Skatuve vieno Latviju un Ukrainu

20.oktobrī Salaspils kultūras namā noritēja ļoti īpašs sadraudzības koncerts, kas pulcēja kopā tik dažādus un tomēr tik līdzīgus savā mīlestībā pret tautas mantojumu amatiermākslas kolektīvus. “Draudzība bez robežām” - tā saucās šis skaistais, raibais, skanīgais koncerts, kurā jauniešu deju kolektīvs “Ūsiņš” par godu 50 gadu jubilejas sezonas atklāšanai sasauca kopā savus draugus -  deju kolektīvu “Austriņš”, krievu dziesmu ansambli “Otrada”, Ādažu tautas deju ansambli “Sprigulītis”, Garkalnes vidējās paaudzes deju kopu “Saime” un Ukrainas tautas ansambļus “БЕРЕГИНЯ”, “БАРВИ” un “ЗОЛОТЕ ПЕРЕВЕСЛО”. Kā izveidojusies draudzība starp jauniešu deju kolektīvu “Ūsiņš” un Ukrainas dziedošajiem ansambļiem? Atbilde ir meklējama festivālā Baltkrievijā, kas notika pirms trīs gadiem. Toreiz, esot vairākas dienas kopā, radās interese vienam par otru – par tautas mākslu, tautas tērpiem un tradīcijām. Koncerts pulcēja pilnu zāli, bija ieradušies gan salaspilieši, gan pilsētas viesi, un sarunas ritēja vismaz trijās valodās. Klātesošie čukstus apbrīnoja gan latviešu meitu un dēlu staltumu un raitos deju soļus, gan skaisto latviešu mūziku, gan viesu košos tērpus un nedzirdēti skanīgās balsis. Īpašs pārsteigums bija mūsu “Otradas” dziedātāju izpildītā dziesma ukraiņu valodā. Dažas smeldzīgas melodijas ukraiņu izpildījumā lika aizdomāties par mūsu tautu sarežģītajiem likteņiem, taču dzīvesprieks, kas par spīti visam strāvoja no skatuves, sildīja sirdis. Patiesi- draudzībai nav robežu, ja cilvēkus vieno mīlestība pret mākslu! Kopā ar tautas dziesmu ansambļiem Salaspilī ieradās arī kultūras darbinieki no Ukrainas. Viesi pirms koncerta iepazinās ar mūsu kultūras nama darbību, apmeklēja “Rīgavas” dārzu, kā arī viesojās mūzikas un mākslas skolā. Ukraiņi bija patīkami pārsteigti par mūsu iestāžu gaišumu, sakārtotību, izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem un aprīkojumu. Tāpat viesi apbrīnoja mūsu pilsētas skaistumu, tīrību, sakoptās ielas un krāšņās puķu rotas. Šāda pieredzes apmaiņa ir ārkārtīgi vērtīga, jo ļauj uz savu darbu un savu pilsētu paskatīties no malas un ieraudzīt daudz sakārtotu lietu, ko ikdienā vairs nepamanām un uzskatām par pašsaprotamām. Paldies par brīnišķīgo koncertu un vērtīgo pieredzi mūsu ukraiņu viesiem, kā arī Latvijas kolektīviem un to vadītājiem – TDA “Sprigulītis” vadītājai Lienei Kļaviņai, VPDK “Saime” vadītājam Jānim Jakovičam un, protams, Salaspils kultūras nama jauniešu deju kolektīvu “Austriņš” un “Ūsiņš” vadītājam Mārtiņam Pēdājam. Uz tikšanos citos koncertos! Ilona Krastiņa, kultūras nama sabiedrisko attiecību speciāliste

lasīt vairāk
Aicinām uz Lāčplēša dienas lāpu gājienu

Godinot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu, 11.novembrī Salaspilī notiks ikgadējais lāpu gājiens, kam sekos piemiņas pasākums ar latviešu skaistāko patriotisko dziesmu izpildījumu un rokoperas “Lāčplēsis” skatīšanos. PASĀKUMA PROGRAMMA 17.30 – pulcēšanās lāpu gājienam pie Sporta nama (Smilšu iela 1); 18.00 – lāpu gājiena sākums; 18.30 – gājiena noslēgums pie kultūras mana “Rīgava” un piemiņas brīdis ar aktieriem Zani Dombrovsku un Gundaru Silakaktiņu; 19.00 – Salaspils kultūras namā Z.Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis” 1988.gada ieraksts. Aicinām uz gājienu ņemt līdzi lāpas un turpināt tradīciju Lāčplēša dienā iedegt sveces liesmiņu sava nama logos, tā godinot brīvības cīnītāju piemiņu. Gājiena laikā tiks ierobežota satiksme Ceru, Griezes, Skolas, Rīgas un Līvzemes ielā līdz k/n “Rīgava”.

lasīt vairāk
“Buras” jau otro reizi izcīna galveno balvu Dienvidkorejā

Ar triumfu no Dienvidkorejas ir atgriezušies Salaspils deju grupas “Buras” talantīgie jaunieši vadītājas Edītes Ābeltiņas vadībā.  Šī jau ir otrā reize, kad “Buras” izcīna Grand Prix Starptautiskajā masku deju festivālā, kas tradicionāli notiek vienā no vēsturiskākajām un kultūras vērtībām bagātākajām Dienvidkorejas pilsētām – Andongā.  “Runā, ka divas reizes vienā upē iekāpt nevar. Taču mēs to paveicām! Pēc iepriekšējās uzvaras festivālā latiņa tika pacelta vēl augstāk. Mūsu galvenie konkurenti bija dejotāji no Dienvidāfrikas, Krievijas, Izraēlas, kas arī ieņēma godalgotas vietas,” atklāj deju studijas vadītāja horeogrāfe Edīte Ābeltiņa. Festivāla galvenā tēma šogad bija sengrieķu mitoloģijas dievība Januss – visu durvju aizstāvis, kura divas sejas vienlaicīgi vērstas gan nākotnē, gan pagātnē. Visiem festivāla dalībniekiem tika dots vienots uzdevums, kas ir jāizstāsta dejā.  Dejotājiem bija obligāti jādejo ar maskām, jo tā ir sena korejiešu tradīcija – viņi tic, ka maskas atspoguļo dejotāja emocijas, maskas tiek izmantotas arī dažādos rituālos, lai atvairītu ļaunumu un pielabinātu garus. “Deja tika radīta īpaši šim festivālam. Šoreiz tas bija alegorisks stāsts par dzīves divām pusēm, par to, ka caur katrām durvīm var gan ienākt, gan iziet. Parādījām savu redzējumu, un jau otro reizi pēc kārtas spējām uzrunāt korejiešus. Tas bija liels izaicinājums, jo viņiem ir pavisam savādāka pasaules uztvere,” stāsta Edīte. Ar solo dejām ļoti veiksmīgi startēja arī divas “Buru” dalībnieces – Kristiāna Zemīte un Marta Medne, iegūstot attiecīgi trešo vietu un veicināšanas balvu 85 dalībnieku konkurencē. Kopumā divās festivāla nedēļās “Buras” nodejoja 13 koncertus. Starp uzstāšanās reizēm notika gan mēģinājumi, gan dažādas ekskursijas, apskatot Andongas vēsturisko centru, fantastiskos tempļus, izzinot vietējo kultūru un iepazīstot īpatnējo korejiešu virtuvi. Neskatoties uz nogurdinošo lidojumu un saspringtu koncertu grafiku, iespaidiem bagātais ceļojums “Buru” jauniešiem vēl ilgi paliks atmiņā. Tiesa gan gulēt uz lauriem un atpūsties “Buras” neplāno un jau pilnā sparā gatavojas deju lielizrādei “Abas malas”, kas notiks “Arēnā Rīga” un būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas valsts simtgadē.  Izrāde būs skatāma 17., 18. un 19. novembrī. Kopumā tajā piedalīsies Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves - ap 450 mākslinieku, kas pārstāv visdažādākos deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hip hopa līdz sporta dejām. Tāpat jau ir saņemts uzaicinājums piedalīties Šanhajas Laikmetīgās dejas festivālā, kas notiks Ķīnā nākamajā gadā. “Ieguldīsim Andongā saņemto naudas prēmiju “Buru” attīstībā un gatavosimies braucienam uz Ķīnu,” par grupas turpmākajiem plāniem stāsta Edīte. Paldies talantīgajiem deju grupas “Buras” dejotājiem un īpaši “Buru” vadītājai Edītei Ābeltiņai par skaisto uzvaru un par to, ka Latvijas vārds ir lepni izskanējis pasaulē! Ilona Krastiņa, Salaspils kultūras nama sabiedrisko attiecību speciāliste

lasīt vairāk
Gruzija - zeme, kur dvēsele gavilē

Kad garajā atceļā no Batumi uz Tbilisi naktī pirms lidojuma uz mājām mūsu kora pavadītāja Lana lūdza dalīties savos iespaidos par Gruziju, tas nemaz nebija tik viegli, jo brauciena laikā bija tik daudz iespaidu, kontrastu, smieklu un asaru, saules un vīna, jūras un dziesmu, ka tu no informācijas pārbagātības nemaz nevari aptvert, cik ļoti šī zeme nedēļas laikā tev kļuvusi tuva un cik ļoti tu vēlies šeit atgriezties. Un tikai ar laika attālumu, ar smaržu un garšas atmiņu tu sāc iemīlēties un atkal ilgoties pēc šīs saules zemes, pēc kalniem un tās vienotās molekulas, kurā pārvēršas koris šajā nedēļā. Savu sapni par Gruziju koris “Elpa” sāka sapņot ja 2017.gada nogalē, kad Salaspils novada pašvaldības atbalsts koncertbraucienam kļuva par būtiskāko grūdienu realizēt pirmo kora ārzemju braucienu. Mūsu galvenais mērķis bija ar koncertiem piedalīties Batumi pilsētas svētkos un uzstāties Kutaisi operas teātrī. Un jau Latvijā, Dziesmu svētku laikā izveidojusies draudzība ar Batumi pilsētas sieviešu kamerkori, palīdzēja mums realizēt šo ieceri un piepildīt mūsu sapni. Kā sulīgu noslēgumu vasarai pēdējo augusta nedēļu koris “Elpa” pavadīja Gruzijā, izbaudot izslavēto gruzīnu viesmīlību. Ja esi Gruzijā pirmo reizi, tad ir grūti no visām fantastiskajām lietām un vietām, ko tu vari un vēlies iepazīt, atrast tieši to, kas tev spēs atklāt šo zemi, lai to iemīlētu. Un mūsu mīļā Lana, kura uz savu mīlestības zemi devās jau 51.reizi, parādīja mums tieši to zemi, lai mūs vilinātu un kārdinātu atgriezties. Katra diena bija tik piesātināta notikumiem, ka pavadītais laiks šķita divreiz ilgāks. Mēs apmeklējām Mtskhetu – seno Gruzijas galvaspilsētu, vietu, kur 337.g. pieņēma kristietību par valsts oficiālo reliģiju, kur no Jvari baznīcas redzams, kā savienojas divas upes – Aragvi un Kūra. Pa Gruzijas militāro lielceļu mēs devāmies uz Kazbegi, kur mēs, kam galvenais vingrināmais muskulis ir balss saites, kāpām kalnā, lai redzētu skaisto, šoreiz miglā tīto, Gergeti Trīsvienības baznīcu un vēl pāris dienas justu kāju muskuļos kāpiena sekas. Kā vēsta sena leģenda, Tbilisi dibinātājs karalis Vahtangs Gorgasali medību laikā ievainoja rubeni, kurš iekrita taisni ūdenī, un tas bija tik silts, ka tajā izvārījās. Blakus šiem karstajiem avotiem arī tika uzcelts Tbilisi, kas tulkojumā nozīmē “siltā pilsēta”, un slavenās sēra pirtis, kuras Tbilisi ir īpaši iecienītas, mēs apmeklējām tieši pēc varenā kāpiena. Viena no iespaidīgākajām redzētajām vietām bija kalnu pilsēta Uplistikhe. Tā izveidota pirms vairāk nekā 3 tūkst. gadu un savulaik ieņēmusi pat kultūras centra statusu. Kalnu alas un kņazienes Tamāras cellē dziedātais “Mūsu Tēvs debesīs” izveidoja neticamu saikni starp šodienu un pagātni. Vairāku gadsimtu garumā Kutaisi tikusi dēvēta par Gruzijas kultūras, dzejas un inteliģences šūpuli, par ko liecināja gan daudzie dzejnieki un komponisti, kas šeit dzimuši un strādājuši, tiem veltītie pieminekļi, kā arī neskaitāmi teātri. Arī mums bija tā iespēja kāpt uz vienas no teātru skatuvēm un iepazīstināt Kutaisi iedzīvotājus ar latviešu mūziku vairāk nekā stundu garā koncertā un koncerta noslēgumā kopā ar skatītājiem vienoties liriskajā Suļiko melodijā. Kā atpestīšana no 37 grādu karstās pilsētas bija Prometeja alu apmeklējums, kur visu gadu ir vien 14 grādi, un brīnišķīgi izgaismotie stalaktīti un stalagnīti uz mirkli ļāva iegrimt gandrīz vai pasaku valstībā. Kutaisi mēs izbaudījām burvīgāko mājas virtuvi un lieliskāko uzņemšanu, kad bijušais Kutaisi operas direktors Kote laipni piekrita būt par vakara tamadu un mācīja mūs iejusties neatkārtojamā gruzīnu tostu kultūrā. Un mēs arī mācījāmies, jo kā gan to nedarīt, ja 600 no visām 900 vīnogu šķirnēm aug tieši Gruzijā. No visām vietām, kur pabijām, Batumi pilsēta atšķīrās ar savu eiropeiskumu, ar greznajām augstceltnēm,  ar mazliet citādu virtuvi, ar kūrorta sajūtu oļu pludmalē. Sasmēlušies Melnās jūras siltumu atlikušajām rudens dienām, mēs baudījām silto Batumi sieviešu kora organizēto uzņemšanu ar visām nacionālajām tradīcijām un ēdieniem, vienojāmies kopīgā koncertā Batumoba 130 svētkos un ilgojāmies, lai šis sapnis nebeidzas. Jo ir tik daudz lietu – naksnīgā Tbilisi, Lanas un Raimonda gādātās brokastis, Šazinas garšvielas, melnās smiltis - , ko no šī burvīgā brauciena atcerēties, ka to nevar ne aprakstīt, ne izstāstīt, taču lai uz mirkli atgrieztos šajās sajūtās, 19.oktobrī Kultūras nama mazajā zālē plkst.19.30 visi ir laipni gaidīti uz Gruzijas vakaru, kur mēs dalīsimies ar atmiņām, skatīsimies fotogrāfijas, improvizēsim gruzīnu virtuvi un, protams, dziedāsim. Un noslēgumā paceļam glāzes par draudzību, mīlestību un mūziku Gaumardžos! Koris “Elpa”

lasīt vairāk
Tautas deju kolektīvu sacensības "Greizais kompass" notiek Salaspilī

Gandrīz 800 dejotājiem pulcējoties Salaspilī, 6. oktobrī aizvadītas vienpadsmitās deju kolektīvu sacensības “Greizais kompass”. Šoreiz trīsdesmit komandu konkurencē galveno balvu izcīnīja TDA “Gatve”. Sacensības tika atklātas Salaspils stadionā, pagājušā gada uzvarētājiem TDA “Ačkups” svinīgi nododot ceļojošo “Greizā kompasa” trofeju. Visas dienas garumā deju kolektīvu komandas dažādās Salaspils vietās veica uzdevumus, kas bija saistīti gan ar veiklību, gan erudīciju, gan arī prasīja no dalībniekiem vienotu komandas garu un pārdomātu stratēģiju. Daļa no uzdevumiem norisinājās arī Nacionālā botāniskā dārza teritorijā, savukārt Rīgavas mūzikas un mākslas dārzā bija jāpilda deju minēšanas uzdevums. Kā pirmie sacensību finišu Salaspils stadionā sasniedza TDA "Gatve", kuri arī kopvērtējumā kļuva par sacensību “Greizais kompass 2018” uzvarētājiem. Otrajā vietā ierindojās TDA "Rotaļa", savukārt trešo vietu ieguva LU Tautas deju ansamblis "Dancis". Sacensības “Greizais kompass” kopš 2008. gada rīko VEF Kultūras pils TDA “Dardedze”, katru gadu rudenī aicinot tautas deju kolektīvus tikties kādā Latvijas pilsētā. Iepriekš sacensības ir norisinājušās Cēsīs, Ogrē, Bauskā, Kuldīgā, Valmierā, Siguldā, Tērvetes dabas parkā un dažādās Rīgas apkaimēs. Sacensības katrā gadā tiek veidotas ar tematisko motīvu. Izceļot Salaspils pilsētas vēsturisko saistību ar dažādām zinātnes jomām, 2018. gada sacensību temats bija “Zinātne no atomiem līdz deju svētkiem”, kas atspoguļojās gan sacensību uzdevumos, gan dalībnieku kolektīvu tērpos. Galveno balvu par pārdomātākajiem un tematiski radošākajiem tērpiem saņēma TDA “Ritenītis”. Greizā kompasa mērķis ir veidot draudzīgas attiecības kolektīvu un to dalībnieku starpā, kā arī pārbaudīt kolektīvu spēju sadarboties, ne tikai dejojot, bet arī neierastās situācijās pildot dažādus neparastus uzdevumus. “Katru gadu palielinās kolektīvu interese par “Greizo kompasu”, par ko mums, organizatoriem, ir milzīgs prieks. Sacensību organizēšanā tiek ieguldīts daudz laika, cenšoties izdomāt uzdevumus, atrodot atbalstu un saskaņojot norises vietas. Bet, redzot dalībniekus pasākuma dienā – tematiski noformējušos un gatavus skriet, pārņem lieliska sajūta, ka tas ir tā vērts,” “Greizā kompasa” galvenā organizatore Ieva Sīmane skaidro TDA “Dardedze” motivāciju ik gadu rīkot sacensības saviem kolēģiem dejotājiem no citiem tautas deju kolektīviem. Greizā kompasa organizatori pateicas par atbalstu sacensību rīkošanā Salaspils novada pašvaldībai un personīgi sporta nama direktoram Vitālijam Berezņevam, kā arī jauniešu deju kolektīvam “Ūsiņš” un personīgi kolektīva vadītājam Mārtiņam Pēdājam. Paldies arī sacensību uzdevumu un balvu fonda nodrošinātājiem: Nacionālajam botāniskajam dārzam, AS “Biolat”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam "Silava” un citiem. FOTOGALERIJA

lasīt vairāk
Izsludināta pieteikšanās Kultūras projektu konkursa 4. kārtai

Salaspils novada pašvaldība izsludina pieteikšanos Kultūras projektu konkursa ceturtajai kārtai.  Projektus var iesniegt Apmeklētāju apkalpošanas centrā, Līvzemes ielā 8 līdz 9. novembra plkst. 13.00. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa ŠEIT.   Konkursa rezultātus paziņosim 29. novembrī.  

lasīt vairāk
Salaspilieši piedalās starptautiskajā konferencē “LTF-30”

8. oktobrī Dailes teātrī notika starptautiskā konference "Latvijas Tautas fronte par neatkarīgu un demokrātisku Latviju. LTF - 30". Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Trešās atmodas sākumposmā radīta sabiedriski politiska organizācija ar vairāk nekā 250 000 biedru un vēl lielāku atbalstītāju skaitu gan Latvijā, gan trimdā. Cīņā par demokrātiskas un neatkarīgas valsts atgūšanu ap LTF ar laiku saliedējās gandrīz visi latviešu nacionālās atbrīvošanās idejas piekritēji un grupējumi, kā arī Latvijas etnisko minoritāšu kultūras biedrības. Konferencē piedalījās arī Salaspils Tautas frontes dalībnieki. “Mēs pārstāvējām trīs lielas Salaspils tautfrontiešu grupas, ja man atmiņa neviļ, - Agrofirmas grupu, kultūras nama “Rīgava” grupu un Salaspils 1.vidusskolas grupu. Mūs- Marutu Muzikanti, Leonardu Stulpānu, Juri Krauju, Valdi Gobu, Antonu Koroševski  un Jāni Kļaviņu- sapulcināja Ēriks Miķelsons. Bijām priecīgi par šo satikšanos no rīta pie “Rīgavas”, lai ar Salaspils pašvaldības atbalstu (mums tika piedāvāts autobuss), brauktu uz Dailes teātri,” stāsta Jānis Kļaviņš. “Bet tanī pašā laikā bijām arī apbēdināti, kad uzzinājām, ka vairāki aktīvi tautfrontieši atteikuši dalību  mums tik svarīgā konferencē. Mūsu sarunas skāra arī tos mūsējos, kuri  staigā Dieva valstības ceļus. Jā, bet 30 gadu mums pašiem nemaz tik daudz nelikās, atmiņas un prieki, kaut gan pamata priekam  pēc loģikas nevarēja būt, jo toreiz bijām gatavi  arī briesmīgi ciest, lai aizsargātu savu zemi, savu tikko iegūto, bet nedrošo brīvību. CIlvēka prāts liekas ir uzbūvēts tā, ka lielās rūpes un raizes paliek dziļi noslēptas, bet atmiņā parādās latviešu tautas apņēmība, izturība, pašaizliedzība, ugunskurs, kārtīga dziesma un arī mēriņš ar vajadzīgu un godīgu devu.” Konferencē runāja Dainis Īvāns, pirmais LTF priekšsēdētājs. Kā atzina salaspilieši, tad viņiem runa esot patikusi. Arī Romualda Ražuka runas saturs esot bijis pārliecinošs un atbilstošs tā laika norisēm. “Mūsu jaunie zinātņu doktori - Mārtiņš Krapāns, Jānis Pleps, Gatis Krūmiņš un Ivars Ijabs jau paspējuši analizēt Barikāžu laiku politiski, ekonomiski, juridiski, psiholoģiski, uzstājās ar savu pētījumu galvenajiem secinājumiem. Tie gan varēja būt vienkāršākā valodā izstāstīti, bet nekas, sapratām. Ievērības cienīgi bija Lietuvas Sajūdis darbības pētnieka doktora Viļus Ivanauska, Igaunijas Rahvarinnas muzeja vadītāja doktora Killo Arjaka un Zviedrijas pirmā vēstnieka Latvijā Larsa Pētera Fredēna uzstāšanās. Īpaši zviedru diplomāts caur puķēm  atzinās cik maz lielās pasaules valstis ASV, Lielbritānija, Francija, Vācija un pat Zviedrija  bija ieinteresētas straujām izmaiņām Baltijā, un pat baidījās no PSRS sabrukuma un jauno valstu izveidošaās Baltijā. Tātad mums tautfrontiešiem tik tiešām nav kauns, ka mēs pastāvējām uz savu un uzvarējām. Patīkami bija tas, ka pusdienas armijas stilā mums konferences pārtraukumā pasniedza Latvija armijas meitenes un zēni īstu lauku apstākļu gaisotnē vienreiz lietojamos traukos - rīsu biezputru ar gaļu, skābiem gurķiem, rupjmaizi un kefīru. Blakus tāpat bija dabūjama kafija, tēja  un tautiešu sarūpētie pīrādziņi. Lai paliek sānis kulināriskās izdarības, visiem ļoti pir sirds gāja “deserts” - Dailes teātra dziedošo aktieru sarūpēts koncerts maestro Jura Vaivoda, Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja un diriģenta un arī jauniešu kora “Kamēr” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Dziedāja mūsu iemīļotie aktieri Skrastiņš un Ķuzule-Skrastiņa, Kerēvica un Eglija, Grāvelis, Andžāns, Robežnieks. Gods un slava viņiem, tauta dziedāja līdzi, piecēlās kājās, sumināja dziedātājus un mūziķus, un tas bija īsts un patīkams pārdzīvojums, viss notika kā senos laikos Mežaparkā vai kur citur, jo fonā uz lielā ekrāna vēl tika rādīti tā laika mūsu vēstures kadri. Pateicamies par atbalstu Salaspils novada pašvaldībai,” savos iespaidos par konferenci dalās Jānis Kļaviņš, Salaspils 1.vidusskolas skolotājs ģeogrāfs zemessargs un tautfrontietis. Attēls no lsm.lv

lasīt vairāk
NVO projekta ietvaros notiek brīvdabas pasākumi Doles salā

Valsts simtgades zīmē realizēts NVO attīstības projekts “Brīvdabas pasākumi: stāstniecības, senu amatu un joku teātra dienas Dolē pie Daugavas”.  Projektu realizēja Nevalstiskā organizācija “Doles atbalsta biedrība”. Aizvadītā vasara ir bijusi spraiga un pasākumiem bagāta kā visā mūsu valstī, tā arī  Salaspils novadā. Visai bieži izskanējis Doles salas vārds. Tas ne bez pamata, ne bez iepriekšējas plānošanas un ne bez novada pašvaldības finansiāla atbalsta.  Arī “Doles atbalsta biedrība” ir veiksmīgi līdzdarbojusies. Biedrība “Doles atbalsta biedrība” šī gada NVO projektā  vēlējās akcentēt vietējo iedzīvotāju pamatvērtības un tradīcijas, uz kurām tauta balstījusies. Pie Daugavas dzīvojošiem ļaudīm vienmēr ir bijušas savdabīgas amatu prasmes un nostāsti par dzīvi pie upes. Neskatoties uz dabīgo atšķirtību, salenieki visos laikos ir mīlējuši dziedāt un teātra pasākumus. Turpinot tradīcijas, iesaistot vietējos iedzīvotājus, tostarp bērnus un jauniešus, projekta gaitā tika realizēti divi  pasākumi, kas savijās kopējā vēstījumā par tautas piedzīvoto : Salaspils teātra izrāde (rež. E.Neimane)- Ā. Alunāna joku luga “Šneiderienes” 9. jūlijā;  “Stāstu un stāstnieku diena Dolē pie Daugavas” kopā ar folkloras pētnieku    G. Pakalnu, folkloras kopu “Rāmupe” un stāstniekiem; vienlaicīgi seno amatu darbnīca upes zivju pagatavošanā 1. septembrī.  Tie  bija ļoti atbalstīti, tātad vietējiem novada iedzīvotājiem nepieciešami pasākumi ar kultūras un mūžizglītības funkciju; tie veicināja  kopienas identitātes un piederības sajūtu,  sabiedrības saliedētību un savstarpējo integrāciju. Visvairāk  dzirdētā atsauksme – “Tādi pasākumi jārīko biežāk, arī nākošo vasaru”. Bet vai tas iespējams? Kaut arī “vienā upē divreiz neiekāpsi”,  padomājot jāteic- jā. Jā, to nodrošina Salaspils novada pašvaldības līdzfinansējums. Ar tā palīdzību ir iegādāta plaša pasākumu nojume, kas spēj uzņemt gana lielas apmeklētāju grupas- 70 cilvēku. Bez tam potenciālajiem Doles dabas parka apmeklētājiem būs iespēja ne vien paglābties no lietus, bet arī nojumē pie galdiem baudīt (no termosiem) karstu tēju vai kafiju. Arī novakares krēsla, pat tumsa turpmāk vērtīsies romantiskā noskaņā, jo nojume izgaismosies piekaramās sveču laternu gaismās. Šis biedrības realizētais projekts ir sekmējis tālāku drošas, sakārtotas vides veidošanos vienā no gleznainākajām un tūristu apmeklētākajām vietām Doles dabas parkā pie Daugavas. Paldies Salaspils novada pašvaldībai par finansiālu atbalstu! Anita Krūmiņa-Štikāne, “Doles atbalsta biedrības” valdes priekšsēdētāja  

lasīt vairāk
Sirsnīgā gaisotnē aizvadītas Dzejas dienas

Septembris ir laiks, kad dzeja iziet ielās, laukumos un brauc ar kuģīti pa kanālu. Tā dodas pie klausītāja pašu autoru lasīta. Dzeja svin savu esību, aizskarot katru, kas tai ļaujas. Salaspilī Dzejas dienas aizsākās ar dzejnieces un mākslinieces Annas Auziņas viesošanos bibliotēkā. Anna, radošu vecāku atvase, rakstīt sākusi jau vidusskolā, un pirmais dzejolis klajā nāca 90.gadu sākumā. Līdz šim pie lasītājiem nokļuvuši četri autores dzejoļu krājumi, kas novērtēti gan kolēģu, gan kritiķu saimē. Jaunākā grāmata „Annas pūra govs” iznākusi aizvadītajā gadā, iegūstot Ojāra Vācieša prēmiju, laikraksta „Diena” gada balvu kultūrā un AKKA/LAA autora balvu. Tā kā dzejoļu raža nesen apkopota un rakstīšanā šobrīd iestājusies pauze, tikšanās reizē dzejniece izvēlējās lasīt no līdzi paņemtajiem krājumiem. Pēcpusdiena izskanēja ar klausītāju jautājumiem un dzejnieces vaļsirdīgām atbildēm. Paldies Annai Auziņai par atsaucību, atvērtību un dalīšanos personīgajā! Saulkalnes filiālbibliotēkā Dzejas dienu ietvaros šogad tika rīkoti divi pasākumi. 12. septembrī lasītāji – seniori devās uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur gida pavadībā bija iespēja izzināt Gaismas pils noslēpumus, kā arī aplūkot dažādas izstādes. 17. septembrī PII “Daugaviņa” viesojās dzejniece Maija Laukmane, kura pazīstama arī kā burvīgu bērnu dzejoļu autore. Kā tikšanās vadmotīvs tika izvēlēts viņas dzejoļu krājums “Par ko sapņo 7 vārnas”, jo mazās vārniņas ir kustīgas un krāsainas kā rudens lapiņas. Pasākums notika sirsnīgā gaisotnē, bērniem piedaloties dzejnieces rosinātajās vārdu rotaļās. Bērni bija iemācījušies dažus M.Laukmanes dzejoļus un bija sagatavojuši arī pārsteigumu – dziesmu ar viņas dzejoļa vārdiem, kā arī savu zīmēto grāmatiņu, par kuru autore bija patiesi iepriecināta. 18. septembrī Bērnu un jauniešu nodaļā notika pasākums “Aiz vārdu iekavām, tur kaut kas ir”. Ar savu klātbūtni un dzejas lasījumiem mūs priecēja dzejniece Inga Gaile. Autore lielākoties raksta pieaugušo auditorijai, taču 2014. gadā iznāca viņas pirmais dzejoļu krājums ģimenēm ar bērniem “Vai otrā grupa mani dzird?”, ko izdeva izdevniecība “Liels un mazs”, un jau nākamajā gadā tas tika atzīts par labāko oriģināldarbu bērnu literatūrā. Šajā krājumā Inga Gaile apdzejo pavisam ikdienišķas norises - istabas kārtošanu, spēlēšanos, iešanu uz veikalu vai bērnudārzu, kā arī bērnu un pieaugušo attiecības. Tāds formāts ļauj izdzīvot dažādas dzīves ainiņas un it kā no malas paskatīties uz dažādām mums pazīstamām situācijām. Autore brīnišķīgi lasīja savus dzejoļus, un viņas radītā nepiespiestā, pozitīvā gaisotne raisīja patīkamu atmosfēru, jo skolēni klausījās un ar interesi uztvēra katra dzejoļa domu un būtību. Dzejniece arī pastāstīja par bērnu dzejas krājumu “Garā pupa”, kurā apkopoti gan klasiķu, gan jauno autoru darbi. Tos papildina pašu bērnu radīti dzejoļi, kurus atlasa īpaša žūrija. Mēs esam ļoti priecīgi, ka 2018.gada krājumā ir ievietoti trīs Salaspils 1.vidusskolas audzēkņu - Noras Krūmiņas, Madaras Ozoliņas un Elzas Sīles - dzejoļi. “Garās pupas” krājumus jau piecus gadus veido dzejniece Inese Zandere. Inga Gaile mudināja katru klātesošo rakstīt dzeju- vienalga, vai esi noskumis, dusmīgs vai priecīgs. Ja ir pareizais noskaņojums – raksti savas dzejas rindas pats! Dzejas dienu ciklu noslēdza Knuta Skujenieka daiļradei veltīta tikšanās „Citāda Knuta diena”. Novadnieka un drauga dzejas mīļotāji septembra otrajā pusē kopā pulcējās jau 17.reizi. Šoreiz- lai, mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža vadīti, ieklausītos melodijās, kuru neatņemama sastāvdaļa ir Knuta Skujenieka dzeja. Klātesošos ar savu dziedājumu priecēja mecosoprāns Ieva Parša. Māksliniece ne tikai muzicēja a cappella un klavieru pavadījumā, bet arī lasīja Knuta Skujenieka dzeju. Aptuveni stundu garajā koncertlekcijā klausītāji varēja sajust, cik daudzveidīgi ir komponistu radītie skaņdarbi. Sākumā skanēja klasiskās mūzikas fragmenti, kuru autori ir R.Kalsons, P.Plakidis un P.Vasks. Turpinājumā sekoja ieskats populārās mūzikas autoru un izpildītāju veikumā. Izskanēja U.Stabulnieka, L.Vambutes, A.Godiņa kompozīcijas A.Kukules, V.Lapčenoka, ansambļa „Tip-Top” izpildījumā. Līdz 10.oktobrim bibliotēkas lasītavā skatāma izstāde „… dziesmā ir manas sirds daļa”. Tajā aplūkojamas notis un audiovizuālie materiāli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Salaspils novada bibliotēkas krājuma. Tikšanās reizē kuplajam klausītāju pulkam tika prezentēta arī multimediālā vietne „Knuts Skujenieks”, kuras mērķis ir dzejnieka literārā mantojuma un dzīves telpas saglabāšana un pieejamība virtuālajā vidē. Projekta 1.kārta īstenota ar Salaspils novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Vietnē apmeklētājs varēs paciemoties dzejnieka mājās, kas ik uz soļa vēsta par nama saimnieka dzīves gaitām. Bagātīga ir vietnes galerija, kurā stāstu veido fotogrāfijas un dzejnieka komentāri – asprātīgi, dziļdomīgi un tieši. Atsevišķā sadaļā ietverts nozīmīgais Knuta Skujenieka literārais mantojums – izdotie krājumi un izlases, kuri sistematizēti hronoloģiskā secībā. Dzejoļi pievienoto vērtību iegūst autora lasījumā. Tā ir unikāla iespēja nākamajām paaudzēm, jo dzejnieka lasījums nes autora attieksmi un neatkārtojamu daiļdarba krāsu un vibrāciju. Multimediālā vietne drīzumā tiks atvērta publikai un būs aplūkojama www.knutsskujenieks.lv. Projekta īstenošanas darba grupas vadītāja Daiga Orbidāne pateicās radošajai komandai: Skujenieku ģimenei, literatūrzinātniekam Arnim Koroševskim, animāciju māksliniekam Tomam Burānam un lasītavas vadītājai idejas līdzautorei Marutai Birzniecei. „Citāda Knuta diena” guva apmeklētāju atsaucību. Auditorijai pulcējoties, bibliotēkas lasītava sāka šķist par šauru un krēslu rindas par trūcīgām, kas ļauj secināt, ka Knuta dienai būt arī turpmāk. Lai lasīšana veicina domāšanu un sniedz pozitīvu pārdzīvojumu! I.Zariņa un I.Siņica, Salaspils novada bilbiotekāres  Attēlā: Dzejnieks Knuts Skujenieks ar sava talanta cienītājiem. Foto: L. Juhansone

lasīt vairāk
Rudenīgs laivu brauciens pa Sauso Daugavu maršrutā Ķekava-Doles sala-Valdlauči

Kamēr vēl Daugavas krastos koki un krūmi nav nometuši savu krāšņo apģērbu,  13. oktobrī aicinām rudenīgā laivu braucienā pa Sauso Daugavu, apskatot abus krastus Ķekavas un Salaspils novados.  Plānotais maršruts: Ķekava - Daugavas muzejs – Solāžu skants - Valdlauči!  Pulcēsimies plkst. 10 atpūtas vietā Murdiņi aiz Doles-Ķekavas ev. lut. baznīcas.  Tad sēdīsimies laivās un  kajakos un airēsim līdz Doles salai, kur izkāpsim un dosimies nelielā ekskursijā pa Daugavas muzeju. Pēc tam – atkal laivās,  tālāk maršruts vedīs gar neapdzīvoto salu – Baltsēkli un  Solāžu skansti – augstu uzkalnu Daugavas krastā. Tas pazīstams kā viduslaiku nocietinājums, bet nav izslēgts, ka tā rašanās saistīta ar 1812. gada Napoleona armijas iebrukumu un gatavošanos karadarbībai Rīgas tuvumā.  No Solāžu skansta paveras plašs skats uz Daugavu un upes sēkļiem. Nākamais pieturas punkts ir Annuška – apdzīvota vieta, Doles salas galējā dienvidu punktā.  Savulaik šī bija viena no pieturām upju tramavaja maršrutā Rīgas Centrāltirgus-Annuška-Doles sala. Tālāk kuģojam līdz Valdlaučiem, kur dosimies aplūkot nesen restaurēto Katlakalna ev. lut. baznīcu. Tā ir viena no Ķekavas novada arhitektūras pērlēm, celta pēc slavenā arhitekta  K. Hāberlanda projekta un pēc Romas Panteona parauga – ar kupolu; tai apkārt ir unikāls dendroloģiskais dārzs, kurā aug dažādi neparasti stādījumi. Laivu brauciena noslēgumā cienāsimies ar siltu zupu. Pieteikties laivu braucienam var, sūtot pieteikumu  uz e-pastu

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs