Salaspils amatierteātrim - 15

„Biežāk novērtēsim un priecāsimies paši par sevi! Uzsitīsim sev pa plecu: tu esi malacis! Ir jāprot pieņemt patiesību, ka pasaule nestāv uz vietas. Tāpēc maināmies paši un dzīvē nepazūdam,” šie vārdi no Zanes Kraujas lugas „Trīs košas dāmas” ir gluži kā kultūras nama „Enerģētiķis” amatierteātra darbības moto. Kolektīvs gada nogalē Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā svinēja 15 gadu jubileju un saviem draugiem un atbalstītājiem izrādīja Žana Anuija lugu „Orķestris”. 22. decembrī Oranžērija bija pārvērsta maģiskā krāsu, gaismu un mūzikas ietvertā telpā, kurā visi klātesošie neviļus kļuva par izrādes dalībniekiem. Salaspils amatierteātris darbojas kopš 2002. gada, un tā režisore nemainīgi ir Edīte Neimane. Ilgus gadus režisore iestudē izrādes Latvijas amatieru teātros, strādā par režijas pedagogu, ir Rīgas amatierteātru koordinatore. Salaspilī bijusi dažādu pasākumu režisore gan kultūras namā „Enerģētiķis”, gan citur pilsētā. Edīte Neimane pulcē ap sevi radošus cilvēkus, kuri veido Salaspils amatierteātra pamatsastāvu. Šobrīd teātrī darbojas piecpadsmit aktīvi un radoši cilvēki, kuri savā brīvajā laikā izzina teātra mākslas pasaules filozofiju, psiholoģiju un saskarsmes burvību. Laikā no 2002. gada līdz 2017. gadam iestudēta 21 izrāde. Teātra mērķis ir daudzveidīgu teātra formu attīstība, kas nozīmē gan inovatīvu formu ieviešanu, gan atbalstu klasiskajām tradīcijām. Salaspils amatiereātris guvis atzinību gan Latvijas amatierteātru festivālos, gan starptautiskos festivālos Lietuvā, Bulgārijā, Austrijā. Teātra repertuārā ir bijuši gan latviešu, gan ārzemju autoru darbi. Pašlaik teātra repertuārā ir gan izrādes bērniem -Ē. Vilsona „Īkstīte”, Ē. Kestnera „Punktiņa un Antons”, gan arī pieaugušajiem - M. Zīles „Trīs košas dāmas” un A. Strindberga „Jūlijas jaunkundze”, un ar šo izrādi teātris piedalījās vairākos starptautiskos festivālos. Jaunākais darbs ir izrāde „Domājot par Frīdu…”, kas ir stāsts par meksikāņu gleznotājas Frīdas Kallo likteni un mīlestību. Salaspils amatierteātris un režisore Edīte Neimane ir sākuši darbu pie Ā. Alunāna lugas „Šneiderienes”. Tā būs veltījums latviešu teātra tēvam Ādolfam Alunānam viņa 170. jubilejā. Ar šo izrādi Salaspils amatierteātris pretendē piedalīties XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos 2018. gada vasarā. Teātris un režisore saka paldies par sadarbību visiem draugiem un atbalstītājiem, kuri visus „15” ir bijuši līdzās un palīdzējuši teātrim uzplaukt savā meistarībā. Aicinām baudīt izrādes klātienē arī turpmāk! Salaspils amatierteātra dalībniece, k/n „Enerģētiķis” mākslinieciskā vadītāja Karīna Matuseviča

lasīt vairāk
Uz simtgades sliekšņa arī mēs Salaspilī

Gads strauji tuvojas izskaņai. Tad svaru kausos svērsim paveikto un mērīsim iecerēto ar piepildīto, katru gadu apņemoties kļūt labākiem, veselīgākiem un skaidrākiem.  Šis gads Latvijā un arī Salaspilī ir bijis sākums aktivitātēm, kas iezīmē Latvijas simtgades svinību laiku no 2017. – 2021.gadam. Tāpat kā Latvijas valsts netapa vienā gadā, arī simtgades svinības ir izplānotas piecu gadu griezumā, katram gadam dodot savu atslēgas vārdu, lai atcerētos notikumus pirms 100 gadiem, kas bija nozīmīgi neatkarīgas valsts dibināšanai un pastāvēšanai. 2017. gads – Griba. 1917. gadā Latvijas valstsgriba, kas veidojusies cauri gadsimtiem, iegūst konkrētas aprises. Latvijas cilvēki drosmīgi un tālredzīgi liek pamatus savai demokrātiskai un neatkarīgai valstij. 2018. gads – Dzimšana. 1918. gads ir lielo pārmaiņu gads, kad uz bijušo impēriju drupām Centrāleiropā un Austrumeiropā rodas jaunas valstis. 2019. gads – Varonība. Latvijas Republika tiek dibināta Baltijas landesvēra un lielinieku karaspēka ielenkumā un 1919. gadā izcīna savas Brīvības cīņas. 2020. gads – Brīvība. Latvija ir atbrīvota, apgūst parlamentārisma pieredzi, 1920. gadā ievēl Satversmes sapulci un pirmo Valsts prezidentu. 2021. gads – Augšana. 1921. gadā Latvijas Republika pastāv gan de iure, gan de facto un tiek uzņemta tālaika lielākajā politiskajā organizācijā – Tautu savienībā. "Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba," tā 1911. gadā Rainis rakstīja lugā "Indulis un Ārija". Šī atziņa caurvijusi veselu gadsimtu ar priecīgiem brīžiem un postu, iznīcību un atjaunotni, Latvijas valsts dibināšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu, kodolīgi paužot mūsu valstsgribu, ticību saviem spēkiem un vēlmi būt brīviem. Aizejošā gada atslēgas vārds – GRIBA. Tā ietver sevī gribu piedalīties un pašiem radīt, jo svētku sajūtu nevar pienest uz šķīvīša ar zelta maliņu. Tā ir jārada katram pašam un vispirms jau sevī, un sākot savu māju. BALTĀ GALDAUTA SVĒTKI Pavasaris Salaspilī ienāca ar kopīgiem Baltā galdauta svētkiem – ar kopā sanākšanu, koku stādīšanu, krešu un saulespuķu sēšanu, radošajām darbnīcām un sarunām ar novadniekiem, ar kuriem lepojamies. PII „Saime” kultūras projektā tika iegādātas stelles, ar kurām var darboties arī bērni, un tādejādi tika noausts pašiem savs baltais galdauts. LATVIJA – MŪSU SKAISTĀ ZEME Gaidot Latvijas simtgadi, ikgadējais Salaspils bērnu dziesmu un deju festivāls „Draugu karuselis” pagāja „Latvija – mūsu skaistā zeme” zīmē. Festivālā piedalījās visas Salaspils PII, kopā izdziedot, izdejojot un atrodot skaistākās krāsas Latvijā, mūsu galvaspilsētas Rīgas pievilcību, skanīgo Latvijas putnu vīterošanu, dzīvnieku dažādību un mīlestību pret savu dzimto pilsētu Salaspili. LIELĀKAIS MUSTURDEĶIS LATVIJĀ Salaspilieši ar neparasti lielu atsaucību bija iesaistījušies un atsaukušies Naujenes novadpētniecības muzeja aicinājumam izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram vietā, ko Latvijā pazīst kā vienu no desmit zaļajām pērlēm – Daugavas vārtos pie Slutišķiem. Uz Naujenes muzeju no Salaspils tika aizgādātas vairākas lielas kastes ar deķa gabaliņiem, ko sastrādājuši bija gan bērni un jaunieši, gan arī skolotājas un rokdarbnieces. ES ESMU SALASPILS Salaspils novada svētki ir gadskārtējs notikums, kas nepaliek nepamanīts ikvienam iedzīvotājam. Svētkus 2017.gadā caurvija valsts simtgades svinību galvenā vēstījuma „Es esmu Latvija” turpinājums - "Es esmu Salaspils". Kopības sajūta, vienojoties amatiermākslas kolektīvu un sporta biedrību gājienā, vasara, saule, ziedi, prieks, dzīves baudījums, dāvanas, piedalīšanās un lepnums par savu novadu. Tiek lēsts, ka svētkus kopumā apmeklēja ap 5 tūkstošiem iedzīvotāju un pilsētas viesu. LIELĀ PARTERA DOBE UN SLAVAS ZĀLE Tuvojoties Latvijas simtgadei, pie Nacionālā botāniskā dārza jaunās oranžērijas tika pilnībā rekonstruēta "Lielā partera dobe" 6272 m2 platībā. Stādījumi pēc ainavu arhitektes Kristīnas Briķes projekta izkārtoti etnogrāfisko rakstu formā, pārstādot dārza kolekcijā esošas ziemciešu, graudzāļu un sīpolpuķu kultūras, kuras papildinās ar jaunām šķirnēm. Tā kā dienziedes un peonijas sevi tā pa īstam sāk parādīt vien vairākus gadus pēc pārstādīšanas, tiek domāts par vasaras puķu pagaidu stādījumiem, kas apmeklētājus priecēs jaunajā partera dobē jau nākamgad, kad jūlijā Salaspilī notiks arī Latvijas puķu draugu saiets. Botāniskā dārza mājaslapā arīdzan ir jau izveidota un tiks pastāvīgi papildināta virtuālā “Latvijas selekcijas slavas zāle'', kurā ir atrodama sistematizēta informācija par Latvijas selekcionāru veikumu pēdējos 100 gados, aktualizējot veiksmīgākos krāšņumaugu selekcijas piemērus. LV100 DIŽOŠANĀS Salaspils 2. vidusskolas 11. b klases skolēni kopā ar klases audzinātāju Ināru Pastari un direktores vietnieci Jūliju Ignatovsku uzsākuši dižkoku apzināšanu un „atbrīvošanu”. Sadarbībā ar Komunālā dienesta darbiniekiem viņi ķērās pie varenās Jakstu priedes atbrīvošanas no rokas resnuma krūmāju stumbriem. Skolnieks Vadims Lužnovs spriež: „Jakstu priede ir ne tikai dižkoks, tā ir pieredzējusi un pārdzīvojusi gan 2. pasaules karu, gan Juglas kaujas 1. pasaules karā, gan Brīvības cīņas. Ikvienam cilvēkam būtu jāzina, kas ir noticis un notiek viņa dzimtajā pusē.” Pēc tam iedvesmojoties no skolasbiedriem, 7.d klases bērni kopā ar skolotāju Baibu Asari paveica lielu darbu, attīrot balto vītolu Saulkalnē.  ZUDUŠĀS ZEMES STĀSTS Līdzīgi kā tika appludināts Staburags, Salaspils novadā, lai uzceltu Rīgas HES, zem ūdens palika teju 200 Doles salas iedzīvotāju māju un arī daudzas mājas abos Daugavas krastos Salaspils un Ķekavas pusē. Lai saglabātu atmiņas par nojauktajām ēkām, kuru vidū ir arī Sv. Jura baznīca Daugavas krastā, skolas Dolē un Salaspilī, pateicoties Doles salas atbalsta fonda dalībnieku aktīvai darbībai, Daugavas muzeja parkā šovasar tika atklāts piemiņas ansamblis zudušajām Doles salas mājām. Tēlnieka Valta Barkāna izveidotajā piemiņas ansamblī izmantoti Latvijas laukakmeņi, kuros pēc fotogrāfijām izveidotas kādreizējās sētas un ierakstīti astoņu gadu laikā iznīcināto māju vārdi. DĀVANA Viena no dāvanām Latvijas simtgadei un salaspiliešiem ir jaunais krāšņi sarkanais sienas gleznojums uz Skolas ielas 5/2 ēkas sānu fasādes, kas ir ļoti labi pamanāms, iebraucot pilsētā, turklāt atrodas pie nacionālas un starptautiskas nozīmes autoceļa. Sienas gleznojuma pamatā ir seno Salaspils iedzīvotāju kaklarotas elements. Šādas rotas, veicot arheoloģiskos izrakumus Salaspils Laukskolas kapulaukā, tikai atrastas ne viena vien. Gadu skaitu šoreiz nomainījis dibināšanas gadskaitlis - 1186. „Sagatavojiet sauļošanās krēmu. Salaspils tagad ir vieta, kur saule spīd vienmēr,” saka mākslinieks, kurš plašākai publikai pazīstams ar segvārdu KIWIE. JUGLAS KAUJĀM – 100 Šogad 1. un 2. septembrī apritēja 100 gadi kopš Mazās Juglas kaujām Pirmajā pasaules karā. Ar piemiņas brīdi karavīru kapsētā, interaktīvām izstādēm un ekspedīciju uz kauju vietām atcerēties senos notikumus aicināja Kultūras mantojuma centrs “Tīnūžu muiža” un Daugavas muzejs. Tas bija stāsts ne tik vien par karu un nozīmīgajām Juglas kaujām, bet arī par latviešu strēlniekiem, ar kuriem sākās Latvija vēl pirms Latvijas valsts. Orientēšanās spēles dalībnieki veica uzdevumus, iejutās karavīra ādā, tostarp uzzināja savas valsts vēsturi no citādāka skatupunkta, apceļot ainaviski ļoti skaisto Latvijas reģionu, kurā vēl tikai 100 gadu nesenā pagātnē norisinājās kaujas. BALTIJAS VALSTU PŪTĒJU ORĶESTRU SVĒTKI Kas gan ir svētki bez draugiem un kaimiņiem, kas Latvijas valsts tapšanas ceļā spēlējuši nozīmīgu lomu un arī 2018. gadā atzīmēs savu valstu simtgades? Pūtēju orķestris „Salaspils” (vadītāji Laimonis un Kārlis Paukšte) 12 gadu pastāvēšanas laikā ir nodibinājis draudzīgus kontaktus ar vairākiem pūtēju orķestriem, tādēļ kā viesmīlīgs saimnieks pie sevis septembrī aicināja draugus, lai kopā darītu to, kas iepriecina visvairāk – muzicētu. Baltijas valstu pūtēju orķestru svētkos viesojās pūtēju orķestri no Igaunijas Otepaa un Puhajarve, vadītājs Arno Anton, apvienotais pūtēju orķestris no Pociema un Ugāles, vadītājs Viesturs Ozols. Vispirms tauru skaņas saviļņoja gaisu Botāniskajā dārzā, pie Salaspils Tūrisma informācijas centra, Saulkalnē un Doles salā, bet tad vienojās lielkoncertā Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzā.  Vienlaicīgi gandrīz 100 mūziķu izpildīja trīs skaņdarbus, kas īpaši gatavoti kā dāvana Latvijas 100 gadu dzimšanas dienas sagaidīšanai – mūsu novadnieka Viktora Pizāna „Salaspils maršs”, Raimonda Paula „Dzīvības mūžīgais vārds” un Gunāra Ordelovska „Tauru parāde”. PUSGADSIMTS DZIESMĀ UN DEJĀ Tieši pusi gadsimta šajā rudenī atzīmēja Salaspils kultūras nams „Rīgava”. Emocionālā, līksmā un humora pilnā jubilejas lielkoncertā (režisore Edīte Ābeltiņa) apvienojās vairāk nekā 500 dalībnieku. Šo uzvedumu Sporta hallē noskatījās vairāk kā 700 skatītāju – pilnas skatītāju tribīnes. Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane, kas arī bija šī notikuma lieciniece, dalījās emocijās un par šo koncertu laikrakstā „Latvijas Avīze” rakstīja šādi: „Ļoti skaistu rituālu redzēju 4. novembrī, kad Salaspils kultūras nams „Rīgava” svinēja 50 gadus. Tur bija vārdos neizstāstāms mazu un lielu dejotāju, dziedātāju un skatītāju dzīvesprieks, gaišums, prieks un sajūsma. Pēc šā sarīkojuma man šķita, ka Latvijas valstī ir tik daudz vitāla spēka, varēšanas, darītprieka un arī kopības izjūtas. Nebija patosa pilnu vārdu, nebija glorifikācijas, nebija gaušanās, bet bija pašu salaspiliešu izveidots skaistums, prieks un pamatota pašapziņa”.  GODA SALASPILIETIS – ĒRIKS MIĶELSONS Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu, mūsu novadā ir tradīcija sumināt kādu izcilu novadnieku, kurš saņem titulu “Goda salaspilietis”. 2017. gada Goda salaspilietis ir Ēriks Miķelsons.Nu jau teju pusgadsimtu Ērika Miķelsona darba dzīve ir cieši saistīta ar Salaspili. Ilggadējs kultūras nama “Rīgava” direktors, Salaspils strītbola sacensību dibinātājs un rīkotājs daudzus gadus, galda spēļu pieccīņas iniciators un organizators, Doles salas atbalsta fonda biedrs, bijušās Doles pamatskolas salidojumu rīkotājs – tik daudz lietu Salaspilī ir aizsākušās, pateicoties tieši Ērika Miķelsona idejām un darbīgumam. Par īpaši svarīgu kultūras dzīves sastāvdaļu Ē. Miķelsons vienmēr uzskatījis Latvijai tik nozīmīgās tradīcijas – Dziesmu un deju svētku saglabāšanu, tādēļ viņa prioritāte kultūras darbā bija mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu izaugsme un attīstība, jaunu dzīvotspējīgu kolektīvu veidošana. VAIRA VĪĶE – FREIBERGA. AR SAULI. Kā teikusi eksprezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kuras dzimta nāk ko Doles salas Salaspils novadā, „Mēs esam diženi! Mēs esam vareni!”. Iedvesmojoties no šiem buramvārdiem un atzīmējot prezidentes (1999-2007), dainu pētnieces, psiholoģijas profesores Vairas Vīķes-Freibergas jubileju, Salaspils novada bibliotēka sadarbībā ar Daugavas muzeju un Salaspils 1.vidusskolu izveidoja izstādi „Vaira Vīķe-Freiberga. Ar Sauli”, kas bibliotēkā bija apskatāma visu decembri. Izstādes īstenošanā atbalstu sniedza Imants Freibergs un Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre Daina Lasmane. Izstādes apmeklētājam tiek dota iespēja ielūkoties Vairas Vīķes-Freibergas dzīves gājumā, sākot no bērnības un bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā līdz viņas pēcprezidentūras darbībai šodien. Izstāde ietver faktu un foto liecības, prezentācijas, grāmatas un periodiskos izdevumus. Bagātīgs ir eksprezidentes oriģināldarbu un zinātnisko publikāciju klāsts, kura daudzveidīgo tematisko loku atspoguļo izstādē iekļautā darbu izlase. Salaspils bibliotēkas krājumā esošie materiāli papildināti ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekciju. Vaira Vīķe – Freiberga savā Facebook kontā līdz ar fotogrāfijām ievietoja ziņu: „Sirsnīgi pateicos Salaspils novada bibliotēkas kolektīvam par interesanto, vērienīgo un profesionāli augstākajā līmenī izveidoto izstādi! Mīļš paldies visiem atklāšanas dalībniekiem un sveicējiem!  Sirsnībā un pateicībā – VVF”. SIMTGADES FILMU MARATONS Dāvana filmu nozarē Latvijas Simtgadē ir sešpadsmit pilnmetrāžas filmas visplašākajam skatītāju lokam, kuras rudenī uzsākušas savu ceļu un ritmiskā virtenē nonāks arī pie Salaspils skatītājiem līdz pat 2018. gada beigām. Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma pārliecināta, ka ikviens, kurš jūtas Latvijai piederīgs, varēs atrast sev vienu vai vairākus stāstus, kas viņam vislabāk izstāsta Latviju, tās seno un neseno vēsturi, tās šodienu un arī rītdienu. „Jo te patiešām ir tik daudz visa kā,” viņa atzīmē, „ir cīnītāji un domātāji, vectēvi un mazbērni, gleznotāji un strēlnieki, muzeju relikvijas un čekas maisi, ķekatnieki un gadatirgus karuseļi, pieminekļi un bunkuri, pēdējie pagāni un pirmie poēti, Rīgas priekšpilsētas un Latvijas pierobeža, uztraukumu pilna pieaugšana, jauneklīga drosme un cienījams viedums …” 2018. GADS Nāk jaunais 2018. gads, kas būs piepildīts ar mūsu valsts dzimšanas dienas elpu. Sanāksim kopā Baltā galdauta svētkos, stiprināsim garu Dziesmu un deju svētkos, ziedēsim Puķu draugu saietā, iepazīsim latviešu literatūras klasiķu teātra uzvedumus,  griezīsim Zaļumballes valsi, svinēsim mūsu novadnieka dzejnieka Knuta Skujenieka dienu, atvērsim Latvijas skolas somu, skatīsimies kino, baudīsim daudzveidīgus koncertus, satiksim Raimondu Paulu, liksim pēdu pie pēdas apstaigājot, apmīļojot, sakopjot savu zemi, stāvēsim sardzē  par Latviju. Būsim piederīgi un derīgi! ES RADU LATVIJU - ES DARU LATVIJU BAGĀTĀKU ES RADU LATVIJU - ES DARU LATVIJU GUDRĀKU ES RADU LATVIJU - ES DARU LATVIJU UZŅĒMĪGĀKU ES RADU LATVIJU - ES DARU LATVIJU MĪĻĀKU Simtgades svinības nav tikai kultūra, tas ir viss tas, ko mēs katrs darām un radām - ar savu smaidu, balsi, stāju un talantu, radot mūsu valsts raksturu neatkārtojamu. Informāciju apkopoja Salaspils novada simtgades koordinatore Agnese Reķe 28.12.2017.

lasīt vairāk
Prezidente Vaira Vīķe –Freiberga dzimšanas dienu svin Salaspilī

Atzīmējot prezidentes (1999-2007), dainu pētnieces, psiholoģijas profesores Vairas Vīķes-Freibergas jubileju, no 8. līdz 30.decembrim Salaspils novada bibliotēkā skatāma izstāde „Vaira Vīķe-Freiberga. Ar Sauli”. Izstādes apmeklētājam tiek dota iespēja ielūkoties Vairas Vīķes-Freibergas dzīves gājumā, sākot no bērnības un bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā līdz viņas pēcprezidentūras darbībai šodien. Izstāde ietver faktu un foto liecības, prezentācijas, grāmatas un periodiskos izdevumus. Bagātīgs ir eksprezidentes oriģināldarbu un zinātnisko publikāciju klāsts, kura daudzveidīgo tematisko loku atspoguļo izstādē iekļautā darbu izlase. Salaspils bibliotēkas krājumā esošie materiāli papildināti ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekciju. Izstāde tapusi sadarbībā ar Daugavas muzeju un Salaspils 1.vidusskolu. Izstādes īstenošanā atbalstu sniedza Imants Freibergs un Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre Daina Lasmane. Izstādes atklāšana norisinājās 8.decembra pēcpusdienā. Piedalīties bija aicināti aktīvākie lasītāji, sadarbības partneri un kolēģi. Sanākušos ar klātbūtni pagodināja pati Vaira Vīķe-Freiberga un viņas dzīvesbiedrs un balsts Imants Freibergs. Viesu vidū bija arī prezidentes laikabiedrs un ģimenes draugs, dzejnieks Knuts Skujenieks. Izstādes ieinteresēta, gaviļniece rūpīgi un nesteidzīgi aplūkoja Salaspils novada bibliotēkas sarūpēto dāvanu, vēlāk atzīstot, ka tā ir lielisks pārsteigums dzimšanas dienā. Jubilāri un klātesošos priecēja Salaspils 1.vidusskolas vokālais ansamblis „Atvariņi” Aijas Pizānes vadībā. Bērnu dziedātās tautasdziesmas, ziedi un apsveikuma vārdi Vairai Vīķei-Freibergai jubilejā raisīja gaišu noskaņu. Prezidente labprāt dalījās priekā par izstādi un pasākuma gaitā brīžiem ļāvās atmiņām, kas emocionāli sildīja gaisotni. Saules motīvs ir cieši ievijies Vairas Vīķes-Freibergas mūžā. „Maroka, Daurata un Kasablanka pasaules kartē šodien iezīmējas kā viena no Latvijas prezidentes mītnes un patvēruma zemēm bēgļu gaitās pēc Otrā pasaules kara. Varbūt tieši tur tālumā, siltās dienvidu saules apspīdēta, viņa sāka aizdomāties par savas dzimtenes sauli un pasauli un tās abas atrada latvju dainās,” tā retoriski izskan minējums Ausmas Cimdiņas biogrāfiskajā apcerē „Brīvības vārdā”. Latviešu tautasdziesmu pētniecība, kas aizsākās aizvadītā gadsimta 60. gados trimdā, turpinājās arī pildot valsts prezidentes pienākumus. Knuts Skujenieks par Vairas Vīķes-Freibergas grāmatu „Siltā saule” (2002) saka: „Šeit tekstā ieiet pašas autores atmiņas un iespaidi, nostāsti un ģimenes tradīcijas. Un tas absolūti netraucē nopietnai, dziļai analīzei. Šeit nav bailes no subjektīvisma, savas interpretācijas. Mēs tai varbūt nepiekritīsim, mēs to varbūt redzēsim citādi, bet ne tas ir svarīgi. Mēs esam ierosināti, mēs esam iedziļināti šajā milzīgajā gaismas būvē …” 2016.gadā apgādā „Pētergailis” klajā nāca noslēdzošais pentaloģijas „Trejādas saules”: Mitoloģiskā saule sējums, par kuru autore 2017.gadā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Gada balvu zinātnē. Saule, latvietība un latviskās vērtības ir tikai dažas no tēmām, kuras savos zinātniskajos darbos pētījusi un publiskajā telpā atspoguļojusi Vaira Vīķe-Freiberga. Aicinām aplūkot izstādi par spilgtu un Latvijai nozīmīgu pasaules mēroga personību, kuras veikums ir neaptverams. Izstāde tapusi ar Salaspils novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Izstādes veidotāji pateicas par sadarbību māksliniecei Dainai Zilaucei, skolotājai Dainai Tauriņai un viņas audzēkņiem, fotogrāfam Kasparam Suškevicam, poligrāfijas kompānijai Lattims u.c. Izstāde iecerēta un īstenota kā ceļojošā izstāde un turpmāk atsauksimies bibliotēku un citu organizāciju vēlmei izstādi eksponēt savās telpās. Ilze Zariņa, bibliotekāre Foto: Anda Priedīte, Kaspars Suškevics

lasīt vairāk
Noskaidrots Salaspils skaļās lasīšanas konkursa čempions

Šogad Latvijas Nacionālā bibliotēka uzsāka skaļās lasīšanas sacensību, aicinot tajā piedalīties 5. un 6. klašu skolēnus. Sacensība ir aizgūta no Holandes, kur tā notiek jau  vairāk nekā 20 gadus, iesaistot ap miljons bērnu.  Uzsākot jaunu lasīšanas kampaņu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs vēlas pilnveidot bērnu prasmes izvēlēties piemērotu un interesantu literatūru skaļai lasīšanai, sekmēt interesi par lasīšanu un grāmatām, saliedēt bērnus kopīgām lasīšanas aktivitātēm, kā arī veicināt lasītprieku. Valsts finālā maijā sacensības turpinās viens kandidāts no katra reģiona. Šajā konkursā katrs reģionālais uzvarētājs lasīs fragmentu no izvēlētās grāmatas un fragmentu no citas iepriekš nezināmas grāmatas, kas viņam tiks iedota fināla norises rītā. Valsts fināls būs krāšņi svētki, uz kuriem tiks ielūgta visa lasīšanas čempiona klase. 1. decembrī mūsu bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļā norisinājās Salaspils fināls skaļās lasīšanas sacensībās. No 1. vidusskolas 10 labākie skolēni - Amanda Briede, Emīls Petrovskis, Daniela Šeļagova, Elza Sīle, Markuss Ulmanis, Anete Daniela Alkšere, Sanija Priede, Ritvars Vaivods, Leo Kristians Spūle un Ance Bērziņa - cīnījās par iekļūšanu nākošajā kārtā. Tika noteikts, ka uzvarētājs turpinās cīņu Pierīgas reģionālajā finālā. Skolēnu uzdevums bija iesākumā mazliet iepazīstināt klātesošos ar sevi, tad nolasīt fragmentu no, viņuprāt, interesantas un aizraujošas grāmatas. Dalībnieki bija labi sagatavojušies un klausītājus priecēja katrs ar sava priekšnesuma emocionalitāti un izteiksmību. Bērni bija izvēlējušies patiešām labas grāmatas, kuras noteikti varētu ieteikt izlasīt citiem. Priecēja, ka tika izvēlēti gan latviešu, gan ārzemju rakstnieku darbi.  Lielu paldies sakām skolotājām Mārai Gobai, Martai Antonevičai, Raminai Skujai par atsaucību un ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā konkursam. Žūrijā bija uzaicināti profesionāli cilvēki, kas pārstāv kultūras, izglītības jomu un vistiešākā veidā saistīti ar valodu un literatūru – rakstniece Luīze Pastore, latviešu valodas un literatūras skolotājas Anita Voras un Inga Ikauniece, teātra pulciņa vadītāja un pārstāve no kultūras nama “Rīgava” Anda Vaivade, kā arī kolēģe no bibliotēkas Ilze Zariņa. Katrā ziņā žūrijai bija grūts un atbildīgs darbs, jo no  labākajiem desmit konkursantiem jāizvirza tikai viens uzvarētājs. Par Salaspils novada Skaļas lasīšanas sacensības čempionu kļuva Leo Kristians Spūle. Kopumā raksturojot Leo sniegumu, jāatzīmē viņa nosvērtība, miers, pārliecinātība, kas lika noticēt un līdzi just tam, ko stāsta un lasa. Malacis! Lai veicas! Inita Siņica, Bērnu un jauniešu nodaļas vadītāja Foto: L.Ozoliņa

lasīt vairāk
Salaspils novada bibliotēkā apskatāma izstāde „Vaira Vīķe-Freiberga. Ar Sauli”

Atzīmējot eksprezidentes, profesores Vairas Vīķes-Freibergas jubileju, no 8. līdz 30.decembrim Salaspils novada bibliotēkā skatāma izstāde „Vaira Vīķe-Freiberga. Ar Sauli”. Izstādes apmeklētājam tiek dota iespēja ielūkoties Vairas Vīķes-Freibergas dzīves gājumā, sākot no bērnības un bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā līdz viņas pēcprezidentūras darbībai šodien. Izstāde ietver faktu un foto liecības, prezentācijas, grāmatas un periodiskos izdevumus. Bagātīgs ir eksprezidentes oriģināldarbu un zinātnisko publikāciju klāsts, kura daudzveidīgo tematisko loku atspoguļo izstādē iekļautā darbu izlase. Izstāde tapusi sadarbībā ar Daugavas muzeju un Salaspils 1. vidusskolu. Izstādes īstenošanā atbalstu sniedza Imants Freibergs un Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre Daina Lasmane.

lasīt vairāk
“Rīgava” aicina uz Ziemassvētku zīmējumu operu

Zīmējumu teātris šogad ar nosaukumu “Dāsnumātika” piedāvā zīmējumu operu visai ģimenei. Uzveduma pamatā ir Čārlza Dikensa stāsts “Ziemassvētku dziesma”, kas ir par cilvēka spēju kļūt dāsnam. Pasākums notiks 17. decembrī plkst. 12.00 k/n “Rīgava”. Zīmējumu opera apvieno teātra mākslu, mūziku, zīmēšanu un laikmetīgo deju. „Dāsnumātiku” raksturo vizuāli spilgta, viegli uztverama valoda, kas ir vienlīdz saprotama un saistoša gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem, notikumā ļaujot iesaistīties visai ģimenei. Komponists: Kaspars Zemītis Dziesmu teksti: Anna Auziņa Librets: Rasa Bugavičute-Pēce Horeogrāfe: Agnese Bordjukova Režisors: Varis Klausītājs Piedalās: Rīgas Doma meiteņu koris “TIARA” Aktieri Klāvs Mellis un Marta Grase vai Ilze Āboltiņa Dziedātāji Jānis Kurševs un Gustavs Melbārdis Mūziķu ansamblis Izrādes norisi atbalsta Salaspils novada pašvaldība. Biļetes “Biļešu Paradīzē” 5-7 eiro.

lasīt vairāk
Salaspilieši var! Aicinām iesaistīties labdarības akcijā

Kultūras nami “Enerģētiķis” un “Rīgava”, sadarbībā ar Palīdzēsim.lv aicina iedzīvotājus iesaistīties labdarības akcijā “Sasildīsim sirsniņas”. Aptuveni 500 bērni un jaunieši, kuriem ir dažādas veselības un sociāla rakstura problēmas, gluži tāpat kā citi bērni, gaida Ziemassvētku brīnumu. Kopā mēs varam sagādāt šo brīnumu un sasildīt bērnu sirsniņas! Aicinām nest iesaiņotas dāvanas 3.decembrī uz pasākumu "Svētku egles iemirdzas Salaspilī" vai uz kultūras namu "Rīgava" līdz 17.decembrim, pie dāvanas norādot, kāda vecuma bērnam tā paredzēta, piemēram, "10 gadus vecam zēnam". Vairāk par akciju palidzesim.lv

lasīt vairāk
3.decembrī iemirdzēsies svētku egles

Jautrie rūķi svētku busiņā steidzas, lai palīdzētu iedegties mūsu eglītēm - Plkst 16.00 pie Dienvidu ielas parka un plkst.17.00 pie kultūras nama „Rīgava” viesosies rūķi Gaismiņa un Stariņš, dziedās vokālais ansamblis „Fantāzija”. Plkst.18.00 pie kultūras nama „Enerģētiķis” muzikāla izrāde „Ziemassvētku zvaigzne”. Pie katras eglītes sagaidāmi arī mirdzoši pārsteigumi un piparkūkas. Busiņā līdzi ripos arī lielais dāvanu maiss - ikvienu aicinām to piepildīt ar dāvanām, kuras sadarbībā ar labdarības organizāciju Palīdzēsim.lv nogādāsim slimajiem bērniem, lai sasildītu viņu sirsniņas Ziemassvētkos. Aicinām Salaspiliešus un pilsētas viesus sajust brīnuma pieskārienu, ieraudzīt balto pasaulē un iedegt svētku egles!

lasīt vairāk
Lasīšana un lasītprieks iet roku rokā

Salaspils novada bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļā šogad uz Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļas pasākumiem tika aicināti Salaspils 1. vidusskolas 4. klašu skolēni. Pieminot pasaulē populārās rakstnieces A. Lindgrēnes 110. dzimšanas dienu un iekļaujoties šīs nedēļas tēmā Ziemeļu salas, tika lasīts fragments no grāmatas „Mēs - Sālsvārnas salas vasarnieki”. Pateicoties rakstnieces labestības caurstrāvotajiem darbiem – bērni iepazīst iejūtību, līdzjūtību, izpalīdzību un daudzas citas cilvēciskas vērtības. A.Lindgrēne ir iedvesmojusi neskaitāmas lasītāju paaudzes un daudzi ir kļuvuši par aizrautīgiem grāmatu draugiem. Ceram, ka mūsu klausītājus ieinteresēja šī grāmata un viņi to izlasīs. Turpinājumā bērniem nācās improvizējot nodarboties ar makšķerēšanu. Katram bija jāizvelk zivtiņa, pie kuras piestiprināts jautājums par Ziemeļvalstīm, A.Lindgrēnu vai viņas darbiem. Jautrā gaisotnē tika nomakšķerētas visas zivis un jautājumi atbildēti. Savukārt Dienvidu filiālbibliotēkā Nedēļa iesākās ar grāmatu izstādi „Ziemeļu salas.”Rīta stundas lasījumi notika 8. un 14.novembrī un uz tiem bija ieradušās 4 PII „Saime” bērnu grupas, kopā 80 bērni. Šoreiz bērni tika iepazīstināti ar vairākām grāmatām, t.sk. M.Kunnas „Bagātību sala”, D.Defo „Robinsons Krūzo”, S.Neiendorfs „Kapteinis Šārkijs un bagātību salas noslēpums”, „Pirāti” u.c. Tika lasīti fragmenti no grāmatām, runāts par kuģiem, pirātiem, meklēti dārgumi grāmatu ilustrācijās, nogaršoti krāsaini dārgumu akmentiņi. Bērniem bija iespēja apskatīt īstus pusdārgakmeņus: halcedona lodi, magnezīta olu, kalnu kristālu, ametistu, dūmu kvarcu, kalnu kristālu, zaļo ahātu u.c. Uz pasākumu ieradās gan tādi bērni, kas bibliotēkā bija pirmo reizi (jaunākās grupiņas), gan tādi, kas bijuši agrāk citos pasākumos. Viņos radās interese gan par bibliotēku, gan par konkrētām grāmatām. Daudzi izteica vēlēšanos kopā ar vecākiem kļūt par bibliotēkas apmeklētājiem. Krēslas stundas lasījums notika 16.novembrī. Sveču gaismā kopīgi tika lasīti fragmenti no U.L.Lundbergas darba „Ledus”, somu autores T.Jānsones autobiogrāfiskajiem darbiem „Vasaras grāmata” un „Tēlnieka meita.” Tie bija patiesi salas dzīves apstākļu tēlojumi, kas skatīti ar bērna acīm caur humora prizmu. Pārrunātas tādas tēmas kā somu literatūra un tās īpatnības, jo tiek rakstīts gan somu, gan zviedru valodā, Somijas valsts simtgade, somu un zviedru nacionālā virtuve, kā radies „zviedru galds” u.c. Tas bija jaukā gaisotnē un domubiedru grupā pavadīts vakars bibliotēkā. Saulkalnes filiālbibliotēka rīkoja 3 lasījumus – Rīta stundas lasījumu bērnudārza PII Daugaviņa vecākajai grupai, Krēslas stundas lasījumu pusaudžiem, un Krēslas stundas lasījumu pieaugušajiem. Visos lasījumos tika ievērots projekta veidotāju ieteikums [aicinājums] lasījumus rīkot sveču gaismā. Rīta stundas lasījumā bērni klausījās fragmentu no Mauri Kunnasa grāmatas “Bagātību sala”. Bērni saņēma mazas svecītes, kas palīdzēja iztēloties, ka ziemeļos ir auksti un tumši, bet svecīte dod gaismu un silda. Pēc tam bērni zīmēja zīmējumu "Mana sapņu sala". Krēslas stundas lasījumā pusaudžiem tika lasīti fragmenti no Marijas Turtšaninovas grāmatas “Marēsi. Sarkanā klostera hronikas”. Krēslas stundas lasījumā pieaugušajiem tika lasīts fragments no Ullas-Lēnas Lundbergas grāmatas „Ledus”, pēc tam tika stāstīti ceļojumu iespaidi, apmeklējot dažādas ziemeļu salas. Šādas priekšālasīšanas stundas noteikti ir nepieciešamas, lai veicinātu interesi par lasīšanu un tuvinātu grāmatai. Lai nezūd lasītprieks! Mēs priecājamies par katru jaunu lasītāju. Foto: L.Ozoliņa, J.Vdovičenko, A.Grīnblate   Sagatavoja Bērnu un jauniešu nodaļas vadītāja I.Siņica Dienvidu filiālbibliotēkas vadītāja D.Mosāne Saulkalnes filiālbibliotēkas vadītāja A.Grīnblate

lasīt vairāk
Okupācijas muzeja izdotajā piemiņas vietu ceļvedī ir vieta arī Salaspilij

Latvijas Okupācijas muzejs izdevis "Piemiņas vietu ceļvedi pa Rīgu un Rīgas apkārtni. Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupācijas varām, 1918–1991”. Grāmatas autori ir mākslas zinātniece Kristīne Čakstiņa un vēsturnieks, mākslas zinātnieks Rihards Pētersons. Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Politiski represēto apvienības kopīgi veidotais ceļvedis ir aicinājums doties Rīgas un tās tuvākās apkārtnes kultūrvidē. Grāmatā apkopoti ap 200 objektu, kas sakārtoti tematiskā un hronoloģiskā secībā. Grāmatas ievadā ir teikts: “Ceļvedis pa pirmās Latvijas neatkarības divdesmit divu gadu un okupācijas piecdesmit viena gada pieminas vietām Rīgā un apkaimē liek domāt. Tik daudz, bet tajā pašā laikā - tik maz. Tik daudz okupācijas, tik maz neatkarības. Tik daudz apspiešanas, tik maz brīvības. Tik daudz pagātnes smaguma...” Grāmata ir stāsts par Latvijas 20. gadsimta politiskās vēstures notikumiem, ko palīdz izprast gan mākslinieciski izteiksmīgi pieminekļi, gan pavisam necilas piemiņas zīmes. Salaspils novadā ceļvedis iepazīstina ar Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo igauņu un latviešu karavīru kapiem Salaspilī un Avotos, Salaspils memoriālu un 1991. gada konspiratīvās radiostacijas vietu Gaismas ielā. Ceļvedis rosinās turpināt aizraujošo izpētes un izziņas procesu un padomāt, vai ir izdarīts pietiekami, lai nākamās paaudzes zinātu un izprastu to gadsimtu, kurā dzima Latvijas valsts un ko tik smagos pārbaudījumu brīžos, kopīgiem spēkiem izdevās nosargāt un saglabāt.

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:

Arhīvs