» SABIEDRĪBA » Salaspils novads » Iedzīvotāji » Goda salaspilieši » 2007.gads

» 2011.gads
» 2010. gads
» 2009.gads
» 2008.gads
» 2007.gads
» 2006.gads
» 2005.gads
» 2004.gads
» 2003.gads
» Par titula "Goda salaspilietis" piešķiršanu

Benita Drozdova, Daugavas muzeja darbiniece

Arturs Mauriņš, bioloģijas habilitētais doktors, profesors

Tamāra (Jadviga) Rižkova, pedagogs

Lūcija Sniķere, pedagogs

Saulcerīte Rudzīte, ārste kardioloģe

Jānis Šrēders, arhitekts

Žanna Maļinovska, Salaspils novada domes Administratīvās daļas vadītāja

 

 

Benita Drozdova dzimusi 1927. gadā Rīgā, dzelzceļnieku ģimenē. Tēvs, atsaucoties uz Latvijas valdības aicinājumu palīdzēt saimnieciski nostiprināt Latgales novadu, pārceļas darbā uz Indru, kur viņš strādā par dzelzceļa stacijas priekšnieku. Bērnība Benitai paiet Latgalē. Kara gados ģimene pārceļas uz dzīvi Kuldīgas pusē. Pēc Kuldīgas vidusskolas pedagoģiskās klases beigšanas, 1947. gadā sāk darbu Skrundas pamatskolā. Benita apprecas un uzsāk studijas Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, vienlaicīgi audzinot trīs dēlus. Dēla slimības dēļ pēc trešā kursa viņa no institūta ir spiesta izstāties.

1963. gadā p/s “Budeskalns” administrācija aicina B. Drozdovu uz Salaspili, piedāvājot bērnudārza vadītājas darbu.

Bijušie šī bērnudārza darbinieki atceras savu priekšnieci kā ļoti atbildīgu vadītāju, kura vienmēr uzņēmās smagāko darba daļu, veltot tam visu savu un arī ģimenes spēkus un laiku, vienlaicīgi viņa bija ļoti sirsnīga un izpalīdzīga savam kolektīvam.

B. Drozdova ir bijusi arī LPSR Augstākās Padomes un Salaspils ciema padomes deputāte.

Pēc aiziešanas pensijā 1982. gadā. Benita Drozdova sāka strādāt Daugavas muzejā par kasieri un vēlāk par telpu uzraugu un krājuma laboranti. Benita ir muzeja krājumā inventarizējusi vairāk kā divdesmit septiņus tūkstošs priekšmetu. Visus 25 gadus, kurus Benita Drozdova nostrādāja muzejā, viņa bija ļoti darbīga. B. Drozdova vienmēr jebkuru uzdoto darbu centās paveikt rūpīgi un stingri apzinājās, ka jebkurš darbinieka darbs, jebkura saruna ar apmeklētāju ir muzeja tēla veidošana. Viņa juta sevī atbildību par muzeju sabiedrības priekšā.

īpaši pašaizliedzīgi B. Drozdova strādāja muzeja pedagoģiskajos pasākumos, kuros viņa parādīja milzīgas radošas spējas ar apģērbu, ar izturēšanos, ar sirsnīgiem vārdiem uzburt Latvijas senatni, vienlaicīgi atgādinot bērniem, ka katrs cilvēks ir atbildīgs savas tautas un valsts priekšā.

Daugavas muzeja darbinieki iesaka Benitu Drozdovu izvirzīt titula “Goda salaspilietis” piešķiršanai.

 

“Arturs Mauriņš- visā Latvijā un tālu aiz mūsu zemes robežām pazīstams un cienījams cilvēks . Salaspiliešiem - kluss un daudziem, jā, labi atpazīstams kaimiņš. Tomēr daļai vietējo ļaužu, šķiet , neatpazīstams... Paradokss, vai ne?' (Rīgas Apriņķa Avīze, Nr.109(2004, 30.sept.).

Profesora Artura Mauriņa lielākā aktīvās dzīves un zinātniskās darbības daļa ir aizritējusi Latvijas Universitātē, kur laikā no 1960. līdz 1998.gadam (vairāk nekā 30 gadu!) viņš bija Botānikas, vēlāk Botānikas un ekoloģijas katedras vadītājs. 1966.gadā A.Mauriņš aizstāv doktora disertāciju, iegūstot doktora zinātnisko grādu, bet pēc gada viņam piešķir profesora zinātnisko nosaukumu (1967). Mācību darbs ar studentiem vienmēr ir bijis profesora uzmanības centrā - lekcijas un semināri evolūcijas teorijas pamatkursā, speckursi dendroloģijā, augu introdukcijā, bioloģiskajā prognozēšanā un ekoloģijā.

Kaut arī no 1994.gada profesors formāli ir pensijā, bieži jo bieži viņš ir sastopams Latvijas Universitātē, kur Ekonomikas un vadības fakultātes studentiem lasa lekciju kursu “Sociālekonomiskā prognozēšana”. Bagātīgs ir profesora zinātnisko publikāciju klāsts (skat. LU bibliotēkas datubāzē). 2006.gadā tika publicēts A. Mauriņa un A. Zvirgzda kopdarbs “Dendroloģija”, kas ir “stafete XXI gadsimta, dendrologu paaudzei”. Interesantas ir profesora publikācijas dažādos izdevumos, piemēram, žurnālā “Dārzs un Drava”, “Vides Vēstis”, laikrakstos “Rīgas Balss” u.c. gan par aktuāliem, gan dendroloģijas jautājumiem. A.Mauriņš atrod laiku arī darboties kā eksperts dendroloģijas jautājumos par Rīgas apstādījumiem un vadīt ekskursijas pa Rīgas dārziem un parkiem.

Bibliotēkas kolektīvs A. Mauriņu pazīst kā atsaucīgu bibliotēkas apmeklētāju, pasākumu atbalstītāju , līdzautoru un salaspiliešu izglītotāju. Pateicoties kopīgi organizētajiem pasākumiem, arī vietējai sabiedrībai ir bijusi iespēja iepazīties ar šo cienījamo zinātnieku

Tamāra Rižkova pašreiz strādā Rīgas raj. Gaismas internātpamatskolā par krievu valodas un literatūras skolotāju, internāta audzinātāju. Dzimšanas vieta - Lietuva. Tautība - poliete.

Beigusi Liepājas V. Lāča vārdā nosaukto pedagoģijas institūtu. Pedagoga darba gaitas uzsākusi 1966. gadā Rīgas rajona Siguldas internātskolā kā skolotāja.

No 1985. gada līdz 1991. gadam strādājusi Salaspils 2. vidusskolā kā mācību un audzināšanas darba organizatore. 1990. gadā Salaspils 33. vēlēšanu apgabalā bijusi deputāte. Apbalvota ar nozīmīti “Teicamnieks audzināšanas darbā”. No 1991. gada līdz 2002. gadam strādājusi Salaspils 2. vidusskolā par direktori. Daudzus gadus strādājusi Rīgas rajona Tautas izglītības nodaļas bērnu tiesību un aizsardzības nodaļā. 1998. gadā saņemts diploms “Vadītāja kompetence un efektīva skolvadība”.

1998. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē.

1998. gadā nokārtojusi eksāmenus, lai iegūtu Latvijas pilsonību.

Sistemātiski paaugstina savu pedagoģisko un profesionālo meistarību.

T. Rižkova daudz strādājusi, lai pienācīgi sagatavotu 2. vidusskolu atestācijai. Rezultāti - iegūta augstākā kategorija.

Arī pašlaik, kad vairs nestrādā par skolas direktori, Tamāra Rižkova aktīvi interesējas par saviem audzēkņiem, uztur draudzīgus kontaktus ar viņu vecākiem. Tamāra neliedz savu palīdzību Salaspils jauniešiem izglītības jomā, kā arī iespēju robežās sniedz materiālo atbalstu, Tamāras vadībā tika veikts remonts toreizējā bērnudārzā “Svetļičok”.

Tamāra aktīvi piedalījusies projektu nedēļās un Rīgas rajona metodisko darbu konkursos. Ir tapuši metodiskie darbi, kas apbalvoti ar Skolu valdes prēmiju.

Tamāras Rižkovas pedagoģiskā darba stāžs ir 40 gadi.

Tamāra Rižkova palīdz daudziem, kuri nonākuši grūtībās vai nelaimē - arī jauniešiem, kuriem dzīvē paslīdējusī kāja un kuri nokļuvuši uz apsūdzēto sola.

Viņa ir palīdzējusi saviem bijušajiem kolēģiem, kuri jau ir pensionāri un atrodas pansionātos.

Neskatoties uz lielo aizņemtību, T. Rižkova mīl strādāt dārzā. Brīvajos brīžos apmeklē teātri, mīl ceļot.

Lūcijai Sniķerei ir augstāka pedagoģiska izglītība. Ir beigusi LU filoloģijas fakultāti, Kultūras darbinieku tehnikumu, kur ieguvusi deju kolektīva vadītājas specialitāti un LU pedagoģijas fakultāti- angļu valodas skolotāja pamatskolā.

Skolā L. Sniķere māca angļu valodu un krievu valodu, darbojas svešvalodu metodiskajā komisijā. Skolotājas veidotie eksāmenu un pārbaudes darbi ir radoši un izdomas bagāti, rosina skolēnus parādīt savas prasmes un zināšanas.

Lai palīdzētu skolēniem labāk apgūt angļu valodu, 2000. gadā skolotāja noorganizēja 44 skolēnu braucienu uz Londonu. Skolotāja arvien meklē jaunas, interesantas darba metodes, lai skolēniem būtu labākas zināšanas gan krievu, gan angļu valodā.

Skolas kolektīvā Lūcija Sniķere ir atsaucīga, vienmēr laipna un izpalīdzīga, principiāla un prasīga pret sevi un citiem.

Ir bijusi klases audzinātāja, ļoti labi saprotas ar bērniem. Viņas rīkotie pasākumi vienmēr ir interesanti un pārdomāti.

Skolotājas lielā mīlestība ir deja. Jau 1984. gadā sāka vadīt deju kolektīvu kultūras namā “Enerģētiķis”, pēc tam pārņēma Salaspils 1. vidusskolas deju kolektīva “Dzīpariņš” vadību. Lūcijas Sniķeres vadībā deju kolektīvs ir piedalījies visos Latvijas skolēnu Dziesmu un deju svētkos, izcīnījuši Rīgas rajona deju kolektīvu skatēs 1. un 2. pakāpes diplomus, ir regulāri festivāla “Latvju bērni danci veda” dalībnieki.

Vasaras brīvlaikā skolotāja ir kopā ar “Dzīpariņa” dejotājiem treniņnometnēs Jāņmuižā un Bulduros: 2002., 2003.,2004., 2004. un 2006. gadā.

Deju kolektīvs ar savu dejotprieku bieži iepriecina skatītājus Salaspils novada svētkos, Lauku ielas svētkos un noteikti ir skolas koncertu aktīvākie dalībnieki. Skolotāja noorganizēja dejotāju koncertturneju uz Čehiju 2005. gadā, viesojās arī Somijā.

Jau nomainījusies dejotāju paaudze, bet L. Sniķeres enerģija ir neizsīkstoša un turpina iestudēt un aranžēt jaunas dejas.

Lūcija Sniķere savu dejas azartu velta arī pieaugušajiem. Viņa māca līnijdejas pieaugušajiem k/n Enerģētiķis, kur kopš 2004.gada vada līnijdeju grupu “Lucia’s linedance”. Kolektīvs ir koncertējis Jaunķemeru sanatorijā, Berģu un Jēkabpils veco ļaužu pansionātā, atpūtas centrā  “Lido”, svētkos Botāniskajā dārzā un k/n “Enerģētiķis” svētku pasākumos.

Skolotāja un deju kolektīvu vadītāja Lūcija Sniķere ir popularizējusi savu pilsētu -Salaspili ne tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām.

Lūcija Sniķere ikvienā darbā vai pasākumā iesaistās ar lielu azartu, interesi, izdomas bagātību.

Skolotāja aktīvi strādā arī metodiskajā darbā. 1998. - l999.gadā apguva “Latviešu valodas kā otrās valodas mācību metodiku”. Pamatojoties uz šo kursu metodiku, L. Sniķere organizēja un vadīja latviešu valodas kursus mazākumtautību skolu vidusskolēniem, viņu vecākiem, veiksmīgi sagatavoja krievvalodīgos cilvēkus valsts valodas eksāmeniem naturalizācijai.

Joprojām, no 2005. gada līdz šim brīdim, sadarbībā ar LV ĀVA vada latviešu valodas kursus pieaugušajiem Salaspilī. Salaspilieši, kuri ir mācījušies latviešu valodas kursos, novērtē L. Sniķeri kā ļoti atsaucīgu, interesantu un radošu skolotāju, kura prot un vēlas iemācīt latviešu valodu krievu tautības cilvēkiem. Skolotāja ir cienīta Salaspils iedzīvotāju vidū. Lūcija Sniķere ir līdzautore mācību līdzekļiem “Godi un svētki”, “Prese LAT-2 apguvē”(1999.g.), “Latviešu valoda frizieriem”(2004.g.), “Darbs ar videofilmu “Palīgā 4,5””,(2005.g.).

Lūcija Sniķere ir sniegusi neatsveramu ieguldījumu skolēnu aktīvas mācību darbības veicināšanā un mācību procesa daudzveidošanā, skola tēla veidošanā un pilsētas popularizēšanā. Interešu izglītībā viņas profesionālā kompetence spēj ieinteresēt un pārliecināt bērnus, ka brīvo laiku var pavadīt aktīvi un interesanti.

 

Saulcerīte Rudzīte strādā Salaspils veselības centrā par ārstu – kardiologu.

S. Rudzīte dzimusi Rīgā, bet bērnību pavadījusi Jaunjelgavā, kur arī pabeigusi pamatskolu.

1956. gadā pabeigusi Rīgas 2. vidusskolu un tajā pašā gadā iestājusies Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultātē.

1961. gadā pēc institūta beigšanas norīkota darbā uz Ogres rajonu, kur strādājusi Jaunjelgavas zonālajā slimnīcā par terapeitu. 1963. gadā nozīmēta par Terapijas nodaļas vadītāju Stučkas slimnīcā, kur strādājusi līdz pat 1967. gada 1. augustam, kad pārnāca strādāt uz Salaspils ambulanci.

Pirmos divus gadus strādājusi vecajā Salaspils ambulancē daktera Ligera vadībā par terapeitu. Izvēršoties Rīgas HES celtniecībai, sāka strādāt Doles salā, Rīgas HES medpunktā par ceha terapeitu.

Pēc jaunās Salaspils poliklīnikas uzcelšanas 1976. gadā strādājusi par iecirkņa terapeitu un sabiedriskā kārtā veikusi arī terapijas nodaļas vadītājas pienākumus.

Bijusi arī arodbiedrības komitejas locekle, kā arī 20 gadus pildījusi piesēdētājas pienākumus Rīgas rajona tiesā.

No 1985. gada uzsāk ārsta – kardiologa darbu Salaspils poliklīnikā.

2007. gada 1. augustā apritējuši 40 gadi, kopš ārste Saulcerīte Rudzīte dzīvo un strādā Salaspilī.

Jānis Šrēders strādā Salaspils novada pašvaldības iestādē “Salaspils novada būvvalde” par galveno arhitektu.

J.Šrēders dzimis Valdemārpilī, kur arī pavadījis bērnību un skolas gadus.

1976. gadā, pabeidzis Valdemārpils vidusskolu, iestājies Rīgas politehniskajā institūtā, Arhitektūras specialitātē.

1982. gadā, pēc institūta beigšanas iestājies darbā ZRA “SILAVA” Projektēšanas un inženierizpētes organizācijā par arhitektu.

Kopš 1986.gada pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Salaspilī.

Salaspils pašvaldībā pagasta galvenā arhitekta amatā darbu uzsācis 1991.gadā, ko turpinājis kā Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domes un sekojoši - Salaspils novada Būvvaldes galvenais arhitekts.

2007.gadā apritējis 21 gads, kopš arhitekts Jānis Šrēders dzīvo un strādā Salaspilī, tai skaitā 16 gadi Salaspils pašvaldībā.

 Žanna Maļinovska beigusi Salaspils 1. vidusskolu, vēlāk Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā ieguvusi Kultūrizglītības darba nodaļa horeogrāfijas specialitāti. Darba gaitas uzsākusi kultūras namā “Rīgava”.

Kopš 1988. gada Ž. Maļinovska sāk strādāt Salaspils ciema TDP izpildkomitejā par ciema Tautas nama vadītāju. 1992. gadā līdz ar jauna veida pašvaldības veidošanos Ž. Maļinovska sāk strādāt par kancelejas vadītāju.

1999. gadā Ž. Maļinovska absolvē Sociālā darba un sociālās pedagoģijas un sociālā darba augstskolu “Attīstība”, kur iegūst sociālā darbinieka/sociālā pedagoga kvalifikāciju, bet 2001. gadā LU Ekonomikas un vadības fakultātē iegūst Sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā.
Kopš 2001. gada Žanna Maļinovska ir Salaspils novada domes Administratīvās daļas vadītāja .

Printēt