Līdz 5. februārim var iesniegt kultūras projektus 1. kārtā

Projektu iesniegšana – līdz 5. februārim plkst.13.00 Salaspils novada domes Apmeklētāju Apkalpošanas centrā. Projekta iesniedzējs: Jebkura LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, juridisko personu apvienība, kā arī jebkura fiziska persona. Atbalstāmās jomas: vizuālā māksla, mūzika, dejas māksla, teātra māksla, audiovizuālā māksla, literatūra, muzeju darbība, kultūras mantojums, pilsētas kultūrvide, kā arī starpdisciplinārie projekti, kuru realizācija notiek Salaspils novadā vai kuru rezultāti ir sabiedriski nozīmīgs ieguvums novadam. Atbalstāmi mērķi, kas veicina: mūsdienīgas kultūrvides attīstību novadā; Kultūras mantojuma un tradicionālās kultūras saglabāšanu; mazākumtautību kultūras aktivitātes; profesionālās mākslas un jaunrades procesus; inovatīvu un starpnozaru projektu realizāciju; kultūras norišu daudzveidību un kvalitāti; kultūras vērtību izplatīšanu, to pieejamību plašai sabiedrībai; iedzīvotāju radošo attīstību, bezmaksas kultūras pasākumu un aktivitāšu organizēšanu bērniem, ģimenēm, sociāli mazaizsargātām personām; sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām; Salaspils novada kultūras kontaktu attīstību ar citām pilsētām pašvaldībām un valstīm Maksimālais finansējums vienam projektam: 700,- eiro - mazie kultūras projekti, kuri tiks realizēti Salaspils novadā 3000,-eiro - Salaspils novada radošo kolektīvu dalība valsts un/vai starptautiskos konkursos un koncertbraucienos (var pretendēt Salaspils novada iestāžu radošie kolektīvi, Salaspilī reģistrētie un/vai licencētie radošie kolektīvi un individuālie pretendenti, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos 5 gadus ir deklarēta Salaspils novadā). Projektiem nepieciešams vismaz 30% pašfinansējums. Projektu līdzfinansēšanas rezultāti – pēc 24.02.2016. Sīkāka informācija: http://www.salaspils.lv/kultura/kulturas-projekti Indra Trofimoviča Kultūras projektu pieteikumu vērtēšanas komisijas sekretāre, t.67981016

lasīt vairāk
Monogrāfija “Aiz šiem vārtiem vaid zeme” lauž padomju laiku mītus

27. janvārī Kara muzejā, klātesot Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, ārvalstu diplomātiem, Saeimas deputātiem, Salaspils novada domes priekšsēdētājam Raimondam Čudaram, vēsturniekiem,  bijušajiem Salaspils ieslodzītajiem un viņu radiniekiem, kā arī citiem interesentiem, notika Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes grāmatas “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941.-1944.” atvēršanas pasākums. Grāmata izdota izdevniecībā “Lauku avīze" sadarbībā ar Salaspils novada pašvaldību un Latviešu Fondu. Vairāk kā 400 lapaspušu biezā grāmata vēsta par  Salaspils nometnes rašanos, pārvaldi, ieslodzītajiem, darbu, represijām un nometnes likvidēšanu. Bagātais atmiņu, dokumentu un liecību, kā arī fotomateriālu klāsts ļauj katram ieskatīties tā laika notikumos. Vēsturnieki, monogrāfijas “Aiz šiem vārtiem vaid zeme” autori, kategoriski noraida padomju laiku apgalvojumus, ka nometnē bojā gājuši 100 tūkstoši cilvēku. Pēc viņu aplēsēm upuru skaits varētu būt ap 2000. “Mēs noraidām to, ka nometnē ir miruši 7000 bērni, jo mēs zinām, ka kopā tikai ap 3000 bērniem tur ir bijuši uz neilgu laiku. Kategoriski noraidām to, ka bērnu asinis tika izmantotas vācu karavīru ārstēšanai,” atklāj vēsturnieks Uldis Neiburgs. Uzrunājot klātesošos, Ināra Mūrniece atzina, ka šī grāmata dzēš šodienas propagandā pret Latvijas valsti ļoti aktīvi tiražētus mītus. “Diemžēl šodienas situācijā vēsture ir kļuvusi par cīņas lauku arī starptautiskajā politikā. Mēs redzam, kā mums blakus esošajā valstī notiek centieni attaisnot padomju totalitārā režīma noziegumus, tādēļ vēsturiskā patiesība šodien iegūst arvien lielāku svaru, “ sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Arī Ministru Prezidente Laimdota Straujuma savā vēstulē uzsvēra grāmatas lielo lomu padomju laiku mītu izskaušanā: “Esmu pārliecināta, ka šis vispusīgais pētījums palīdzēs izskaust melus, kas pamatā radīti padomju okupācijas laikā un ko nožēlojami turpina tiražēt tie, kam patiesībā nav vērtība. Patiesība ir spēks, un patiesība ir jāzina mums visiem.” Domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars savā runā atzina, ka īpaši nozīmīga šī grāmata ir tieši salaspiliešiem, jo kara šausmas bija jāredz un jāpiedzīvo mūsu ļaudīm. “Ar grāmatu mēs atdodam ļoti senu parādu. Parādu nometnē cietušajiem un bojā gājušajiem. Ilgus gadus, šķiet, Salaspils nometnes vēsture nebija daļa no Latvijas vēstures. Man ir liels prieks, ka tieši šis stāsts kļūs pieejams Latvijas sabiedrībai, pateicoties mūsu izcilajiem vēsturniekiem,” atklāšanas pasākumā teica Raimonds Čudars.  Ar šo grāmatu darbs vēl nebeidzas, jo Daugavas muzejs un Salaspils pašvaldība sadarbībā ar Okupācijas muzeju turpina darbu pie ekspozīcijas izveides Salaspils memoriālā. 

lasīt vairāk
Lelles stāsta pasaku

No 28. līdz 30. decembrim Salaspils novada kultūras namā “Enerģētiķis” norisinājās biedrības “Nākotnes Salaspils” organizētais un Salaspils novada domes līdzfinansētais kultūras projekts bērniem “Lelles stāsta pasaku”. Pasākuma ietvaros 12 bērni vecumā no 3 līdz 13 gadiem ne tikai iestudēja leļļu izrādi, bet arī paši izgatavoja lelles, veidoja dekorācijas un radīja mūzikas aranžējumus profesionāla lektora vadībā. Projekta noslēgumā 30. decembra pēcpusdienā pēc trīs dienu cītīga darba nometnes dalībnieki devās uz Saulkalnes bērnudārzu “Daugaviņa”, lai ar savu veikumu iepriecinātu tā mazos iemītniekus. Nometnes ietvaros tika uzvests Ziemassvētku stāsts “Piparkūku sirds”, kas stāstīja bērniem par draudzības nozīmīgumu dzīvē. Pēc izrādes 8 fona dekorācijas, viena transformējamā skatuve un 11 lelles tika uzdāvinātas bērnudārza diennakts grupiņai, lai bagātinātu bērnu ikdienas nodarbību programmu. Biedrība “Nākotnes Salaspils” saka lielu paldies visiem par atbalstu projekta tapšanā, bet jo īpaši k/n “Enerģētiķis” par iespēju izmantot telpas radīšanas un mēģinājumu procesiem, kā arī SIA “Rimi Latvia” par pārtraukumos pieejamajām uzkodām un dzērieniem. Biedrības "Nākotnes Salaspils" projekta vadītāja Liene Bērtaite

lasīt vairāk
Jautrība un azarts Sniega dienā

Pasaules Sniega diena (World Snow Day) ir Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) ikgadējs sniega festivāls bērniem un viņu ģimenēm, kas vienlaicīgi notiek dažādās vietās visā pasaulē. Šogad Pasaules Sniega diena tika svinēta 17. janvārī. Tā ir daļa no FIS programmas „Vediet bērnus uz sniega”, kuras mērķis ir dot bērniem un viņu vecākiem iespēju iepazīt un arī izmēģināt visdažādākās aktivitātes. Iespēja izbaudīt prieku un radīt patīkamas atmiņas, kā arī radīt iedvesmu turpināt nodarboties ar ziemas aktivitātēm arī nākotnē. Sniega dienas mērķis nav noskaidrot vai atlasīt nākamos čempionus, bet gan dot iespēju pārliecināties, ka aktivitātes uz sniega var kļūt par viņu ikdienu, kas sniedz pozitīvas emocijas un nodrošina veselīgu dzīvesveidu. Šogad Salaspils novadu šajā pasākumā pārstāvēja PII „JĀŅTĀRPIŅŠ”, organizējot Sniega dienu 14.janvārī savā iestādē. Likās, ka arī ziema bija gatavojusies šai dienai, jo pasākuma rīts pārsteidza ar biezu sniega segu, sagādājot patiesu prieku bērniem un organizatoriem. Uz pasākumu bija ieradusies Mazā Raganiņa un Krauklis Abrakhs, kuri vērīgām acīm sekoja līdzi, lai pietiek slēpes, lāpstas, sniega pikas visiem mazajiem sportotājiem. Sportisko garu uzturēja Grinčs, aktīvi līdzdarbojoties un palīdzot bērniem pārvarēt dažādus šķēršļus. 161 bērns ar lielu prieku un aizrautību slēpoja ar distanču slēpēm, veda rotaļlietas ragaviņās, cēla sniega kalnu, pabaroja sniegavīrus ar sniega bumbām, mēģināja iziet labirintu utt. Protams, neizpalika pikošanās un eņģelīši sniegā. Šogad bērni tika iepazīstināti ar jaunu sporta veidu – kērlingu. Iestādes teritorijā tika uzliets ledus laukums, kurā bērniem bija iespēja pielietot savas prasmes ledus gabalu slidināšanā. Par piedalīšanos „Pasaules Sniega dienā 2016” katrs dalībnieks saņēma pārsteiguma sniega piku un Latvijas slēpotāju federācijas sarūpēto apliecinājumu un karodziņu vai nozīmīti. Paldies: bērniem, grupu skolotājām un skolotāju palīgiem; Saulītei – mūzikas skolotājai Olitai; Krauklim - mūzikas skolotājai Lāsmai; Grinčam – pirmsskolas skolotājai Laurai; Sniega dienas organizatorei un Raganiņai – sporta skolotājai Inesei; Aināram un palīgiem par ledus laukuma sagatavošanu. Sniega dienas organizatori

lasīt vairāk
“Rīgavā” pulcējas lego entuziasti

Jau sesto gadu pēc kārtas janvārī Salaspils kultūras namā „Rīgava” notika Lielā Spēļu diena. Šoreiz tā, pateicoties sadarbībai ar Salaspils 1.vidusskolas Lego un robotikas pulciņiem, LatLUG (Latvijas LEGO lietotāju grupa), kā arī Salaspils pašvaldības finansiālajam atbalstam, norisinājās zem Lego zīmes. Lielā Spēļu diena pulcēja vairāk kā 200 apmeklētāju no Salaspils, Stopiņiem, Rīgas, Baldones, Madonas, Jelgavas un Bauskas. Daļa no tiem bija Lego un robotikas pulciņu dalībnieki, kuri sacentās sumo robotu, līnijsekotāju, dragreisa un radošās konstruēšanas sacensībās, bet arī pārējiem interesentiem bija gana daudz kā interesanta paveicama, apskatāma un atklājama. Ikviens varēja izmēģināt spēkus augstākā Lego torņa būvniecībā, sacensties veiklības būvē, uz ātrumu no Lego konstruktoriem pēc instrukcijas saliekot lokomotīvi, vai arī izspēlēt dažādas dambretes kombinācijas un balvās iegūt Lego konstruktorus. Uz galdiem bija izbērti Lego klucīši, no kuriem lieli un mazi centās kaut ko uzmeistarot. Meistaru uzraudzībā dalībnieki piedalījās automašīnu būvēšanas meistarklasē, vadīja 4 x 4 auto trasē un iepazinās ar programmēšanu bērniem no sešu gadu vecuma. Facebook.com vietnē līdz 24. janvārim var apskatīt sapņu minifigūru zīmējumus, kas tapuši Lielajā Lego spēļu dienā, un nobalsot par tiem. Un, protams, 8 m2 lielā Lego pilsēta, kurā netrūka nedz veikalu, nedz kinoteātra, nedz privātmāju ar pīļu dīķi, nedz viesnīcas un citu pilsētai svarīgu celtņu, nedz arī pašu Lego cilvēciņu. Kā apgalvo aizrautīgs Lego fans Lauris Kļaviņš no LatLUG, tik piepildīta Lego pilsēta ir tapusi pirmoreiz. Apkārt tai uz vienu un otru pusi nemitīgi kursēja divi vilcieni. Uz blakus galda bija izvietojušies Lego varoņi no StarWars - klonu karotāji, džedaji, lieli un mazi kosmosa kuģi džedaji, lieli un mazi kosmosa kuģi. Paldies visiem, kas piedalījās, kas atbalstīja un īpašais sveiciens Rutai Ilgažai un Sandijam Krastiņam par uzņēmību piepildīt savus sapņus! Rezultāti: Lego dragreiss 1.vieta - Toms Zvirgzdiņš 2.vieta - Kārlis Bulderis 3.vieta - Frederiks Jēgeris Lego līnijsekošanas roboti 1.vieta - Ainārs Krastiņš 2.vieta - Ņikita Kikiņovs 3.vieta - Viktorija Smetskaja Lego sumo roboti 1.vieta - Ņikita Kikiņovs 2.vieta – Jurģis Ieviņš 3.vieta - Normunds Puķudārzs Dambrete 1.vieta – Krišjānis Āboltiņš 2.vieta – Bruno Kančs 3.vieta – Kārlis Bulderis Lego veiklības būve 1.vieta – Jegors Nekazakovs 2.vieta – Klims Simanovičs 3.vieta – Jānis Kozerovskis Radošā konstruēšana pirmsskolas vecuma grupā 1.vieta – Kristaps Kazerovskis 2.vieta – Olafs Kalējs Radošā konstruēšana sākumskolas vecuma grupā 1.vieta – Mārtiņš Zaķis 2.vieta – Hugo Talbergs 3.vieta – Marģeris Krūmiņš Attēlus no pasākuma var aplūkot šeit

lasīt vairāk
Nāks klajā grāmata par Salaspils nometni

Starptautiskajā holokausta piemiņas dienā 27. janvārī  pulksten 14.00 Latvijas Kara muzejā notiks Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes grāmatas “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941.-1944.” atvēršana. Grāmata izdota izdevniecībā “Lauku avīze" sadarbībā ar Salaspils novada pašvaldību un Latviešu Fondu. Kopš Otrā pasaules kara beigām līdz pat mūsdienām par Salaspils nometni atklātībā pausti dažādi viedokļi. Tikai pēdējos gados ir tapuši pētījumi, kuros nopietni skaidrota Salaspils nometnes būtība un norises. Vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes monogrāfija stāsta par Salaspils nometnes izveidošanu, pārvaldi, ieslodzītajiem, dienas kārtību, darbu, represijām un nometnes likvidēšanu. Daudzveidīgais vēstures dokumentu, atmiņu, kā arī fotomateriālu klāsts ļauj katram ieskatīties tā laika notikumos.   Nelielu ieskatu pētījumā par Salaspils nometni mums sniedz Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Dr. hist. U. Neiburgs: ”Salaspils nometnes būvniecība tika uzsākta 1941. gada oktobrī, kad tās celtniecībā iesaistīja vietējos būvamatniekus, kā arī padomju karagūstekņus un ieslodzītos no Rīgas Centrālcietuma. Sākot ar decembri nometnes galvenais darbaspēks bija ap 1500-1800 no Vācijas, Austrijas un Čehoslovākijas deportētie ebreji. No 1942. gada maija Salaspils sāka darboties kā paplašināts policijas cietums (Erweitertes Polizeigefängnis), ar tam pievienotu darba audzināšanas nometni (Arbeitserziehungslager). Tās pastāvēšanas laikā nometnē nonāca ap 1000-2000 darba kavētāju, kuri bija sodīti ar ieslodzījumu ne ilgāk par 56 dienām. Atsevišķas ieslodzīto kategorijas bija kriminālnoziedznieki, prostitūtas utml. Paplašinātajā policijas cietumā nonākušo lielāka daļa bija politieslodzītie, kas te atradās drošības ieslodzījumā (schutzhaft) līdz kara beigām, un viņu ātrāka atbrīvošana notika tikai atsevišķos gadījumos. Liela daļa no viņiem bija apcietināti par sadarbību ar padomju okupācijas režīmu 1940.-1941. gadā. Politieslodzīto vidū bija arī vairāk nekā 100 latviešu un arī poļu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, t.sk. Latvijas Centrālās padomes locekļi Konstantīns Čakste, Bruno Kalniņš, Ludvigs Sēja un citi. Visu politieslodzīto kopskaits nometnes pastāvēšanas laikā varēja sasniegt 5000-6000 cilvēku. Sākot ar 1943. gada decembri, lielāko daļu no viņiem nosūtīja uz Štuthofu un citām koncentrācijas nometnēm nacistu okupētajā Polijā un Vācijā. 1943. gada februārī - aprīlī Salaspilī nonāca vismaz 4500 cilvēku no Baltkrievijas, kuri bija arestēti pretpartizānu apkarošanas akcijas „Ziemas burvība” (Winterzauber) laikā. 1943. gada augustā - septembrī uz Salaspili atveda 3284 personas, kas bija arestētas piespiedu darbaspēka akcijas „Vasaras ceļojums” (Sommerreise) laikā Latgalē. Abās šajās akcijā uz Salaspili atvestos darba spējīgos vīriešus un sievietes nosūtīja darbos uz Vāciju. Vismaz 2741 bērnu nodeva lauksaimniekiem Rīgas novada pagastos un aizbildņu ģimenēm. Daļa bērnu nonāca Rīgas Svētās Trijādības - Sergija sieviešu klosterī, kā arī tika nosūtīti uz bērnu namiem Bulduros un Saulkrastos. 1942./1943. gada mijā Salaspilī izveidoja ”speciālu nodaļu igauņiem, latviešiem un lietuviešiem, kurus notiesājušas SS un policijas tiesas” (besondere Abteilung für SS- und polizeigerichtlich verurteilte Esten, Letten und Litauer), un sākot ar 1943. gada pavasari nometnē sodu izcieta baltiešu policijas bataljonu karavīri un latviešu, igauņu, kā arī citu tautību leģionāri, kuri bija notiesāti par dažādiem pārkāpumiem uz laiku, ilgāku par 3 mēnešiem. Īslaicīgi Salaspilī atradās lietuviešu ģenerālis Pāvils Plehavičus ar sava štāba virsniekiem, kopskaitā ap 50 cilvēku. 1944. gada vasarā - rudenī ap 2000 no Salaspilī ieslodzītajām militārpersonām iesaistīja vairākos armijas soda un būvbataljonos. Precīzu Salaspilī ieslodzīto un bojā gājušo personu kopskaitu neļauj noteikt apcietināto personu reģistra trūkums, jo to kartotēka ir iznīcināta un nav saglabājusies līdz mūsdienām. Tāpēc tikai aptuveni ir iespējams konstatēt, ka dažādos laikos Salaspilī bija ieslodzīti ap 17 000-18 000 cilvēku, no kuriem ap 8000 - 9000 bija speciālās akcijās pārvietotas personas, kas Salaspilī uzturējās īslaicīgi un vēlāk tika nosūtītas citur. Līdz 1942. gada jūlijam - augustam ap 1000 ārzemju ebreju mira Salaspilī smago dzīves un darba apstākļu, necilvēcīgo miesas un nāves sodu dēļ. Saskaņā ar bijušā Salaspils nometnes ieslodzītā Artura Neparta (bija nodarbināts nometnes kancelejā, t.sk. atbildēja par ieslodzīto statistiku) aprēķiniem, nometnes pastāvēšanas laikā 100 politieslodzītos nošāva 1943. gada 5./6. maija naktī pēc viņu pārvešanas uz Rīgas Centrālcietumu, 400-500 mira no slimībām, ap 25 nošāva par gatavošanos bēgt vai bēgšanas laikā, 100-150 cilvēku mira no necilvēcīgiem sodiem, bet vairāki simti novārgušo bērnu mira no tīfa, dizentērijas un citām epidēmijām un slimībām, kas bija izplatījušās Salaspilī. Tāpēc ļoti aptuveni var pieņemt, ka Salaspils nometnē bojā gājušo skaits sasniedza vismaz 2000 cilvēku. Ja raksta par Salaspils nometni, tad to parasti/visbiežāk dēvē par „koncentrācijas nometni“. Latviešu valodā šis apzīmējums nav tik neparasts, kad norobežotas, apsargātas nometnes, kurā lielā skaitā tiek ievietoti civiliedzīvotāji vai militārpersonas, mēdz dēvēt par koncentrācijas nometnēm. Tā, piemēram,1934./1935. gadā Liepājā izveidoto nometni, kurā Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms ievietoja savus pretiniekus, sauca par koncentrācijas nometni. Tad arī nepārsteidz, kad, vācu okupācijai sākoties, Latvijas teritorijā izveidoja dažādas ieslodzījuma vietas/nometnes, latvieši tās visas sāka saukt par koncentrācijas nometnēm. Pat dažas nometnes oficiālā vācu pārvaldes sarakstē dēvēja par koncentrācijas nometnēm, kā, piemēram, Liepājas un Madonas nometnes: Konzentrationslager Libau, Konzentrationslager Modohn. Saprotams, ka arī par Salaspili runāja kā par koncentrācijas nometni, un pat vācu pārvaldes sarakstē sāka šis apzīmējums ieviesties. Lai novērstu vārda „koncentrācijas nometne“ nepiemērotu lietošanu, tad no SS pārvaldes puses vēlāk tika skaidri noteikts, ka koncentrācijas nometnes ir tikai tās un tikai tās drīkst par tādām saukties, kas ir pakļautas SS saimniecības Galvenās pārvaldes D apakšpārvaldei. Salaspils tādā statusā nebija, bet tas nenozīmēja, ka sabiedrībā ārpus vācu pārvaldes tādu apzīmējumu „koncentrācijas nometne“ nelietoja. Salaspils būtībā bija „speciāla“ nometne, jo tā sastāvēja no trim atsevišķām daļām: to izveidoja kā „paplašinātu policijas cietumu“ (Erweitertes Polizeigefängnis), kam 1942. gada vasarā pievienoja ”darba audzināšanas nometni” (Arbeitserziehungslager). Tā vācu pārvaldes oficiālaja sarakstē uz Salaspils oficiālajām veidlapām rakstīja Erweitertes Polizeigefängnis und Arbeitserziehungslager. 1942. gada beigās/1943. gada sākumā noteica, ka Salaspilī vēl izveidojama (tai pievienojama) ”Speciāla nodaļa igauņiem, latviešiem un lietuviešiem, kurus notiesājušas SS un policijas tiesas” (besondere Abteilungfür SS - und polizeigerichtlichverurteilte Esten, Letten und Litauer), kaut šīs jaunās struktūras nosaukumu neietilpināja Salaspils oficiālajā pārvaldes apzīmējumā. Zinātniskā darbā mēs Salaspils nometnes apzīmēšanai nevaram lietot sabiedrībā populāro ”koncentrācijas nometnes” apzīmējumu, jo mēs rakstām par vācu okupācijas laiku, kurā apzīmējums ”koncentrācijas nometne” vācu dažādo represīvo nometņu sistēmā bija attiecināms (rezervēts) tikai uz viena vienīga tipa nometnēm. Tāpat apstāklis, ka Salaspils nebija tikai viena atsevišķa tipa nometne, bet sastāvēja no trim dažādām struktūrām, liek mums šim darbam izvēlēties neitrālo apzīmējumu „Salaspils nometne“, nepretendējot uz kādas no šo trīs nometņu tipu prioritāti, Tomēr, ja apstākļi prasīs kaut ko precizēt, tuvāk izskaidrot, tad arī lietosim situācijai atbilstošāko specifisko Salaspils nometnes daļas tipoloģisko apzīmējumu. Tāpat uz Salaspili nav attiecināms „nāves nometnes“ apzīmējums. Zinātniskajā literatūrā par nāves nometnēm apzīmē tās koncentrācijas nometnes, kurās notika sistemātiska, masveidīga, industriālās formās izvesta nometnē ieslodzīto vai uz nometni atvestu personu slepkavošana. Ja paskatāmies uz Salaspili, tad nevienā šīs nometnes pastāvēšanas posmiem, sākot ar 1941. gada beigām, cilvēki tajā netika ieslodzīti, lai viņus tur nogalinātu vai citādi iznīcinātu, kas ir pamats, lai kādu nometni, atšķirībā no citām, sauktu par „nāves nometni”.  

lasīt vairāk
Stāsts par Punktiņu un Antonu “Enerģētiķī”

Bērnu iemīļotais stāsts par Punktiņu un Antonu uz Salaspils kultūras nama “Enerģētiķis” skatuves būs jau 24. janvārī plkst. 13.00 un 16.00. Luīze Poge, saukta arī par Punktiņu, stāv uz tilta pašā Berlīnes centrā līdzās dīvainai vecai sievai un pārdod sērkociņus. Viņas vecāki – cienījamie un bagātie Poges kungs un kundze –, protams, to nezina. Viņi ir pārliecināti, ka Punktiņa atrodas Andahtas jaunkundzes drošā uzraudzībā. Vai guvernantei patiešām nav nekāda sakara ar notiekošo? Par laimi līdzās ir Punktiņas draugs Antons. Viņš ir varens zellis, kas savā vecumā jau pelna naudu, maksā par ēdienu un īri un rūpējas par savu slimo māti. Ja arī Tu vēlies zināt, kāpēc ģimenē, kur vecāki pelna daudz naudas, taču viņiem nav laika savai mietai, sāk pazust sērkociņi, tiekamies Salaspils kultūras namā “Enerģētiķis! Izrādes laikā tiek atsaņota lieliska mūzika (komponists Valdis Zilveris).

lasīt vairāk
Labdien puteņu laikā!

Mūsu baltās Ziemassvētku vēlēšanās ir piepildījušās ar uzviju - lai tik snieg, lai tik snieg, lai visiem tiek! Nu ticis ne vienam vien - sniega loterijā laimējuši visi. Bet nu ir atkal klāt Lielā Spēļu diena! Šoreiz tā 16. janvārī būs īpaša, zem Lego zīmes. Sadarbībā ar Salaspils 1. vidusskolas Lego un robotikas pulciņu un vadošajām Lego kompānijām Latvijā - LatLUG un FLL - Lego pilsēta, robotu modeļi, sumo cīņas, dragreiss, lego veiklības būve, radošā konstruēšana, dambrete un balvas no Lego! Par visu sīkāk šeit. Neskaidrību gadījumā zvaniet arī man vai rakstiet, lūkošu palīdzēt! :) Gaidīsim ikvienu interesentu! Ieeja 2 EUR, pirmsskolas vecuma bērniem bez maksas. Sacensībās var piedalīties līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot). - Ir vēl vietas autobusā uz Barikāžu atmiņas pasākumu Ķīpsalā sestdien. Pieteikšanās pa t. 67941163. Izbraukšana no Rīgavas - plkst. 13.30 - Svētdien, 17. janvārī, plkst. 16.00 aicinām noskatīties jauno dokumentālo filmu "Īvāns". Dainis Īvāns - viens no spēcīgākajiem Latvijas Jauno laiku vēstures līderiem un personībām filmā stāstīs arī par Barikāžu laiku, par Latvijas pagātni un tagadni bez noklusējumiem un politiski klišejiskiem tekstiem. Ieeja 2 EUR. Pagaidām tas viss! Lai Tev labi klājas! Agnese Reķekultūras pasākumu organizatore,Salaspils novada kultūras nams "Rīgava"t. 67910477

lasīt vairāk
Rīgas budēļi Salaspilī brauca

Nākat ļaudis skatīties Kādi brauca budēlīši: Vienu slieci kamaniņas, Trim kājām kumeliņš. /Latv.t.dz./ Salaspils novada bibliotēkas kolektīvs, kopjot tradīciju jauna gada sākumā būt kopā ar saviem draugiem, atbalstītājiem, čaklākajiem lasītājiem, dāsnākajiem grāmatu dāvinātājiem, šogad tikšanos rīkoja Ziemassvētku laika izskaņā – Zvaigznes dienā. Folkloras kopas „Savieši” dalībnieki, tērpušies maskās, šķetinot latviešu tautasdziesmu pūru līdz ar sanākušajiem, pēcpusdienu aizsāka ar bluķa vilkšanu apkārt bibliotēkas ēkai, simboliski savācot likstas un nelaimes, kuras vēlāk iznīdētas sadedzinot. Skaņas dziesmas un Ziemassvētku laika ticējumi pēcāk pieskandināja arī bibliotēkas telpas, kurās viesi varēja ļauties novadnieces Ineses Tones stāstījumam par zirgiem, viņu krāsām un pazīmēm. Ineses interese par zirgiem ir vainagojusies ar zinātnisku pētījumu, kas 2015.gadā izdots grāmatā ar audio pielikumu „Zirga pase”. Mijoties dziesmām un vēstījumam par latvieša senajā sētā svarīgu, augsti godātu dzīvnieku – zirgu, pasākuma otrā daļa noslēdzās ar apdziedāšanos un rotaļu saules, gaismas, pavasara un Visuma kārtības slavināšanai. 2016. gads ir bibliotēkas 70. jubilejas un dzejnieka, tulkotāja Knuta Skujenieka 80.dzimšanas dienas gads, tāpēc, iezīmējot laika ritu un šī gada aktualitātes, klātesošie varēja atskatīties vēsturē – video noskatīties Knuta Skujenieka 70.dzimšanas dienas svinības Latviešu biedrības namā. Sirdssiltu pārsteigumu vakara izskaņā sagādāja Daugavas muzeja direktore Daina Lasmane ar unikālu dokumentālu videomateriālu par 20.gs. 80.gadu vidū realizētu projektu, kura ietvaros notika plostu brauciens pa Daugavu, rekonstruējot plostu siešanas un plostošanas procesu. Filma „Ātrāk par straumi” veltīta Daugavas plostniekiem un viņu amata prasmēm. Tautasdziesmas, rituāls, apdziedāšanās, latvisko vērtību godināšana sildīja un aizkustināja gan bibliotēkas viesus, gan nama saimniekus. Paldies folkloras kopai „Savieši” un visiem, kuri piedalījās. Saviem lasītājiem Jaunajā gadā bibliotēkas kolektīvs vēl turēt godā savu valodu un grāmatu lasītprieku, ikdienas steigā un tehnoloģiju laikmetā atrast laiku savējiem. Uz tikšanos grāmatu un informācijas pasaulē!  Ilze Zariņa, Salaspils novada bibliotēkas bibliotekāre Foto: K.Klempnere

lasīt vairāk
Lielā Lego diena Salaspilī

16.janvārī k/n "Rīgava" norisināsies Salaspils 1.vidusskolas Lego pulciņa organizētā Lielā Lego spēļu diena. Nolikums un reģistrācija

lasīt vairāk

GIF Salaspils_EcoBaltia_175x300

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs