Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Uzņēmējdarbībai pieejamā infrastruktūra

Autoceļi
 
Salaspils novada atrašanās Latvijas centrālajā daļā, kuru šķērso valsts nozīmes transporta ceļi, rada labvēlīgus apstākļus pasažieru un kravu pārvadājumu attīstībai. Novada starptautisko sasniedzamību papildus nodrošina ostu un starptautiskās lidostas „Rīga” tuvums.
 
Salaspils novada teritoriju šķērso:
1)       Valsts galvenie autoceļi
·         A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) šķērso Salaspils novadu tās austrumu daļā, saistot to ar Vidzemes šoseju, Tallinas šoseju un Baltezeru;
·         A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte), kurš, šķērsojot Rīgas HES aizsprostu, saista Salaspili ar Doles salu, Ķekavu un Daugmales pagastu;
·         A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Paternieki), kas piekļaujas pilsētas dzīvojamai zonai no dienvidu puses un saista pilsētu ar Rīgu un Ogri.
2)       Valsts reģionālie autoceļi
·         P5 Ulbroka –Ogre atrodas novada ziemeļaustrumos.
3)       Valsts vietējie ceļi
·         V26 Rīgas HES-Dole;
·         V33 Saurieši-Salaspils;
·         V35 Šķirotava-Saurieši;
·         V56 Pievedceļš Salaspils memoriālam;
·         V57 Salaspils –Domeri.
 
Salaspils novadu šķērso starptautiskās automaģistrāles E 22 un E 67.
 
 
 
Dzelzceļš
 
Salaspils novada teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga-Maskava un elektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Aizkraukle, kura izmantota gan pasažieru, gan kravas pārvadājumiem. Salaspils novada teritorijā ir izvietots stratēģiskās nozīmes I kategorijas dzelzceļa sliežu iecirknis Rīga – Krustpils, un novads robežojas ar reģionālās nozīmes dzelzceļa sliežu iecirkni II Preču – Ērgļi zemes nodalījuma joslu. Salaspils novadā ir četras dzelzceļa stacijas, divas no tām „Salaspils” un „Dole” atrodas pilsētā, pārejās „Saulkalne” un „Dārziņi” pagasta teritorijā.
 
 
Salaspils novadā stacijās galveno ceļu garums ir 21 km un pievedceļu - 4,3 km.
Salaspils novadu šķērso vidēji 42 kravas vilcieni (kopā abos virzienos) diennaktī.
Salaspils novadu šķērso starptautiskie pasažieru vilcieni: Rīga-Maskava, Rīga-Sanktpēterburga un Rīga-Minska (abos virzienos katru dienu).
 
Nākotnē, kā iespējamais dzelzceļa infrastruktūras būtisks papildinājums Salaspils novadā, tiek virzīts dzelzceļa projekts „Rail Baltica”. Viena no projekta „Rail Baltica” izpētes alternatīvām paredz, ka Latvijas teritorijā „Rail Baltica” vajadzībām būs jāuzbūvē jauns dzelzceļa tilts pie Salaspils. Pie Salaspils tiek paredzēta arī nozīmīga preču pārkraušanas stacija, jo šajā vietā „Rail Baltica” krustosies ar Rīgas – Maskavas dzelzceļa līniju.
Avots: AECOM sagatavotais gala ziņojums par Eiropas platuma sliežu ceļa izbūves iespēju Rail Baltica koridorā
 
Elektroapgāde
 
Informācijas avots: Salaspils novada teritorijas plānojuma 2002. – 2012.gadam grozījumi, 4.sējums Salaspils novada attīstības programma; www.latvenergo.lv
 
Salaspils novads ar elektroenerģiju ir apgādāts pietiekamā apjomā un ir pieejamas elektroenerģijas jaudas ražošanas teritoriju attīstīšanai.
Salaspils novada kopējā elektriskā slodze ir 14,9 MW.
Elektroapgādi Salaspils novadā nodrošina 5 elektroapakšstacijas, kuras atrodas Salaspils pilsētā:
·         apakšstacija TP-4906 Smiļģu ielā 20 ar jaudu 400 kVA;
·         apakšstacija TP-4919 Budeskalnu ielā ar jaudu 160 kVA;
·         apakšstacija TP-4112 Lauku ielā 9 ar jaudu 250 kVA.
·         apakšstacija TP-4931 Institūta ielā 2 ar 36 transformatoru punktiem un kopējo jaudu 18 565 kVA pieder Juglas rajona Centrālajiem tīkliem;
·         apakšstacija TP- 4920 Institūta ielā 1 ar jaudu 400 kVA pieder SIA “T.I.G.E.R.”.
 
Salaspils novada teritorijās elektroapgādes līnijas apkalpo AS „Sadales tīkls”, kuras pārziņā ir vidēja sprieguma (20kV) un zemsprieguma (0,4kV) elektrolīnijas. Elektroenerģija patērētājiem tiek pievadīta pa kabeļu līnijām un gaisa vadu līnijām, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni 65,6 km. Pilsētā jaunu 20 kV līniju būvniecība nav nepieciešama. Plānota esošo tīklu rekonstrukcija un gaisa vadu pārbūve kabeļu trasēs apbūves teritorijās.
 
Augstspriegumu līnijas apkalpo AS „Augstspriegumu tīkli”. Salaspils novada teritoriju šķērso vairākas augstsprieguma 330kV un 110 kV līnijas, radot ierobežojumus teritoriju attīstībai un uzņēmējdarbībai, jo jāievēro prasības par aizsargjoslām.
 
Ielu apgaismojuma līnijas
 
Salaspils pilsētas ielu apgaismojuma elektrolīniju kopējais garums sasniedz aptuveni 30 km. Šobrīd esošās līnijas pilsētā izbūvētas pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās un septiņdesmitajos gados. Sešdesmitajos gados ielu apgaismojuma līnijas izbūvētas Zinātņu akadēmijas mikrorajonā – Miera ielā, Līvzemes un Gaismas ielu , Maskavas – Daugavas un Kalnu ielu apgaismojuma elektrolīnija tagadējā Ķesterciema rajonā. Šīm līnijām raksturīgas sekojošas pazīmes:
·         izmantoti metāliskie balsti;

·         gaismas ķermeņi ORU tipa;

·         dzīvsudraba lampas;
·         starp stabiem zemē ieguldīts kabelis;
·         līniju ieslēgšanai un izslēgšanai izmantotas automātiskās ierīces un fotoelementi.
 
Septiņdesmitajos gados elektrolīniju būvē tika izmantoti dzelzsbetona stabi. Šādas ir Dienvidu, Rīgas, Enerģētiķu, Celtnieku, Skolas ielas apgaismojuma līnijas.
 
Salaspilī darbojās 25 atsevišķas ielu apgaismojuma elektrolīnijas, Saulkalnē un Aconē pa vienai elektrolīnija. Visas elektrolīnijas apkalpo Salaspils novada dome.
 
2000.gadā tika veikta esošo Salaspils pilsētas ielu apgaismojuma līniju tehniskā stāvokļa izpēte novērtējot kopējo ielu apgaismojuma stāvokli.
 
Elektrolīniju turpmāko attīstību sadalīja četros galvenos attīstības posmos ievērojot ielu apgaismojuma kvalitātes uzlabošanu, cilvēku plūsmas intensitāti atsevišķās ielās un posmos, kā arī esošo līniju drošu ekspluatāciju:
1. posms. Daļēja jaunu elektrolīniju izbūve vai esošo pagarināšana ielās bez apgaismojuma, bet ar lielu cilvēku plūsmas intensitāti jau šobrīd un vienas jaunas elektrolīnijas būve esošās vietā;
2. posms. Daļēja jaunu elektrolīniju izbūve vai esošo pagarināšana ielās bez apgaismojuma, bet ar lielu cilvēku plūsmas intensitāti jau šobrīd, un jaunu elektrolīniju izbūve veco elektrolīniju vietā, kuru tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts un tās ir fiziski nolietojušās;
3. posms. Esošo elektrolīniju rekonstrukcija, uzlabojot to kvalitāti līnijām ar sliktu un apmierinošu tehnisko stāvokli;
4. posms. Jaunu elektrolīniju izbūve ielās, kurās attīstoties individuālai apbūvei pieaugs cilvēku plūsmas intensitāte.
 
Veicot remontdarbus vai izbūvējot jaunās līnijas, paredzēts pakāpeniski pāriet no dzīvsudraba lampām DRL250 uz nātrija lampām NAVE10, jo tās ir ekonomiskākas, kā arī uzsākt drošinātāju vāku nomaiņu pret aizslēdzamiem ar speciālo atslēgu.
 
 
Ūdensapgāde
 
Centralizētā ūdensapgāde pašreiz tiek nodrošināta Salaspils pilsētas un Saulkalnes ciema teritorijās. Kopumā pilsētas ūdensapgādes sistēmas pakalpojumus izmanto 91,3% no iedzīvotāju skaita, kā arī visas iestādes un liekākā daļa uzņēmumu.
 
Dzeramo ūdeni piegādā visai Salaspils pilsētai no Ķesterciema ūdensgūtnes. Salaspils pilsētā ir 12 ūdensapgādes urbumi. Ķesterciema rajonā Zviedru ielā ir izbūvēta centralizētā ūdens sagatavošanas stacija, tās projektētā jauda ir 354 m3/h.
 
Saulkalnes ciemā ūdensapgādes tīkli ir izbūvēti pa visu ciema centra teritoriju. Saulkalnes ciemā ir 3 ūdensapgādes urbumi. Arī Saulkalnē ir izbūvēta dzeramā ūdens sagatavošanas stacija ar projektēto jaudu 18,2 m3/h.
 
Kanalizācija
 
Salaspils pilsētā ir viena centralizētā kanalizācijas sistēma, ko veido pašteces tīkli, 7 SIA „Valgums-S” īpašumā esošas kanalizācijas sūkņu stacijas un 4 privātas kanalizācijas sūkņu stacijas, kas pilsētas kanalizācijas sistēmā novada no 3 dzīvojamajiem rajoniem savāktos notekūdeņus.
 
Saulkalnes ciemā ir viena centralizētā kanalizācijas sistēma. To veido pašteces tīkli, 2 kanalizācijas sūkņu stacijas (lielā un mazā) un spiedvads, kas savieno lielo kanalizācijas sūkņu staciju ar Salaspils kanalizācijas sistēmu. Notekūdeņi tiek savākti kanalizācijas tīklos, novadīti uz kanalizācijas sūkņu staciju, kas nodrošina to pārsūknēšanu uz Salaspils pilsētas centrālo kanalizācijas sistēmu.
 
2009.gadā ir izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar ražību 4500 m3/dnn uz Rīgas pilsētas pusi, netālu no Tilderiem.
 
 
Gāzes apgāde
 
Salaspils novads ir nodrošināts ar dabas gāzes infrastruktūru (izņemot Doles salas teritoriju), kuras uzturēšanu nodrošina AS „Latvijas gāze”. Salaspils novada teritoriju šķērso gāzesvadi ar spiedienu virs 1.6 megapaskāliem (pārvaldes gāzesvadi) Rīga – Paņeveža DN 700 mm un Rīga – Daugavpils DN 500 mm. Dabas gāzes piegāde tiek nodrošināta no TEC-2 gāzes regulēšanas stacijas kopš 1994.gada sākuma, kad tika izbūvēti maģistrālie gāzes vadi.
 
 
Siltumapgāde
 
Siltumapgādi Salaspils novadā nodrošina pašvaldības uzņēmums SIA „Salaspils siltums”. Lielākie siltumenerģijas patērētāji Salaspils pilsētā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. SIA „Salaspils siltums” pārvaldībā esošo siltumtrašu kopējais garums ir 22 km, kuri nosacīti sadalāmi trīs virzienos.
 
Meliorācijas sistēmas
 
Salaspils novads atrodas Daugavas upes baseina teritorijā. Kā promtekas kalpo valsts nozīmes ūdensnotekas Mazā Jugla, Ežupīte, Piķurga, Daugavas atteka 1, Urga. Valsts nozīmes ūdensnoteku kopējais garums ir 34.47 km, to skaitā regulētās 19.83 km. Salaspils novadā 70% lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir meliorētas. Platību nosusināšanas objekti izbūvēti laika no 1952. līdz 1993.gadam. Izbūvējot Rīgas HES ūdenskrātuvi ir uzbūvēti apkārtējo platību norobežojošie aizsargdambji. Salaspils novada teritorijā atrodas Spolītes polderis (nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorija). Spolītes sūkņu stacija no 126 ha lielas platības uzplūstošos ūdeņus pārsūknē uz Rīgas HES ūdenskrātuvi.
 
Meliorācijas sistēmu kopj un uztur, nepasliktinot to stāvokli zemes īpašnieki un valdītāji, kuru zemes ir aprīkotas ar meliorācijas sistēmām (drenāžas tīkli, novadgrāvji).
 

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis