Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Izstrādāts izglītības kvalitātes uzlabošanas plāns jeb Salaspilī vidusskolai BŪT!

1 izgliitiiba0202

Šobrīd aizvien aktīvāk valsts mērogā tiek runāts par izglītības reformu. Latvijā ir izveidojusies situācija, kad vidusskolēnu pietiek aptuveni 130 skolām, taču skolu ir teju divtik vairāk. Arī abās Salaspils vidusskolās kopā 10.-12. klasēs mācās vien 158 skolēni.

Izglītības ministrija ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam nodrošināt vidusskolas klasēs vismaz 150 skolēnus, un tas nozīmē, ka Salaspilī šobrīd 10.-12. klasēs skolēnu pietiek tikai vienai skolai.

Pēdējo gadu laikā ir tendence pieaugt skolēnu skaitam Salaspils pamatskolu, taču ne vidusskolu klasēs. Ir saprotams, ja skolēni aiziet uz valsts labākajām ģimnāzijām vai arodskolām, taču ir ļoti daudz jauniešu, kuri pēc pamatskolas absolvēšanas mācības izvēlas turpināt kādā no Rīgas vidusskolām, kuru kvalitātes rādītāji ir krietni zemāki nekā mūsu skolām. Lielākoties tas attiecas uz mazākumtautību programmām.

“Mūsu vidusskolās paliek mācīties trešdaļa jauniešu, pārējie izklīst pa citām tuvākajām skolām. Tas ir būtisks jautājums, kas skar pašvaldības finansējumu. Šis brīdis ir svarīgs, jo valstī notiek diskusija par skolu reformu. Es nevēlētos, ka vienā brīdī mēs nonākam situācijā, ka ne kvantitatīvie rādītāji, proti, skolēnu skaits, ne arī kvalitatīvie rādītāji neļauj kvalificēties valsts finansējumam nevienai no Salaspilī esošajām vidusskolām. Tādā gadījumā mēs atrastos pie sasistas siles. Mēs varam nonākt situācijā, kad mums vidusskolas nebūs vispār, jo līdz tuvākajām skolām ir ap 10 kilometru. Strukturālās izmaiņas skolēnu sastāvā, kas ir notikušas pēdējo 10 gadu laikā, liecina par to, ka konkurence par skolēnu ar katru brīdi pieaugs un kļūs arvien nežēlīgāka,” uzsver domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

1 Izglitiba_bilde_turpinaajumam

Skolēnu skaits izglītības iestādēs ir ļoti svarīgs faktors. Šis skaitliskais rādītājs svarīgs tādēļ, ka valsts finansējums, piemēram, pedagogu atalgojumam, mācību līdzekļu iegādei, interešu izglītības daļējai nodrošināšanai tiek noteikts un aprēķināts saskaņā ar skolēnu skaitu skolā. Shēma visnotaļ vienkārša: vairāk skolēnu – lielāks valsts finansējums - lielākas algas skolotājiem - skolas var piesaistīt profesionālākus pedagogus – augstāks izglītības kvalitātes līmenis. Ja reformas netiks veiktas, pastāv liels risks, ka zemo algu dēļ no skolām aizies talantīgākie skolotāji, bet jaunus to vietā atrast būs aizvien grūtāk.

Pērn oktobrī tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja priekšlikumus novada izglītības kvalitātes uzlabošanai. Grupā kopā ar pašvaldības un skolu vadību pārstāvjiem strādāja arī vecāku padomju locekļi. Galvenais jautājums: kā Salaspilī nodrošināt gan materiālo, gan cilvēkresursu optimālu izmantošanu un piedāvāt vidusskolēniem iespējami kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu, pie tam nodrošinot pietiekamu izglītojamo skaitu vidusskolas klašu līmenī? Tāpēc ir jāapsver iespēja apvienot vidusskolas programmu pasniegšanu vienā iestādē.

Darba grupā domes priekšsēdētāja Raimonds Čudara vadībā strādāja pašvaldības administrācijas un skolu vadības speciālisti, skolu padomju pārstāvji, pieaicināti bija arī valstī atzīti izglītības nozares eksperti – Evija Papule un ekonomģeogrāfs salaspilietis Jānis Turlajs.

4. janvārī darba grupa aicināja abu vidusskolu vecākus uz tikšanos, lai iepazīstinātu ar sava darba pirmajiem rezultātiem – izskaidrotu situāciju Salaspilī un runātu par iespējām uzlabot izglītības kvalitāti.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs vērš uzmanību uz nepieciešamību veikt skolu optimizāciju. “Lai varētu nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku izglītību Latvijā, vidusskolās jābūt divām paralēlklasēm ar vismaz 25 skolēniem. Mūsu centieni optimizēt skolas ir izsaukuši  vētrainu reakciju. Taču tiek aizmirsts, ka Latvija izglītības reitingā turpina slīdēt uz leju. Piemēram, Igaunija, kura 2004. gadā uzsāka izglītības reformu no tādas pašas pozīcijas, optimizējot skolas, 2015. gadā jau ieņēma 3. vietu pasaulē. Mums ir jāsaprot arī tas, cik racionāli mēs tērējam nodokļu maksātāju naudu. Latvija izglītībai tērē aptuveni 1,6 reizes vairāk nekā citas valstis, bet rezultāts ir viduvējs. Mēs kliedzam, ka trūkst naudas veselībai, ceļu infrastruktūrai vai citām nozarēm, bet turpinām uzturēt skolu tīklu, kur, skatot Eiropas mērogā, uz vienu skolotāju ir vismazāk skolēnu,” saka J. Turlajs.

Darba grupa intensīvi strādājot trīs mēnešus, iepazinās ar dažādiem pētījumiem un datu apkopojumu, izskatīja dažādas perspektīvās iespējas, tai skaitā skolu reorganizācijas variantus un izstrādāja apjomīgu plānošanas dokumentu - ziņojumu “Izglītības kvalitātes paaugstināšana: situācijas analīze un priekšlikumi”. Tajā ir sagatavoti priekšlikumi, kas paredz trīs gadu laikā pakāpeniski izveidot vienu spēcīgu vidusskolu no 1. līdz 12. klasei un pamatskolu. Realizējot šādu attīstības plānu, jau pēc dažiem gadiem skolēniem būs iespēja mācīties modernā 21. gadsimtam atbilstošā vidē, turklāt mācības 2-3 paralēlklasēs vidusskolas posmā veicinās pozitīvu konkurenci skolēnu vidū. Šo procesu plānots uzsākt ar 2019./2020.mācību gadu. Tāpat būs iespējams diferencēts un izglītojamā vajadzībām atbilstīgs interešu izglītības piedāvājums, paplašinot skolēnu izvēli, tā nodrošinot, lai katrs izglītojamais papildinātu un attīstītu savas spējas un talantus arī interešu izglītībā, īpaši pievēršot uzmanību tiem bērniem, kuri neapmeklē ārpusskolas maksas interešu izglītības nodarbības.

Kompetents skolotājs veicina visaugstākos izglītojamā sasniegumus, bet pedagogu kvalitatīvi strādāt motivē atbilstošs atalgojums, piemērota darba vide, profesionālās karjeras izaugsmes iespējas, darba interesantums, nākotnes perspektīvas, apziņa, ka sasniegumi, darbā tiek atzinīgi novērtēti un citi faktori. Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus arī pedagogu motivācijas programmai. Tie ir: balva “Gada pedagogs”, iespēja apmeklēt pilnveides kursus, “Gandarījuma fonds”, pašvaldības piemaksas, rehabilitācijas iespējas, veselības apdrošināšana u.c.

Aicinām ikvienu interesentu iepazīties ar darba grupas ziņojumu interneta vietnes www.salaspils.lv sadaļā “Publikācijas un statistika – Pētījumi”  un līdz 28. februārim iesniegt savus priekšlikumus iesnieguma formā Salaspils novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Līvzemes ielā 8, Salaspilī vai parakstītus ar drošu elektronisko parakstu sūtīt uz: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .

Salaspilssv2019

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis