Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Notiks atmiņu vakars par Latvijas Radio pagrīdes studijas darbību 1991. gadā

Ik gadu septembrī notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas. Latvijā 2018. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi būs veltīti Latvijas Republikas dibināšanai un attīstībai, tādēļ Daugavas muzejs organizē atmiņu vakaru par Latvijas Radio pagrīdes studijas darbību Salaspilī 1991. gada augusta puča laikā. 1991. gada 19.‑ 21. augustā Padomju Savienībā notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums jeb Augusta pučs. Tā mērķis bija gāzt PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu, izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu un nepieļaut Padomju Savienības reformēšanas līguma parakstīšanu. Sākoties pučam, PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienības jeb OMON 19. augusta pievakarē ieņēma Latvijas radio torni Ulbrokā. Daži brīvprātīgie radio darbinieki devās uz slepeno radiostaciju gatavībā sākt raidīt, ja tiktu ieņemta studija Doma laukumā. 20. augustā prognozes piepildījās, pēc radio ieņemšanas ēters klusēja tikai 56 sekundes, pēc tam atsākot raidīt no citas vietas. Neraugoties uz informatīvo blokādi, ziņas par jaunākajiem notikumiem turpināja pienākt no Latvijas Radio slepenās pagrīdes studijas Salaspilī. Ar savām atmiņām par pagrīdes studijas darbību dalīsies: Dzintris Kolāts, kurš būs arī atmiņu vakara moderators, Aigars Semēvics, Sergejs Kruks, Elita Mīlgrāve. Ieeja pasākumā ir bezmaksas. Apmeklējumam nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās līdz 14. septembra plkst. 10.00, rakstot uz \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanot uz 67216367, vai arī atzīmējoties šeit. Tiekamies 14. septembrī plkst. 18.00 Salaspils kultūras namā “Rīgava”! Pasākuma organizators Daugavas muzejs veiks pasākuma foto un/vai video uzņēmumus, un tie var tikt publicēti organizatora Interneta vietnē, sociālajos tīklos un/vai citos informācijas resursos. Ja Jūs ierodaties pasākuma vietā, Jūs piekrītat sava attēla publicēšanai. Jūs jebkurā brīdī varat atsaukt savu piekrišanu un iebilst pret sava attēla publicēšanu, nosūtot e-pastu uz \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

lasīt vairāk
Pierīgas bibliotekāri gūst pieredzi Igaunijā

Kā jau katru gadu ierasts, augusta nogale Pierīgas publisko bibliotēku darbiniekiem ir laiks, kad doties profesionālās pieredzes apmaiņas braucienā. Šoreiz izvēlējāmies doties ārpus Latvijas – iepazītas 2 lielas pilsētas bibliotēkas Igaunijā. Pērnavas Centrālā bibliotēka ir pilsētas bibliotēka ar divām filiālēm, kura pilda reģiona galvenās bibliotēkas funkcijas, tās metodiskajā pakļautībā ir 50 vietējas nozīmes bibliotēkas. Lai veiktu metodisko un konsultatīvo darbu, bibliotēkas speciālisti regulāri apmeklē pārraudzībā esošās bibliotēkas un sniedz konsultācijas. Profesionālai pilnveidei tiek organizēti semināri, diskusijas, pieredzes apmaiņas braucieni. Igaunijas bibliotēkās netiek veikta akreditācija. Pērnavas Centrālajā bibliotēkā strādā 35 bibliotekārie darbinieki. 2019.gadā bibliotēka svinēs 110 jubileju. Bibliotēku ikdienā apmeklē 700-800 lasītāju. Bibliotēkas krājumu veido ~ 300 030 vienību,  lasītāju skaits (kopā ar filiālēm) aptuveni 16 000. Bibliotēka izvietota 2009.gadā celtā ēkā, tās plānojumā ir ievērota atvērtība un pieejamība. Ēkas pirmajā stāvā atrodas izstāžu un periodikas zāles, un info punkts, kur apmeklētāji var pierakstīties bibliotēkā un gūt ātras uzziņas. Pamatkrājums izvietots otrajā un trešajā stāvā. Viss bibliotēkas krājums ir ievadīts elektroniskajā kopkatalogā un tiek izsniegts automatizēti. Krājumu aizsargā pie izejas uzstādītie drošības vārti. Kā jau katrā bibliotēkā, arī šeit notiek dažādas tikšanās, radošās darbnīcas un citas aktivitātes visiem vecumposmiem. Kā interesantākā minama kanisterapija – bērni ar lasīšanas grūtībām tiek aicināti apgūt lasītprasmi, šim procesam piesaistot īpaši apmācītus suņus. Šī prakse plaši tiek izmantota daudzās valstīs un arī Latvijā atsevišķas bibliotēkas īsteno šo terapijas metodi. Tartu publiskā bibliotēka, kura izvietota pilsētas centrā, ir pilsētas bibliotēka ar 5 filiālēm un 2 ārējās izsniegšanas punktiem. Bibliotēkā un tās struktūrvienībās strādā 100 darbinieki. Kopā ar filiālēm krājuma kopskaits sasniedz ~ 60 000 grāmatu eksemplārus, izsniegums vairāk kā 1 miljons vienību, reģistrēto lasītāju skaits ~ 36 000. Vidēji dienā bibliotēku apmeklē ~ 2000-2500 cilvēku. Bibliotēkas darbinieki ir sava darba entuziasti un seko līdzi laikmeta tendencēm – bibliotēkā var reģistrēties attālināti, izmantojot savu ID karti, tiek veidotas dažādas datubāzes, piem., novadpētniecības datubāzei pieeja ir caur mobilā telefona aplikāciju, tiek veidoti blogi saistībā ar kultūras notikumiem pilsētā. Arī darbā ar bērniem un jauniešiem vērojamas interesantas aktivitātes, piem., saistībā ar pilsētas populāriem apskates objektiem ir veidota interaktīva karte Tartu in Fiction – katram objektam pievienots citāts un atsauce, kurā grāmatā tas lasāms, savukārt datubāzē Arkadia ar atslēgas vārdu palīdzību var meklēt dzejoļu pilnos tekstus. Bibliotēkas Mūzikas nodaļā ir aptuveni 7000 audio kompaktdisku (CD, skaņu kasetes, vinila ieraksti, mūzikas videoklipi). DVD vai VHS kasetes netiek izsniegtas uz mājām, tās var skatīties uz vietas bibliotēkā. Projekta rezultātā bibliotēkas krājumā ir iegūti arī mūzikas instrumenti, kuri bez maksas tiek iznomāti bibliotēkas lietotājiem. Igaunijā ir trīs e-katalogu bibliotēku informācijas sistēmas : ESTER, URRAM un RIKS. Pērnavas Centrālā bibliotēka izmanto publiskajām bibliotēkām paredzēto e-katalogu URRAM. Tartu publiskā bibliotēka izmanto e-katalogu ESTER, kas ir 18 zinātnisko un augstskolu bibliotēku kopkatalogs. Šajā katalogā ir informācija arī par koledžu grāmatu krājumiem. RIKS e-katalogi Igaunijā paredzēti darbam skolu bibliotēkās. Abas bibliotēkas piedāvā iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām bibliotēkas grāmatas saņemt mājās. Šis pakalpojums ir paredzēts arī tiem cilvēkiem, kuriem ir grūtības apmeklēt bibliotēku veselības apsvērumu dēļ (tiek prasīta ārsta izziņa). Bibliotekārs grāmatas mājās ieved reizi mēnesī. Tāpat grāmatu kopas tiek nogādātas arī uz pansionātiem, dienas centriem un bērnudārziem. Pakalpojums ir bez maksas. Pērnavas Centrālā bibliotēka pārsteidza ar gaišām un plašām telpām, savukārt Taru publiskā bibliotēka ar daudzveidīgām datubāzēm un publicitātes pasākumiem. Esam guvuši apstiprinājumu tam, ka strādājam līdzvērtīgi un mūsdienīgi, jo bibliotēku sistēma un darba procesi ir ļoti līdzīgi. Šajā braucienā guvām iedvesmu un interesantas idejas savai tālākai profesionālai darbībai. Esot Tartu, izmantojām iespēju apmeklēt Igaunijas Nacionālo muzeju. Muzeja kolekcija, kas iekārtota jaunā, modernā ēkā, ļauj cauri laika griežiem no jauna palūkoties uz igauņu tautas dzīves stilu un ikdienas paradumiem. Muzeja veidotāji iepazīstina ar igauņu vēsturi, tautas kultūru un dzīves stilu, uzsver tās nepārtraukto virzību uz priekšu. Lai ceļojums cauri gadsimtiem būtu saistošs, muzeja kolekcija papildināta ar spilgtiem video stāstiem, koncentrējoties tieši uz „parasto” cilvēku un viņa dzīves gājumu.  Šeit pieejamas arī divas pastāvīgās ekspozīcijas: Igaunijas kultūrvēsturei veltīta „Tikšanās”, tā ietver laika taku no ledus laikmeta līdz mūsdienām. Izstāde „Urāla atskaņas” ir veltīta somugru un ziemeļu tautām un tā sniedz detalizētu ieskatu tradīcijās un rituālos šo tautu dabiskajā dzīves vidē. Mainīgo izstāžu zālē izvietota lielākā igauņu tautastērpu oriģinālu izstāde vēsturē no visiem Igaunijas novadiem. Apmeklējot Igauniju, guvām priekšstatu par Igaunijas vēsturi, ģeogrāfiju, nacionālajām īpatnībām un kultūru. Evita Gleizde galv. bibliotekāre-metodiķe Salaspils novada bibliotēka

lasīt vairāk
Deju kopa “ŪSA” piedalās vērienīgajā dejas izrādē “No zobena saule lēca”

Latvijas simtgades svinību kultūras programmas ietvaros 24. un 25. augustā, jūras krastā, Vecāķu pludmalē tika rādīta jau no iepriekšējiem gadiem pazīstamā un skatītāju popularitāti ieguvusī dejas izrāde "No zobena saule lēca". Tajā piedalījās 44 Latvijas deju kolektīvi, kopskaitā ap 1300 dejotāju, un to  skaitā arī Salaspils kultūras nama deju kopa “ŪSA”. Šajā "No zobena saule lēca" projektā deju kopa “ŪSA” piedalās jau otro reizi, 2016. gadā tā piedalījās 4 izrādēs Ķīpsalas izstāžu hallē. Tāpat izrādē piedalījās un savdabīgo noskaņu skatītājam un arī pašiem dalībniekiem palīdzēja radīt bungu un dūdu grupa "Auļi", etnomūziķi, kā arī kori un solisti. Dejas izrāde "No zobena saule lēca" ir stāsts par seno baltu dzīvi, parādot un ļaujot skatītājam iepazīt mūsu senču dzīves gājumu vienas cilts ietvaros - dzimšanu, kristības, kāzas. Tas viss tiek parādīts caur deju, mūziku, dziesmu, rituāliem un dažādiem simboliem. Kaut arī izrādes laikā skatītājs kopā ar dejotājiem izdzīvo arī skumjus un dramatiskus notikumus, kopumā stāsts ir ar laimīgām beigām. Šo mītisko baltu cilts tradīciju stāstu izstāstīt, basām kājām dejojot pludmales smiltīs, bija nupat viņsaulē aizgājušā izrādes režisora Uģa Brikmaņa ideja, kuras realizāciju viņš vēroja jau no mākoņu maliņas, katras izrādes sākumā un beigās saņemot nedalītu visu dejotāju un skatītāju aplausu atzinību. Izrādes tapšanā tika izmantoti visi dabīgie scenogrāfijas elementi - smiltis, ūdens, debesis, saule, apvārsnis, dzīva uguns. Tika pat uzvesta horeogrāfija ūdenī, jo kā teica izrādes horeogrāfs Agris Daņiļevičs, “jūras māte man nepiedotu, ja mēs viņu ignorētu”. Un jāsaka, ka doma par izrādes tapšanu pie jūras attaisnojās pilnībā, jo daba rādīja visas savas krāsas un skaņas – gan pasakainus saulrietus, gan pirms piektdienas pirmā koncerta – melni zilas debesis ar zibens šautrām un pērkonu, kā arī lietusgāzes. Pēc izrādēm bija patīkami lasīt, kā arī uzklausīt skatītāju atsauksmes par brīnišķīgajām izjūtām, ko viņi piedzīvojuši skatoties izrādi. Arī pašiem dejotājiem piedalīšanās izrādē bija neatkārtojams piedzīvojums, kas mūžam paliks atmiņā, un, katrs dejotājs guva ļoti, ļoti emocionāli pozitīvu lādiņu turpmākajai radošajai dzīvei līdz nākamajām "No zobena saule lēca" dejas izrādēm. Ainārs Lāčgalvis Deju kopas ”ŪSA” prezidents

lasīt vairāk
Latvijas seniori – valsts simtgadei!

18. augustā K. Ulmaņa dzimtajās mājās “Pikšās“ notika pirmie Latvijas senioru ansambļu sadziedāšanās svētki, kurā piedalījās pārstāvji no visiem Latvijas novadiem. Katrs kolektīvs sniedza vienu priekšnesumu, un katram novadam bija sava kopdziesma, - Vidzemei “ Vējš “ un “Tik Vidzemē manā“, Zemgalei - latv. t.dz. “Bēdu manu lielu bēdu”, Kurzemei – latv.t.dz. “ Pūt, vējiņi “, Latgalei – “ Skaidra vulōda”. Svētku pasākumu svinīgi atklāja ar valsts himnu “Dievs, svētī  Latviju”, savukārt  noslēgumā izskanēja “Nevis slinkojot un pūstot“. Salaspili  godam pārstāvēja kultūras nama senioru vokālais ansamblis “Viktorija“. Ansamblis izpildīja  latviešu tautasdziesmu  ar  Viktora Pizāna mūziku  “Spēlējiet, spēlmaņi!”. Ansambļa dalībnieki sirsnīgi pateicas par iespēju būt šajā nozīmīgajā pasākumā: Valdim Škutānam, Inārai Caunītei, Renātei Ziedonei, Verai Kalniņai, Aijai Kušķei, Annai Vīgantei un  Andrim Siliņam. Aija Pizāne, ansambļa vadītāja 

lasīt vairāk
Stāstu un stāstnieku diena 1.septembrī Dolē pie Daugavas

Stāstu stāstīšana un klausīšanās ir viena no senākajām cilvēku pamatvajadzībām.  Uz tās balstās folklora, mutvārdu daiļrade.  Jau vairākus gadus Latvijas novados notiek stāstniecības festivāli.  Salaspils novads ir ne mazāk bagāts ar vietējiem nostāstiem, leģendām, teikām. Tam ir neatkārtojama savdabība, ko piedod Daugavas klātbūtne. Kā rodas stāsts? Šo mistiku jauniešu auditorijai izstāstīs Jana Kolbina. Un tieši tobrīd viņa kļūs stāstniece. Jana, kurai šogad bija lemts nominēt Latvijas labākos stāstniekus, dalīsies ar savu dzīves pieredzi. Tā tik jaunam cilvēkam kā Jana ir apbrīnas vērta un iedvesmojoša. Viena daļa iepriekšējās paaudzes stāstījumu, kas savulaik vākta appludināmajā Rīgas HES teritorijā, tagad glabājas Folkloras krātuvē. Ir vērts tajā ielūkoties. Interesantākos no tiem pārstāstīs vēsturniece Anita Krūmiņa. Bet ļoti iespējams, ka vēl vairāk nostāstu, pieredzes stāstu, atmiņās glabātā  ir pie pašiem stāstniekiem? Kur tādus atrast, jautāsiet. Tāpēc jau tiek rīkots stāstniecības pasākums Dolē  pie Daugavas.  Atgadījumus iz dzīves pie upes iedvesmos atcerēties  folkloras pētnieks, arī stāstnieks Guntis Pakalns. Katrs no mums var uz brīdi  būt stāstnieks. Īpašo noskaņu pasākumam piešķirs folkloras kopas “Rāmupe”  kokles skaņas, kopējas dziesmas un zāļu tējās pie kopēja galda. Neatņemama Doles salas kultūras mantojuma sastāvdaļa un vietējā tradīcija - pasākumā būs karsti kūpinātas zivis. Bet par veiksmīgiem makšķernieku lomiem ‘’stāstīs” uz ugunskura vārītā uha (makšķernieku zupa) . Ikkatrs, kas jūtas piederīgs un iederīgs Daugavas krastiem, būs gaidīts Doles salas “Vējiņos” pasākumu nojumē no plkst. 16.00. Ieeja bezmaksas. Pasākumu atbalsta Salaspils novada pašvaldība.Organizē Doles atbalsta biedrība un doleniete - stāstniece Anita Krūmiņa-Štikāne.

lasīt vairāk
Salaspilī ar koncertprogrammu viesosies Rīgas Saksofonu kvartets, Valdis Muktupāvels un Ieva Parša

23.augustā plkst.19.00 Salaspilī, Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzā, skanēs multimediāla koncertprogramma "Skanošie laikmeti". Koncertā piedalīsies Ieva Parša (mecosoprāns), Valdis Muktupāvels (balss, elektriskā kokle, dūdas, virsotņu svilpe, sansula, vargāns), Katrīna Kivleniece (soprāna saksofons), Artis Sīmanis (alta saksofons), Ainars Šablovskis (tenora saksofons, duduks), Baiba Tilhena (baritona saksofons).  Koncertprogramma "Skanošie laikmeti" ir multimediāls stāsts par Latvijas vēsturi. Deviņās ainās kārtota muzikālu un vizuālu miniatūru virkne, kurā izgaismojas dažādi ar Latviju saistīti vēsturiski nozīmīgi notikumi. Skaņu paletē savijas latviešu, lībiešu, čigānu, poļu, krievu, ebreju un citu tautu tradicionālā mūzika, arī dažādos laikmetos tapusi oriģinālmūzika, tostarp miniatūras, kuru autori ir vairāki Latvijā dzīvojoši komponisti - Līga Celma-Kursiete, Jēkabs Nīmanis, Jēkabs Jančevskis, Uģis Prauliņš, Kārlis Lācis, Valdis Muktupāvels u.c. Latvijas skaņu uzbur Rīgas Saksofonu kvartets, dziedātāja Ieva Parša un etnomuzikologs, komponists un dažādu vēsturisko instrumentu skaņradis Valdis Muktupāvels.  Koncertprogrammā: Līgas Celmas-Kursietes, Jēkaba Nīmaņa, Jēkaba Jančevska, Uģa Prauliņa, Kārļa Lāča, Valda Muktupāvela, Modesta Musorgska skaņdarbi. Biļešu cena - 4 EUR, “Biļešu paradīze” kasēs.  

lasīt vairāk
Salaspilieši tiekas Simtgades zaļumballē

Sestdien dejoja visa Latvija - simts dienas pirms valsts svētkiem Latvijā un citviet pasaulē notika simtgadei veltītās zaļumballes kopumā vairāk nekā 150 norises vietās. Arī Salaspilī uz deju plača satikās visu paaudžu salaspilieši un pilsētas viesi. Salaspilī zaļumballei gatavojāmies ar īpašu rūpību, tāpēc mums bija nevis viena, bet veselas divas balles! Jau pa dienu, ieskandinot Simtgades zaļumballi, aicinājām mazos salaspiliešus uz simtgades episkāko Minionu Dūmburbuļu ballīti, kas notika Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzā. Lielais brīnums – dūmburbulis - izrādījās ar miglu pildīts ziepju burbulis, kas lido debesīs. Nu tik bija jāķer! Lustes un rotaļas ballītē vadīja “Pārsteigumu karuseļa” komanda. Klātesošos izklaidēja Deizija un Mikijs, kā arī apaļi kā kukulīši Minioni. Bija arī cukurvate, Skrīveru mājas saldējums un citi gardumi, ko šādās svētku reizēs bērniem nevaram liegt. Jau senlaikos latvieši ir pratuši rast laiku, lai pulcētos zaļumos uz deju vakaru. Kaimiņš uzrunājis kaimiņu, dodoties kopīgā pāris kilometru garā pastaigā uz lampiņām izgaismoto estrādi, dziedot un priecājoties par satikšanos. Tā arī sestdienas vakarā salaspilieši nāca uz Rīgavas mūzikas un mākslas dārzu, kas bija atbilstoši zaļumballes noskaņai izrotāts ar spuldzīšu virtenēm un meijām. Sākumā klasi rādīja vien daži pāri, bet tad pamazām deju placis piepildījās ar visu paaudžu dejotājiem. Simtgades zaļumballe ir vieta, kur dejo un priecājas visi! Arī salaspilieši nu varēs teikt - es dejoju Simtgades zaļumballē! Par mūziku rūpējās mūziķu apvienība “Bučbends” - Artūrs Mangulis, Linda Mangule, Ziedonis Vilde un Juris Lanovois. Salaspils Kultūras nama radošā komanda no sirds pateicas visiem, kas palīdzēja organizēt šos skaistos pasākumus, kā arī mūsu viesiem, kas par spīti lietum kuplā pulkā tos apmeklēja!  Aicinām ieskatīties fotoreportāžā no pasākumiem mūsu mājas lapā salaspilskultura.lv. Informāciju sagatavoja Ilona Krastiņa Sabiedrisko attiecību speciāliste Salaspils novada pašvaldības iestāde"SALASPILS KULTŪRAS NAMS" www.salaspilskultura.lv

lasīt vairāk
Jēkaba Nīmaņa ansamblis “Māsa Latvija” spēlēs Daugavas muzeja parkā

Vasaras noslēgumā - 26. augusta pēcpusdienā - Daugavas muzejā pašā Doles salas vidū būs lieliska iespēja dzirdēt Jēkabu Nīmani mazliet neierastākā formā – jaunizveidotā ansambļa “Māsa Latvija” sastāvā. Ansamblis "Māsa Latvija" ir izveidojies tikai šogad, lai gan mūziķi, kuri tajā spēlē, to dara kopā jau kopš pagājušā gadsimta. Tas ir Jēkaba Nīmaņa veidots ansamblis par tēmu: “Latvieši spēlē folkloru”, bet ne tikai to folkloru, kas latviski, bet arī to, kas Latvijas teritorijā no citām tautām, tā teikt, to, kas reāli skanēja un ko izmantoja visās malās un nostūros. Jēkabs Nīmanis jau publikai ir pazīstams ar tādiem projektiem kā “Lupatiņi”, mūzika teātra izrādēm (“Latviešu mīlestība”, “Persiešu valodas stunda” u.c.), un dzīvespriecīgo ansambli “Jakob Noiman Festival Band”. Viens no galvenajiem iemesliem apvienoties ansamblī bija vēlme spēlēt tautas mūziku tā kā pašiem gribas un kopā ar tiem cilvēkiem, ar kuriem patīk to darīt. Tieši tik vienkārša formula pamatā ir aizrautībai, ar kādu visi četri iesaistītie mūziķi spēlē un dzied. Ansamblī piedalās profesionāli mūziķi ne tikai ar plašu pieredzi visdažādākajos žanros, bet arī ar akadēmiskām zināšanām, piemēram, Jēkaba māsa Ieva ir ne tikai obojiste un tautas instrumentu spēlētāja, pasniedzēja, etnomuzikoloģe, lektore, bet arī senās mūzikas speciāliste. Sastāvs ir tīrs gaumes, šajā gadījumā komponista un aranžētāja Jēkaba Nīmaņa gaumes, jautājums, kuram labpatikās ievīt spēlē tubu, trombonu, vibrofonu, klarneti, stabules, kokli, ģitāru. Četri mūziķi – “Jēkabs Nīmanis, Ieva Nīmane, Ernests Mediņš un Artūrs Bērziņš - iekrāsos tautas mūziku ļoti daudzās tembrālās un tematiskās krāsās. Tāpat kā iepriekšējos koncertos Daugavas muzejā, apmeklētājus, kuri spēs turēties pretī dejošanai, aicinām ņemt līdzi sedziņas un pledus sēdēšanai, kā arī piemēroti sagatavoties laikapstākļiem! Tiekamies 26. augustā - svētdienas pēcpusdienā plkst. 16.00! Ieeja koncertā : 5 eiro.

lasīt vairāk
Dālijas svin svētkus Botāniskajā dārzā

Ir pienācis augusts, un ar savu skaistumu mūs atkal priecē krāšņās dālijas. Vislielāko dāliju daudzveidību var aplūkot brīnišķīgajā Nacionālajā botāniskajā dārzā. 11. augustā Botāniskajā dārzā cilvēki tika aicināti uz tradicionālo gadatirgu, kur bija iespējams aplūkot un iegādāties Latvijā audzētus ziedus, stādus, košumkrūmus, augļkokus, kā arī dažādus kārumus un našķus. Šajā dienā notika arī līnijdejotāju festivāls „Dāliju liesmās”. Uz festivālu sabrauca 20 līnijdejotāju kolektīvi no dažādām Latvijas vietām. Mēs sagaidījām līnijdejotāju kolektīvus no Rīgas, Jūrmalas, Mežotnes, Madlienas, Līgatnes, Talsiem, Spāres, Biržiem, Ērgļiem, Līvāniem, Rožupes, Varakļāniem, Smiltenes, Gailīšiem un Ventspils. Festivāls sākās ar svētku gājienu, kurā varēja redzēt visus 200 koši tērptos līnijdejotājus. Gājienā priekšgalā cilvēki uzgavilēja Nacionālā botāniskā dārza direktoran Andrejam Svilānam, Salaspils Kultūras nama direktora vietniecei Inārai Caunītei un Salaspils līnijdejotāju kolektīva „Lucia’s Linedancers” vadītājai Lūcijai Sniķerei. Pēc gājiena dejotāji ieņēma savas vietas un bija gatavi uzstāties Botāniskā dārza apmeklētāju priekam. Svētku koncerts sastāvēja no trim daļām: pirmajā daļā - dziesmas un dejas par tēmu „ Uzziedi, vasara” , otraja daļā - „ Krāsainā vasara”, trešajā daļā - „ Dejo vasarā”. Festivālu vadīja jaukā, smaidīga un dziedošā Sandra Peļņika. Īpaši tika uzrunātas divas līnijdejotājas, no kurām jaunākajai dejotājai Paulai ir 12 gadi, bet pieredzējušākai dejotājai Ainai ir 86 gadi. Ar aplausiem mēs viņas sveicām! Lūk tā, ja tu mīli mūziku, ritmu un kustību, tad dejot nekad nav par vēlu. Festivālā viesojās grupa no Latgales „Dvinskas muzikanti”. Viņi muzicēja paši un arī aicināja klātesošos dziedāt līdzi latgaliešu dziesmas. Dziesmai „Hei, bruoļ, latgalīt!”, pievienojās arī līnijdejotāji ar aizrautīgu un enerģisku deju. Kad visi deju soļi izdejoti precīzi, viegli, ritmiski un graciozi, tad līnijdejotāji ir patiesi priecīgi un gandarīti. Pēc koncerta dalībnieki kopā nofotografējās, saglabājot liecību par sesto līnijdeju festivālu Salaspilī. Arī pēc koncerta dejotājiem bija iespēja palikt kopā, dalīties iespaidos, pārdomās, kā arī izdejot dejas pēc pašu izvēles. Pēcpusdienā lija vasarīgi silts lietus, tomēr tas nespēja dejotājus aizbiedēt. Līnijdeju festivālu „Dāliju liesmās” organizēja grupas „Lucia’s  Linedancers” vadītāja Lūcija Sniķere. Viens no kolektīvu vadītājiem Raimonds Borkovskis atdzina, ka obligāti jābrauc uz Salaspili, jo te var redzēt un mācīties, kā vajag rīkot gaišu, pozitīvu un kvalitatīvu līnijdeju pasākumu. Par festivāla brīnišķīgo muzikālo noformējumu gādāja dejotāja Agita Matīsa, bet „Lucia’s Linedancers” līnijdejotājas aktīvi piedalījas un palīdzēja, lai svētki izdotos. Tā ar varēja notikt līnijdejotāju  Paldies arī Botāniskajam dārzam un Salaspils kultūras namam par atbalstu un veltīto laiku, uzmanību, centību un sirsnību, lai festivāls „Dāliju liesmās” izdotos! Ceram, ka nākamgad mēs visi atkal varēsim piedalīties līnijdeju festivālā un „uzdejot vasarā!” Kolektīvs „Lucia’s Linedancers”

lasīt vairāk
“Ūsiņam” iegādāti jauni tērpi

Biedrība “JDK Ūsiņš” ar ES Lauku attīstības programmas 2014.- 2020. gadam apakšpasākuma “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” atbalstu realizējis projektu “Tautas tērpu iegāde amatiermākslas procesa nepārtrauktības nodrošināšanai Salaspils novadā” (Nr. 2017/AL25/2/A019.22.02/4). Projekta ietvaros iegādāto 13 Bārtas novada sieviešu tērpu komplekti. Kopējai projekta finansējums bija 7943,56 eiro no kuriem publiskais finansējums bija 6844,50 eiro. Projekta mērķis bija 13 Bārtas novada sieviešu tautas tērpu iegāde, kas stiprinātu amatiermākslas procesa nepārtrauktību Salaspils novadā. Bārtas novada sieviešu tērps ir viens no krāšņākajiem un arī dārgākajiem Latvijas novadu tautas tērpiem, bet tai pat laikā bieži izmantots dažādu pasākumu norisē. Līdz šim Salaspils novadā esošo kultūras un izglītības iestāžu rīcībā nav bijis šo tautas tērpu, tādēļ dažādu pasākumu norisei jauniešu deju kolektīvs “Ūsiņš” tos mēdza aizņemties no citiem kolektīviem. Kopš 2014. gada, kolektīvam pārejot A grupas (t.i. Latvijas Republikas labākie kolektīvi, spēj dejot augstākās sarežģītības pakāpes dejas un nokomplektēt vismaz 12 pārus) kolektīvu sastāvā, tērpu aizņemšanās ir kļuvusi sarežģītāka. Bārtas novada sieviešu tērpu iegāde jauniešu deju kolektīvam “Ūsiņš” ļauj veidot jaunas dejas/deju uzvedumus, kur būtiski izmantot šos Kurzemei specifiskos tautas tērpus, kā arī, īstenojot projektu,  radusies iespēja sniegt iedzīvotājiem pilnvērtīgāku priekšstatu par tautas tērpu daudzveidību, etnogrāfisko pareizību un nēsāšanas kultūru. 2018. gada jūlijā notika Latvijas simtgades Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuros piedalījās arī jauniešu deju kolektīvs “Ūsiņš” jaunajos Bārtas novada tērpos, gan tos prezentējot svētku gājienā, gan arī skaistajos Bārtas tērpos dejojot uzvedumā “Māras zeme”.

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs