Prezidente Vaira Vīķe –Freiberga dzimšanas dienu svin Salaspilī

Atzīmējot prezidentes (1999-2007), dainu pētnieces, psiholoģijas profesores Vairas Vīķes-Freibergas jubileju, no 8. līdz 30.decembrim Salaspils novada bibliotēkā skatāma izstāde „Vaira Vīķe-Freiberga. Ar Sauli”. Izstādes apmeklētājam tiek dota iespēja ielūkoties Vairas Vīķes-Freibergas dzīves gājumā, sākot no bērnības un bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā līdz viņas pēcprezidentūras darbībai šodien. Izstāde ietver faktu un foto liecības, prezentācijas, grāmatas un periodiskos izdevumus. Bagātīgs ir eksprezidentes oriģināldarbu un zinātnisko publikāciju klāsts, kura daudzveidīgo tematisko loku atspoguļo izstādē iekļautā darbu izlase. Salaspils bibliotēkas krājumā esošie materiāli papildināti ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekciju. Izstāde tapusi sadarbībā ar Daugavas muzeju un Salaspils 1.vidusskolu. Izstādes īstenošanā atbalstu sniedza Imants Freibergs un Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre Daina Lasmane. Izstādes atklāšana norisinājās 8.decembra pēcpusdienā. Piedalīties bija aicināti aktīvākie lasītāji, sadarbības partneri un kolēģi. Sanākušos ar klātbūtni pagodināja pati Vaira Vīķe-Freiberga un viņas dzīvesbiedrs un balsts Imants Freibergs. Viesu vidū bija arī prezidentes laikabiedrs un ģimenes draugs, dzejnieks Knuts Skujenieks. Izstādes ieinteresēta, gaviļniece rūpīgi un nesteidzīgi aplūkoja Salaspils novada bibliotēkas sarūpēto dāvanu, vēlāk atzīstot, ka tā ir lielisks pārsteigums dzimšanas dienā. Jubilāri un klātesošos priecēja Salaspils 1.vidusskolas vokālais ansamblis „Atvariņi” Aijas Pizānes vadībā. Bērnu dziedātās tautasdziesmas, ziedi un apsveikuma vārdi Vairai Vīķei-Freibergai jubilejā raisīja gaišu noskaņu. Prezidente labprāt dalījās priekā par izstādi un pasākuma gaitā brīžiem ļāvās atmiņām, kas emocionāli sildīja gaisotni. Saules motīvs ir cieši ievijies Vairas Vīķes-Freibergas mūžā. „Maroka, Daurata un Kasablanka pasaules kartē šodien iezīmējas kā viena no Latvijas prezidentes mītnes un patvēruma zemēm bēgļu gaitās pēc Otrā pasaules kara. Varbūt tieši tur tālumā, siltās dienvidu saules apspīdēta, viņa sāka aizdomāties par savas dzimtenes sauli un pasauli un tās abas atrada latvju dainās,” tā retoriski izskan minējums Ausmas Cimdiņas biogrāfiskajā apcerē „Brīvības vārdā”. Latviešu tautasdziesmu pētniecība, kas aizsākās aizvadītā gadsimta 60. gados trimdā, turpinājās arī pildot valsts prezidentes pienākumus. Knuts Skujenieks par Vairas Vīķes-Freibergas grāmatu „Siltā saule” (2002) saka: „Šeit tekstā ieiet pašas autores atmiņas un iespaidi, nostāsti un ģimenes tradīcijas. Un tas absolūti netraucē nopietnai, dziļai analīzei. Šeit nav bailes no subjektīvisma, savas interpretācijas. Mēs tai varbūt nepiekritīsim, mēs to varbūt redzēsim citādi, bet ne tas ir svarīgi. Mēs esam ierosināti, mēs esam iedziļināti šajā milzīgajā gaismas būvē …” 2016.gadā apgādā „Pētergailis” klajā nāca noslēdzošais pentaloģijas „Trejādas saules”: Mitoloģiskā saule sējums, par kuru autore 2017.gadā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Gada balvu zinātnē. Saule, latvietība un latviskās vērtības ir tikai dažas no tēmām, kuras savos zinātniskajos darbos pētījusi un publiskajā telpā atspoguļojusi Vaira Vīķe-Freiberga. Aicinām aplūkot izstādi par spilgtu un Latvijai nozīmīgu pasaules mēroga personību, kuras veikums ir neaptverams. Izstāde tapusi ar Salaspils novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Izstādes veidotāji pateicas par sadarbību māksliniecei Dainai Zilaucei, skolotājai Dainai Tauriņai un viņas audzēkņiem, fotogrāfam Kasparam Suškevicam, poligrāfijas kompānijai Lattims u.c. Izstāde iecerēta un īstenota kā ceļojošā izstāde un turpmāk atsauksimies bibliotēku un citu organizāciju vēlmei izstādi eksponēt savās telpās. Ilze Zariņa, bibliotekāre Foto: Anda Priedīte, Kaspars Suškevics

lasīt vairāk
Noskaidrots Salaspils skaļās lasīšanas konkursa čempions

Šogad Latvijas Nacionālā bibliotēka uzsāka skaļās lasīšanas sacensību, aicinot tajā piedalīties 5. un 6. klašu skolēnus. Sacensība ir aizgūta no Holandes, kur tā notiek jau  vairāk nekā 20 gadus, iesaistot ap miljons bērnu.  Uzsākot jaunu lasīšanas kampaņu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs vēlas pilnveidot bērnu prasmes izvēlēties piemērotu un interesantu literatūru skaļai lasīšanai, sekmēt interesi par lasīšanu un grāmatām, saliedēt bērnus kopīgām lasīšanas aktivitātēm, kā arī veicināt lasītprieku. Valsts finālā maijā sacensības turpinās viens kandidāts no katra reģiona. Šajā konkursā katrs reģionālais uzvarētājs lasīs fragmentu no izvēlētās grāmatas un fragmentu no citas iepriekš nezināmas grāmatas, kas viņam tiks iedota fināla norises rītā. Valsts fināls būs krāšņi svētki, uz kuriem tiks ielūgta visa lasīšanas čempiona klase. 1. decembrī mūsu bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļā norisinājās Salaspils fināls skaļās lasīšanas sacensībās. No 1. vidusskolas 10 labākie skolēni - Amanda Briede, Emīls Petrovskis, Daniela Šeļagova, Elza Sīle, Markuss Ulmanis, Anete Daniela Alkšere, Sanija Priede, Ritvars Vaivods, Leo Kristians Spūle un Ance Bērziņa - cīnījās par iekļūšanu nākošajā kārtā. Tika noteikts, ka uzvarētājs turpinās cīņu Pierīgas reģionālajā finālā. Skolēnu uzdevums bija iesākumā mazliet iepazīstināt klātesošos ar sevi, tad nolasīt fragmentu no, viņuprāt, interesantas un aizraujošas grāmatas. Dalībnieki bija labi sagatavojušies un klausītājus priecēja katrs ar sava priekšnesuma emocionalitāti un izteiksmību. Bērni bija izvēlējušies patiešām labas grāmatas, kuras noteikti varētu ieteikt izlasīt citiem. Priecēja, ka tika izvēlēti gan latviešu, gan ārzemju rakstnieku darbi.  Lielu paldies sakām skolotājām Mārai Gobai, Martai Antonevičai, Raminai Skujai par atsaucību un ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā konkursam. Žūrijā bija uzaicināti profesionāli cilvēki, kas pārstāv kultūras, izglītības jomu un vistiešākā veidā saistīti ar valodu un literatūru – rakstniece Luīze Pastore, latviešu valodas un literatūras skolotājas Anita Voras un Inga Ikauniece, teātra pulciņa vadītāja un pārstāve no kultūras nama “Rīgava” Anda Vaivade, kā arī kolēģe no bibliotēkas Ilze Zariņa. Katrā ziņā žūrijai bija grūts un atbildīgs darbs, jo no  labākajiem desmit konkursantiem jāizvirza tikai viens uzvarētājs. Par Salaspils novada Skaļas lasīšanas sacensības čempionu kļuva Leo Kristians Spūle. Kopumā raksturojot Leo sniegumu, jāatzīmē viņa nosvērtība, miers, pārliecinātība, kas lika noticēt un līdzi just tam, ko stāsta un lasa. Malacis! Lai veicas! Inita Siņica, Bērnu un jauniešu nodaļas vadītāja Foto: L.Ozoliņa

lasīt vairāk
Salaspils novada bibliotēkā apskatāma izstāde „Vaira Vīķe-Freiberga. Ar Sauli”

Atzīmējot eksprezidentes, profesores Vairas Vīķes-Freibergas jubileju, no 8. līdz 30.decembrim Salaspils novada bibliotēkā skatāma izstāde „Vaira Vīķe-Freiberga. Ar Sauli”. Izstādes apmeklētājam tiek dota iespēja ielūkoties Vairas Vīķes-Freibergas dzīves gājumā, sākot no bērnības un bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā līdz viņas pēcprezidentūras darbībai šodien. Izstāde ietver faktu un foto liecības, prezentācijas, grāmatas un periodiskos izdevumus. Bagātīgs ir eksprezidentes oriģināldarbu un zinātnisko publikāciju klāsts, kura daudzveidīgo tematisko loku atspoguļo izstādē iekļautā darbu izlase. Izstāde tapusi sadarbībā ar Daugavas muzeju un Salaspils 1. vidusskolu. Izstādes īstenošanā atbalstu sniedza Imants Freibergs un Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre Daina Lasmane.

lasīt vairāk
“Rīgava” aicina uz Ziemassvētku zīmējumu operu

Zīmējumu teātris šogad ar nosaukumu “Dāsnumātika” piedāvā zīmējumu operu visai ģimenei. Uzveduma pamatā ir Čārlza Dikensa stāsts “Ziemassvētku dziesma”, kas ir par cilvēka spēju kļūt dāsnam. Pasākums notiks 17. decembrī plkst. 12.00 k/n “Rīgava”. Zīmējumu opera apvieno teātra mākslu, mūziku, zīmēšanu un laikmetīgo deju. „Dāsnumātiku” raksturo vizuāli spilgta, viegli uztverama valoda, kas ir vienlīdz saprotama un saistoša gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem, notikumā ļaujot iesaistīties visai ģimenei. Komponists: Kaspars Zemītis Dziesmu teksti: Anna Auziņa Librets: Rasa Bugavičute-Pēce Horeogrāfe: Agnese Bordjukova Režisors: Varis Klausītājs Piedalās: Rīgas Doma meiteņu koris “TIARA” Aktieri Klāvs Mellis un Marta Grase vai Ilze Āboltiņa Dziedātāji Jānis Kurševs un Gustavs Melbārdis Mūziķu ansamblis Izrādes norisi atbalsta Salaspils novada pašvaldība. Biļetes “Biļešu Paradīzē” 5-7 eiro.

lasīt vairāk
Salaspilieši var! Aicinām iesaistīties labdarības akcijā

Kultūras nami “Enerģētiķis” un “Rīgava”, sadarbībā ar Palīdzēsim.lv aicina iedzīvotājus iesaistīties labdarības akcijā “Sasildīsim sirsniņas”. Aptuveni 500 bērni un jaunieši, kuriem ir dažādas veselības un sociāla rakstura problēmas, gluži tāpat kā citi bērni, gaida Ziemassvētku brīnumu. Kopā mēs varam sagādāt šo brīnumu un sasildīt bērnu sirsniņas! Aicinām nest iesaiņotas dāvanas 3.decembrī uz pasākumu "Svētku egles iemirdzas Salaspilī" vai uz kultūras namu "Rīgava" līdz 17.decembrim, pie dāvanas norādot, kāda vecuma bērnam tā paredzēta, piemēram, "10 gadus vecam zēnam". Vairāk par akciju palidzesim.lv

lasīt vairāk
3.decembrī iemirdzēsies svētku egles

Jautrie rūķi svētku busiņā steidzas, lai palīdzētu iedegties mūsu eglītēm - Plkst 16.00 pie Dienvidu ielas parka un plkst.17.00 pie kultūras nama „Rīgava” viesosies rūķi Gaismiņa un Stariņš, dziedās vokālais ansamblis „Fantāzija”. Plkst.18.00 pie kultūras nama „Enerģētiķis” muzikāla izrāde „Ziemassvētku zvaigzne”. Pie katras eglītes sagaidāmi arī mirdzoši pārsteigumi un piparkūkas. Busiņā līdzi ripos arī lielais dāvanu maiss - ikvienu aicinām to piepildīt ar dāvanām, kuras sadarbībā ar labdarības organizāciju Palīdzēsim.lv nogādāsim slimajiem bērniem, lai sasildītu viņu sirsniņas Ziemassvētkos. Aicinām Salaspiliešus un pilsētas viesus sajust brīnuma pieskārienu, ieraudzīt balto pasaulē un iedegt svētku egles!

lasīt vairāk
Lasīšana un lasītprieks iet roku rokā

Salaspils novada bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļā šogad uz Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļas pasākumiem tika aicināti Salaspils 1. vidusskolas 4. klašu skolēni. Pieminot pasaulē populārās rakstnieces A. Lindgrēnes 110. dzimšanas dienu un iekļaujoties šīs nedēļas tēmā Ziemeļu salas, tika lasīts fragments no grāmatas „Mēs - Sālsvārnas salas vasarnieki”. Pateicoties rakstnieces labestības caurstrāvotajiem darbiem – bērni iepazīst iejūtību, līdzjūtību, izpalīdzību un daudzas citas cilvēciskas vērtības. A.Lindgrēne ir iedvesmojusi neskaitāmas lasītāju paaudzes un daudzi ir kļuvuši par aizrautīgiem grāmatu draugiem. Ceram, ka mūsu klausītājus ieinteresēja šī grāmata un viņi to izlasīs. Turpinājumā bērniem nācās improvizējot nodarboties ar makšķerēšanu. Katram bija jāizvelk zivtiņa, pie kuras piestiprināts jautājums par Ziemeļvalstīm, A.Lindgrēnu vai viņas darbiem. Jautrā gaisotnē tika nomakšķerētas visas zivis un jautājumi atbildēti. Savukārt Dienvidu filiālbibliotēkā Nedēļa iesākās ar grāmatu izstādi „Ziemeļu salas.”Rīta stundas lasījumi notika 8. un 14.novembrī un uz tiem bija ieradušās 4 PII „Saime” bērnu grupas, kopā 80 bērni. Šoreiz bērni tika iepazīstināti ar vairākām grāmatām, t.sk. M.Kunnas „Bagātību sala”, D.Defo „Robinsons Krūzo”, S.Neiendorfs „Kapteinis Šārkijs un bagātību salas noslēpums”, „Pirāti” u.c. Tika lasīti fragmenti no grāmatām, runāts par kuģiem, pirātiem, meklēti dārgumi grāmatu ilustrācijās, nogaršoti krāsaini dārgumu akmentiņi. Bērniem bija iespēja apskatīt īstus pusdārgakmeņus: halcedona lodi, magnezīta olu, kalnu kristālu, ametistu, dūmu kvarcu, kalnu kristālu, zaļo ahātu u.c. Uz pasākumu ieradās gan tādi bērni, kas bibliotēkā bija pirmo reizi (jaunākās grupiņas), gan tādi, kas bijuši agrāk citos pasākumos. Viņos radās interese gan par bibliotēku, gan par konkrētām grāmatām. Daudzi izteica vēlēšanos kopā ar vecākiem kļūt par bibliotēkas apmeklētājiem. Krēslas stundas lasījums notika 16.novembrī. Sveču gaismā kopīgi tika lasīti fragmenti no U.L.Lundbergas darba „Ledus”, somu autores T.Jānsones autobiogrāfiskajiem darbiem „Vasaras grāmata” un „Tēlnieka meita.” Tie bija patiesi salas dzīves apstākļu tēlojumi, kas skatīti ar bērna acīm caur humora prizmu. Pārrunātas tādas tēmas kā somu literatūra un tās īpatnības, jo tiek rakstīts gan somu, gan zviedru valodā, Somijas valsts simtgade, somu un zviedru nacionālā virtuve, kā radies „zviedru galds” u.c. Tas bija jaukā gaisotnē un domubiedru grupā pavadīts vakars bibliotēkā. Saulkalnes filiālbibliotēka rīkoja 3 lasījumus – Rīta stundas lasījumu bērnudārza PII Daugaviņa vecākajai grupai, Krēslas stundas lasījumu pusaudžiem, un Krēslas stundas lasījumu pieaugušajiem. Visos lasījumos tika ievērots projekta veidotāju ieteikums [aicinājums] lasījumus rīkot sveču gaismā. Rīta stundas lasījumā bērni klausījās fragmentu no Mauri Kunnasa grāmatas “Bagātību sala”. Bērni saņēma mazas svecītes, kas palīdzēja iztēloties, ka ziemeļos ir auksti un tumši, bet svecīte dod gaismu un silda. Pēc tam bērni zīmēja zīmējumu "Mana sapņu sala". Krēslas stundas lasījumā pusaudžiem tika lasīti fragmenti no Marijas Turtšaninovas grāmatas “Marēsi. Sarkanā klostera hronikas”. Krēslas stundas lasījumā pieaugušajiem tika lasīts fragments no Ullas-Lēnas Lundbergas grāmatas „Ledus”, pēc tam tika stāstīti ceļojumu iespaidi, apmeklējot dažādas ziemeļu salas. Šādas priekšālasīšanas stundas noteikti ir nepieciešamas, lai veicinātu interesi par lasīšanu un tuvinātu grāmatai. Lai nezūd lasītprieks! Mēs priecājamies par katru jaunu lasītāju. Foto: L.Ozoliņa, J.Vdovičenko, A.Grīnblate   Sagatavoja Bērnu un jauniešu nodaļas vadītāja I.Siņica Dienvidu filiālbibliotēkas vadītāja D.Mosāne Saulkalnes filiālbibliotēkas vadītāja A.Grīnblate

lasīt vairāk
Okupācijas muzeja izdotajā piemiņas vietu ceļvedī ir vieta arī Salaspilij

Latvijas Okupācijas muzejs izdevis "Piemiņas vietu ceļvedi pa Rīgu un Rīgas apkārtni. Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupācijas varām, 1918–1991”. Grāmatas autori ir mākslas zinātniece Kristīne Čakstiņa un vēsturnieks, mākslas zinātnieks Rihards Pētersons. Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Politiski represēto apvienības kopīgi veidotais ceļvedis ir aicinājums doties Rīgas un tās tuvākās apkārtnes kultūrvidē. Grāmatā apkopoti ap 200 objektu, kas sakārtoti tematiskā un hronoloģiskā secībā. Grāmatas ievadā ir teikts: “Ceļvedis pa pirmās Latvijas neatkarības divdesmit divu gadu un okupācijas piecdesmit viena gada pieminas vietām Rīgā un apkaimē liek domāt. Tik daudz, bet tajā pašā laikā - tik maz. Tik daudz okupācijas, tik maz neatkarības. Tik daudz apspiešanas, tik maz brīvības. Tik daudz pagātnes smaguma...” Grāmata ir stāsts par Latvijas 20. gadsimta politiskās vēstures notikumiem, ko palīdz izprast gan mākslinieciski izteiksmīgi pieminekļi, gan pavisam necilas piemiņas zīmes. Salaspils novadā ceļvedis iepazīstina ar Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo igauņu un latviešu karavīru kapiem Salaspilī un Avotos, Salaspils memoriālu un 1991. gada konspiratīvās radiostacijas vietu Gaismas ielā. Ceļvedis rosinās turpināt aizraujošo izpētes un izziņas procesu un padomāt, vai ir izdarīts pietiekami, lai nākamās paaudzes zinātu un izprastu to gadsimtu, kurā dzima Latvijas valsts un ko tik smagos pārbaudījumu brīžos, kopīgiem spēkiem izdevās nosargāt un saglabāt.

lasīt vairāk
Uzdāvini Latvijas Simtgadē sev filmu!

Dāvana Latvijas Simtgadē filmu nozarē ir sešpadsmit pilnmetrāžas filmas visplašākajam skatītāju lokam, kuras sākušas savu ceļu un ritmiskā virtenē nonāks pie skatītājiem līdz pat 2018. gada beigām. Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma ir pārliecināta, ka ikviens, kurš jūtas Latvijai piederīgs, varēs starp šīm 16 filmām atrast sev vienu vai vairākus stāstus, kas viņam vislabāk izstāstīs Latviju, tās seno un neseno vēsturi, tās šodienu un arī rītdienu. Pirmo no Simtgades filmām - Vara Braslas režisēto spēlfilmu „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” Salaspilī noskatījās vairāk kā 600 skatītāju. Savukārt piektdien, 24. novembrī, Salaspils skatītājiem kultūras namā „Rīgava” būs iespēja noskatīties vēl divas no filmām. Plkst. 13.30 tiks izrādīta režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma „Astoņas zvaigznes” par latviešu nācijas pašapzināšanās procesa spilgtāko un traģiskāko parādību – latviešu strēlniekiem. Uz bezmaksas seansu tiek aicināti Salaspils vidusskolēni un citi interesenti, lai mācītos vēsturi, kāda tā bija, caur astoņiem ar strēlnieku cīņām saistītiem patiesiem dzīvesstāstiem, kas caurvij vēstījumu, ietverot sevī Latvijas kopējo likteņstāstu. Plkst. 19.00 būs skatāma spēlfilma „Ievainotais jātnieks” – tā ir filma par tēlnieku, Brīvības pieminekļa autoru Kārli Zāli, kuram nākošgad atzīmēsim 130. jubileju. Ilona Brūvere – režisore ar īpašu rokrakstu, kas sapludina inscenētā un teatralizētā dokumentālisma stilu, mūs aicinās izsekot Brīvības pieminekļa celtniecībai un tēlnieka dzīves notikumiem laikā, kad dzimst Latvijas valsts, sniedzot ieskatu laikmetam raksturīgajā politiskajā un sociālajā ainā, iepazīstinot ar tā brīža ideāliem un izcilām kultūras un mākslas personībām. „Par filmām nav vērts runāt, filmas ir jāskatās,” ar šādu aicinājumu pie filmas skatītājiem pēc nesenās pirmizrādes vērsās filmas scenārija autore I. Brūvere, un mēs tam labprāt pievienojamies. Biļetes - 3 eiro “Biļešu Paradīzes” kasē.

lasīt vairāk
Salaspils memoriālam – 50

Šodien Latvijā pazīstamākā piemiņas vieta totalitāro varu radītajām cilvēces ciešanām ir Salaspils memoriālais ansamblis. Tas izveidots vietā, kur Otrā pasaules kara laikā (1941.-1944.g.) atradās nacistu nometne. Pastāv uzskats, ka šajos gados tajā bijuši ieslodzīti vairāki desmiti tūkstoši cilvēku no visas Eiropas. Te, klusumā ik pa laikam atskanot sirdspukstiem kā mūžīgai piemiņai, vēl joprojām droši vien klusu vaid zeme gan par bojāgājušajiem, gan dažādām spekulācijām, kas ap viņiem un šo vietu turpinās nu jau 50 gadus. Pēckara laikā padomju varai īpaši nerūpēja ne kādreizējās ciešanas, ne upuri - vēl pat līdz pagājušā gadsimta 60. gadiem nometnes vietā ganījās sovhoza „Budeskalni” govis. Tad nāca „Hruščova atkusnis” ar patiesību par Gulagu, un, lai klusinātu tautas sašutumu par Staļina noziegumiem, Politbiroja līmenī tika nolemts „likt pretī” nacistu nodarījumus, izveidojot piemiņas vietu Hatiņā, 9. fortu Kauņā un Salaspils memoriālu. Memoriāls tapa pēc 1959. gada konkursa visai sarežģītos apstākļos, jo prēmēto darbu autori - jaunie arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs un Ivars Strautmanis uzaicināja tolaik pazīstamo Maskavas tēlnieku Ernstu Ņeizvestniju, bet kompartijas funkcionāri noraidīja viņa idejas un papildināja radošo kolektīvu ar partijas atzītiem māksliniekiem. Ansamblis tika atklāts 1967. gada 31. oktobrī. Tā autori ir arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis un Oļegs Zakamennijs, bet tēlnieki - Ļevs Bukovskis, Oļegs Skarainis un Jānis Zariņš. Viņi savulaik saņēmuši PSRS augstāko apbalvojumu - Ļeņina prēmiju. Emocionāli iespaidīgais memoriālais ansamblis ir starptautiska mēroga un nozīmes brutālisma stila objekts, spilgts tēlniecības un arhitektūras sintēzes piemērs. Dominējošais materiāls ir raupjas oļu faktūras betons, kuru papildina melnā metāla kaluma detaļas. Memoriāla kompozīciju veido ieejas siena, svinīgo pasākumu laukums un loka ceļš, gar kuru rindojas betonā veidotās nometnes baraku vietu zīmes. Plašajā laukā monumentālās betona skulptūras „Māte”, „Nesalauztais”, „Pazemotā”, „Protests” u.c. it kā izaug no zemes. Grandiozā 100 m garā un 12,5 m augstā betona siena uzcelta nometnes dzeloņstiepļu žoga vietā un simbolizē dzīvības un nāves robežu. Viens tās gals balstās uz masīva melna granīta bloka. Nosacīto vārtu būvē iekārtota muzeja ekspozīcija. Kopējo noskaņu pastiprina elektroniskā metronoma sirdspuksti, kas sadzirdami visā ansambļa teritorijā. Salaspils memoriālais ansamblis pazīstams ar to, ka ir viens no lielākajiem šāda veida pieminekļu kompleksiem Eiropā – laikmetīgs mākslas darbs, kas guvis pelnītu ievērību arī ārzemēs un ierindojams tajā pašā Latvijas izcilo pieminekļu klasē, kur Brāļu kapi un Brīvības piemineklis. Memoriāls ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Šī vieta emocionāli iedarbojas uz ikvienu tā apmeklētāju neatkarīgi no viņa politiskās pārliecības, tas neatstāj vienaldzīgu. 50 gadu laikā memoriāls ir izmantots kā padomju propagandas instruments. Daudzi Latvijas skolēni šeit ir uzņemti oktobrēnos, pionieros un komjauniešos, devuši zvērestus uzticīgi kalpot lielajai dzimtenei, šeit svinēta Uzvaras diena un citi padomju iekārtai svarīgi svētki. Tā laika cilvēki svinēja uzvaru un nezināja vai negribēja zināt, ka svinības notiek uz uzvarēto kauliem, līdz 2008. gadā blakus memoriālajam ansamblim tika sakārtota un sakopta vācu karagūstekņu apbedījuma vieta.

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs