Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Apsaimniekotājs ir pašu algots pakalpojumu sniedzējs

3 voedoklis_paavuliiteJautājumi par dzīvokļu īpašnieku un īrnieku parādiem, to uzkrāšanos un sekām, kādas iestājas, ja šie parādi netiek laicīgi nomaksāti, vienmēr ir bijuši aktuāli, jo īpaši tuvojoties apkures sezonai. Pirmkārt, dzīvoklim var tikt atslēgti noteikti komunālie pakalpojumi. Otrkārt, parāda apmēram pieaugot, var tikt vērsta piedziņa uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot no dzīvokļa tā īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas.

Izprotot dzīvokļu īpašnieku rūpes par savu mājokli, ir svarīgi, lai viņi apzinās arī savas tiesības un pienākumus, tajā skaitā pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), un kontrolēt arī savas dzīvojamās mājas pārvaldnieka norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem.

Pareiza un kvalitatīva dzīvojamās mājas pārvaldīšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai mājai neveidotos lieli parādi par piegādātajiem pakalpojumiem, neradot šo pakalpojumu piegādes pārtraukumu risku. Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam komunālo pakalpojumu sniedzēji slēdz līgumus par pakalpojumu piegādi ar katras dzīvojamās mājas pārvaldnieku (pārvaldīšanas uzņēmumu vai dzīvokļu īpašnieku biedrību, kas pārvalda dzīvojamo māju). Dzīvojamās mājas pārvaldnieks, slēdzot līgumu, rīkojas uz pārvaldīšanas līguma pamata, un līgumi par pakalpojumu piegādi tiek slēgti visu konkrētajā daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īpašnieku vārdā, savukārt pārvaldnieks veic starpnieka funkciju – iekasē naudu no dzīvokļu īpašniekiem un norēķinās ar pakalpojumu piegādātājiem.

Būtiska nozīme, lai neveidotos parādi par mājai sniegtajiem pakalpojumiem, ir pārvaldnieka rīcībai, jo tieši pārvaldnieks kontrolē no dzīvokļu īpašniekiem saņemtos maksājumus un risina jautājumus par parādu piedziņu no nemaksātājiem. Liela apmēra parāda summas var uzkrāties tikai tādā gadījumā, ja pārvaldnieks savlaicīgi nevēršas tiesā pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem izveidojušās parādsaistības. Šādas tiesības pārvaldniekam tiek piešķirtas, pamatojoties uz noslēgto pārvaldīšanas līgumu. Ir absurda situācija, ja kāds viena dzīvokļa īpašnieks var uzkrāt pat vairāku tūkstošu eiro parādu apmērā, nemaksājot par saņemtajiem pakalpojumiem gadiem ilgi, bet pārvaldnieks visu šo laiku ir tikai vērojis, kā pieaug parāda summa, nevis vērsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu.

Būtiski ir arī saprast, ka parādu piedziņas veikšana ir ne tikai pārvaldnieka tiesības, bet arī pienākums pret visiem pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, kas izriet no pārvaldīšanas līguma un normatīvajiem aktiem, kas nosaka šo pušu savstarpējās attiecības. Pārvaldīšanas maksa, ko dzīvokļu īpašnieki maksā pārvaldniekam, ietver šos izdevums. Tādējādi, maksājot pārvaldīšanas maksu, dzīvokļu īpašnieki arī nodrošina pārvaldnieka finansiālos izdevumus šī pienākuma izpildei. Ja pārvaldnieks to nepilda un ļauj veidoties liela apmēra parādiem, tad tā ir pārvaldnieka atbildība. Tieši šīs pārvaldnieka bezdarbības rezultātā var nākties ciest godprātīgiem dzīvokļu īpašniekiem. Lai nepieļautu pārvaldnieka bezdarbību, dzīvokļu īpašniekiem ir jākontrolē pārvaldnieka darbs – jāpieprasa atskaites un nepieciešamības gadījumā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu jāuzliek par pienākumu uzsākt parādu piedziņas procesus.

Visiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāsaprot, ka pārvaldnieks ir viņu pašu algots pakalpojumu sniedzējs, kuram ir pienākumi pret dzīvokļu īpašniekiem, un tieši dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas nosaka kārtību savā dzīvojamajā māja. Pārvaldniekam ir pienākums pakļauties un pildīt likumīgus dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus. Noteicēji šajās tiesiskajā attiecības ir dzīvokļu īpašnieki, nevis pārvaldnieks. Tādējādi iesaku dzīvokļu īpašniekiem aktīvi iesaistīties savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un primāri kontrolēt sava pārvaldnieka darbību, gan pieprasot informāciju, gan arī pieņemot konkrētus lēmumus dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, kuru izpildi jāveic pārvaldniekam.

Dzīvokļu īpašniekiem regulāri jāpievērš uzmanība viņu dzīvojamo māju pārvaldnieka darbībai un regulāri tā jāvērtē. Diemžēl, uzklausot atsevišķu dzīvojamo māju iedzīvotājus un izvērtējot arī informāciju, kas saņemta no pašvaldības kapitālsabiedrībām SIA “Salaspils Siltums”, SIA “Valgums-S”, var secināt, ka atsevišķos gadījumos tieši pārvaldnieks, nevis dzīvokļu īpašnieki, ir vainojams parādsaistību radīšanā, kā rezultātā ir pārtraukta pakalpojumu piegāde dzīvojamajai mājai, kā arī uz atsevišķu dzīvokļu īpašnieku piederošajiem dzīvokļu īpašumiem ir vērsta parādu piedziņa. Tā kā pārvaldnieks ir tas, kurš pastarpināti norēķinās ar pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, tad atsevišķos gadījumos veidojas situācijas, kur dzīvokļu īpašnieki ir norēķinājušies par pakalpojumiem pilnā apmērā vai arī parāda saistības ir nelielas, taču pārvaldnieks no dzīvokļu īpašniekiem saņemtos naudas līdzekļus nav pārskaitījis pakalpojumu piegādātājiem pilnā apmērā.

Parasti pārvaldnieki nesteidzas informēt par šādiem apstākļiem dzīvokļu īpašniekus, bet liek domāt, ka iemesls problēmām ir pašu dzīvokļu īpašnieku parādi. Lai nepieļautu šādu negodprātīgu rīcību un manipulēšanu ar informāciju par norēķiniem, dzīvokļu īpašniekiem ir jāpieprasa no pārvaldnieka detalizēta informācija par naudas līdzekļu izlietojumu, tai skaitā par naudas līdzekļiem, kas saņemti no dzīvokļu īpašniekiem, veiktajiem uzkrājumiem un veiktajiem maksājumiem pakalpojumu piegādātājam (konkrētām summām un samaksas veikšanas laiku, piestādīto rēķinu summām), iemesliem, kuru dēļ izveidojies parāds, un darbībām, kādas pārvaldnieks ir veicis, lai nepieļautu parāda izveidošanos.

Lai dzīvokļu īpašnieki gūtu reālu priekšstatu par dzīvojamās mājas saistībām pret uzņēmumiem, kas dzīvojamai mājai sniedz komunālos pakalpojumus, papildus ir jāsalīdzina pārvaldnieka sniegtā informācija ar konkrētā uzņēmuma – pakalpojumu sniedzēja norādītajiem datiem.

Vienmēr ir jāiegaumē, ka pārvaldniekam ir ne tikai tiesības saņemt pārvaldīšanas maksu un atlīdzību par pārvaldīšanas funkciju veikšanu, bet ir arī pienākums godprātīgi, savlaicīgi un precīzi izpildīt pārvaldnieka darbu, kā arī jāsniedz dzīvokļu īpašniekiem viņu pieprasītā informācija. Ja pārvaldnieks nespēj nodrošināt efektīvu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai pastāv objektīvas šaubas par pārvaldnieka godprātību, vispiemērotākais risinājums ir cita pārvaldnieka iecelšana ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Aicinu ikvienu dzīvokļu īpašnieku apzināties gan savus pienākumus, gan savas tiesības un neaizmirst, ka dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas ir patiesie un vienīgie dzīvojamo māju saimnieki.

Īpašumu apsaimniekošanas joma ir sarežģīta, jo pašos pamatos ir jāmainās iedzīvotāju izpratnei par dzīvokli- dzīvoklis ir īpašums un kā pret īpašumu ir jāattiecas. Galvenais ir visiem dzīvokļu īpašniekiem rast kopēju valodu, vienoties un darīt. Lēmums ir jāpieņem pašiem iedzīvotājiem.

Uzskatu ,ka namu apsaimniekošana būtu daudz efektīvāka, ja katrai mājai būtu savs mājas vecākais. Cilvēks, kurš ir lietas kursā par mājas tehnisko stāvokli, sākot no izdegušas spuldzītes, līdz cauram jumta segumam, jo savlaicīgi veikts remonts vienmēr izmaksās mazāk, nekā applūdušie augstāko stāvu dzīvokļi. Vienlaikus namu apsaimniekotāja un iedzīvotāju komunikācija un informācijas aprite norit daudz efektīvāk, ja dzīvokļa  īpašniekiem vienmēr ir pieejams savs cilvēks, kurš zina visu par māju par apsaimniekotāja aktivitātēm un vēlamajiem procesiem. Katrai mājai aicinātu dzīvokļu īpašniekus no sava vidus  izvirzīt aktīvu un darboties gribošu cilvēku, kuram māja uzticas.

Olga Pāvulīte, Salaspils novada domes deputāte  

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis