Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Prezentē Rail Baltica Latvijas posma daudzkritēriju analīzes rezultātus

Satiksmes ministrijas Komunikāciju nodaļa informē, ka pilnsabiedrība "RB Latvija", kura veic Rail Baltica II Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti, valsts institūciju un pašvaldību darba grupai prezentējusi daudzkritēriju analīzes rezultātus (DKA).

Daudzkritēriju analīzes mērķis bija izvērtēt dažādas alternatīvas Rail Baltica II pamattrasei un ievadiem Rīgā, un izvēlēties divas alternatīvas trases tālākajam izpētes procesam – ietekmes un vidi novērtējumam. Analīzē savstarpēji tika salīdzinātas visas trašu alternatīvas, novērtējot ceļā pavadīto laiku, investīciju un uzturēšanu izmaksas, iespējamo ietekmi uz vidi un dabas vērtībām, īpašumiem un vietējo sabiedrību, kā arī lielāku ekonomisko potenciālu, ilgtspējību un integrāciju.

Rail Baltica pamattrase (skat. attēlu pielikumā) 190 km garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas un Bauskas novadu pašvaldību teritorijas. Šobrīd 16 novadu domes ir paudušas konceptuālu atbalstu Rail Baltica 2 Eiropas platuma dzelzceļa līnijas trases novietojuma variantam Latvijas teritorijā.

Piedāvātie trašu varianti savieno robežpārejas punktus ar Igauniju un Lietuvu, Daugavu šķērso Salaspils novadā pie Saulkalnes, rada alternatīvas visā trases garumā NATURA 2000 teritoriju šķērsošanai, apliec blīvi apdzīvotās vietas, vienlaikus radot nākotnes iespējas Salacgrīvas, Skultes, Vangažu, Stopiņu, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas pašvaldībām tālākā nākotnē attīstīt industriālās teritorijas un pasažieru pārvadājumus.

Vietās, kur tas ir tehniski iespējams, trašu varianti dublē VIA BALTICA jaunbūvējamo posmu novietojumu, izmanto esošos un bijušos dzelzceļa koridorus, savietojas ar jaunbūvējamo 330kV Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma trasi.

No 12 variantu alternatīvām konsultanti tālākajam ietekmes uz vidi novērtējuma procesam ieteica divus variantus, kuri visā trases garumā rada alternatīvas izvēles iespējas un vislabāk atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm. Valsts institūciju un pašvaldību pārstāvji izteica atbalstu IVN procesam virzītajiem variantus.

DKA procesā izanalizēti astoņi varianti, kādos iespējams izveidot savienojumus ar Rīgas pilsētu, starptautisko lidostu “Rīga” un Rīgas brīvostu. Pamattrases savienojumam ar Rīgas pasažieru staciju konsultanti piedāvā izbūvēt 1435 mm sliežu līniju, izmantojot bijušo dzelzceļa trasi Rīga-Ērgļi, tādējādi nodrošinot Rail Baltica līnijas pieslēgumu stacijai, kura jau pašlaik ir lielākais transporta mezgls Rīgas pilsētā. Paredzēts stacijas savienojums ar starptautisko lidostu “Rīga”. Šie darbi būtu paveicami laika posmā līdz 2024.gadam.

Savukārt Rīgas brīvostas pieslēgumus tiek piedāvāts realizēt pa kārtām, sākotnēji izmantojot esošo sliežu ceļu (1520 mm platumā) kapacitāti un Salaspilī jaunveidojamo multimodālo kravu terminālu, tādējādi nodrošinot savienojumu ar Rīgas brīvostas Daugavas labā krasta teritorijām. Daugavas kreisajā krastā nepieciešams rezervēt transporta koridoru, kas nodrošinātu teritorijas dzelzceļa līniju izbūvei pēc 2030. gada.

Turpmāko nedēļu laikā tiks turpinātas diskusijas ar valsts institūciju un pašvaldību pārstāvjiem, lai novembra beigās tiktu pieņemts lēmums par trašu variantiem, kuri tiks detalizētāk izvērtēti ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā.

 

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis