Daugavas muzejam jauna vizuālā identitāte

Pēdējā gada laikā Daugavas muzejs ir piedzīvojis straujas pārmaiņas. Ir pilnībā rekonstruēta muzeja pastāvīgā ekspozīcija par Daugavas un Salaspils novada vēsturi. Ekspozīcija ir saglabājusi savu galveno saturu un vēstījumu, bet mainījusi formu un akcentus. Ikvienam ir iespēja atklāt muzeju no jauna un iepazīt bagātīgo foto, video un priekšmetu materiālu par sev interesējošo tēmu. Jaunās muzeja ekspozīcijas centrā ir Daugavas un cilvēka attiecības. To vēlējāmies uzsvērt, arī izstrādājot jauno muzeja logotipu. Pēc nopietnām diskusijām izkristalizējās vairāki būtiski tēli, kas sasaista gan Daugavu kā upi, gan Salaspils novada iedzīvotājus, gan muzeju un tā vēstījumu. Lielākoties asociācijas raisa dažādi transportlīdzekļi, kuri ļauj pielāgoties ikdienas dzīvei blakus upei, kas reizē ir ceļš, galvenā maizes devēja un arī šķērslis. Laiva kā vienkāršākais pārvietošanās līdzeklis vienmēr ir kopā ar cilvēku, kurš to rada, sargā, labo un virza. Vizuālā tēla iedvesmas avots ir fotogrāfija no muzeja krājuma, kurā zvejnieks ar garas kārts – nāraga - palīdzību pārvietojas laivā pa Daugavu netālu no Doles salas. Ar jaunā logo palīdzību vēlamies nodot vēstījumu par muzeju, kurš ir kustībā, tomēr nezaudē ciešo saikni ar vēsturi un cilvēkiem, kuri to veido. Zīmola dizains tapis sadarbībā ar mākslinieci Ilzi Ķuzi. Tas bija rūpīgs process, kura laikā tika izvēlēta gan atbilstošākā krāsa – tumši zilā, kas simbolizē Daugavu, gan laivinieka vienkāršais un tīrais siluets, gan muzeja nosaukuma šrifts. Burtu veidols tika izvēlēts divejāds, lai pastiprinātu Daugavas klasisko, eleganto un spēcīgo simbolisko nozīmi Latvijas iedzīvotājiem, bet tomēr nepazaudētu ūdens kustīgo un rotaļīgo dabu. Katram no mums Daugava ir mazliet kaut kas cits. Daugavas muzejs ar jaunā logo palīdzību ļauj katram no mums uzdot jautājumu, - kas šodien ir Daugava? Vēsturiskais tirdzniecības ceļš, Latvijas enerģētikas mugurkauls vai dabas un kultūrvēsturisko vērtību krātuve? Atbilde lai paliek katra paša ziņā.   Inese Kupšāne, Daugavas muzejs

lasīt vairāk
Aprīlis - piedošanas mēnesis

Lasītāj! Vai esi nodevis visas grāmatas? Salaspils novada bibliotēkas aprīlī aicina savus lasītājus atnest laikā nenodotās grāmatas. Kavējuma nauda nebūs jāmaksā! Izmanto iespēju pats un pastāsti citiem!

lasīt vairāk
“Ūsa” nosvinējusi savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju

18.martā kultūras namā “Rīgava” pulcējās deju kopas “Ūsa” draugi, radi, atbalstītāji, draugu kolektīvi, bijušie dejotāji un, kas zina, iespējams, pat kāds topošais dejotājs, jo tas nebūtu nekāds brīnums, ka dejotgribētāju pulks pieaugtu – tieši tik iedvesmojošs, enerģijas un sirsnības pilns bija jubilejas koncerts. Pasākuma apmeklētāji noteikti sajuta, ka koncerts nav vien jubilejai par godu, tā bija vēl viena iespēja parādīt, cik prasmīgi un ar saliedētu misijas apziņu “Ūsas” dejotāji spēj saglabāt kolektīva vērtības un cienīt deju kultūru. Par šo noteikti jāpateicas kolektīva vadītājai Brigitai Čikstei (un iepriekšējām vadītājām Aijai Šrāderei, Inesei Lopuhinai), nedrīkst nepieminēt arī deju kopas prezidentu Aināru Lāčgalvi, kurš, organizējot jubilejas pasākumu, ielika visu savu kolektīvā 25 gadu laikā gūto mīlestību. Ne velti koncerta laikā viņš vairākkārt saņēma sirsnīgas pateicības. Jubilejā uzstājās arī deju kopas ilgu gadu draudzības kolektīvi: “Saime” no Daugavpils, “Stopiņš” no Ulbrokas, “Sidgunda” no Mālpils un “Sunta” no Suntažiem. Diplomus saņēma arī ilggadīgie dejotāji: Diāna Albu, Daina Tenisone, Dainis Beķis, Ieva Saulīte, Jānis Saulītis, Dace Čible, Ivars Čiblis, Aigars Gāgans, Ainārs Lāčgalvis, Daiga Lāčgalve, kā arī koncertmeistare Ilona Koroševska. “Ūsa” ir deju kolektīvs, kas spēj arī pasmieties, uzspēlēt teātri, pat uzdziedāt. 25 gadu pastāvēšanas laikā “Ūsa” nesusi Salaspils vārdu piecos Dziesmu un deju svētkos un “Rīgai – 800” koncertā, 2014.gadā deva savu artavu deju uzvedumā "Lec, saulīte" Mežaparka estrādē, bet 2016.gadā - deju izrādē "No zobena saule lēca" Ķīpsalā (kopumā četros koncertos). 2015.gadā kolektīvs iedibinājis jaunu tradīciju - vidējās paaudzes deju kolektīvu sadancošanu "Danči pilī", kurā piedalās deju kolektīvi no apdzīvotām vietām Latvijā, kuru nosaukumā ir vārda daļa "pils" (Salaspils, Daugavpils, Mālpils, Jaunpils, Valdemārpils, Jēkabpils un Ventspils). Tāpat deju kopa “Ūsa” piedalās festivālos arī citās valstīs - Zviedrijā, Vācijā, Slovākijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā, Turcijā, Holandē, Spānijā, Polijā, Ungārijā. "Heijā, heijā, heijā, heijā - visa dzīve paiet dejā"- šis ir deju kopas “Ūsa” sauklis, kas tiek skandināts pirms katra koncerta, un nav melots, jo kolektīva dalībnieku dzīves tik tiešām neatgriezeniski sasaistītas ar lielu mīlestību pret deju. Lai vēl daudz braucienu, festivālu, koncertu un aplausu! Alise Tilaka, k/n “Rīgava” sabiedrisko attiecību speciāliste 

lasīt vairāk
Krievu dziesmu ansamblim „Otrada” - pirmā pakāpe

Pēc Nacionālā kultūras centra datiem 2016. gadā Latvijā darbojās aptuveni 700 vokālie ansambļi, no kuriem tikai neliela daļa piedalās skatēs un konkursos. Katru gadu tiek organizētas vokālo ansambļu skates pieaugušajiem, kuru mērķis ir nodrošināt vokālo ansambļu muzicēšanas tradīciju saglabāšanu un attīstību, veicināt ansambļu māksliniecisko un profesionālās meistarības izaugsmi. Šogad Ogres apriņķa vokālo ansambļu skate tika rīkota Lielvārdes mūzikas un mākslas skolā. To rīkoja, koordinēja un vērtēja Ogres apriņķa koru virsdiriģente Aira Birziņa. Skatē piedalījās sieviešu, vīru, senioru, jauktie un pusprofesionālie ansambļi. Žūrijas sastāvā bija Antra Dreģe, Zane Stafecka un Aira Birziņa. Skate noritēja siltā un mājīgā gaisotnē, ko nodrošināja Lielvārdes mūzikas un mākslas skolas viesmīlīgie darbinieki, akustikas un mājīguma ziņā jaukās telpas, kā arī piecpadsmit ansambļi. Visu ansambļu vokālais sniegums bija baudāms gan profesionālai, gan neprofesionālai ausij, par to liecināja arī žūrijas vērtējums skates noslēgumā. Skatē Salaspili pārstāvēja kultūras nama „Enerģētiķis” krievu dziesmu ansamblis „Otrada” (vadītāja Tamāra Lozovska). Pārvarot uztraukumu, “Otradas” dalībniecēm priekšnesums izdevās ļoti labs. Viņas izpildīja trīs dziesmas- „Mana Tēvu zeme” (V.Pizāns, K.Skujenieks), krievu tautas dziesmas «Шкатулка моя» un «Мой муженька – работяженька». Pēdējā skatītājiem lika atdzīvoties - aplausi bija grandiozi. Apsveicam mūsu ansambli „Otrada” ar iegūto I pakāpi un 40,17 punktiem. Lepojamies ar dalībniekiem un novēlam arī turpmāk pilnveidot vokālās prasmes un biežāk priecēt savus skatītājus ar koncertiem!

lasīt vairāk
19.martā "Rīgavā" uzstāsies "Alaska Dreamers"

Šī jaunās paaudzes mūziķu grupa arī Salaspilī izpildīs orģinālmūzikas koncertprogrammu "Rise", kas līdz šim skanējusi vien Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", kur pēc koncerta apmeklētāji ar ovācijām izteikuši sajūsmu par augsto kvalitāti. Pēc uzstāšanās grupa saņēmusi daudz komplimentu, piemēram, Rīgas gospeļkora diriģente Railī Orrava izteikusies, ka koncerts viņu "pacēla citā dimensijā, ļoti uzrunāja un aizskāra", bet Jānis Polis dzirdēto raksturojis kā "absolūta pasaules klase". "Alaska Dreamers" mūzika ir viegls sajaukums starp soul, r'n'b', folka, džeza, blūza, post-rock mūziku. Grupa dibināta 2012 gadā kā radošs eksperiments starp basistu, komponistu Reini Ozoliņu un bundzinieku Rūdolfu Dankfeldu. Laikam ejot, sastāvam pievienojās neatkārtojamā vokāla īpašniece Kristīne Prauliņa.  Šarmantā dziedātāja 2014.gadā “Riga Jazz Stage” saņēmusi Grand Prix džeza vokāla kategorijā, bet plašāku atpazīstamību guvusi, sadarbojoties gan ar Latvijas Radio bigbendu, gan ar Raimondu Paulu. Kopā ar maestro ierakstītais albums “Melns ar baltu” ticis nominēts arī Latvijas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons”. Maestro Raimonds Pauls teicis: "Kristīne reiz parādījās orķestra mēģinājumā, nodziedāja vienu dziesmu un orķestra mūziķi sāka aplaudēt. Ticiet man, tas nenotiek bieži. Tādas dziedātājas mums sen nav bijis, ļoti iespējams, ka nekad nav bijis." Šobrīd grupas sastāvā apvienojušies vieni no spožākajiem Latvijas jaunās paaudzes mūziķiem. Grupai raksturīgs dvēselisks un pasaulīgs skanējums, personīga pieeja katram no saviem klausītājiem, katru uzrunājot un neatstājot vienaldzīgu. Koncertprogramma "Rise", tulkojumā no angļu valodas "celties" ir kā simbolisks apzīmējums mūsu dzīves kustībai un jaunradītajai mūzikai. Piedalās: Kristīne Prauliņa (vokāls, tekstu autore), Reinis Ozoliņš (bass, mūzikas autors), Rūdolfs Dankfelds (bungas), Jānis Kalniņš (ģitāra), Mārcis Vasiļevskis (ģitāra), Oskars Ozoliņš (trompete), Kristaps Lubovs (saksofons), Laura Rozenberga (trombons), Ritvars Garoza (klavieres), Gustavs Erenpreiss (skaņu režija).

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs