3.decembrī iemirdzēsies svētku egles

Jautrie rūķi svētku busiņā steidzas, lai palīdzētu iedegties mūsu eglītēm - Plkst 16.00 pie Dienvidu ielas parka un plkst.17.00 pie kultūras nama „Rīgava” viesosies rūķi Gaismiņa un Stariņš, dziedās vokālais ansamblis „Fantāzija”. Plkst.18.00 pie kultūras nama „Enerģētiķis” muzikāla izrāde „Ziemassvētku zvaigzne”. Pie katras eglītes sagaidāmi arī mirdzoši pārsteigumi un piparkūkas. Busiņā līdzi ripos arī lielais dāvanu maiss - ikvienu aicinām to piepildīt ar dāvanām, kuras sadarbībā ar labdarības organizāciju Palīdzēsim.lv nogādāsim slimajiem bērniem, lai sasildītu viņu sirsniņas Ziemassvētkos. Aicinām Salaspiliešus un pilsētas viesus sajust brīnuma pieskārienu, ieraudzīt balto pasaulē un iedegt svētku egles!

lasīt vairāk
Lasīšana un lasītprieks iet roku rokā

Salaspils novada bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļā šogad uz Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļas pasākumiem tika aicināti Salaspils 1. vidusskolas 4. klašu skolēni. Pieminot pasaulē populārās rakstnieces A. Lindgrēnes 110. dzimšanas dienu un iekļaujoties šīs nedēļas tēmā Ziemeļu salas, tika lasīts fragments no grāmatas „Mēs - Sālsvārnas salas vasarnieki”. Pateicoties rakstnieces labestības caurstrāvotajiem darbiem – bērni iepazīst iejūtību, līdzjūtību, izpalīdzību un daudzas citas cilvēciskas vērtības. A.Lindgrēne ir iedvesmojusi neskaitāmas lasītāju paaudzes un daudzi ir kļuvuši par aizrautīgiem grāmatu draugiem. Ceram, ka mūsu klausītājus ieinteresēja šī grāmata un viņi to izlasīs. Turpinājumā bērniem nācās improvizējot nodarboties ar makšķerēšanu. Katram bija jāizvelk zivtiņa, pie kuras piestiprināts jautājums par Ziemeļvalstīm, A.Lindgrēnu vai viņas darbiem. Jautrā gaisotnē tika nomakšķerētas visas zivis un jautājumi atbildēti. Savukārt Dienvidu filiālbibliotēkā Nedēļa iesākās ar grāmatu izstādi „Ziemeļu salas.”Rīta stundas lasījumi notika 8. un 14.novembrī un uz tiem bija ieradušās 4 PII „Saime” bērnu grupas, kopā 80 bērni. Šoreiz bērni tika iepazīstināti ar vairākām grāmatām, t.sk. M.Kunnas „Bagātību sala”, D.Defo „Robinsons Krūzo”, S.Neiendorfs „Kapteinis Šārkijs un bagātību salas noslēpums”, „Pirāti” u.c. Tika lasīti fragmenti no grāmatām, runāts par kuģiem, pirātiem, meklēti dārgumi grāmatu ilustrācijās, nogaršoti krāsaini dārgumu akmentiņi. Bērniem bija iespēja apskatīt īstus pusdārgakmeņus: halcedona lodi, magnezīta olu, kalnu kristālu, ametistu, dūmu kvarcu, kalnu kristālu, zaļo ahātu u.c. Uz pasākumu ieradās gan tādi bērni, kas bibliotēkā bija pirmo reizi (jaunākās grupiņas), gan tādi, kas bijuši agrāk citos pasākumos. Viņos radās interese gan par bibliotēku, gan par konkrētām grāmatām. Daudzi izteica vēlēšanos kopā ar vecākiem kļūt par bibliotēkas apmeklētājiem. Krēslas stundas lasījums notika 16.novembrī. Sveču gaismā kopīgi tika lasīti fragmenti no U.L.Lundbergas darba „Ledus”, somu autores T.Jānsones autobiogrāfiskajiem darbiem „Vasaras grāmata” un „Tēlnieka meita.” Tie bija patiesi salas dzīves apstākļu tēlojumi, kas skatīti ar bērna acīm caur humora prizmu. Pārrunātas tādas tēmas kā somu literatūra un tās īpatnības, jo tiek rakstīts gan somu, gan zviedru valodā, Somijas valsts simtgade, somu un zviedru nacionālā virtuve, kā radies „zviedru galds” u.c. Tas bija jaukā gaisotnē un domubiedru grupā pavadīts vakars bibliotēkā. Saulkalnes filiālbibliotēka rīkoja 3 lasījumus – Rīta stundas lasījumu bērnudārza PII Daugaviņa vecākajai grupai, Krēslas stundas lasījumu pusaudžiem, un Krēslas stundas lasījumu pieaugušajiem. Visos lasījumos tika ievērots projekta veidotāju ieteikums [aicinājums] lasījumus rīkot sveču gaismā. Rīta stundas lasījumā bērni klausījās fragmentu no Mauri Kunnasa grāmatas “Bagātību sala”. Bērni saņēma mazas svecītes, kas palīdzēja iztēloties, ka ziemeļos ir auksti un tumši, bet svecīte dod gaismu un silda. Pēc tam bērni zīmēja zīmējumu "Mana sapņu sala". Krēslas stundas lasījumā pusaudžiem tika lasīti fragmenti no Marijas Turtšaninovas grāmatas “Marēsi. Sarkanā klostera hronikas”. Krēslas stundas lasījumā pieaugušajiem tika lasīts fragments no Ullas-Lēnas Lundbergas grāmatas „Ledus”, pēc tam tika stāstīti ceļojumu iespaidi, apmeklējot dažādas ziemeļu salas. Šādas priekšālasīšanas stundas noteikti ir nepieciešamas, lai veicinātu interesi par lasīšanu un tuvinātu grāmatai. Lai nezūd lasītprieks! Mēs priecājamies par katru jaunu lasītāju. Foto: L.Ozoliņa, J.Vdovičenko, A.Grīnblate   Sagatavoja Bērnu un jauniešu nodaļas vadītāja I.Siņica Dienvidu filiālbibliotēkas vadītāja D.Mosāne Saulkalnes filiālbibliotēkas vadītāja A.Grīnblate

lasīt vairāk
Okupācijas muzeja izdotajā piemiņas vietu ceļvedī ir vieta arī Salaspilij

Latvijas Okupācijas muzejs izdevis "Piemiņas vietu ceļvedi pa Rīgu un Rīgas apkārtni. Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupācijas varām, 1918–1991”. Grāmatas autori ir mākslas zinātniece Kristīne Čakstiņa un vēsturnieks, mākslas zinātnieks Rihards Pētersons. Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Politiski represēto apvienības kopīgi veidotais ceļvedis ir aicinājums doties Rīgas un tās tuvākās apkārtnes kultūrvidē. Grāmatā apkopoti ap 200 objektu, kas sakārtoti tematiskā un hronoloģiskā secībā. Grāmatas ievadā ir teikts: “Ceļvedis pa pirmās Latvijas neatkarības divdesmit divu gadu un okupācijas piecdesmit viena gada pieminas vietām Rīgā un apkaimē liek domāt. Tik daudz, bet tajā pašā laikā - tik maz. Tik daudz okupācijas, tik maz neatkarības. Tik daudz apspiešanas, tik maz brīvības. Tik daudz pagātnes smaguma...” Grāmata ir stāsts par Latvijas 20. gadsimta politiskās vēstures notikumiem, ko palīdz izprast gan mākslinieciski izteiksmīgi pieminekļi, gan pavisam necilas piemiņas zīmes. Salaspils novadā ceļvedis iepazīstina ar Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo igauņu un latviešu karavīru kapiem Salaspilī un Avotos, Salaspils memoriālu un 1991. gada konspiratīvās radiostacijas vietu Gaismas ielā. Ceļvedis rosinās turpināt aizraujošo izpētes un izziņas procesu un padomāt, vai ir izdarīts pietiekami, lai nākamās paaudzes zinātu un izprastu to gadsimtu, kurā dzima Latvijas valsts un ko tik smagos pārbaudījumu brīžos, kopīgiem spēkiem izdevās nosargāt un saglabāt.

lasīt vairāk
Uzdāvini Latvijas Simtgadē sev filmu!

Dāvana Latvijas Simtgadē filmu nozarē ir sešpadsmit pilnmetrāžas filmas visplašākajam skatītāju lokam, kuras sākušas savu ceļu un ritmiskā virtenē nonāks pie skatītājiem līdz pat 2018. gada beigām. Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma ir pārliecināta, ka ikviens, kurš jūtas Latvijai piederīgs, varēs starp šīm 16 filmām atrast sev vienu vai vairākus stāstus, kas viņam vislabāk izstāstīs Latviju, tās seno un neseno vēsturi, tās šodienu un arī rītdienu. Pirmo no Simtgades filmām - Vara Braslas režisēto spēlfilmu „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” Salaspilī noskatījās vairāk kā 600 skatītāju. Savukārt piektdien, 24. novembrī, Salaspils skatītājiem kultūras namā „Rīgava” būs iespēja noskatīties vēl divas no filmām. Plkst. 13.30 tiks izrādīta režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma „Astoņas zvaigznes” par latviešu nācijas pašapzināšanās procesa spilgtāko un traģiskāko parādību – latviešu strēlniekiem. Uz bezmaksas seansu tiek aicināti Salaspils vidusskolēni un citi interesenti, lai mācītos vēsturi, kāda tā bija, caur astoņiem ar strēlnieku cīņām saistītiem patiesiem dzīvesstāstiem, kas caurvij vēstījumu, ietverot sevī Latvijas kopējo likteņstāstu. Plkst. 19.00 būs skatāma spēlfilma „Ievainotais jātnieks” – tā ir filma par tēlnieku, Brīvības pieminekļa autoru Kārli Zāli, kuram nākošgad atzīmēsim 130. jubileju. Ilona Brūvere – režisore ar īpašu rokrakstu, kas sapludina inscenētā un teatralizētā dokumentālisma stilu, mūs aicinās izsekot Brīvības pieminekļa celtniecībai un tēlnieka dzīves notikumiem laikā, kad dzimst Latvijas valsts, sniedzot ieskatu laikmetam raksturīgajā politiskajā un sociālajā ainā, iepazīstinot ar tā brīža ideāliem un izcilām kultūras un mākslas personībām. „Par filmām nav vērts runāt, filmas ir jāskatās,” ar šādu aicinājumu pie filmas skatītājiem pēc nesenās pirmizrādes vērsās filmas scenārija autore I. Brūvere, un mēs tam labprāt pievienojamies. Biļetes - 3 eiro “Biļešu Paradīzes” kasē.

lasīt vairāk
Salaspils memoriālam – 50

Šodien Latvijā pazīstamākā piemiņas vieta totalitāro varu radītajām cilvēces ciešanām ir Salaspils memoriālais ansamblis. Tas izveidots vietā, kur Otrā pasaules kara laikā (1941.-1944.g.) atradās nacistu nometne. Pastāv uzskats, ka šajos gados tajā bijuši ieslodzīti vairāki desmiti tūkstoši cilvēku no visas Eiropas. Te, klusumā ik pa laikam atskanot sirdspukstiem kā mūžīgai piemiņai, vēl joprojām droši vien klusu vaid zeme gan par bojāgājušajiem, gan dažādām spekulācijām, kas ap viņiem un šo vietu turpinās nu jau 50 gadus. Pēckara laikā padomju varai īpaši nerūpēja ne kādreizējās ciešanas, ne upuri - vēl pat līdz pagājušā gadsimta 60. gadiem nometnes vietā ganījās sovhoza „Budeskalni” govis. Tad nāca „Hruščova atkusnis” ar patiesību par Gulagu, un, lai klusinātu tautas sašutumu par Staļina noziegumiem, Politbiroja līmenī tika nolemts „likt pretī” nacistu nodarījumus, izveidojot piemiņas vietu Hatiņā, 9. fortu Kauņā un Salaspils memoriālu. Memoriāls tapa pēc 1959. gada konkursa visai sarežģītos apstākļos, jo prēmēto darbu autori - jaunie arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs un Ivars Strautmanis uzaicināja tolaik pazīstamo Maskavas tēlnieku Ernstu Ņeizvestniju, bet kompartijas funkcionāri noraidīja viņa idejas un papildināja radošo kolektīvu ar partijas atzītiem māksliniekiem. Ansamblis tika atklāts 1967. gada 31. oktobrī. Tā autori ir arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis un Oļegs Zakamennijs, bet tēlnieki - Ļevs Bukovskis, Oļegs Skarainis un Jānis Zariņš. Viņi savulaik saņēmuši PSRS augstāko apbalvojumu - Ļeņina prēmiju. Emocionāli iespaidīgais memoriālais ansamblis ir starptautiska mēroga un nozīmes brutālisma stila objekts, spilgts tēlniecības un arhitektūras sintēzes piemērs. Dominējošais materiāls ir raupjas oļu faktūras betons, kuru papildina melnā metāla kaluma detaļas. Memoriāla kompozīciju veido ieejas siena, svinīgo pasākumu laukums un loka ceļš, gar kuru rindojas betonā veidotās nometnes baraku vietu zīmes. Plašajā laukā monumentālās betona skulptūras „Māte”, „Nesalauztais”, „Pazemotā”, „Protests” u.c. it kā izaug no zemes. Grandiozā 100 m garā un 12,5 m augstā betona siena uzcelta nometnes dzeloņstiepļu žoga vietā un simbolizē dzīvības un nāves robežu. Viens tās gals balstās uz masīva melna granīta bloka. Nosacīto vārtu būvē iekārtota muzeja ekspozīcija. Kopējo noskaņu pastiprina elektroniskā metronoma sirdspuksti, kas sadzirdami visā ansambļa teritorijā. Salaspils memoriālais ansamblis pazīstams ar to, ka ir viens no lielākajiem šāda veida pieminekļu kompleksiem Eiropā – laikmetīgs mākslas darbs, kas guvis pelnītu ievērību arī ārzemēs un ierindojams tajā pašā Latvijas izcilo pieminekļu klasē, kur Brāļu kapi un Brīvības piemineklis. Memoriāls ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Šī vieta emocionāli iedarbojas uz ikvienu tā apmeklētāju neatkarīgi no viņa politiskās pārliecības, tas neatstāj vienaldzīgu. 50 gadu laikā memoriāls ir izmantots kā padomju propagandas instruments. Daudzi Latvijas skolēni šeit ir uzņemti oktobrēnos, pionieros un komjauniešos, devuši zvērestus uzticīgi kalpot lielajai dzimtenei, šeit svinēta Uzvaras diena un citi padomju iekārtai svarīgi svētki. Tā laika cilvēki svinēja uzvaru un nezināja vai negribēja zināt, ka svinības notiek uz uzvarēto kauliem, līdz 2008. gadā blakus memoriālajam ansamblim tika sakārtota un sakopta vācu karagūstekņu apbedījuma vieta.

lasīt vairāk
Spēlfilma „Zilie zvainiņi” būs arī Salaspilī

Krustpils novada Medņu ciema lauku sētā „Dzilnas” tika uzņemta īsmetrāžas spēlfilma „Zilie zvaniņi”. Arnolda Auziņa stāsts "Zilie zvaniņi" ir par darba tikumu un paaudžu savstarpējām attiecībām, ko ietekmējis mūsdienu dzīves straujais ritums. Mazmeita vasaras brīvlaikā tiek aizvesta uz laukiem pie vecvecākiem, bet viņas domas ir tālu prom no lauku vides. Ome ir stingra, mazmeitai jāpalīdz lauku darbos, rodas konflikts... Opja dzīvesgudrība atrisina domstarpības.  Galvenajās lomās – mazmeita Dace (Amanda Ozoliņa), ome (Inita Beinaroviča) un opis (Ainis Zālītis). Filmas režisore – Inga Nestere Spēlfilmas seanss notiks 30.11.2017. plkst.17.30 Salaspils novada bibliotēkā (Enerģētiķu ielā 9). Sarīkojumā piedalīsies arī dzejnieks Arnolds Auziņš, kurš lasīs dzeju un stāstīs dažādus kuriozus atgadījumus no latviešu rakstnieku dzīvēm. Ieeja bez maksas.

lasīt vairāk
Pusgadsimts aizvadīts dziesmā un dejā

4. novembrī Salaspili pieskandināja kultūras nama “Rīgava” dejotāji un dziedātāji, uzstājoties Salaspils sporta namā ar jubilejas lielkoncertu “Pusgadsimts dziesmā un dejā”. Vairāk nekā tā 500 dalībnieku apvienojās kopīgā režisores un horeogrāfes Edītes Ābeltiņas radītā uzvedumā. Sporta halle tika pārvērsta līdz nepazīšanai, iedzīvinot tajā lielkoncertu ar Lienas Šiliņas īpaši veidotu scenogrāfiju, gaismu režisora Aivja Tuča gaismu šovu un skaņu režisora Kaspara Ruciņa mūzikas atmosfēru. Koncerts tik ļoti ieinteresēja skatītājus, ka biļetes lielajās Sporta nama tribīnēs tika izpirktas jau 3 nedēļas pirms pasākuma. Arī operatīvi noorganizētās papildvietas mazajās tribīnēs un papildrindās “pazuda” dažās dienās. Kopumā koncertu noskatījās 820 skatītāju. Ja iepriekš būtu paredzama šāda interese, noteikti tiktu organizēti vairāki koncerti. Tūlīt pēc lielkoncerta visi, kas vēlējās, varēja izdejoties “Ballē Mūsmājās” kultūras namā “Rīgava” Ata Auzāna un viņa grupas mūzikas pavadībā. Kultūras namā tika izvietota jubilejas izstāde gan ar “Laika joslu 1967-2017”, gan fotogrāfijām, diplomiem un citiem rekvizītiem, lai apmeklētāji varētu ielūkoties kultūras nama vēsturē. Izstādi kultūras namā varēs apskatīt līdz pat novembra svētkiem. Skaistajam notikumam par godu visi kultūras nama darbinieki un kolektīvi tika iesaistīti pasākuma organizēšanā. Kolektīvu bērni kopā ar kultūras nama darbiniekiem gatavoja papīra origami putnus un stiprināja pie tīkla, ko izmantoja koncerta scenogrāfijā. Tikmēr kolektīvu vadītāji gatavoja kopīgo programmu - mēģinājumu skaits bija dubultojies. Tika vāktas atmiņas, fotogrāfijas un video, meklēti dati arhīvā un pārskatītas noliktavas. Saskaitījām, ka kultūras namā iepazinušies un izveidojuši ģimenes vairāk nekā 40 pāri, un ir pat dinastijas, kur vairākas vienas ģimenes paaudzes dzied vai dejo kādā no kultūras nama kolektīviem. Kultūras nams “Rīgava” (toreiz to sauca par klubu) tika atklāts 1967. gada novembrī, un to cēla padomju saimniecības „Budeskalni” celtnieki ar būvdarbu vadītāju Valdi Gobu. Kluba pirmā vadītāja bija Ruta Gailīte, kura vēl joprojām strādā kultūras namā. Pa šiem gadiem kultūras namu ir vadījuši vēl 3 direktori Velta Girgensone (1969.-1974.), Līga Mestere (1974.-1991.) un Ēriks Miķelsons (1992.-2016.). Līdz 1980. gadam kultūras nams bija gandrīz vienīgā kultūras iestāde Salaspilī, kas pildīja visas iespējamās kultūrizglītojošās funkcijas. Vēl nebija Mūzikas skolas, „Enerģētiķi” atklāja tikai 1980. gadā, bet bibliotēka ar filiālēm atradās ļoti šaurās telpās ar 1 darbinieku katrā. Kultūras namā vēl joprojām strādā cilvēki, kuri lielāko sava mūža daļu veltījuši šim namam un kultūras attīstībai novadā. Salaspils novada dome kultūras nama jubilejā piešķīra pašvaldības Atzinības rakstus par ilggadēju, pašaizliedzīgu un godprātīgu darbu kultūras nama “Rīgava” darbiniekiem Rutai Gailītei, kura kultūras namā nostrādājusi 46 gadus gan kā pirmā kluba vadītāja, vēlāk mākslinieciskās daļas vadītāja, un citos amatos, Andai Vaivadei, kura te sāka strādāt 1975. gadā kā masu sektora vadītāja, vēlāk direktora vietniece un pasākumu producente (nostrādāti 42 gadi), Maigai Vaskumai (nostrādāti 36 gadi), Renātei Ziedonei (nostrādāti 34 gadi), Edītei Ābeltiņai, Brigitai Čikstei, Ludmilai Janševicai, Annai Krasovskai un Ligitai Speķei (visi šie darbinieki pamatdarbā nostrādājuši vairāk par 20 gadiem). Pasākuma laikā tika godināti arī pārējie kultūras nama darbinieki – gan esošie, gan bijušie, kā arī atzīmēti kultūras nama ilggadējie sadarbības partneri. Lai šie svētki būtu tik lieliski, kādi bija, ir jāsaka milzu paldies ļoti daudziem iesaistītajiem. Vispirms, paldies visiem kultūras nama “Rīgava” darbiniekiem: Edītei Ābeltiņai, kura uzņēmās veidot Jubilejas lielkoncertu, pie tam iesaistot tajā ne tikai savus kolektīvus, bet arī visu savu ģimeni; skaņu režisoram Kasparam Ruciņam par nenogurstošu darbu gan pie skatuves uzbūves konstrukcijas, skaņu pults, gan vēsturisko foto un video meklēšanas; kultūras nama direktora vietniecei Svetlanai Djačenko par visiem it kā nemanāmajiem darbiem – līgumiem, aktiem, pirkumiem, dāvanām, galdiem, tehniskiem jautājumiem. Par visa arhīva dokumentu pārskatīšanu, dekorāciju rāmju gatavošanu, balonu pūšanu, garderobes numuru gatavošanu un pāri visam - vēl visiem ikdienas darbiem; sabiedrisko attiecību speciālistei Alisei Tilakai par jubilejas logo, plakāta un ielūgumu izveidi, bilžu apstrādi, visiem reklāmas materiāliem, komunikāciju ar medijiem, dizaina un dekorāciju gatavošanu, pa starpu vēl noorganizējot bērnu Helovīna ballīti; māksliniecei Intai Savickai par lielisko noformējumu - ielūgumiem, krūšu rozetēm, telpu nosaukumiem zelta noformējuma rozēm, lielo balonu piecdesmitnieku, skatuves un telpu noformējumu, foto izstādi, afišu līmēšanu un visu pārējo; mākslinieciskās daļas vadītājai Renātei Ziedonei par vēsturisko foto un video atlasi, darbu ar kolektīviem, bērnu koordinēšanu mēģinājumos un koncertā, par vēsturisko un koncerta rekvizītu sagādi un telpu organizēšanu; pasākumu producentei Andai Vaivadei par vēstures faktu un bilžu apzināšanu, ielūgumu un programmas tekstu gatavošanu, ielūdzamo personu saraksta izveidi, darbu ar “Biļešu paradīzi”, balles mākslinieka meklēšanu, ziedu noformējumiem, kā arī gatavošanos citiem gaidāmajiem pasākumiem; Agnesei Reķei par rekvizītu sagādes organizēšanu, papīra putnu skavošanu un ikdienas darbu veikšanu. Paldies arī Annai Krasovskai, Vilim Medvedim, Raitim Rozītim, Antonam Koroševskim, Jeļenai Guļajevai, Kristīnei Trasenokai, Sandrai Vintei, Ludmilai Janševicai un Lilitai Mihaļčukai par daudzajiem darbiem, kas tika paveikti jubilejas sarīkošanā. Paldies arī visiem pārējiem: kultūras namam “Enerģētiķis” par aizdotajiem rekvizītiem – deju grīdu un kulisēm, kuras nemaz nebija tik viegli paņemamas, jo nācās pārkrāmēt veselu noliktavu, Kasparam Tihonovam par balles apskaņošanu; Sporta namam par māju došanu, sapratni un palīdzēšanu, īpaši Oļegam Gžegoževskim, Zandai Zēbergai, apkopējām un administratoriem; Komunālajam dienestam par visu rekvizītu un materiālu, nešanu, vešanu, meklēšanu, uzstādīšanu un novākšanu, īpašs paldies Edgaram Skujiņam, Aleksandram Oldenburgeram un Arvidam Pilskungam. Lai šie svētki būtu tik lieliski, kādi bija, ir jāsaka milzu paldies ļoti daudziem iesaistītajiem. kultūras nama “Rīgava” darbiniekiem un kolektīviem! Paldies “Buru” meitenei Lienai Šiliņai par lielisko koncerta scenogrāfiju un tās gatavošanu, neskatoties, ka pie viena jāauklē 9 mēnešus vecais dēliņš. Paldies “Buru” jauniešiem, kuri ziedoja savu skolas dienu un no agra rīta līdz vēlam vakaram stiprināja origami putnus pie tīkla dekorācijas. Paldies kolektīvu vadītājiem, koncertmeistariem, repetitoriem: Mārtiņam Pēdājam, Zigrīdai Teivānei, Ilonai Koroševskai, Dacei Čiblei, Brigitai Čikstei, Ainaram Mēnesim, Evijai Lipiņai, Edītei Ābeltiņai, Tatjanai Gajevskai, Lāsmai Streiķei, Gitai Kalniņai, Kristīnei Jirgensonei, Ievai Rumpei, Liānai Sledzevskai, Ivaram Sakovičam, Ģirtam Biseniekam, Rihardam Drabokam! Paldies kolektīvu “labajiem gariņiem”, īpaši Zanei Ziedonei, Annai Mālerei, Inesei Guļšinai. Paldies dalībniekiem, kuri atbalstīja ieceri un no sirds gatavojās, piedaloties mēģinājumos no agra rīta līdz vēlai naktij - no bērnu deju kolektīva "Sienāzītis", JDK "Ūsiņš", JDK "Austriņš", VPDK "Ūsa", SDK "Rīgava", mūsdienu deju grupas "Buras", jauktā kora "Elpa", vokālajiem ansambļiem "Vālodzīte", "Mazputniņi", "Dzeltenā zemūdene", vokālajiem trio "Mozas", "Vējā", kā arī viesiem - Aleksandram Tuguševam, Maijai Aukšmukstai, sitamo instrumentu meistaram Oļģertam Dreimanim un Ogres trubafona duetam "Santehniķi". Pasākums fotogrāfijās - šeit, šeit un šeit. Paldies visiem, visiem, visiem, kuri kaut kādā veidā palīdzēja, lai “Rīgavas” 50 gadu jubileja būtu izdevusies! Kultūras nama ”Rīgava” direktore Indra Trofimoviča

lasīt vairāk

GIF Salaspils_EcoBaltia_175x300

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs