību.
Visu savu mūžu Ņina Kacko ir veltījusi un turpina veltīt bērniem un pedagoģijai. Bērni ir mūsu nākotne - tas nozīmē, ka savu ieguldījumu viņa ir ielikusi Salaspilij gan tagadnei, gan arī nākotnei. Un tas ieguldījums ir - sapratne, atsaucība, dvēseles siltums, kaitīgums: viss, par ko bērniem māca no paša sākuma un ko mēs pēc tam saņemam atpakaļ no viņiem. Ņ.Kacko pazīst ļoti daudzi Salaspils iedzīvotāji, ne tikai kā bērnudārza vadītāju, bet arī kā Salaspils iedzīvotāju, kura dzīvo Salaspilī 33 gadus.
Ar viņu vienmēr ir patīkami satikties gan viņas vadītajā iestādē, gan uz ielas. Ņina vienmēr sagaida ar smaidu un nekad nepalaidīs ciemiņus bez kafijas tasītes. Viņa spēj prasmīgi nodibināt kontaktu ar cilvēkiem, nekad nerēķinoties ar savu personīgo laiku un darba stundām. Pie Ņ. Kacko vienmēr jebkurā laikā var atnākt pēc padoma.
Gandrīz visu savu darba mūžu izcilais latviešu arheologs Ēvalds Mugurēvičs nostrādājis Latvijas vēstures institūtā, vairāk kā 50 gadus veltot zinātniski pētnieciskajam darbam. Šeit arī tapis viss profesora zinātniskais devums - monogrāfijas un vairāk nekā 600 publikāciju, kas ir uzskatāms apliecinājums profesora daudzveidīgajām zinātniskajām interesēm un darbībai.
Ē. Mugurēvičs ir ievērojams speciālists Latvijas senākās vēstures pētniecībā, it īpaši vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģijā. Viņa vadībā veikti plaši arheoloģiskie izrakumi Latvijas pilskalnos, mūra pilīs, apmetnēs un senkapos, tostarp arī Salaspilī, pētot Mārtiņsalas arheoloģiskos pieminekļus - 12.gs. mūra pili un baznīcu, plašo kapsētu un lībiešu ciemu. Lielu ieguldījumu Ē.Mugurēvičs devis arī latviešu un kaimiņtautu ekonomisko un kultūras sakaru izpētes jomā.
īpaši atzīmējams profesora veikums Latvijas viduslaiku rakstīto vēstures avotu pētīšanā, komentēšanā un izdošanā: ar viņa priekšvārdu un plašiem komentāriem iznāk Indriķa hronika (1993) un Atskaņu hronika (1998), bet Wartberges Hermaņa Livonijas hroniku (2005) Ē.Mugurēvičs pats arī tulkojis no latīņu valodas, par ko saņemta Baltijas asamblejas balva zinātnē. 2005. gadā iznāk arī Ē. Mugurēviča monogrāfija Oskars Kalpaks.
Par savu zinātnieka pienākumu prof. Ē.Mugurēvičs vienmēr uzskatījis arī Latvijas arheoloģijas sasniegumu popularizēšanu un ieviešanu starptautiskajā zinātniskajā apritē. To veicinājušas viņa daudzās publikācijas svešvalodās, kā arī dalība un uzstāšanās neskaitāmās starptautiskās konferencēs un simpozijos, Vispasaules vēsturnieku kongresos. Par profesora starptautisko zinātnisko autoritāti liecina gan daudzie aicinājumi būt par oponentu disertāciju aizstāvēšanā ārvalstu jaunajiem arheologiem, gan arī tā atzinība, ko viņam izteikušas daudzas starptautiskās zinātnieku biedrības. Viņš ir Austrijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās biedrības “Viduslaiku ikdiena" (Medium aevum Quotidianus) ārzemju loceklis, Aizvēstures un agrīnās vēstures zinātņu starptautiskās savienības Pastāvīgās padomes loceklis, Viduslaiku hronikas (The Medieval Chronicle) pētnieku savienības biedrs, Baltijas studiju komisijas Getingenē, Vācijā, korespondētājloceklis, Vācu arheoloģijas institūta korespondētājloceklis.
Latvijas vēsturnieki Ē.Mugurēviču ievēlējuši par Latvijas ZA īsteno locekli, Latvijas vēstures zinātņu Nacionālās komitejas prezidentu un Latvijas Zinātnes padomes ekspertu. Kā nozīmīgāko prof. Ē.Mugurēviča zinātniskā darba vērtējumu varētu minēt divas LPSR Valsts prēmijas (1976, 1987), LKF Spīdolas balvu, LZA un a/s Grindeks balvu par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā un viduslaiku vēstures avotu pētniecībā, kā arī Baltijas studiju veicināšanas apvienības balvu par publikācijām Journal of the Baltie Studies. 2002.gadā Ē.Mugurēvičam piešķirta Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.
Prof. Ē.Mugurēvičs ļoti labprāt atsaucās arī uz Salaspils novada bibliotēkas aicinājumu, 2006. gadā piedaloties Mārtinsalas lībiešu sacelšanās 800. gadadienai veltītā pasākumā un aizrautīgi stāstot par novada vēstures senākajiem notikumiem. Tādējādi arī salaspiliešiem bija iespēja iepazīties klātienē ar cienījamo zinātnieku, un tikšanās izvērtās neakadēmiski sirsnīga.
Printēt
