Gūt var ņemot, gūt var dodot...

Marts ir mēnesis, kurš priecē ne tikai ar pirmajiem saules stariem un gājputnu atgriešanos, bet arī ar daudzveidīgiem pasākumiem Salaspils Mūzikas un mākslas skolā. Viens no saistošākajiem - nu jau par tradīciju kļuvušais Starptautiskajai sieviešu dienai veltītais koncerts „Mazi vīri, lieli vīri”, kas norisinājās 6.martā. Mūzikas nodaļas zēni, atskaņojot latviešu tautasdziesmas un populārus ārzemju komponistu skaņdarbus, priecēja savas skolotājas, mammas un omes. Lielu atsaucību guva skolas lielie vīri - pedagogu trio ar romanci „Melnās acis”. Koncertu ar šarmu un humora vadīja skolas absolvents Aleksandrs Tuguševs. Jau dažas dienas vēlāk, 8.martā, Latviešu biedrības namā Rīgā norisinājās ikgadējais koncerts-konkurss „Talants Latvijai”, kurā mūsu skolu pārstāvēja astoņi audzēkņi. Žūrija lēma, kuri no viņiem ir cienīgi sacensties konkursa finālā. Ar gandarījumu uzņēmām ziņu, ka divi pirmās klases audzēkņi uzstāsies noslēguma koncertā Rīgā 26.aprīlī, bet četri audzēkņi ir izvirzīti konkursa noslēguma kārtai 3.maijā. Konkurence būs liela, jo finālā piedalīsies labākie audzēkņi no 21 Latvijas mūzikas skolas. Vēlam veiksmi mūsu finālistiem! Interesanti un radoši pasākumi notika ne tikai audzēkņiem, bet arī pedagogiem. 16.martā, pavasara brīvlaikā, mūsu skolai tika uzticēts organizēt septiņu novadu (Salaspils, Olaines, Ķekavas, Siguldas, Ikšķiles, Carnikavas un Saulkrastu) pedagogiem semināru. Tēma - „XX gs. otrās puses un XXI gs. mūzikas apguves un interpretācijas metodes”. Kā vieslektores bija uzaicinātas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācību spēki : profesore Ilma Grauzdiņa un lektore Liene Batņa. Ilma Grauzdiņa, nesenā pagātnē arī mūsu skolas mūzikas teorijas pedagogs, uz skolas bāzes savulaik izveidojusi solfedžo un mūzikas literatūras programmu republikas mūzikas skolām, saistošā un interesantā formā nolasīja lekciju „Stilu un žanru spēles Jaunajā mūzikā”. Lienes Batņas tēma vistiešākajā veidā bija saistīta ar šogad gaidāmajiem XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Lektore galvenokārt uzmanību pievērsa vokālai sagatavotībai skolēnu koros. Tālāk „stafeti” pārņēma Salaspils Mūzikas un mākslas skolas pedagogi. Evija Skuķe – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klases studente, JVLMA un Swedbank Gada balvas 2014 laureāte, kamermūzikas darbu konkursa Citta di Udine Itālijā uzvarētāja, klātesošos iepazīstināja ar XXI gadsimta mūzikas komponēšanas un skaņu pierakstu veidiem, kas krasi atšķiras no tik pierastā klasiskā stila. Tāpat klātesošie uzzināja pedagoga solfedžo mācīšanas metodes mūsu skolā. Rūta Bugavičute, mūzikas teorētisko priekšmetu metodiskās komisijas vadītāja, kolēģus iepazīstināja ar savām darba metodēm jauno latviešu komponistu skaņdarbu apguvē darbā ar skolas meiteņu kori. Vilnis Borovskis, klarnetes spēles pedagogs, pastāstīja par darbu pie mācību programmas izveides metodikas republikas mūzikas skolu klarnetes spēles pedagogiem, kā arī par repertuāra izvēli šā instrumenta spēlē. Rezumējot jāpiemin Raiņa vārdi „Dodot gūtais neatņemams”, jo ieguvēji bija gan klausītāji, gan semināra organizētāji. Pavasaris turpinās, un skolā notiek nopietns darbs, gatavojoties gan koncertiem, gan konkursiem. Galvenais – nepagurt!   Vilnis Borovskis, Salaspils Mūzikas un mākslas skolas direktors

lasīt vairāk
Izskanējis pirmsskolu sadziedāšanās pasākums „Draugu karuselis”

Marta beigas ir laiks, kad Salaspils bērnudārzu bērni kā putniņi vingrināja savas balsis, lai piedalītos pirmsskolu sadziedāšanās un sadejošanās festivālā „Draugu karuselis”. 20.martā uz k/n ”Enerģētiķis” skatuves kāpa visu sešu pirmsskolas izglītības iestāžu bērni. Šogad „Draugu karuseļa” saimnieki un rīkotāji - PII „Daugaviņa” aicināja visus ielūkoties bērnības sapņos un fantāzijās. Pirmsskolu iestādes bija sagatavojušas bērnu radošo darbu izstādi kultūras nama vestibilā, kas ļāva ieskatīties katras pirmsskolas sapnīšos. Pirmie koncerta programmu atklāja PII „Daugaviņas” ansamblis „Burbuļi” un jaunākie dejotāji ar „Miega Rūķa deju”. Salaspils pirmsskolas „Atvasītes” vokālā ansambļa bērni dziedāja un izdejoja savu sapnīšus par Saulīti - māmiņu. Gaiši un viegli kā mākoņi bija PII „Saimes” bērnu sapņi dejā „Mākonīts un Mākonīte” un dziesmiņā „No zvaigznītes”. Pirmsskolas izglītības iestādes „Saulīte” bērni ar savu priekšnesumu aizveda ceļojumā uz Āfriku. PII „Ritenīša” sapnītis bija paslēpts „Dziesmiņā ar smaidiņu”, bet dejotāji iepriecināja skatītājus ar latviešu tautas deju „Kumeliņi, kumeliņi” un ritma deju „Peep, peep”. PII „Jāņtārpiņa” bērni dziedāja dziesmiņu par leļļu skolu, bet dejotāji dejoja „Pīles desu maize” un „Bārbiju un Kenu” dziesmu pavadījumā. Festivālu noslēdza PII „Daugaviņa” dejotāji ar hokeja kluba „Dinamo Rīga” karsējdziesmu. Koncerta noslēgumā Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars pateicās visām pirmsskolas izglītības iestādēm par dalību mūzikas un deju festivālā „Draugu karuselis” un pirmsskolu lielo ieguldījumu bērnu radošo prasmju veidošanā un kopīgā pasākumu organizēšanā, kā arī novēlēja „Draugu karuselim” turpināt griezties arī citus gadus. Koncerta norise nebūtu iedomājama bez „sapņu fejas” - pasākuma vadītājas Aelitas Lāces ieguldījuma koncerta tapšanā un norisē. PII „Daugaviņa” skolotājas L.Kokoreviča, L.Krole un I.Bāriņa noformēja skatuvi košiem, krāsainiem baloniem. Pasākums izdevās interesants un aizraujošs, pateicoties kultūras nama jaunajai gaismas aparatūrai un Kaspara Tihonova iestudētajam gaismas šovam. Liels prieks bija redzēt apmeklētāju pārpildīto kultūras nama zāli. PII „Daugaviņa” vadītāja I. Ģēģere pateicās visām pirmsskolas iestādēm par atsaucību un radošumu, kā arī izteica lielu paldies pasākuma atbalstītājiem - Salaspils novada domei, SIA „Saulkalnes S” prezidentam J.Seilim, AS „Roga-Agro”, firmai „LaFruta”, SIA „Nākotne”, J.Nebaram un O. Pāvulītei, Latvijas Bērnu fondam par iespēju organizēt pavasara svētkus bērniem, vecākiem un pirmsskolu pedagogiem. Koncerts sagādāja daudz prieka un gandarījumu gan bērniem, gan vecākiem. Ģimenēm tika dota kārtējā iespēja redzēt savu bērnu izaugsmi un attīstību.   L. Krole, PII „Daugaviņa” vadītājas vietniece ped. darbā

lasīt vairāk
Salaspilī muzicēs norvēģu jauniešu pūtēju orķestris

Otrdien, 31.martā, plkst.19.00 Salaspilī gaidāms skaļš muzikāls notikums, uz kuru it visi mūzikas mīļotāji laipni gaidīti. Ar pūšaminstrumentu skaņām tiks saviļņots kultūras nama „Rīgava” gaiss, jo ciemos sagaidīsim jauniešu pūtēju orķestri „Hordalandyouthband” no Norvēģijas. Hordalandes jauniešu orķestris dibināts 1981.gadā. Sākotnēji tas ticis radīts kā saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēja jauniešiem vecumā no 14 – 19 gadiem Bergenas apkārtnē. Bet, pateicoties  diriģentu un dalībnieku aizrautībai, tajā jau nomainījušās paaudzes, un tas pastāv un koncertē vēl šodien. Droši var teikt, ka šis orķestris ir bijis kā šūpulis daudziem talantīgiem mūziķiem, kas savu dzīves ceļu saistījuši ar mūziku un tagad spēlē Norvēģijā 26 dažādos orķestros vai mūzikas vienībās. Pie mums Salaspilī norvēģiem šis ir pirmais koncerts Latvijā, taču jau 1.aprīlī viņi sniegs koncertu Pēterbaznīcā Rīgā, bet otrajā aprīlī - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kopā ar LU studentu pūtēju orķestri.  Kopš pagājušā gada orķestra diriģents ir ArvidsAnthuns.  Ieeja koncertā Salaspilī brīva!

lasīt vairāk
„SALASPILS KAUSS” atgriežas mājās

14. martā Valmieras kultūras centrā notika jau 22. Latvijas vidējās paaudzes deju kolektīvu konkurss „SALASPILS KAUSS 2015”, kurā mūsu pilsētu pārstāvēja deju kopa ”ŪSA”. Lai lasītājiem nerastos jautājums, kādēļ Salaspils kauss tiek izcīnīts Valmierā, jāpaskaidro, ka 1994. gadā deju kopa „ŪSA” nodibināja ceļojošo balvu labākajam vidējās paaudzes deju kolektīvam. Lai popularizētu mūsu pilsētas vārdu, nosauca to par Salaspils kausu. Pirmajā gadā Salaspilī konkursā piedalījās septiņi deju kolektīvi, bet gadu gaitā dalībnieku skaits ir krietni pieaudzis, un nu jau vairākus gadus tajā piedalās 12 līdz 15 deju kolektīvi no visas Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Gadu gaitā bija noteikta tradīcija, ka konkursa uzvarētājs iegūst tiesības pie sevis rīkot nākamo konkursu, bet jau trešo gadu šī tradīcija ir nedaudz mainīta – lai paplašinātu konkursa norises ģeogrāfisko pārstāvniecību, pēc konkursa uzvarētāju paziņošanas tiek izlemts par nākamā konkursa norises vietu, un mājinieku kolektīvs to rīko kopā ar uzvarētāju kolektīvu. Jāatzīmē, ka konkursā piedalās tiešām spēcīgi un pieredzējuši republikas deju kolektīvi, kuri vienmēr ir uzskatījuši šo konkursu par vienu no atbildīgākajiem sezonas pasākumiem, kurā kolektīvi var salīdzināt savu līmeni citu kolektīvu vidū. Ņemot vērā, ka Salaspils kauss nes mūsu pilsētas vārdu, tad deju kopa „ŪSA” vienmēr ļoti nopietni gatavojas šim konkursam, lai ar godu startētu un iegūtu pēc iespējas augstāku vietu. Daudzo gadu laikā, kopš notiek šīs sacensības, mēs esam izcīnījuši visdažādākās vietas. Ne vienu reizi vien esam bijuši tūlīt aiz uzvarētājiem, taču vēl ne reizi kopš kausa dibināšanas nebijām kāpuši uz tā paša augstākā pakāpiena. Atbilstoši nolikumam konkursā bija jādejo trīs dejas. Un ne velti ir šis teiciens – kas ilgi (vai lēni) nāk - tas labi nāk…. Beidzot tas ir noticis, deju kopa „ŪSA” nopietnajā konkurencē Valmierā izcīnīja 1. vietu, un „SALASPILS KAUSS” beidzot ir atgriezies savās mājās, Salaspilī, vietā, kur pirms 22 gadiem tas sāka savu ceļu pa Latvijas labāko deju kolektīvu pārstāvētajām pilsētām. Gribu atzīmēt, ka šajā uzvarētāju sastāvā bija 4 dejotāji, kas piedalījās arī pašā pirmajā kausa izcīņā 1994. gadā – Gita un Aigars Gāgani, Daiga Lāčgalve un šī raksta autors. 2016. gadā „SALASPILS KAUSS” notiks Ogrē, un to „ŪSA” rīkos kopā ar Ogres kultūras centra deju kopu „Aija”. Protams, par iegūto kausu „ŪSA” ir priecīga un lepna, taču tai nav laika „gulēt uz lauriem”, jo priekšā atkal ir jauni mērķi un uzdevumi. Tuvākais un svarīgākais no tiem – veiksmīgi startēt VIII Vidējās paaudzes dejotāju svētku obligātā repertuāra apguves pārbaudes skatē, kura 29. martā notiks Salaspilī, k.n. „Enerģētiķis”. Uz tikšanos dejā! Ainārs Lāčgalvis, Deju kopas „Ūsa” prezidents http://www.usa-salaspils.lv/

lasīt vairāk
Daugavas muzejs aicina uz sarīkojumu „Lieldieniņa atripoja...”

Daugavas muzejs tradicionāli aicina lielos un mazos apmeklētājus 5. aprīlī no pulksten 11:00 līdz 17:00 svinēt gaišākos pavasara svētkus -Lieldienas! Īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem. Mazie varēs rosīties tematiskajās darbnīciņās: krāsot olas, pārtapt par zaķēniem, piedalīties spēlēs, sacensties olu ripināšanā, staigāt ar „garajām kājām” un kopā ar vecākiem labi izšūpoties. Spēlēs mūzika, darbosies bufete un krodziņš „Nēģis” ar kalēju un koktēlnieku darbnīciņām, ugunskuriem, pirtīm un UFOGOLFU (lidojošā šķīvīša spēle). Pa muižas parku svētku dalībniekus izvizinās elektromobilis. Drosmīgākie varēs kāpt zirga mugurā un apgūt jāšanas iemaņas. Bet līdzi paņemiet Lieldienu olas, noderēs ripināšanai un olu kaujām.   Daina Rutka, svētku kuratore  

lasīt vairāk
Pirmizrādi piedzīvojusi dokumentālā filma „Ātrāk par straumi”

5.martā „Latvijas Valsts mežu” administratīvajā ēkā notika dokumentālās filmas „Ātrāk par straumi” pirmizrāde. Kino darbs veltīts praktiski izzūdošai Latvijas nemateriālās kultūras daļai - romantisku nostāstu apvītajam plostnieku amatam. Filma stāsta par Daugavas plostniekiem un viņu amata prasmēm. 1985.gadā Daugavas muzeja direktores Dainas Lasmanes vadībā tika īstenota plostu pludināšanas eksperimentālā rekonstrukcija, kas tajā laikā bija unikāls notikums. Eksperimenta gaitā notika plostu brauciens pa Daugavu, rekonstruējot no sākuma līdz beigām visu plostu siešanas un plostošanas procesu, kas tika dokumentēts līdz šim nepublicētos filmu un fotomateriālos. Filmu veidojis Daugavas muzejs sadarbībā ar kultūras menedžmenta centru „Lauska”. Filmas režisors ir Raitis Vulfs, scenārija autors - Lauris Gundars, producents - Juris Zalāns. Daugavas muzejs jau daudzus gadus komplektē materiālus par Daugavas krastu iedzīvotāju amatu prasmēm, to saglabāšanu un atspoguļošanu. Viens no Daugavai raksturīgākajiem un valsts ekonomikā būtiskajiem amatiem līdz 20.gadsimta sešdesmitajiem gadiem bija kokmateriālu pludināšana. Plostnieku darbs bija smags un risku pilns. Tāpēc koku tirgotāji centās nolīgt darbā uz plostiem vietējo muižu un vēlāk arī zemnieku saimniecību puišus, kas labi pārzināja Daugavu, tās straumes, krāces un bīstamās vietas, lai varētu ar iespējami mazākiem kokmateriālu zudumiem aizvadīt plostus līdz Rīgai. Galvaspilsētā plostus jau sagaidīja tirgotāji, lai tos nogādātu uz kuģiem, kas kokus transportēja uz daudzām Rietumeiropas zemēm. Pavasaros, līdz ar ledus iziešanu, ik gadus no Augšdaugavas plūda plosts aiz plosta. Vēl 20.gadsimta sākumā Rīgas „koka ostā” ienāca vairāk kā 20 tūkstoši plostu sezonā. 1980.gadu sākumā Daugavas muzejā radās ideja, mēģināt pašiem uzbūvēt īstu Daugavas plostu. Plostu siešanas mērķis - saprast plostu gatavošanas tehnoloģiju un, kaut nedaudz izjust, ko nozīmē šī darba romantiku. „Mums nebija grūti par šo trako ideju pārliecināt Jēkabpils MRS direktoru Jānis Peilānu, tāpēc mums netrūka ne tehnikas, ne kokmateriālu, nedz arī padoma. Tā Daugavas krastā netālu no Lašu mežniecības varējām sākt plostu siešanu un šī darba filmēšanu un fotofiksāciju. Plostu mēs veiksmīgi sasējām un nobraucām 18 kilometrus līdz Zeļķu muižai. Taču dažādu apstākļu dēļ filma netika pabeigta,” par šo projektu atmiņās dalās Daina Lasmane. 2013.gadā Daugavas muzejā atkal dzima doma turpināt darbu, jo šodienas tehnoloģijas ļauj filmu veidot ar daudz mazākiem līdzekļiem. Tāpēc muzejs lūdza finansiālu atbalstu Latvijas valsts mežiem. LVM bija ģenerālsponsors, bet ieceri atbalstīja arī Valsts Kultūrkapitāla fonds un biedrība „Daugavas Savienība”. Finansējums deva iespēju izveidot videofilmu ar arhīva materiāliem, muzeja astoņdesmito gadu kino un fotomateriāliem, sagatavot scenāriju un ierakstīt diktora tekstu. Tomēr kā vadmotīvs filmu caurvij muzeja direktores atmiņu stāstījums. Varētu pat apgalvot, ka filma patiesībā ir D.Lasmanes portrets uz Daugavas plostu fona. Tas ir stāsts par cilvēka dzīvi un darbu, degsmi un ticību ideāliem, neraugoties uz laikmeta diktētajiem noteikumiem. Tas ir stāsts par jaunību, kad nekas neliekas par grūtu. Filmā skan īpaši aranžēti skaņdarbi kora „Juventus” izpildījumā, solists - pazīstamais mūziķis, diriģents Ivars Cinkuss. Avots: daugavasmuzejs.lv

lasīt vairāk
"Draugu karuselis" pulcēs kopā mazos dziedātājus

20. martā pulksten 17.00 kultūras namā "Enerģētiķis" ikgadējā pasākumā "Draugu karuselis" sadziedāsies paši mazākie- visu Salaspils pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi.

lasīt vairāk
"Rīgava" aicina uz pensionāru kolektīvu saietu

  21. martā pulksten 11 kultūras namā "Rīgava" notiks Rīgas apriņķa senioru kolektīvu 11. saiets "Kopā būt". Īpašie pasākuma viesi - Inita Āboliņa un Normunds Ķietis.

lasīt vairāk
Jau 15. reizi seniori tikās sadziedāšanās pasākumā „Daugav’s abas malas”

Foto: Maksims Kušnarevs 21. februārī jau 15. reizi kultūras namā „Enerģētiķis” izskanēja Rīgas apriņķa pensionāru apvienības rīkotais sadziedāšanās pasākums „Daugav's abas malas”, kas  ik gadus pulcē kopā dziedošos seniorus no Vidzemes un Zemgales. Šogad ar krāšņu repertuāru pasākumā piedalījās pensionāri no Madonas, Limbažiem, Vidrižiem, Jelgavas, Valmieras, Siguldas, Cēsīm, Ikšķiles, Madlienas, Aronas, Ķekavas, Tukuma, Vilces, Valgundes, Ulbrokas un, protams, Salaspils. Šo kolektīvu vidū ir tādi, kas uz skatuves ir kāpuši visas 15 reizes, bet ir arī tādi, kuri sadziedāšanās pasākumā „Daugav’s abas malas” šogad piedalījās pirmoreiz. Visus šos 15 gadus līdzās ir bijušas daudzas īpašas un radošas personības, bet ir tikai viena nemainīga vērtība – pasākuma dvēsele, Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāja Aija Kušķe. Aijas kundze ir pārliecināta, ka šāds pasākums pensionāriem nudien ir vajadzīgs, jo kolektīvi jau laikus  interesējās, vai „Daugav’s abas malas” notiks atkal. „Šis pasākums notiek bez jebkāda ansambļu svarīguma vai profesionalitātes izvērtējuma, tādēļ dziedātāji var uzstāties brīvi un bez satraukuma. Vienīgais vērtējums ir kolēģu un klausītāju atzinības aplausi, kuru mums nekad nav trūcis,” stāsta Aija Kušķe. Kultūras nams „Enerģētiķis” saka lielu paldies visiem, kas palīdzēja pasākuma tapšanā un kuplināja šos svētkus. Daugav’ s abas malas mūžam nesadalās ...

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs