Salaspilī uz koncertu ielūdz Maestro Raimonds Pauls

1975.gadā pirms Raimonda Paula viesošanās Salaspilī, īpaši šim notikumam par godu tika iegādāts pavisam jauns flīģelis, kuru ieskandināja Maestro, izpildot dziesmas kopā ar V.Lapčenoku un N.Bumbieri. Šogad 2018.gadā Salaspils atklāj simtgades gadu ar skaistu atkalredzēšanos – 4.martā plkst. 16.00 kultūras nama apmeklētāji varēs baudīt koncertu “Ielūdz Maestro Raimonds Pauls”. Koncertprogrammā iekļautas gan pilnīgi jaunas kompozīcijas ar Guntara Rača, Jāņa Petera un Leona Brieža dzeju, gan maz dzirdētas teātra dziesmas un jau pazīstamas un klausītājiem tuvas kompozīcijas. Kā stāsta koncertprogrammas producents Jānis Kļaviņš: “Pats Maestro Raimonds Pauls koncertā uzņēmies divas lomas - viņš, protams, spēlēs savu instrumentu klavieres un pats arī vadīs koncertu”. “Šajā programmā iziešu uz skatuves ar savu jauno vokālistu paaudzi - ar Kristīni Prauliņu mēs sākām savā laikā galīgi jauniņu pa džeza līniju, viņai jau ir sava pieredze, programmā piedalīsies arī Mārtiņš Ruskis, kurš mācās mūzikas akadēmijā kā vokālists, varbūt kādreiz būs solists operā. Ar Dināru man ir arī soloprogramma, ar viņu strādāt ir interesanti, viņa ir talantīga dziedātāja ar labu vokālo skolu,” par programmā izvēlētajiem solistiem saka Maestro Raimonds Pauls. “Atrast labus vokālistus - tā mums ir lielākā problēma, ar instrumentālistiem mums tā lieta ir labāka, viņi var mācīties ārzemēs, apgūt tādu spēlēs manieri, kā vajag šodien,” saka Maestro. Muzikālo sastāvu vadīt Maestro uzticējis ģitāristam un aranžētājam Mārcim Auziņam, tajā dzirdēsim arī mūziķus Kristapu Vanadziņu, Tomu Poišu un Rūdolfu Dankfeldu.  Aicinām jau laicīgi iegādāties biļetes Salaspils kultūras nama un citās “Biļešu Paradīze” kasēs!

lasīt vairāk
Biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem sāks tirgot 3. martā

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Biļetes uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem sāks tirgot 3. martā. Biļešu tirdzniecība notiks SIA “Biļešu Paradīze” vairāk kā 50 tirdzniecības vietās visā Latvijā un interneta veikalā www.bilesuparadize.lv. Vienā pirkumā vienam pircējam uz katru pasākumu būs iespējams nopirkt līdz 4 biļetēm. Bērni līdz 7 gadu vecumam, ja viņiem nebūs nepieciešama atsevišķa sēdvieta, pasākumus varēs apmeklēt bez maksas. Arī visi Svētku dalībnieki, uzrādot dalībnieka karti, būs iespēja bez maksas vērot Noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē. Pilna svētku programma atrodama – www.dziesmusvetki.lv “Jau šobrīd ir jūtama milzīga interese par biļešu iegādi – prognozējam, ka pieprasījums pēc biļetēm daudzkārt pārsniegs piedāvājumu, tātad jārēķinās ar rindām gan pie kasēm, gan interneta veikalā. Kaut arī vietu skaits šajās Svētku norises vietās pēc to pārbūves ir palielinājies - Mežaparkā sasniedzot 30 000, Daugavas stadionā - 10 000 sēdvietu, ir skaidrs biļešu visiem interesentiem uz Noslēguma koncertiem Mežaparka Lielajā estrādē un Deju lieluzvedumu Daugavas stadionā nepietiks. Svētku programmu veido 63 spilgti notikumi, turklāt divas trešdaļas būs apmeklējami bez ieejas maksas. Aicinām arī pašvaldības izvērtēt iespēju pilsētu laukumos un kultūras centros organizēt Dziesmusvētku koncertu publisku skatīšanos un sagādāt svētkus saviem iedzīvotājiem. Daudzus svētku notikumus translēs Latvijas Televīzija, sabiedrisko mēdiju interneta platformās tie būs skatāmi arī visā pasaulē,” akcentē Svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. Plānots, ka uz Deju lieluzvedumu “Māras zeme” un Noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā” brīvajā tirdzniecībā būs līdz 74 % biļešu, savukārt 24 % biļešu būs iespēja iegādāties ar iepriekšējo rezervāciju, no kurām lielākā daļa tiks piedāvātas pašvaldībām, tā novērtējot to ieguldījumu Svētku procesa nodrošināšanā. Biļešu iepriekšējā rezervācija ir paredzēta arī sociālām grupām, piemēram, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, daudzbērnu ģimenēm ar ģimenes karti 3+, kā arī atsevišķām mērķgrupām - Dziesmusvētku tradīcijas uzturētājiem ārvalstīs – Pasaules Brīvo Latviešu apvienībai un Eiropas Latviešu apvienībai u.c. Plānots, ka ielūgumu skaits uz gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem nepārsniegs 2 % no kopējā biļešu skaita. Lai nodrošinātu biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas sistēmas caurspīdīgumu, Svētku rīkotājs veido īpašu komisiju. Tā sniegs priekšlikumus lēmumu pieņemšanā par ielūgumiem un biļešu iepriekšējo rezervēšanu saskaņā ar biļešu politiku, apstiprinās personu sarakstu, kuriem tiek piešķirti ielūgumi, nodrošinās iesniegumu izvērtēšanu par biļešu iepriekšējās rezervēšanas pieprasījumiem u.c. XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde. XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalsta lieldraugi Swedbank, Elektrum, Latvijas Mobilais Telefons. Dziesmusvētku biļešu politika

lasīt vairāk
Vienoto Salaspils kultūras dzīvi vadīs Valdis Škutāns

2017. gada 30. novembrī Salaspils novada dome pieņēma lēmumu “Par jaunas pašvaldības iestādes “Salaspils kultūras nams” izveidošanu” un izveidoja direktora amata pretendentu atlases komisiju. Komisija šā gada 22. decembra sēdē “Par atklāta konkursa Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils kultūras nams” direktora amatam pieteikumu izskatīšanu” izskatīja pretendentu iesniegtos dokumentus un atzina četrus pretendentus par atbilstošiem konkursā izvirzītajām prasībām. Komisijas lēmums tika izskatīts 29. decembra domes sēdē jautājumā par Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils kultūras nams” direktora iecelšanu, un uz šo sēdi tika uzaicināti un vēlreiz uzklausīti visi amata pretendenti. Desmit deputātiem balsojot “par”, trīs – “pret”, diviem atturoties un vienam balsošanā nepiedaloties, par jaunās kultūras iestādes direktoru tika apstiprināts Valdis Škutāns. Iepazīstieties: Valdis Škutāns.Dzimšanas gads - 1985.Tautība - latvietis.Ģimenes stāvoklis - precējies.Dzīvesvieta – Salaspils.Izglītība - Salaspils 1. vidusskola, Latvijas Universitātes Pedagoģijas psiholoģijas un mākslas fakultāte - pedagoģijas zinātņu bakalaurs.Valodu prasmes: latviešu – dzimtā, angļu un krievu – brīvi.Škutāna deju skolas dibinātājs un vadītājs.Pasaules vicečempions, Pasaules, Eiropas čempionātu un kausu finālists sporta dejās, desmitkārtējs Latvijas valsts čempions sporta dejās, Pasaules Sporta deju federācijas sporta pasākumu plānošanas un veicināšanas komitejas loceklis, Latvijas Sporta deju Federācijas Prezidija loceklis. Sertificēts Starptautiskās kategorijas sporta deju pasniedzējs un tiesnesis. Nominēts tiesāt Pasaules čempionātus un Grand Slam sērijas turnīrus ASV, Ķīnā, Krievijā un citās pasaules valstīs. Krievijas Nacionālās Junioru izlases treneris, starptautisko sacensību organizators (viņa pārziņā ir sponsoru un atbalstītāju piesaiste, sacensību nolikuma izstrāde, starptautiskās tiesnešu kolēģijas formēšana un uzņemšana, labāko pasaules pāru dalības nodrošināšana, TV translāciju koordinēšana, sacensību tehniskais izpildījums).Salaspils novada domes kultūras projektu izvērtēšanas komisijas loceklis, un vēl daudz ikdienas pienākumu, daudzpusīgas pieredzes un neskaitāmu realizēto projektu. Līdz ar jauno gadu Salaspils kultūras dzīvē tiek atvērta jauna lappuse. Mūsu visu spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem nav tikai personisko rakstura īpašību kopums, bet arī prasme ātri iegūt, atlasīt un strādāt ar jaunu informāciju – “turēt roku uz pulsa”. Paies zināms laiks, kamēr mēs paši apradīsim un arī cilvēki sapratīs, ka šī jaunā iestāde – Salaspils kultūras nams pēc būtības nav atsevišķi “Rīgava” vai “Enerģētiķis”, bet vienota pārvaldes forma, kas veidota, lai īstenotu kultūras procesu jaunradi un koordināciju Salaspils novadā. Man nav svarīgi, kur atradīsies mans tā saucamais “krēsls” – darba vieta. Mana darba vieta ir Salaspils. Varu strādāt jebkur, kaut vai domes pārrunu telpā. Runāšana, sapratne un tālāko plānu un rīcības izstrāde – tas ir šobrīd galvenais. Tautas kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem ir jāzina, ka kolektīvu sadarbība turpināsies ar jauno iestādi. Sezonas beigās rīkosim atskaites koncertu kā darba rezumējumu, un arī pēc tā tiks izvērtēta kolektīva izaugsme. Tieksimies, lai novada pašdarbība parādītu, ka tās mākslinieciskais līmenis ir pietiekami augsts. Domājot par prioritātēm, mums jāturpina attīstīt tautas māksla. Deju kolektīvu un koru sniegums būs svarīgs, kad mēs pārstāvēsim pilsētu un novadu XXVI Dziesmu un XVI deju svētkos, kas, kā zināms, šogad aizritēs Latvijas simtgades zīmē. Augstvērtīgs sniegums novadam būs vislabākā kultūras vizītkarte. Un tā atkal jau ir atsevišķa tikšanās ar kolektīvu vadītājiem un vienotas vīzijas izstrādāšana. Es neizslēdzu iespēju, ka varētu prasīt domei papildu finansējumu, jo – vēlreiz uzsvēršu - šis gads ir simtgades gads, tāpēc mūsu kolektīviem ir jābūt visaugstākajā līmenī, kādu vien varam nodrošināt, gan ar savu sniegumu, gan kopējo tēlu. Viens no maniem pirmajiem darbiem - esošā budžeta izvērtējums un pārdale. Ir jāsaprot, cik un kā varam tērēt. Pēc būtības esmu milzīgs optimizators. Man nav īsti skaidrs, kāpēc līdzšinējos kultūras namos ir tik daudz štata vietu. Esmu pieradis strādāt mazā, bet ļoti jaudīgā komandā, kur katram ir noteikts amata apraksts un pienākumi. Ja runājam par abu līdzšinējo kultūras namu administrācijām, redzu, ka ir štata vietas, kur pienākumi dublējas. Jautājums: kāpēc nepieciešami vairāki līdzīgi amati ar mazām algām, ja ar šiem pienākumiem var tikt galā vienas štata vietas ietvaros par pieklājīgu atalgojumu? Pareizi sadalot darba pienākumus, mēs varam izdarīt daudz vairāk, tam veltot mazāk laika. Katru rītu mostos ap pulksten pieciem, sešiem, un tad man ir ideāls rīta darba cēliens. Piemēram, šorīt jau divas stundas esmu strādājis ar Salaspils kultūru. Ir nepieciešams caurskatīt katru kultūras nama štata pozīciju, saprast, kāpēc tā ir vajadzīga, kāds ir veicamā darba apjoms. Tāpēc darbiniekus aicināšu uz tikšanos, lai pārrunātu, kādi ir bijuši viņu darba pienākumi, iegūtu pilnvērtīgu informāciju un izveidoti optimālu štata vietu plānu. Tāds būs mans pirmais darba mēnesis - daudz telefona sarunu, daudz tikšanos. Gribu saprast, kuri ir jaudīgākie, kompetentākie, efektīvākie cilvēki no tiem, kas strādā šobrīd, un piesaistīt viņus, lai mēs varētu iet tālāk, balstoties uz to, kas mums jau ir, nevis sākot veidot jaunu bāzi. Esmu pilnīgi pārliecināts par to, ko daru. Astoņus gadus rīkojot Salaspils kausu, esmu iepazinies un sastrādājies ar mūsu kultūras cilvēkiem. Plānoju piesaistīt arī jaunus speciālistus - savas jomas lietpratējus, galvenokārt tādus, kurus, tāpat kā mani, vada vēlēšanās ieviest pozitīvas pārmaiņas Salaspils kultūras pasākumu programmā un kultūras norišu pārvaldībā. Protams, ņemsim vērā arī citu novadu un pilsētu pieredzi, taču lielākoties balstīsimies uz Salaspils kultūrvēsturisko mantojumu, specifiku un nākotnes vīziju. Jā, sporta dejas ir nozīmīga manas dzīves daļa, bet ne vienīgā. Vienlaikus pieļauju domu, ka sporta dejas varētu kļūt par mūsu novada daudzveidīgās kultūras dzīves sastāvdaļu īpaši tāpēc, ka jau ilgstoši tieši Salaspilī notiek šī sporta veida sacensības. Tas nenozīmē, ka tagad visa Salaspils dejos sporta dejas. Tas ir mans personiskais lolojums un pastāv kā pilnīgi neatkarīgs projekts. Vai varēšu apvienot visus savus pienākumus? Jā, ja būs nepieciešams, strādāšu arī brīvdienās. Optimizēt, saprast, saplānot, lai varētu no cilvēkiem prasīt atdevi, bet, protams, par adekvātu samaksu – tāds ir mans vadītāja uzdevums. Un, ja mērķis ir jauna koncertzāle, augstvērtīgu pasākumu programma, tātad - pāraugšana jaunā kvalitātē, es to nespēšu izdarīt viens pats. Man būs nepieciešama saliedēta, neatkarīgu profesionāļu komanda, kuru, kā minēju, ceru veidot gan no esošajiem, gan jauniem kultūras jomas profesionāļiem. Lai mums veiksmīga sadarbība! Salaspils kultūras nama direktors Valdis Škutāns Foto: Liene Pētersone

lasīt vairāk

GIF Salaspils_EcoBaltia_175x300

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs