Botāniskajā dārzā koši izskanēja „Daugav’s abas malas”

Kultūras nams „Enerģētiķis” sadarbībā ar Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāju Aiju Kušķi un Salaspils pensionāru kopu jau astoņpadsmito reizi Salaspilī pulcināja senioru vokālos ansambļus, lai kopīgos svētkos apliecinātu mīlestību pret dziesmu. Šogad tikšanās laiks un vieta tika mainīti – Vidzemes un Zemgales senioru vokālo ansambļu sadziedāšanās pasākums notika Nacionālajā botāniskajā dārzā 13. maijā. Pasākumu atklāja RAPA vadītāja Aija Kušķe, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars un NBD direktors Andrejs Svilāns, kuri sveica dalībniekus un vēlēja veiksmi, veselību un izdošanos. Daugavas abas malas apvienoja divdesmit viens senioru vokālais ansamblis ar pāri par divsimt dalībniekiem, skanēja dziesmas, kurās apdziedāts pavasara, dabas skaistums un mīlestība. Izskanēja iemīļotas dziesmas- „Ripo, saulīt!”, „Lācītis”, kā arī komponista V.Pizāna dziesmas. Visi kolektīvi vienojās salaspilieša Viktora Pizāna komponētajā kopdziesmā „Mana Tēvuzeme” ar Knuta Skujenieka vārdiem, bet noslēgumā kā vienmēr kupli izskanēja pasākuma himna „Daugav’s abas malas”. Paldies visiem, kuri piedalījās šī pasākuma realizēšanā, – Nacionālajam botāniskajam dārzam, tā direktoram A.Svilānam un pasākumu organizatorei Katrīnei Tučai Krastiņai, Salaspils pensionāru kopai un vadītājai Ausmai Orlovai, Salaspils komunālā dienesta vīriem, kultūras nama „Enerģētiķis” komandai un RAPA vadītājai Aijai Kušķei! Paldies viesiem dalībniekiem un viņu pašvaldībām par atbalstu un dalību sadziedāšanās svētkos. Tie ir: Senioru vokālais ansamblis „Viktorija” (Salaspils), vadītāja Aija Pizāne; Vokālais ansamblis „Sagšas” (Stopiņu nov.), vadītāja Biruta Deruma, koncertmeistare Vita Pinne; Vokālais ansamblis „Jautrie iemītnieki” (Rīga) ,vadītāja Ināra Mača, koncertmeistare Astra Lazdiņa; Pensionāru biedrības sieviešu vokālais ansamblis „Sidrabrasa” (Tukums), vadītāja un koncertmeistare Taira Grošteine; Senioru vokālais ansamblis „Maļinovij zvon” (Aizkraukle), vadītāja Natālija Juškeviča; Krievu dziesmu ansamblis „Otrada” (Salaspils), vadītāja Tamāra Lozovska; Senioru vokālais ansamblis „Latgalīte” (Gulbene, vadītāja Lūcija Hmeļevska, koncertmeistare Daira Karole; Vīru senioru vokālais ansamblis „Namejs” (Gulbene), vadītājs Emīls Rusovs, koncertmeistare Laura Anže; Senioru vokālais ansamblis „Dziesmotā senatne” (Burtnieku nov, Valmieras pag.) , vadītāja un koncertmeistare Inese Reinfelde; Vokālais ansamblis „Sirmie ozoli” (Limbažu nov.), vadītājs Vitauts Liepiņš; Senioru vokālais ansamblis „Saulgrieži” (Ikšķile), vadītājs un koncertmeistars Jānis Rijnieks; Sieviešu senioru vokālais ansamblis „Baltābele” (Gulbenes nov., Stradu pagasts), vadītāja un koncertmeistare Daira Karole; Vokālais ansamblis „Sidgundietes” (Mālpils); vadītāja Vija Ādamsone; Senioru vokālais ansamblis „Kvēlziedi” (Ķegums), vadītājs un koncertmeistars Gunārs Jākobsons; Senioru tradīciju ansamblis „Mežābele” (Lielplatones pag., Jelgavas nov.), vadītāja Ludmila Griščenko; Senioru vokālais ansamblis „Dziedātprieks” (Baldone), vadītāja Lāsma Merca, koncertmeistars Ingus Kokins; Senioru vokālais ansamblis „Varavīksne” (Elejas pag., Jelgavas nov.), vadītāja Skaidrīte Kiela; Vokālais ansamblis „Sudraba vītols” (Dobele), vadītāja Valentīna Embovica, koncertmeistare Laimdota Sipčenko; Senioru vokālais ansamblis „Pīlādzis” (Mārupe), vadītāja Inga Graumane; Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes "Kultūra" senioru vokālais ansamblis „Vīzija” (Jelgava), vadītāja un koncertmeistare Liene Gaile; Vokālais ansamblis „Gauja” (Cēsis), vadītāja un koncertmeistare Anda Kalniņa. Nākamā tikšanās reize pēc gada tajā pašā vietā, būsiet laipni gaidīti! Karīna Matuseviča, k/n „Enerģētiķis” mākslinieciskā vadītāja

lasīt vairāk
Laika rats turpina griezties

Muzeju naktī durvis un vārti bija plaši atvērti arī Daugavas muzejā. Šo iespēju steidza izmantot 1650 cilvēki, kas mūsu muzejam ir rekordliels skaits! 2017. gada vienojošā pasākuma tēma Eiropā bija „Laiks”. Laika rats, kas nerimstoši griežas – kas šodien jauns, rītu vecs un atkal jauns, un atkal vecs. Katram no mums asociācijas ar laiku ir citādākas, vienam laiks vienmēr steidzas, citam velkas katra sekunde. Muzeja parkā savu laika interpretāciju gaismu un skaņu objektos iemūžināja Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas studenti. Līdz ar tumsas iestāšanos bija iespējams sameklēt un apskatīt 7 audiovizuālas instalācijas. Jau sākumā apmeklētājus sagaidīja izgaismotā Doles muiža, kura aicināja iepazīt un izpētīt jauno ekspozīciju – stāstu par Daugavu. Pašā upes krastā smagi pukstēja dolomīta klints sirds, tālāk, dodoties cauri malduguntiņu pļavai, mūziķis Reinis Jaunais ar ģitāras skaņām vadīja klausītājus vēl dziļāk parkā. Ja skatītājs šajā brīdī vēl nenobijās no „Laika sargātājas” un lielgabalu pēkšņajiem uzliesmojumiem, tad nonāca pie drupām, kur tukšā vietā tika iedvesta dzīvība – tur Didzis Upens, dūmu un gaismu ieskauts, radīja pārpasaulīgas skaņas, kuras tā vien aicināja apstāties un palikt. Paldies muzeju nakts apmeklētājiem, kuri piedalījās origami dzegužu darbnīcā un sagaidīja saulrietu, lai to visu piedzīvotu! Paldies arī jaunajiem māksliniekiem – V. Geidai, A. Kaņepem, M. Kalniņam, H. Dravniekam, M. Dejus, I. Vīksnei un R. Kroģerei – par ieguldīto darbu! Uz tikšanos!

lasīt vairāk
Jau šajā nedēļas nogalē jūs priecēs "BURAS"

26. un 27. maijā plkst. 22.00 Salaspils kultūras nama „Rīgava” Mūzikas un mākslas dārzā Edītes Ābeltiņas deju grupas BURAS lielie dejotāji kopā ar atraktīvo jauniešu instrumentālo ansambli RHITHMIXX, Oļģerta Dreimaņa vadībā, sniegs pirmizrādi jaunai dejas programmai! Laiks – tas nemitīgi dzen mūs uz priekšu, bieži vien pat neatļaujot atskatīties. Vakara gaitā piedzīvosiet unikālu brīvdabas koncertu pavisam atšķirīgās emocijās – no mūsdienu 21. gadsimta rutīnas un steigas, trakulīgu ballīšu gaisotnes – līdz pat klusuma un miera meklējumiem. Biļetes pieejamas kultūras nama „Rīgava” Biļešu Paradīzes kasē un citās BP tirdzniecības vietās. 

lasīt vairāk
Salaspils kultūras darbinieki dodas pieredzes apmaiņas braucienā

Pavasaris kultūras darbiniekiem ir saspringts laiks. Gatavošanās Novada svētkiem un viens pēc otra sekojošie kalendārie pasākumi - tas viss prasa daudz laika, komandas darba un enerģijas. Lai izvairītos no „izdegšanas sindroma”, nepieciešams laiku pa laikam pacelt galvu un paskatīties, kas notiek apkārt citur. Salaspils novada kultūras iestāžu darbinieki no kultūras namiem, bibliotēkas, muzeja un arī tūrisma informācijas centra speciālisti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Liepājas pusi. Vispirms tika apmeklēts darbnīcu un rezidenču centrs „SERDE” Aizputē, kur kopā ar komandu rosīgi darbojas Signe un Uģis Puceni – mākslinieki, tradicionālās kultūras pētnieki un kultūras pasākumu producenti. Salaspilieši iepazinās ar „SERDES” darbības virzieniem, vēsturi un neparastajām telpām 18. gadsimtā celtajā mājā, kuras no bojāejas 2002. gadā paglāba tieši uzņēmīgo mākslinieku entuziasms un jaunībai piemītošā drosme. Tagad šī vieta ir kļuvusi par pievilcīgu mērķi māksliniekiem no visas pasaules, piedaloties dažādos biedrības organizētajos projektos un darbnīcās. Savukārt Salaspils kultūras darbinieki piedalījās VKKF atbalstītajās nemateriālā kultūras mantojuma darbnīcās, kur varēja nogaršot dažādas zāļu tējas un iepazīties ar tādu aizvēsturisku prasmju darbnīcu kā brandavīna tecināšana. Liepājā kultūras darbinieki iepazinās ar liepājnieku lepnumu – koncertzāli „Lielais dzintars”, kas durvis apmeklētājiem vēra pirms diviem gadiem. Jaunā koncertzāle ir reģionālu kultūras un pasākumu norišu centrs, mājvieta Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai, kā arī ēkas apsaimniekotājam un pasākumu producentiem - SIA „Lielais Dzintars". „Lielā dzintara" platība aptver 14 126 m² astoņu stāvu augstumā. Kultūras darbinieki gida pavadībā devās ekskursijā, iepazīstot koncertzāles labirintus un telpas. Prof. Folkera Gīnkes veidotā ēkas arhitektūra ir kā iedzintarota, laikā un dzintarā sastingusi mūzika. Tās akustiku un apgaismojumu veidojuši pasaules līderi savā jomā: Prof. Karlheincs Millers (Müller-BBM, Vācija) un Bartenbach (Vācija) tās dibinātāja Prof. Kristiāna Bartenbaha vadībā. Pēc tam bija interesanti ieskatīties Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē, jo pirms rekonstrukcijas ēka bijusi uz mata kā Salaspils kultūras nams „Enerģētiķis”. Centra kultūras projektu vadītājs Aigars Kārkliņš laipni izrādīja Rožu zāli, kura piemērota koncertu rīkošanai, jo tā rekonstruēta, ņemot vērā labas akustikas nodrošināšanas principus. Skatītāju zāles slīpā grīda garantē labu redzamību no jebkura skatu punkta. Skatītāju zāles krēsli ir aprīkoti ar izbīdāmiem, konferenču vajadzībām pielāgotiem galdiņiem. Bet vakarā kultūras darbinieki ļāvās teātra valdzinājumam Liepājas teātrī, noskatoties izrādi „Mūsu pilsētiņa” Gaļinas Poļiščukas režijā. Un atkal radās tāda kā māju sajūta, jo dramaturģiju veidojusi kādreizējā salaspiliete Rasa Bugavičute pēc T.Vaildera lugas „Realitāte” motīviem. Šī ir izrāde, kas aicināja apstāties un novērtēt vissvarīgāko, kas mums ir – cilvēkus, kas ir mums apkārt, ikdienas dzīves skaistumu, kā arī to, ka cilvēkiem, neskatoties uz lielo steigu, jāiemācās novērtēt visu labo, kas ir viņu ikdienā.  

lasīt vairāk
Māksla nebeidzas nekad nekad

Cilvēks ir radīts, lai radītu nevis ārdītu, un Mākslas dienās ikvienam ir ļauts sevī meklēt radītāju un mākslinieku. Tā arī notika Salaspilī, kad zem devīzes „Uzziedi pavasarim!” mākslinieku sevī atrada gan lieli, gan mazi. Salaspils Mūzikas un mākslas skolā radošajā tikšanās reizē ar košo mākslinieci Elitu Patmalnieci ikvienam pielipa viņas optimisms un radīšanas azarts. Elitas vienkāršība un elpošana ar mākslu vienā ritmā, un atziņas par mākslu ir kā vitamīns pavasarī: „Viss skaistais rodas no mākslas… Var uztaisīt jebko! Tad, kad cilvēks rada, tad viss ir viņā pašā… Tev vecumdienas nemaz nepienāk. Tu dzīvo un kusties. Un kad vairs nekusties, tad ir "Āmen!"” Visu nedēļu mākslas skolas pedagogi Antra Ivdre, Evija Mitkus, Aldis Reicis un Māra Veitnere vadīja dažādas meistardarbnīcas – glezniecības, grafikas, lietišķi dekoratīvās mākslas un zīda apgleznošanas. Salaspils novada Sociālā dienesta Sociālajā centrā Mākslas dienu ietvaros tika izstādīta Goda salaspilieša ilggadēja Salaspils 1.vidusskolas un Mūzikas un mākslas skolas tēlotāja mākslas pasniedzēja Ojāra Bērziņa un viņa meitas gleznotājas Vaivas Šmites mākslas darbi. Sirsnīgs paldies Ojāra Bērziņa dzīvesbiedrei Vizmai Bērziņai par šo sniegto iespēju, paldies Vaivai un paldies visiem izstādes apmeklētājiem. Kā atsauksmju grāmatā ierakstīja Daina Zilauce - paldies par "sarunu" klusumā... Mākslas dienu ietvaros aprīļa pēdējā nedēļā PII “Saulīte” katru dienu notika bērniem dažādas radošas nodarbes. Bērni zīmēja netradicionālajās tehnikās – ar PVA līmi, sāli un akvareļu krāsām, guaša krāsas skūšanās putās pārvēršot interesantos ornamentos, stikla bumbiņas ripinot guašas krāsās, tās sapludinot un iegūstot krāsainas pārvērtības, zīmēja enkaustikas tehnikā. Iestādes pedagogi pulcējās radošajā seminārā “Veidosim pavasari dažādās tehnikās” . Grupu skolotājas varēja praktiski darboties ar mālu, plastiku, plastilīnu. Pedagogi ar vienkāršām metodēm izveidoja mākslas cienīgus izstrādājumus – vāzes, karotes, pūces, zaķus, zirnekļus un putnus. Metodiķe Maija Līce atzīst: „Esam priecīgi, ka šogad pavasari sagaidījām tik krāsaini un radoši darbojoties Mākslas dienās.” Bet lietainajā pavasara sestdienā visa rosīšanās norisinājās kultūras namā „Rīgava”, kur kultūras nams „Enerģētiķis” kopā ar Salaspils Mākslas studiju, radošo apvienību „Sapnīca”, IK „Amarana Design” un Salaspils Mūzikas un mākslas skolu piedāvāja plašas iespējas, kā pašam darboties un radīt – ebru zīmēšanas, smilšu bēršanas, medaljonu veidošanas, hennas zīmējumu, zīda apgleznošanas, grafikas un gleznošanas, puķupodu apdarināšanas un sejiņu apzīmēšanas darbnīcas. Bet tie, kas noskatījās radošās apvienības „Pasaku nams” koncertprogrammā „Kas dzīvo varavīksnē” varēja kopā ar Smurfiem, sūkli Bobu Kvadrātbiksi, Trollīti, putniem un Puķu meitenēm dzīvot kopā pasakā un ieraudzīt, kā uzplaukst milzu ziedi. Mākslas dienas nebeidzas nekad nekad. Kultūras namā „Rīgava” vēl var pagūt apskatīt salaspilietes Jeļenas Akerbergas gleznu izstādi, bet Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijā Maijas Mikosas gleznu izstādi. Agnese ReķeSalaspils novada kultūras nama „Rīgava”Metodiķe kultūras jautājumos

lasīt vairāk
Eiropas diena Salaspilī

Otrdien, 9. maijā, visā Eiropā atzīmēja Eiropas dienu jeb Eiropas Savienības (ES) dzimšanas dienu. Tā simbolizē mieru un vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu starpā, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. 2003.gada 20.septembrī Latvijā notika referendums par dalību ES, kurā par iestāšanos ES Latvijā nobalsoja 67% balsotāju. Līdztekus citām pašvaldībām arī Salaspils novads 9.maijā pie kultūras nama „Rīgava” svinēja Eiropas dienas svētkus. Klātesošos sagaidīja un sveica Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, atzīmējot Eiropas Savienības pirmsākumus un tās nozīmi šodien. Eiropele savukārt aicināja iesaistīties izglītojošās spēlēs un konkursos, izzinot Eiropu, tās vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru un, protams, arī faktus par ES. Bērni un pieaugušie varēja no lieliem puzles gabaliem salikt Eiropas karti, iepazīt visu valstu prezidentus un karogus, mēģināt salikt no zilbēm 24 ES oficiālo valodu nosaukumus. Spēles „Es esmu ES” finālā, pareizi atbildot uz jautājumiem par Eiropu, varēja tikt arī pie dažādu ES valstu gardumiem. Uz vietas bija iespēja kārtot „Eiropas Savienības mājas” rīkoto Eiropas eksāmenu un noskaidrot savu erudīciju. Bet pirms īru mūzikas grupas „McPatricks” dzīvespriecīgā koncerta ikviens varēja nogaršot īpaši šai dienai cepto torti. Paldies jauniešiem no jauniešu biedrības „Zibsnis” par iesaistīšanos svētku organizēšanā un spēļu vadīšanā un „Eiropas Savienības mājai” par sadarbību! Attēlus no Eiropas dienas Salaspilī var redzēt šeit

lasīt vairāk
Satiksimies Ģimenes dienas svētkos!

Ģimene – tā ir bagātība, kuras vērtību bieži pat neapzināmies. Līdzīgi kā Salaspilī pavasaros ābeles zied. Tu elpo ābeļdārzu kopā ar bitēm un putniem, priecājies par ziedu skaistumu, un neaizdomājies, cik sen un kas ābeles iestādījis, ka tās ir jākopj. Jo nekas jau nenotiek tāpat vien. Arī ģimene. Svētdien, 21. maijā plkst. 11.00 Ģimenes dienas svētkos Salaspilī Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzā būsim kopā, lai sajustu ģimenes spēku un arī prieku. Lai stiprās ģimenes, kas šogad atzīmē nozīmīgas kāzu jubilejas, spētu iedvesmot citas, kas varbūt tikai nesen sākušas savu ceļu. Šogad sveiksim piecas šādas ģimenes – Juriju un Lilitu Nardiševus 30 gadu jubilejā, Ēriku un Anitu Grīnbergus 40 gadu jubilejā, Antonu un Maiju Mikosus – 45 gadu, Juri un Dzintru Briežus – 50 gadu, Jāni un Pērli Nesenbergus, kuriem šogad 65 gadu kāzu jubileja. Svētku koncertā ar stāstiem un mīlas dziesmām satiksim dziedātāju Andri Skuju, bet savējos ar ņipriem deju solīšiem no visas sirds sveiks paši mazākie dejotāji no deju kolektīva „Sienāzītis”. Ikviens būs aicināts nobaudīt Lielkliņģeri un izkustēties, spēlējot lielformāta spēles no „FreshART”. Bet svētku noslēgumā plkst. 13.00 Salaspils amatierteātris dāvinās muzikālu pasaku „Īkstīte”. Lai svētki rada jaunas un saulainas atmiņas par laiku, ko pavadām kopā ar savām ģimenēm! Tiekamies, lai satiktos arvien no jauna.

lasīt vairāk
Laiks tautai savu spēku redzēt!

3. maijā, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, Latgales vēstniecībā GORS norisinājās ceturtā apbalvojuma „Laiks Ziedonim” laureātu cildināšanas ceremonija. Prieks, ka valsts svētku priekšvakarā dāvanu Salaspilij sarūpēja novadniece Jana Kolbina, kura uzvarēja bērnu un jauniešu nominācijā “Rabarbers”. Visi laureāti saņēma tēlnieces Olgas Šilovas darināto Imanta Ziedoņa statueti un naudas balvu, ko nodrošina mecenāti Boriss un Ināra Teterevi. Jana studē Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Viņa ir pozitīva, radoša, atvērta visam jaunajam, prasīga pret sevi, sapņotāja, kas tic, ka kādudien cilvēku smaidi uzveiks pasaules naidu. „ Kad mans “Rabarbera” ceļš tikai sākās, dzirdēju kādu Anitas Krūmiņas (sieviete, kas mani pieteica šai nominācijai) interviju, kur viņa teica: „Un cilvēks tiešām kā tāds rabarbers izlaužas cauri vienaldzībai, cauri rutīnai, cauri pelēcībai. Jana ir aizaugusi tādā neparastā vietā Salaspilī... un ir izaugusi daudziem par prieku. Ikviens var iet pie viņas veldzēties, un ņemt spēku no viņas. Tas mani pārsteidz.” “Rabarbers” tas ir vēl viens ceļa posms. Posms ceļā uz sevi. Es nekad nevērtēju rezultātu, vienmēr par svarīgāko uzskatu ceļu, arī šajā gadījumā – tikšanās ar vizionāriem, iepazīšanās ar nominantiem, ar fonda cilvēkiem - tas bija nozīmīgākais, interesantākais, bagātinošākais,” stāsta Jana. Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” apbalvojumu „Laiks Ziedonim” iedibinājis 2014. gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam Imantam Ziedonim svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau trešo gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Imants Ziedonis mūžībā aizgāja 2013. gadā, un kopš tā laika maijs, kad izcilais dzejnieks un prozaiķis svinēja savu dzimšanas dienu, ir pasludināts par Imanta Ziedoņa mēnesi. Tālab 2013. gada maijā Ziedoņa radi dibināja stipendiju, kas bija novēlēta Latvijas Universitātes (Imanta Alma Mater) Humanitāro zinātņu fakultātes studentam. Toreiz par pirmās stipendijas ieguvēju kļuva salaspilietis Arnis Koroševskis. Galvenais kritērijs stipendijas piešķiršanai bija izcilība. Arnis ir ticies ar Imantu Ziedoni, mazs puika būdams, un saņēmis no dzejnieka autogrāfu un kā lielu dārgumu glabājis fotogrāfiju, kurā viņš ir redzams kopā ar Imantu Ziedoni. „Tas, ka esmu pirmais Imanta Ziedoņa piemiņas stipendijas ieguvējs, iezīmē gan neizsakāmu godu, gan tikpat lielu atbildības slogu. Šeit pat rodas vēlme citēt Ziedoni un izsaukties: „Puikas, šis brauciens būs tāls un smags!” Motocikla stūre nu ir manās rokās, savukārt pati stūrēšana nozīmē atbildību latviešu literatūras, kultūras mantojuma, filoloģijas, Imanta Ziedoņa vārda un personības, bet visbeidzot – pašam savā priekšā. Ar dzejnieka vārdu es šoruden piedzīvoju ziedētprieku un jācer, ka tā ilgstamība vēl kādu laiku būs neizsmeļama,” saņemot stipendiju, teica Arnis. 

lasīt vairāk
Aicinām uz Muzeju nakti Doles salā

LAIKS šķiet bezgalīgs, tas nav sataustāms vai notverams. Uz katra stūra mēs jūtam tā elpu pakausī. Paliek jautājums - ļauties plūsmai vai cīnīties pret straumi. 20. maijā aicinām apmeklēt audiovizuālās instalācijas Daugavas muzeja parkā un ieklausīties laika ritumā Daugavas krastos!  Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas studentu audiovizuālās instalācijas pilnībā varēsim izbaudīt līdz ar tumsas iestāšanos, tāpēc jau no 19:00 līdz saulrietam gaidīsim pirmos apmeklētājus radošajā darbnīcā, lai kopīgiem spēkiem radītu vēl vienu instalāciju. Tumsā muzeja parks pārvērtīsies stāstā par laika ritumu, kur muzikālo noskaņu radīs Didzis Upens un Reinis Jaunais. Visas muzeju nakts laikā apmeklētājus aicinām arī apskatīt un iedziļināties muzeja atjaunotajā pastāvīgajā ekspozīcijā, tikai šajā naktī Jūs sagaidīs muzeja speciālisti, kuri atbildēs uz jautājumiem. Ļoti priecājamies, ka arī šogad visu pasākuma laiku darbosies krodziņš "Nēģis"! Ieeja pasākumā bez maksas. Uz tikšanos!

lasīt vairāk
Projekts “Ainavas runā!” aicina piedalīties fotoakcijā “Toreiz un tagad”!

Latvijas Dabas fonds un projekts “Ainavas runā!” aicina visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties akcijā un kopīgi veidot fotogrāfiju pāru kolekciju “Toreiz un tagad”, tādā veidā iepazīstot Latvijas ainavu un tās mainīgumu. Katrā ģimenes foto arhīvā atradīsies sena Latvijas ainavas bilde vai pastkarte – tā var būt gan kāda Latvijā daudziem zināma ainava, gan tikai savējiem pazīstama vieta. Tā var būt iemūžināta gan pirms 100 gadiem, gan nesenākā pagātnē. Mēs aicinām atrast šādu attēlu, doties uz tajā redzamo vietu un nofotografēt ainavu mūsdienās no tā paša skatu punkta, no kura radīta senā ainavas bilde. Tādā veidā mēs kopīgi varam radīt īpašu Latvijas ainavu kolekciju, kas parādīs Latvijas ainavas mainīgumu cauri gadiem un rosinās mūs saudzēt un saglabāt vērtīgo mūsdienu ainavā. Attēlu pāri kopā ar stāstu par tajā redzamo ainavu aicinām iesūtīt projektam “Ainavas runā!”, izmantojot iesūtīšanas formu mājaslapā https://ainavasruna.lv/toreiz-un-tagad vai arī sūtot elektroniski uz

lasīt vairāk

pd2018 v1

kartupeļpalma

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs