Līdz Latvijas valsts simtgadei aicina saskaitīt Latvijas dižkokus

Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8000 dižkoki, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem. Tādēļ, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk iniciatīvu „LV100 Dižošanās”. Tās ietvaros ikvienu aicina doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku. Noderīga informācija, kā meklēt un kartēt dižkokus, pieejama tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv, Tur arī izveidota lietotājam ērta karte, kur apskatīt jau esošos dižkokus un pievienot jaunus. Digitālajā kartē ievietotos datus par atrastajiem kokiem pēcāk pārbaudīs un norādītos kokus dabā apsekos Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Ja koks atbildīs noteiktajiem standartiem, to reģistrēs oficiālajā dižkoku reģistrā un pie tā izvietos atpazīstamības zīmi. Iniciatīva „LV100 Dižošanās” turpina Latvijas valsts simtgades aizsākto aicinājumu, dāvināt savu laiku labiem darbiem pašiem sev un Latvijai, lai kopīgi paveiktu nozīmīgas lietas. „Latvijas valsts simtgades programmas veidošanā piedalījušies vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Prieks, ka labprāt iesaistās ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī tautieši ārvalstīs, kas gatavi dāvināt savu laiku simtgades iniciatīvām. Piemēram, pirms gada radījām iniciatīvu „Simtgades burtnieks”, kuras ietvaros 224 diennaktīs jeb 5376 stundās jau pārrakstīti vairāk nekā 40 000 folkloras krātuves manuskripti. Daudzi iedzīvotāji vasarā atvaļinājumus izbauda Latvijā, tādēļ šogad aicinām ikvienu vērīgi ielūkoties mūsu dabas vērtībās, meklējot un kartējot dižkokus,” iesaistīties simtgades aktivitātēs mudina kultūras ministre Dace Melbārde. Dižkoki ir savu sugu vecākie un lielākie eksemplāri. Daudzos gadījumos tie ir nozīmīgi un izcili ainavas elementi – dabas krāšņuma un varenības apliecinājumi. Tiem ir arī liela nozīme dabas daudzveidības uzturēšanā - mājvieta daudzām dzīvo organismu sugām, tostarp retām un apdraudētām. Bieži dižkokiem ir arī kultūrvēsturiska nozīme – ar tiem saistās vēstures notikumi, tie ir vēstures liecinieki cauri gadu simtiem. Tie stāsta Latvijas un Latvijas cilvēku stāstu, līdzīgi kā valsts simtgades svinību atklāšanā šā gada 4.maijā ap Latvijas robežu iestādītie simts ozoli stāstīs par šo koku stādītājiem un Latviju, kāda tā ir šobrīd. Līdz šim Latvijā visvairāk atrastie dižkoki ir ozoli, priedes un liepas. Mazāk apzinātas ir egles, priedes un bērzi. Mežos dižkoki ir retāk sastopami, vairāk tie meklējami klajās vietās, senlejās un upju ielejās, parkos, alejās, senās māju vietās, parkos un kāpās gar jūru. Otrdien, 27.jūnijā, iniciatīvas „LV100 Dižošanās” organizatori, dižkoku meklēšanas entuziasti un radošās personības tikās Ēbelmuižas parkā Rīgā, kur vienuviet aug četri dižkoki – liepa un trīs ozoli, tostarp Pārdaugavas dižākais ozols. Pie viena no dižozoliem dabas aizsardzības speciālisti demonstrēja, kā pareizi nomērīt koka apkārtmēru un ar ko aizvietot mērlenti, ja tāda nav paņemta  līdzi, taču ceļā satikts krāšņs un varens koks. Iniciatīvas organizatori norādīja, ka koka stumbrs jāapmēra 1,30 m augstumā, orientējoši tas ir cilvēka krūšu augstumā. Mērīšanai noderēs jebkurš priekšmets, kuru pēc tam mājās var nomērīt un sarēķināt kopējo apkārtmēru, piemēram, kurpju šņores, naudas zīme, plaukstas sprīdis. Kokam jānofiksē koordinātes, bet, ja to nav iespējams izdarīt, jāuzskicē shēma, lai vēlāk koku var iezīmēt kartē.  Atrodot lielu koku, vispirms jāmēģina noteikt tā suga, ko visvieglāk ir noteikt pēc tā lapām, mizas, zariem un pumpuriem. Atrastais koks jānofotografē no attāluma, lai redzams, kā tas izskatās ainavā, kā arī tuvumā, lai varētu novērtēt stumbra stāvokli. Iniciatīvu „LV100 Dižošanās” organizē Kultūras ministrija un Dabas aizsardzības pārvalde, atbalsta Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, portāls LSM.lv. Iniciatīvu atbalsta Picturehappy.lv un Uzvelckreklu.lv, kas piedāvās interesentiem iespēju apdrukāt personalizētu dižkoku meklēšanas akcijas t-kreklu.

lasīt vairāk
Krāšņi nosvinēti Novada svētki

Pērn gājiens kļuva par vienu no spilgtākajiem svētku mirkļiem, tāpēc arī šogad dažādi kolektīvi apvienojās kopīgā gājienā. Šoreiz no Dienvidu parka līdz Nacionālajam botāniskajam dārzam plūda dalībnieku trīskrāsaina upe, kas ar zilu – baltu –zaļu krāsu baloniem simbolizēja Salaspils karogu.  Botāniskajā dārzā īpašas aktivitātes bija sagādātas mazajiem salaspiliešiem. Varēja izlēkāties piepūšamajā atrakcijā, piedalīties brīvdabas spēlēs, pārbaudīt savu spēku un vienkārši jauki pavadīt laiku. Koncertā “Es esmu Salaspils” skatītājus priecēja mūsu pašdarbības kolektīvi, tostarp skanīgais un atraktīvais pūtēju orķestris “Salaspils”. "Salaspils Siltums" bērniem piedāvāja iesaistīties dažādās radošajās un praktiskajās aktivitātēs. Lai parādītu, kā notiek šķeldas svēršana, bija sagatavotas "smagās" automašīnas un svari, un katram bērnam bija iespēja iejusties šķeldas piegādātāja lomā. Tāpat bērni darbojās radošajā zīmēšanas darbnīcā, spēlēja atmiņas spēli "Kā mēs ražojam siltumu", kā arī paši mazākie palīdzēja "renovēt" mājas – apgleznoja kartona mājiņas un tajās rotaļājās.  (Foto: Ilona Krastiņa)    Vakara daļā sākās ar jautru brīvdabas dziesmu spēli bērniem un vecākiem, kurā sastapām dažādus pasaku tēlus –Sarkangalvīti, Īkstīti, Karlsonu, Pepiju, Pifu, Sisidru, Buratīno, Sniegbaltīti, Princi, Sniegbaltīti, princesi Elzu un Fionu, Vajanu un filmu “Sapinušies”, “Dziedi” varoņus. Latvijas jaunie estrādes solisti izdziedāja vissirsnīgākās tēlu dziesmas, kas tā vien mudināja mazākos apmeklētājus celties kājās un uzdejot.  Visus klātesošos svinētājus svētkos sveica domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.  Mīlas rokbalāžu koncertprogrammu „TU UN ES” klausījās gan lieli, gan mazi, dziedot līdzi pazīstamākajām dziesmām. Harija Zariņa dziesmas izdzīvoja Aija Andrejeva, Alex, Ieva Sutugova un, protams, grupa „Colt”.  Vakara kulminācija, ko salaspilieši un svētku viesi no citām pilsētām gaidīja visvairāk,- Intars Busulis un “Abonementa” orķestris. Koncertā dzirdējām Kārļa Lāča un maestro Raimonda Paula dziesmas. Izskanēja pēdējo gadu labākās, labi zināmās un iemīļotās dziesmas latviešu un krievu valodās.  Tā tiešām ir Salaspils un jūs, lieliskie svētku apmeklētāji. Izskatās, ka laukums pie “Rīgavas” mums jau kļūst par šauru. Skaists vakars, izcili mūziķi, lieliski apmeklētāji un brīnišķīgi izdevušies svētki! Paldies ikvienam, kurš piedalījās! Uz tikšanos nākamgad!   Paldies Kasparam Suškevičam par skaistajiem foto! Vairāk svētku mirkļus atradīsiet ŠEIT. 

lasīt vairāk
20. jūnijā sagaidīsim Vasaras saulgriežus Doles salā

Strauji tuvojas laiks, kad vasaras vārti atvērsies, visā Latvijā uz kalniem iedegsies jāņugunis, tad nāks Jānītis ziedainām kājiņām savus bērnus apraudzīt. Sagaidīt Saulgriežu nakti Daugavas muzejā tiek aicināti gan lieli, gan mazi, gan tuvi, gan tāli. Gada īsākajā naktī ar tautas dziesmām, rituāliem un dejām kopīgi izdzīvosim Saulgriežu burvības noslēpumaino un seno stāstu. Jau no plkst.18.00 aicināsim piedalīties radošajās darbnīcās – mācīties Jāņu siera gatavošanas mākslu, piedalīties lielās Jāņu vijas un Saules zīmju darbnīcā, apgūt zāļu zintis, mācīties dzirdēt un pašiem dziedāt līgodziesmas un darīt daudz citu interesantu lietu. No plkst. 19.30 muzeja teritoriju pieskandinās un Jāņu nakts sajūtās ievadīs Salaspils jāņabērni - vokālie ansambļi „Dzeltenā zemūdene”, „Mazputniņi” un “Vālodzīte”, kori “Lōja” un „Elpa”, bet saules danci vakarā ritinās JDK „Austriņš”. Saulītei rietot Daugavā, ar ugunsrituāliem piedzīvosim katrs savus un mūsu kopīgos Saulgriežus. Pirms pusnakts, smeļoties īpašās Saulgriežu vibrācijas, zem ozoliem piedalīsimies Dainu nakts meditācijā kopā ar  dziesminieci un koklētāju Ingu Karpiču. Bet līdz pat rīta rasai Saulīti sagaidīt un cauru nakti negulēt palīdzēs dažādas folkloras kopas un kopēji, kā arī danču mūzikas ansamblis „Trejdeviņi”. Izprast skaņu harmonijas maģiju un pirts noslēpumus palīdzēs pirts meistars Arnis Čakšs. Pasākuma laikā darbosies krodziņš „Nēģis”. Kopīgai Saulgriežu sajūtu radīšanai, ikviens apmeklētājs aicināts ierasties tērpies tautiskos motīvos, līdzi ņemot savu Jāņu zāļu pušķi mūsu lielās Jāņu vijas gatavošanai. Lai Jāņu diena lepni nāk, ugunīs vizēdama! Līgõ! Ieeja pasākumā bez maksas. Transports uz Daugavas muzeju: 17.45 Salaspils – Daugavas muzejs no k/n “Rīgava” (bezmaksas); 18.40 Salaspils – Daugavas muzejs no pieturas k/n “Enerģētiķis” (“Galss Buss” reiss); 20.20 Salaspils – Daugavas muzejs no k/n “Rīgava” (bezmaksas); 00.00 Daugavas muzejs – Salaspils (bezmaksas); 05.00 Daugavas muzejs – Salaspils (bezmaksas).

lasīt vairāk

pd2018 v1

kartupeļpalma

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs