Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Par situāciju medicīnas nozarē šogad

Šogad medicīnas nozarei piešķirtais finansējums ir 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tas ir vēl mazāk nekā pērn, kad veselības aprūpes budžets gada nogalē bija sasniedzis 3.2% no IKP.  Salīdzinājumam, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs medicīnai piešķirtais finansējuma apmērs vidēji ir 7.3% no IKP.

Lai gan šogad tika rasta iespēja piešķirt papildus finansējumu nozarei, situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nemainīsies, proti, papildus līdzekļi tiks novirzīti slimnīcu parādsaistību nomaksai, atsevišķu slimību ārstēšanai un medicīnas personāla atalgojuma palielinājumam. Tas nozīmē, ka pacientiem arī 2016.gadā ir jārēķinās ar garām rindām valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai. Zīmīgi, ka no šī gada janvāra ir noteiktas kvotas arī laboratoriskajiem izmeklējumiem un papildus ierobežojumi izmeklējumu saņemšanai, kas rada papildus slogu mūsu valsts iedzīvotājiem.

Nepietiekamais valsts kvotu daudzums un stingrie pakalpojumu saņemšanas iespēju regulējumi var novest pie dramatiskām sekām- novēlotas slimības diagnostikas un vēlīnas ārstēšanās procesa uzsākšanas.

Apskatot gaidīšanas rindu plānveida konsultācijām pie speciālistiem 2015.gada decembrī, redzams, ka, piemēram, ginekologa konsultācija pacienta iemaksas apmērā atsevišķās Rīgas medicīnas aprūpes iestādēs ir iespējama tikai pēc 82 dienām, savukārt, Pierīgā gaidīšanas laiks var sasniegt pat 122 dienas, līdzīga situācija ir arī ja cilvēkam ir nepieciešama ķirurga, endokrinologa, oftalmologa vai citu speciālistu konsultācijas. Savukārt, ja pacientam diagnozes noteikšanai ir nozīmēta, piemēram, ultrasonogrāfija, tad, atkarībā no izmeklējumā rajona lokalizācijas, ir jārēķinās, ka būs jāgaida līdz pat 250 dienām Rīgā, bet galvaspilsētas apkaimē gaidīšanas laiks var sasniegt aptuveni 153 dienas.

Lai saņemtu savlaicīgu veselības aprūpi un izslēgtu novēlotu komplikāciju rašanos, pacienti dažkārt izšķiras par labu maksas pakalpojumu saņemšanai, tādējādi gaidīšanas laiku samazinot līdz dažām dienām. Diemžēl ir novērojama pakāpeniska tendence medicīnas pakalpojumu sadārdzinājumam, tas ir izskaidrojams gan ar valsts nepietiekamo atbalstu, gan tehnoloģisko risinājumu pielāgošanu mūsdienu prasībām, gan arī speciālistu piesaisti un noturēšanu. Lieki piebilst, ka ne visu iedzīvotāju pirktspēja ir pielāgota valstī pastāvošajam medicīnas tirgum.

Kā norāda SIA “Salaspils Veselības centrs” pārstāvji, mūsu pilsētas medicīnas iestāde ar izpratni izturas pret cilvēku spēju norēķināties par pakalpojumiem, optimizējot darba procesu un pieejamos resursus, tā nosaka par pakalpojumiem salīdzinoši zemākas cenas nekā galvaspilsētā un dažviet Pierīgā, tādējādi padarot pakalpojumus pieejamākus. Tāpat netiek aizmirsts arī par iespēju norēķināties par pakalpojumiem, izmantojot veselības apdrošināšanas polisi, medicīnas iestāde rūpējas par sadarbības uzturēšanu un līgumu esamību, lai pacients, kurš ir apdrošināts, varētu saņemt pakalpojumus neieguldot personīgos līdzekļus, ja to paredz viņa polises programma. Jāpiebilst, ka šāda iespēja dažās Pierīgas reģionāli nozīmīgās medicīnas iestādēs nav realizējama, tādējādi apdrošinātiem pacientiem ir jānorēķinās par pakalpojumiem pašiem un individuāli jārisina atlīdzības jautājumi ar apdrošināšanas kompāniju, rezultātā tērējot savu laiku un resursus.

Ja mēs salīdzinām, piemēram, pirmreizējo ginekologa maksas konsultācijas cenu mūsu pilsētā (starp citu, kā noskaidrots nesenā Latvijā veiktajā pētījumā, šis ir populārākais speciālists uzreiz pēc ģimenes ārsta) ar aptuvenajām cenām Rīgā, tad Salaspils Veselības centrā konsultācija izmaksā vidēji par 50% lētāk, savukārt, atkārtotā konsultācijas cena sasniedz pat 66% starpību. Ja tiek apskatītas Pierīgas veselības pakalpojumu sniedzējiestādes, pirmreizējais apmeklējums tajās ir vidēji par 15% dārgāks, bet atkārtotā apmeklējuma cena ir pārsvarā līdzvērtīga mūsu pilsētā pastāvošajai. Tādu speciālistu kā gastroenterologs, endokrinologs,  ķirurgs u.c. cenu svārstību diapazons ir vēl plašāks, dažos gadījumos cenas sadārdzinājums Rīgā pārsniedz pat 100% robežu.

Pierīgas un Salaspils medicīnas iestādes cenas izmeklējumiem ir samērā līdzīgas, atsevišķos rajonos,  piemēram, ultrasonogrāfijas izmaksas varētu būt par dažiem eiro dārgākas nekā mūsu pilsētā. Krasākas atšķirības ir salīdzinot galvaspilsētas cenas ar mums pieejamām, starpība var pārsniegt pat 70% robežu.

Domājams, ikkatrs no mums ir saskāries ar sava veida netaisnību, kad, veicot sociālās iemaksas, rūpējoties par nāciju, ietekmējot demogrāfiju, mēs nesaņemam pienācīgu atdevi un pašu svarīgāko-savu veselību nākas nosargāt bez pietiekama valsts atbalsta. Kāds varbūt ar cerību skatās nākotnē, daži jau ir pieņēmuši šo situāciju, kad pastāvošās varas pamatojums ir vienkāršs, bet skaudrs: “valdībai nav naudas”. Tomēr skaidrs ir viens: mums ir jāsargā sava veselība, jo tā ir mūsu dzīvildzes nodrošinātāja. Iespējams, apzinoties esošo situāciju medicīnas nozarē un zinot, ka dažkārt ir iespējamas alternatīvas pakalpojuma saņemšanas iespējas, mēs atsevišķos gadījumos apsvērsim iespēju neriskēt un negaidīt līdz noilguma seku izpausmēm.

Ramona Mežale,

Rīgas Stradiņa Universitātes Rehabilitācijas fakultātes absolvente

Raksts tapis sadarbībā ar Salaspils veselības centru.

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis