Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Uz simtgades sliekšņa arī mēs Salaspilī

Gads strauji tuvojas izskaņai. Tad svaru kausos svērsim paveikto un mērīsim iecerēto ar piepildīto, katru gadu apņemoties kļūt labākiem, veselīgākiem un skaidrākiem.  Šis gads Latvijā un arī Salaspilī ir bijis sākums aktivitātēm, kas iezīmē Latvijas simtgades svinību laiku no 2017. – 2021.gadam. Tāpat kā Latvijas valsts netapa vienā gadā, arī simtgades svinības ir izplānotas piecu gadu griezumā, katram gadam dodot savu atslēgas vārdu, lai atcerētos notikumus pirms 100 gadiem, kas bija nozīmīgi neatkarīgas valsts dibināšanai un pastāvēšanai.

2017. gads – Griba. 1917. gadā Latvijas valstsgriba, kas veidojusies cauri gadsimtiem, iegūst konkrētas aprises. Latvijas cilvēki drosmīgi un tālredzīgi liek pamatus savai demokrātiskai un neatkarīgai valstij.

2018. gads – Dzimšana. 1918. gads ir lielo pārmaiņu gads, kad uz bijušo impēriju drupām Centrāleiropā un Austrumeiropā rodas jaunas valstis.

2019. gads – Varonība. Latvijas Republika tiek dibināta Baltijas landesvēra un lielinieku karaspēka ielenkumā un 1919. gadā izcīna savas Brīvības cīņas.

2020. gads – Brīvība. Latvija ir atbrīvota, apgūst parlamentārisma pieredzi, 1920. gadā ievēl Satversmes sapulci un pirmo Valsts prezidentu.

2021. gads – Augšana. 1921. gadā Latvijas Republika pastāv gan de iure, gan de facto un tiek uzņemta tālaika lielākajā politiskajā organizācijā – Tautu savienībā.

"Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba," tā 1911. gadā Rainis rakstīja lugā "Indulis un Ārija". Šī atziņa caurvijusi veselu gadsimtu ar priecīgiem brīžiem un postu, iznīcību un atjaunotni, Latvijas valsts dibināšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu, kodolīgi paužot mūsu valstsgribu, ticību saviem spēkiem un vēlmi būt brīviem. Aizejošā gada atslēgas vārds – GRIBA. Tā ietver sevī gribu piedalīties un pašiem radīt, jo svētku sajūtu nevar pienest uz šķīvīša ar zelta maliņu. Tā ir jārada katram pašam un vispirms jau sevī, un sākot savu māju.

BALTĀ GALDAUTA SVĒTKI

Pavasaris Salaspilī ienāca ar kopīgiem Baltā galdauta svētkiem – ar kopā sanākšanu, koku stādīšanu, krešu un saulespuķu sēšanu, radošajām darbnīcām un sarunām ar novadniekiem, ar kuriem lepojamies. PII „Saime” kultūras projektā tika iegādātas stelles, ar kurām var darboties arī bērni, un tādejādi tika noausts pašiem savs baltais galdauts.

DSC 9321

LATVIJA – MŪSU SKAISTĀ ZEME

Gaidot Latvijas simtgadi, ikgadējais Salaspils bērnu dziesmu un deju festivāls „Draugu karuselis” pagāja „Latvija – mūsu skaistā zeme” zīmē. Festivālā piedalījās visas Salaspils PII, kopā izdziedot, izdejojot un atrodot skaistākās krāsas Latvijā, mūsu galvaspilsētas Rīgas pievilcību, skanīgo Latvijas putnu vīterošanu, dzīvnieku dažādību un mīlestību pret savu dzimto pilsētu Salaspili.

LIELĀKAIS MUSTURDEĶIS LATVIJĀ

Salaspilieši ar neparasti lielu atsaucību bija iesaistījušies un atsaukušies Naujenes novadpētniecības muzeja aicinājumam izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram vietā, ko Latvijā pazīst kā vienu no desmit zaļajām pērlēm – Daugavas vārtos pie Slutišķiem. Uz Naujenes muzeju no Salaspils tika aizgādātas vairākas lielas kastes ar deķa gabaliņiem, ko sastrādājuši bija gan bērni un jaunieši, gan arī skolotājas un rokdarbnieces.

ES ESMU SALASPILS

Salaspils novada svētki ir gadskārtējs notikums, kas nepaliek nepamanīts ikvienam iedzīvotājam. Svētkus 2017.gadā caurvija valsts simtgades svinību galvenā vēstījuma „Es esmu Latvija” turpinājums - "Es esmu Salaspils". Kopības sajūta, vienojoties amatiermākslas kolektīvu un sporta biedrību gājienā, vasara, saule, ziedi, prieks, dzīves baudījums, dāvanas, piedalīšanās un lepnums par savu novadu. Tiek lēsts, ka svētkus kopumā apmeklēja ap 5 tūkstošiem iedzīvotāju un pilsētas viesu.

gajiens3

LIELĀ PARTERA DOBE UN SLAVAS ZĀLE

Tuvojoties Latvijas simtgadei, pie Nacionālā botāniskā dārza jaunās oranžērijas tika pilnībā rekonstruēta "Lielā partera dobe" 6272 m2 platībā. Stādījumi pēc ainavu arhitektes Kristīnas Briķes projekta izkārtoti etnogrāfisko rakstu formā, pārstādot dārza kolekcijā esošas ziemciešu, graudzāļu un sīpolpuķu kultūras, kuras papildinās ar jaunām šķirnēm. Tā kā dienziedes un peonijas sevi tā pa īstam sāk parādīt vien vairākus gadus pēc pārstādīšanas, tiek domāts par vasaras puķu pagaidu stādījumiem, kas apmeklētājus priecēs jaunajā partera dobē jau nākamgad, kad jūlijā Salaspilī notiks arī Latvijas puķu draugu saiets. Botāniskā dārza mājaslapā arīdzan ir jau izveidota un tiks pastāvīgi papildināta virtuālā “Latvijas selekcijas slavas zāle'', kurā ir atrodama sistematizēta informācija par Latvijas selekcionāru veikumu pēdējos 100 gados, aktualizējot veiksmīgākos krāšņumaugu selekcijas piemērus.

parteradobes

LV100 DIŽOŠANĀS

Salaspils 2. vidusskolas 11. b klases skolēni kopā ar klases audzinātāju Ināru Pastari un direktores vietnieci Jūliju Ignatovsku uzsākuši dižkoku apzināšanu un „atbrīvošanu”. Sadarbībā ar Komunālā dienesta darbiniekiem viņi ķērās pie varenās Jakstu priedes atbrīvošanas no rokas resnuma krūmāju stumbriem. Skolnieks Vadims Lužnovs spriež: „Jakstu priede ir ne tikai dižkoks, tā ir pieredzējusi un pārdzīvojusi gan 2. pasaules karu, gan Juglas kaujas 1. pasaules karā, gan Brīvības cīņas. Ikvienam cilvēkam būtu jāzina, kas ir noticis un notiek viņa dzimtajā pusē.” Pēc tam iedvesmojoties no skolasbiedriem, 7.d klases bērni kopā ar skolotāju Baibu Asari paveica lielu darbu, attīrot balto vītolu Saulkalnē. 

IMG 3980

ZUDUŠĀS ZEMES STĀSTS

Līdzīgi kā tika appludināts Staburags, Salaspils novadā, lai uzceltu Rīgas HES, zem ūdens palika teju 200 Doles salas iedzīvotāju māju un arī daudzas mājas abos Daugavas krastos Salaspils un Ķekavas pusē. Lai saglabātu atmiņas par nojauktajām ēkām, kuru vidū ir arī Sv. Jura baznīca Daugavas krastā, skolas Dolē un Salaspilī, pateicoties Doles salas atbalsta fonda dalībnieku aktīvai darbībai, Daugavas muzeja parkā šovasar tika atklāts piemiņas ansamblis zudušajām Doles salas mājām. Tēlnieka Valta Barkāna izveidotajā piemiņas ansamblī izmantoti Latvijas laukakmeņi, kuros pēc fotogrāfijām izveidotas kādreizējās sētas un ierakstīti astoņu gadu laikā iznīcināto māju vārdi.

Doles sala

DĀVANA

Viena no dāvanām Latvijas simtgadei un salaspiliešiem ir jaunais krāšņi sarkanais sienas gleznojums uz Skolas ielas 5/2 ēkas sānu fasādes, kas ir ļoti labi pamanāms, iebraucot pilsētā, turklāt atrodas pie nacionālas un starptautiskas nozīmes autoceļa. Sienas gleznojuma pamatā ir seno Salaspils iedzīvotāju kaklarotas elements. Šādas rotas, veicot arheoloģiskos izrakumus Salaspils Laukskolas kapulaukā, tikai atrastas ne viena vien. Gadu skaitu šoreiz nomainījis dibināšanas gadskaitlis - 1186. „Sagatavojiet sauļošanās krēmu. Salaspils tagad ir vieta, kur saule spīd vienmēr,” saka mākslinieks, kurš plašākai publikai pazīstams ar segvārdu KIWIE.

Saules muzhu_Latvijai_siena

JUGLAS KAUJĀM – 100

Šogad 1. un 2. septembrī apritēja 100 gadi kopš Mazās Juglas kaujām Pirmajā pasaules karā. Ar piemiņas brīdi karavīru kapsētā, interaktīvām izstādēm un ekspedīciju uz kauju vietām atcerēties senos notikumus aicināja Kultūras mantojuma centrs “Tīnūžu muiža” un Daugavas muzejs. Tas bija stāsts ne tik vien par karu un nozīmīgajām Juglas kaujām, bet arī par latviešu strēlniekiem, ar kuriem sākās Latvija vēl pirms Latvijas valsts. Orientēšanās spēles dalībnieki veica uzdevumus, iejutās karavīra ādā, tostarp uzzināja savas valsts vēsturi no citādāka skatupunkta, apceļot ainaviski ļoti skaisto Latvijas reģionu, kurā vēl tikai 100 gadu nesenā pagātnē norisinājās kaujas.

BALTIJAS VALSTU PŪTĒJU ORĶESTRU SVĒTKI

Kas gan ir svētki bez draugiem un kaimiņiem, kas Latvijas valsts tapšanas ceļā spēlējuši nozīmīgu lomu un arī 2018. gadā atzīmēs savu valstu simtgades? Pūtēju orķestris „Salaspils” (vadītāji Laimonis un Kārlis Paukšte) 12 gadu pastāvēšanas laikā ir nodibinājis draudzīgus kontaktus ar vairākiem pūtēju orķestriem, tādēļ kā viesmīlīgs saimnieks pie sevis septembrī aicināja draugus, lai kopā darītu to, kas iepriecina visvairāk – muzicētu. Baltijas valstu pūtēju orķestru svētkos viesojās pūtēju orķestri no Igaunijas Otepaa un Puhajarve, vadītājs Arno Anton, apvienotais pūtēju orķestris no Pociema un Ugāles, vadītājs Viesturs Ozols. Vispirms tauru skaņas saviļņoja gaisu Botāniskajā dārzā, pie Salaspils Tūrisma informācijas centra, Saulkalnē un Doles salā, bet tad vienojās lielkoncertā Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzā.  Vienlaicīgi gandrīz 100 mūziķu izpildīja trīs skaņdarbus, kas īpaši gatavoti kā dāvana Latvijas 100 gadu dzimšanas dienas sagaidīšanai – mūsu novadnieka Viktora Pizāna „Salaspils maršs”, Raimonda Paula „Dzīvības mūžīgais vārds” un Gunāra Ordelovska „Tauru parāde”.

PO svetki_04

PUSGADSIMTS DZIESMĀ UN DEJĀ

Tieši pusi gadsimta šajā rudenī atzīmēja Salaspils kultūras nams „Rīgava”. Emocionālā, līksmā un humora pilnā jubilejas lielkoncertā (režisore Edīte Ābeltiņa) apvienojās vairāk nekā 500 dalībnieku. Šo uzvedumu Sporta hallē noskatījās vairāk kā 700 skatītāju – pilnas skatītāju tribīnes. Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane, kas arī bija šī notikuma lieciniece, dalījās emocijās un par šo koncertu laikrakstā „Latvijas Avīze” rakstīja šādi: „Ļoti skaistu rituālu redzēju 4. novembrī, kad Salaspils kultūras nams „Rīgava” svinēja 50 gadus. Tur bija vārdos neizstāstāms mazu un lielu dejotāju, dziedātāju un skatītāju dzīvesprieks, gaišums, prieks un sajūsma. Pēc šā sarīkojuma man šķita, ka Latvijas valstī ir tik daudz vitāla spēka, varēšanas, darītprieka un arī kopības izjūtas. Nebija patosa pilnu vārdu, nebija glorifikācijas, nebija gaušanās, bet bija pašu salaspiliešu izveidots skaistums, prieks un pamatota pašapziņa”. 

rigava504000web-298

GODA SALASPILIETIS – ĒRIKS MIĶELSONS

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu, mūsu novadā ir tradīcija sumināt kādu izcilu novadnieku, kurš saņem titulu “Goda salaspilietis”. 2017. gada Goda salaspilietis ir Ēriks Miķelsons.
Nu jau teju pusgadsimtu Ērika Miķelsona darba dzīve ir cieši saistīta ar Salaspili. Ilggadējs kultūras nama “Rīgava” direktors, Salaspils strītbola sacensību dibinātājs un rīkotājs daudzus gadus, galda spēļu pieccīņas iniciators un organizators, Doles salas atbalsta fonda biedrs, bijušās Doles pamatskolas salidojumu rīkotājs – tik daudz lietu Salaspilī ir aizsākušās, pateicoties tieši Ērika Miķelsona idejām un darbīgumam. Par īpaši svarīgu kultūras dzīves sastāvdaļu Ē. Miķelsons vienmēr uzskatījis Latvijai tik nozīmīgās tradīcijas – Dziesmu un deju svētku saglabāšanu, tādēļ viņa prioritāte kultūras darbā bija mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu izaugsme un attīstība, jaunu dzīvotspējīgu kolektīvu veidošana.

Goda

VAIRA VĪĶE – FREIBERGA. AR SAULI.

Kā teikusi eksprezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kuras dzimta nāk ko Doles salas Salaspils novadā, „Mēs esam diženi! Mēs esam vareni!”. Iedvesmojoties no šiem buramvārdiem un atzīmējot prezidentes (1999-2007), dainu pētnieces, psiholoģijas profesores Vairas Vīķes-Freibergas jubileju, Salaspils novada bibliotēka sadarbībā ar Daugavas muzeju un Salaspils 1.vidusskolu izveidoja izstādi „Vaira Vīķe-Freiberga. Ar Sauli”, kas bibliotēkā bija apskatāma visu decembri. Izstādes īstenošanā atbalstu sniedza Imants Freibergs un Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre Daina Lasmane.

Izstādes apmeklētājam tiek dota iespēja ielūkoties Vairas Vīķes-Freibergas dzīves gājumā, sākot no bērnības un bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā līdz viņas pēcprezidentūras darbībai šodien. Izstāde ietver faktu un foto liecības, prezentācijas, grāmatas un periodiskos izdevumus. Bagātīgs ir eksprezidentes oriģināldarbu un zinātnisko publikāciju klāsts, kura daudzveidīgo tematisko loku atspoguļo izstādē iekļautā darbu izlase. Salaspils bibliotēkas krājumā esošie materiāli papildināti ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekciju.

Vaira Vīķe – Freiberga savā Facebook kontā līdz ar fotogrāfijām ievietoja ziņu: „Sirsnīgi pateicos Salaspils novada bibliotēkas kolektīvam par interesanto, vērienīgo un profesionāli augstākajā līmenī izveidoto izstādi! Mīļš paldies visiem atklāšanas dalībniekiem un sveicējiem!  Sirsnībā un pateicībā – VVF”.

VVF

SIMTGADES FILMU MARATONS

Dāvana filmu nozarē Latvijas Simtgadē ir sešpadsmit pilnmetrāžas filmas visplašākajam skatītāju lokam, kuras rudenī uzsākušas savu ceļu un ritmiskā virtenē nonāks arī pie Salaspils skatītājiem līdz pat 2018. gada beigām. Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma pārliecināta, ka ikviens, kurš jūtas Latvijai piederīgs, varēs atrast sev vienu vai vairākus stāstus, kas viņam vislabāk izstāsta Latviju, tās seno un neseno vēsturi, tās šodienu un arī rītdienu. „Jo te patiešām ir tik daudz visa kā,” viņa atzīmē, „ir cīnītāji un domātāji, vectēvi un mazbērni, gleznotāji un strēlnieki, muzeju relikvijas un čekas maisi, ķekatnieki un gadatirgus karuseļi, pieminekļi un bunkuri, pēdējie pagāni un pirmie poēti, Rīgas priekšpilsētas un Latvijas pierobeža, uztraukumu pilna pieaugšana, jauneklīga drosme un cienījams viedums …”

2018. GADS

Nāk jaunais 2018. gads, kas būs piepildīts ar mūsu valsts dzimšanas dienas elpu. Sanāksim kopā Baltā galdauta svētkos, stiprināsim garu Dziesmu un deju svētkos, ziedēsim Puķu draugu saietā, iepazīsim latviešu literatūras klasiķu teātra uzvedumus,  griezīsim Zaļumballes valsi, svinēsim mūsu novadnieka dzejnieka Knuta Skujenieka dienu, atvērsim Latvijas skolas somu, skatīsimies kino, baudīsim daudzveidīgus koncertus, satiksim Raimondu Paulu, liksim pēdu pie pēdas apstaigājot, apmīļojot, sakopjot savu zemi, stāvēsim sardzē  par Latviju. Būsim piederīgi un derīgi!

ES RADU LATVIJU - ES DARU LATVIJU BAGĀTĀKU

ES RADU LATVIJU - ES DARU LATVIJU GUDRĀKU

ES RADU LATVIJU - ES DARU LATVIJU UZŅĒMĪGĀKU

ES RADU LATVIJU - ES DARU LATVIJU MĪĻĀKU

Simtgades svinības nav tikai kultūra, tas ir viss tas, ko mēs katrs darām un radām - ar savu smaidu, balsi, stāju un talantu, radot mūsu valsts raksturu neatkārtojamu.

Informāciju apkopoja
Salaspils novada simtgades koordinatore Agnese Reķe
28.12.2017.

Salaspilssv2019

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis