Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

“Izzūdošā Latvija” - veltījums Latvijas ciemiem un viensētām

Salaspils 1.vidusskolas Ceru ielas korpusa pirmajā stāvā ir tapis nebijis sienas noformējums – “Izzūdošā Latvija”. No janvāra sākuma uz sienas apkopoti 205 ciemi, kuru nosaukumu atrašana kartē ir apdraudēta, jo tajos dzīvo vairs tikai pēdējie iedzīvotāji. Neatņemama Latvijas kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība ir lauku ciemi un viensētas. Šīs cilvēku apdzīvotās vietas ir tikpat svarīgas kā Kurzemes un Vidzemes jūrmala, Zemgales plašie labības lauki, Latgales zilie ezeri, Gaiziņkalns un citas mūsu sirdij tik tuvās vietas. Diemžēl arvien biežāk, attālinoties no novadu centriem, redzam ceļa malās tukšas mājas ar izsistiem logiem. Tās kādreiz bija apdzīvotas. Tur kūsāja dzīvība, cilvēki strādāja, audzināja bērnus, svinēja svētkus, bet šobrīd tur mīt nāvējošs klusums. Vien svilpo vējš, un varbūt kāda lauku pele meklē ko ēdamu. Pamestās mājas mums, garāmbraucējiem, ir tikai pamesta celtne, bet kādam tās ir atmiņas, prieki un bēdas, daudzi dzīves gadi vai pat viss mūžs. Latviešu skaits sarūk ne tikai Latgalē, bet arī citos novados. Tukšojas Kurzemes jūrmala, Vidzemes tālākie apvidi no reģionālajiem centriem, Zemgales mazpilsētas un plašie lauku apvidi. Sienas noformējuma izveidi pamudināja grāmatas “Latgales pēdējie mohikāņi” iepazīšana, kā arī iedziļināšanās straujajā ciemu izzušanā no Latvijas kartes un cilvēku atmiņām. Daudzi ciemi ir jau zuduši, mājas ir pamestas, un lauki aizlaisti. Latvijas ciemu saraksts ar katru gadu kļūst īsāks, un tas strauji sarūk. 2006.gadā Latvijā bija 7842 apdzīvoti ciemi, 2011.gadā - 7267, bet šogad tikai 6314. Latvijas lauku apvidos iedzīvotāju skaits samazinās daudz straujāk nekā pilsētās. Daļēji tas noticis iekšējās migrācijas dēļ, jo daudzi cilvēki no laukiem pārceļas dzīvot uz pilsētām, bet daļa no valsts arī aizbrauc. Savu artavu dod arī negatīvā dabiskā kustība jeb mirstības pārsvars pār dzimstību. Uz sienas apkopota tikai neliela daļa - 205 ciemi no visiem ciemiem Latvijā, kuros dzīvo pēdējie to iedzīvotāji. Šo apdzīvoto vietu liktenis ir skaidrs ikvienam. Tikai laiks to var noteikt, cik ilgi šajās vietās kāds dzīvos. Vai tie būs gadi, mēneši, nedēļas vai dienas - to nezina neviens. Niks Stafeckis, Salaspils 1.vidusskolas 12.klases skolnieks un sienas noformējuma autors

lasīt vairāk
Atkal tiekamies ciklā „Ceļojumu stāsti bibliotēkā”

28.februārī plkst.17.30 Salaspils novada bibliotēkā norisināsies tikšanās ar veloalpīnistu, ekstrēmceļotāju Bruno Šulcu, kurš stāstīs par piedzīvoto, kājām veicot Apija ceļu (via Appia), kas tiek uzskatīts par vecāko lielceļu pasaulē. Tas ir vienīgais seno romiešu uzbūvētais ceļš, kas bruģēts visā tā garumā un nosaukumu ieguvis par godu būvdarbu organizētājam Romas republikas cenzoram Klaudijam Apijam Cekam. Bruno Šulcs ir inženieris mehāniķis, grāmatu un ceļojumu filmu autors. Pirmā grāmata „Uzdrīkstēšanās būt pašam sev” tapusi, apkopojot piedzīvoto 1996.gadā veicot nobraucienu ar velosipēdu no 5642 m augstās Elbrusa virsotnes Kaukāzā. Laipni aicinām visus interesentus 28.februāra vakarā bibliotēkā kopā ar ceļotāju Bruno Šulcu doties pa Apija ceļu. Tikšanās laikā tiks demonstrēta filma. Uz tikšanos!

lasīt vairāk
Daugavas muzejs aicina uz pasākumiem

Šogad pasākumu klāsts būs piemērots dažādām gaumēm un vēlmēm, tāpēc katrs varēs atrast sev piemērotāko un interesantāko notikumu. Priecājamies, ka atkal varēsim tikties saulgriežos – Lieldienās un Ielīgošanas tradīciju pasākumos. Arī šogad muzeja vēsturiskajā parkā norisināsies brīvdabas koncerti. Pirmais koncerts gaidāms 7. jūlijā ar grupu “Sigma”, kuras debijas albums “Sazaroto taku dārzs” (2015) ieguva Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” kā Labākais alternatīvais un indie albums, bet otrs koncerts 21. jūlijā priecēs ar jauno Ievas Akurāteres un Aivara Hermaņa koncertprogrammu “Vēlēšanās”. Īpašs šis gads būs muzeja 50 gadu jubilejas dēļ, tāpēc visu gadu atskatīsimies, kā muzejam veicies pusgadsimta laikā, kā arī augusta sākumā to svinēsim. 3.augustā aicinām cilvēkus no visas Latvijas uz lielāko un skaistāko pasākumu 2019. gadā – Dārza svētkiem, kur labas mūzikas, aizraujoša improvizācijas teātra un lieliska ēdiena pavadībā svinēsim gan Daugavas muzeja 50 gadus, gan vasaru tās pilnbriedā! Tiem, kurus vairāk interesē muzeja vēsturiskās un zinātniskās vērtības, piedāvāsim piedalīties konferencē 5. jūlijā par godu 100 gadiem kopš Brīvības cīņām Rīgas apkārtnē, kā arī apmeklēt muzeja izstādes. Līdz jūnijam muzejā turpinās izstāde “Abi krasti” par pilsētām un mūsdienu novadiem Daugavas krastos, bet jau jūlijā atklāsim izstādi “Arheoloģiskais mantojums Daugavas lejtecē”. Atzīmējiet plānotājos, un tiekamies Daugavas muzejā jau drīz!  

lasīt vairāk
Mūsu “lakstīgalas” atved mājās 1. pakāpes diplomus

31. janvārī Skolēnu pilī norisinājās Rīgas reģiona tautas dziesmu dziedāšanas sacensības skolu jaunatnei “Lakstīgala -2019”, kurā piedalījās arī Salaspils 1. vidusskolas 1.-4. un 5.-9. klašu grupas. Abas izcīnīja pirmās pakāpes diplomus. Konkurss “Lakstīgala“ sastāv no vairākām daļām. Mājas darbā meitenes sagatavoja stāstījumu ar latviešu tautas dziesmām, ticējumiem un rotaļām par maizes tēmu. Bez mājas darba bija arī  izloze, kurā tautas dziesmas jānodzied ar visiem pantiem no sākuma līdz beigām. Jaunākā grupa izlozēja tautas dziesmu “Māte cepa kukulīti“, savukārt vidējā - “Sijā auzas tautu meita”. Tāpat pēc dzirdes bija jāatpazīst septiņas latviešu tautas dziesmas un instruments, uz kura tās tika atskaņotas. Protams, bija arī rakstiskais darbs, kurā “Lakstīgalas” parādīja savas zināšanas par tautas dziesmām, gadskārtām un tautas tērpiem. Liels paldies meitenēm – Gretai un Katrīnei Sergejevām, Madara Šāblei, Rēzijai Paulai Plisko, Ievai Loginai, Adelei Tifanijai Romano, Agnetai Kubiļus, Terēzei Petkevičai un Artai Vagalei! Paldies vecākiem un vecvecākiem, ar kuriem meitenes mācījās uz izdziedāja dziesmas! Īpašs paldies Kristīnei Radkovskai! Paldies skolotājai Anitai Voras par maizes tēmu un skolotājai Ingai Grimai par tautas tērpiem! Paldies visiem kolēģiem, kuri par mums turēja īkšķus, paldies skolas direktorei Verai Kalniņai! Aija Pizāne, interešu izglītības skolotāja  

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs