Rīgas HES – 40

hes4

Pirms 40 gadiem, 1974. gada 5. novembrī, Salaspilī notika teju svarīgākais gadsimta notikums  - tika iedarbināts pirmais Rīgas spēkstacijas hidroagregāts, bet tai pašā mēnesī jau iedarbināti visi seši Rīgas HES hidroagregāti ar kopējo jaudu 402 MW.

Latvijas enerģētikas nozare bija papildinājusies ar vēl vienu nozīmīgu enerģētikas objektu, kurš atkarībā no ūdens daudzuma Daugavā ražoja ap 20 % republikā gada laikā saražotās elektroenerģijas, bet savukārt ūdenskrātuve deva dzeramo ūdeni Rīgas pilsētai. Bez tam elektrostacija pilda Latvijas elektrotīklu sprieguma regulatora un jaudas rezerves funkciju.

No vēstures

No 1966. līdz 1974. gadam notiek Rīgas hidroelektrostacijas celtniecība – gadsimta notikums,  kas pilnībā izmaina vēsturisko veco Salaspili un Doles salu.

1966. gada 6. jūlijā sākas būvdarbi: aizsprosta pamatnes uzbēršana, upes atzari starp Daugavas labo  krastu, Mārtiņsalu un Doles salu tiek aizsprostoti. Sākas autoceļa un celtniecības bāzes būve Doles salā. Pie Sv. Jura baznīcas drupām izveido autobāzi. Bijušo Ķesterciemu pakāpeniski sāk apdzīvot  HES celtnieki. Vagoniņu pagaidu ciemats izveidojas arī Doles salas vidusdaļā.

1967.gadā sāk pirmā gultnes aizsprosta uzskalošanu, 1.novembrī ieliek pirmo betonu HES ēkas pamatos. Doles salā atver pirmo ēdnīcu.

1968. – 1969.gadā sākas galvenie zemes darbi, zemes aizsprostu uzskalošana, HES būvbedres padziļināšana.

Līdz ar Rīgas HES izsludināšanu par Vissavienības komjauniešu triecienceltni, pieredzējušos celtnieku kadrus masveidā papildina neapmācīti jaunieši no visas PSRS, kam uz vietas jāapgūst specialitāte. Pieaug dzīvokļu celtniecības temps.

1974. gada 20. septembrī plkst. 12.00 sākas Rīgas HES būvbedres applūdināšana.

27. septembrī aizsprosto Sauso Daugavu pie Raušiem un Daugava sāk plūst pāri pārgāznes aizsprostam pa jaunu gultni. 3. novembrī aizvērti visi ūdens pārgāznes aizvari, ūdenskrātuvē sāk uzkrāt ūdeni.  5. novembrī  HES pirmo agregātu iedarbina tukšgaitā, 14. novembrī pieslēdz tīklam.

Spēkstacijas ūdenskrātuvi 42,2 kmplatībā  apņem 15 km garš dambis.

1975. gada novembrī jau iedarbināti visi seši hidroagregāti. Rīgas HES sasniedz projektēto jaudu 384 MW. Tā kā faktiskā jauda izrādās lielāka, ar 1979. gada 1. novembrī Rīgas HES jaudu nosaka 402 MW.

1984. gada decembris. Pabeigti visi ieilgušie Rīgas HES celtniecības un montāžas darbi. 1985.gada 20. augustā Valsts komisija pieņem Rīgas HES ekspluatācijā.

Goda salaspilietis Emīls Kūmiņš, kādreizējais Lejasdaugavas būvniecības direkcijas galvenais inženieris: „Būvniecībai bija izvēlēts projekta otrais variants ar aizsprostu Doles salas vidū. Jāatzīmē, ka projekta uzdevuma otrais variants paredzēja Rīgas HES aizsprostu Doles salas augšgalā, tādejādi izvairoties no Doles salas appludināšanas un samazinot darba apjomus krasta dambja izbūvē, bet nedaudz zaudējot kritumu. Komisija šo variantu noraidīja, kaut gan būves gaitā izvēlētā varianta priekšrocības dažādu iemeslu dēļ pazuda. Ģenerālais būvuzņēmējs tajā laikā bija „Daugavhesbūve”. Priekšnieki mainījās vairakkārt, bet sevišķu iespaidu tas uz būves gaitu neatstāja. Par būves galveno inženieri tajā laikā strādāja B.Jerahtins – ļoti zinošs būvinženieris, ar neparastu gribu un stingru raksturu apveltīts vīrs. „Daugavhesbūves” tā laika vadošā personāla profesionālais līmenis bija ļoti dažāds, bet B. Jerahtina kungam izdevās šo „raibo” sabiedrību saturēt grožos. Es izsaku visu cieņu šim cilvēkam. Rīgas HES celtniecībā viņam bija nozīmīgākā pozitīvā loma.

Gribas atcerēties P. Ustinovu, A. Ignatovu, G. Šihmani, M. Makarenko, N. Belovu. Daži no viņiem jau toreiz bija sirmi vīri, bet par savām zināšanām un darba prasmi saņēma simbolisku atalgojumu. Viņu darba kvalitāte balstījās galvenokārt uz organizācijas prestižu un pašu goda jūtām.

hes2

Pēc HES palaišanas atlikušo darbu veikšanas periods bija ļoti ilgs un grūts. „Minenergo” praksē galvenais kritērijs tolaik bija katru gadu saražot 10 miljonu kW jaudas. Pēc tam interese par objektu noplaka līdz nullei. Nereti, aizstāvot materiālu pieteikumus Maskavā, saņēmām atbildi: „Kāpēc tādai „nomalei” vajadzīga uzlabotā apdare, marmors, granīts?”

Salīdzinot Rīgas HES nodošanu pastāvīgā ekspluatācijā un šodienu, gribas palielīt Rīgas HES ekspluatācijas ļaudis, kuri gadu gaitā ar lielu rūpību, nežēlojot darbu un līdzekļus, ir mūsu „trūcīgi ģērbto dāmu” pārvērtuši „karalienē””.

Goda salaspiliete, kardioloģe Saulcerīte Rudzīte, kādreiz - Rīgas HES ceha terapeite: „Paplašinoties Rīgas HES celtniecībai, bija nepieciešams medicīnisku palīdzību tuvināt darba vietai, un Doles salā novietoja vagoniņu mediķiem. Ziemas, atbraucot uz darbu, tem­peratūra telpā bija zem 0°, ūdens sasalis, bet darbs bija jādara.

Darba apstākļi mediķiem uzlabojās, kad 1969. gadā uzcēla barakveida māju, kuras vienā galā bija HES medpunkts, otrā - celtniecības laboratorija. Medpunktā bija uzgaidāmā telpa, pro­cedūru un ārsta kabineti. Pieaugot celtniecības apjomiem Rīgas HES, medpunkts strādāja cauru diennakti. Par dežūrfeldšerēm strādāja Solveiga Ekuse, Tamāra Krastiņa, Velta Grantiņa, Aija Mertene, Ārija Platace. Par otro ceha terapeiti sāka strādāt Tamāra Pimenova, par stomatologu - Ausma Lustika. Par ceha medmāsām strādāja Gaļina Zaharova, Melita Garšneka, Veneranda Sīmane. Dežurējošās feldšeres visu diennakti sniedza neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu un akūtu saslimšanu gadījumā. Regulāri sekojām ēdnīcu darbam, lai strādnieki saņemtu kvalitatīvu ēdi­enu. Lasījām lekcijas par medicīnas tēmām darba vietās. Reizi mēnesī uz HES medpunktu brauca speciālisti no Republikāniskas klīniskās slimnīcas. Kopā pārbaudījām to strādnieku veselību, kuri strādāja augstumā, ar elektroiekārtām u.c.

Mediķu dar­bā lielu palīdzību sniedza celtniecības pārvaldes galvenais inženieris S. Ļevšins, arodbiedrības priekšsēdētājs M. Aksentjevs, celtniecības pārvaldes vadītāja vietnieks J. Kļaviņš u.c. Palīdzību saņēmām gan medikamentu iegādē, gan ar transportu. Kad uzcēla Salaspils polik­līniku, celtnieku medicīniskā apkalpošana notika tur.”

hes3

Alberts Korobovs, tolaik „Daugavhesbūves” galvenā inženiera vietnieks: „Pirmie Rīgas HES celtnieki bija ģeodēzisti, buldozeristi, ekskavatoristi. Netālu no izpostītās baznīcas izvietojās viņu pirmā apmetne. Šo baznīcu, starp citu, var redzēt mākslas filmā „Kareivja tēvs”. Tur ir tāda epizode, kur padzīvojis gruzīns izlec priekšā ejošam tankam, lai to apturētu un glābtu vīnogulājus, jo tanks grasījās tiem pārbraukt pāri. Mēs redzējām, kā notiek filmas uzņemšana. Atbrauca kinoļaudis. Nezinu, kādā veidā, taču vīnogulājus tur iestādīja. Uzņēma epizodi ar tanku un gruzīnu. Bet izpostītās baznīcas fonā atpūtās kaujinieki. Tā nu baznīca ir iemūžināta mākslas filmā.

Kadrs no filmas "Kareivja tēvs"

Salaspilī par sagrauto baznīcu bija daudz nostāstu. Domāju, ka tagad to restaurē­tu. Bet toreiz bija dota pavēle no augšas: uzspridzināt. Un, lūk, kas ir interesanti. Pēc spridzināšanas ķieģeļus ilgi, ilgi neviens neņēma, kaut arī to ļoti trūka: visapkārt taču cēla vasarnīcas, garāžas. Šos ķieģeļus drīkstēja ņemt, taču kaut kas cilvēkus atturēja.

Beidzot pienāca būvbedres applūdināšanas svinīgā diena. Tas ir svarīgākais notikums jebkuras hidroelektrostacijas celtniecībā. Tika sastādīti daudzi svarīgāko darbu izpildes grafiki, nepabeigto darbu saraksti, tika rūpīgi pārbaudīta darbu gaita. Visas būves, kurām bija jāpaliek zem ūdens, pieņēma speciāla komisija. Un tad viss bija pabeigts. Cik patīkami bija paieties un paskatīties uz līdz nepazīšanai tīro pievadkanālu HES ēkas un pārgāznes aizsprosta priekšā un uz novadkanālu, kur reiz braukāja automašīnas, ekskavatori, celtņi. Apbrīnojami tīrās atsūknējošās caurules un HES ēkas spirālkameras. Kam jābūt aizvērtam, tas aizvērts. Klusums, tīrība, gandrīz nav cilvēku. Visi sapulcējušies dienesta korpusa priekšā uz mītiņu, skan ziņojums par būvbedres gatavību applūdināšanai, pateicības vārdi celtniekiem par paveikto smago darbu. Un, lūk, tiek dota atļauja applūdināt būvbedri. Tiek izjaukts nosprostojums novadkanāla galā, izjaukts dambis, kurš visus šos gadus no gultnes slēdza labo atzaru, un attīrīts ceļš līdz HES ēkai. Tiek atslēgta ūdens atsūknēšana, sākas būvbedres piepildīšana. Tas notika 1974. gada 20. septembrī.”

Rīgas HES ražošanas direktors Vitālijs Zolotarjovs: „Simtiem rūpnīcu un tūkstošiem strādnieku strādāja, lai piegādātu iekārtas šai elektrostacijai - vienai no lielākajām Eiropā.  Šobrīd Rīgas HES augstu kvalificēts personāls – hidroelektrostacijas cēlēju pēcteči.

hes5

Uz elektrostacijas celtniecības bāzes Salaspilī izauga enerģētiķu mikrorajons ar daudzdzīvokļu namiem, tika izveidota nepieciešamā infrastruktūra – uzcelta skola, bērnudārzi, pasts, kultūras nams, poliklīnika, pašvaldības ēka. Lai saglabātu un atjaunotu zivju resursus, Doles salā tiek izveidota zivju audzētava.

Šodien Rīgas HES ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas objektiem.

Gribu novēlēt lielajā jubilejā visiem Rīgas HES darbiniekiem veiksmi turpmākajā darbā, lai arī turpmākos gadus mēs saņemtu tik nepieciešamo elektroenerģiju!”

Mihails Rogals, Salaspils novada domes deputāts, bijušais Rīgas HES direktors par aizvadītajiem darba gadiem stāsta: „Mēs staciju ne tikai esam saglabājuši tādā veidā, kāda tā tika uzcelta, bet esam arī uzlabojuši. Atsauksmes par Rīgas HES ir vislabākās. Pie mums brauc viesi no daudzām valstīm, tai skaitā no Amerikas. Projektēšanas institūta „Harza” viceprezidents no Čikāgas uzskata, ka mūsu stacija ir viena no labākajām līdzīga tipa spēk­stacijām. Trīs reizes Rīgas HES ir saņēmusi amerikāņu kvalitātes Asociācijas balvu.

Rīgas HES kolektīvs vienmēr ir bijis ļoti stabils, vairāk nekā puse darbinieku te strādā 20 - 25 gadus. Acīmredzot viņi nevar iedomāties savu dzīvi bez hidrostacijas. Tā kā personāla skaits nav ļoti liels, visiem ir ļoti liela slodze, par atbildības nav pat ko runāt, tā acīmredzot pārgājusi mūsu gēnos. Ne velti enerģētiķus uzskata par cilvēkiem, kuri nedaudz „ķerti” ar savu profesiju, mums ir grūti dzīvot ārpus stacijas. Gadījumi, kad speciālisti trešajā atvaļinājuma dienā nāk uz darbu un sāk skrupulozi iedziļināties situācijā, ir pierasti. Mēs taču esam „vecā kaluma” cilvēki, mums pirmajā vietā ir pienākums, godīga attieksme pret saviem pienākumiem, darba mīlestī­ba.

Es esmu šajā kolektīva izaudzis, tas ir mans balsts, es tāpat cenšos atbalstīt cilvēkus. Bet vispār, vienmēr atceros sava tēva - viņš bija gudrs cilvēks -, šādus man teiktos vār­dus: „Tas, ko tu cilvēkiem izdarīsi labu, atsauksies uz tevi vai taviem bērniem. Pat, ja cilvēki to nenovērtēs, Dievs to novērtēs noteikti."

Izmantoti materiāli no grāmatām „Daugavas gaismas pils” un "Salaspils novads.Gadsimta hronoloģija"

 

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis