Sociālais centrs aicina uz modes skati

Tuvojas 8. marts, kad daudzviet pasaulē tiek atzīmēta starptautiskā sieviešu diena. Salaspilī iepriekšējos gados tika rīkotas brīnišķīgās pārvērtības, kas deva iespēju mūsu novadniecēm kļūt vēl skaistākām. Šogad nolēmām, ka  pasākums ir vajadzīgs atkal, tikai ir vēlme to rīkot  citādāk. Nolēmām, ka 6.martā pulksten 13.00 Sociālā centra zālē notiks modes skate seno laiku stilā. Tas nozīmē, ka dāmām mājās jāizrevidē savi skapji un jāpadomā, kuriem gadiem vislabāk būtu piemērots kāds varbūt jau sen aizmirstais tērps. Tad kopā ar draudzenēm jāatceras, kādas tajā laikā frizūras bija modē un kā dāmas krāsojās? Uzposieties un būsiet gatavas pastaigai pa mēli! Pasākuma laikā paredzēti dažādi pārsteigumi, ir padomāts arī par modes skates vadītāju un par mūziku. Interesantus lūdzam iepriekš pieteikties, lai zinātu dalībnieku skaitu. Dāmas var uzaicināt līdzi arī savus kungus. Aldona Vēvere, Sociālā centra vadītāja Ļauties pavasarim un pārvērtībām

lasīt vairāk
Aicina bibliotēkās balsot par Gada monētu un piedalīties konkursā par monētu mākslu

No šī gada 3. līdz 24. martam kā ik gadus aicinām Latvijas bibliotēkas iesaistīties balsošanā par Gada monētu – skaistāko un mākslinieciski interesantāko Latvijas Bankas klajā laisto 2014. gada kolekcijas monētu. Balsošanas laikā Latvijas Banka sadarbībā ar sabiedrību Tilde un Kultūras informācijas sistēmu centru piedāvā bibliotēku apmeklētājiem pārbaudīt savas zināšanas par monētu mākslu erudīcijas spēlē „Izzini Latvijas monētās iekaltās kultūrzīmes” interneta datu bāzē letonika.lv . 2014. gadā Latvijas Banka laidusi klajā sešas kolekcijas monētas – „Ainažu jūrskola”, „Baltā grāmata”, „Baltijas ceļš”, „Vecais Stenders”, „Gadskārtu monēta”, „Kurzemes baroks”. Nobalsot par kādu no sešām minētajām šīm monētām no 3. marta varēs Latvija Bankas mājas lapā www.bank.lv , savukārt, lai piedalītos erudīcijas spēlē, jādodas uz tuvāko bibliotēku un tīmekļa vietnē www.letonika.lv jāklikšķina uz saites, kas aizvedīs uz spēles jautājumiem par Latvijas Bankas izdotajām kolekcijas monētām un tajās atspoguļotajām vērtībām – ievērojamām personībām, kultūras pieminekļiem, mākslas darbiem, vēsturiskiem notikumiem un mūsu tautas simboliem. Atbildes uz šiem jautājumiem būs jāmeklē turpat letonika.lv vai Latvijas Bankas mājas lapā. Sīkāku informāciju par spēli un tās noteikumiem varēs iegūt spēles nolikumā vai jautājot bibliotekārei. Erudīcijas spēle līdz ar balsošanu par Gada monētu noslēgsies 24. martā. Erudīcijas spēlē sacensība notiks individuālajā un bibliotēku līmenī. Bibliotēku apmeklētāji varēs sacensties par pareizajām atbildēm, savukārt bibliotēkas tiks vērtētas pēc aktivitātes. Sekmīgākie spēles dalībnieki un aktīvākās bibliotēkas saņems Latvijas Bankas un Tilde sarūpētās balvas, kuras tiks pasniegtas Gada monētas noslēguma pasākumā 28. aprīlī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Latvija var lepoties ar naudas mākslu, ar sasniegto šajā jomā 20 gadu laikā. Vairāk nekā 40 izcilāko Latvijas mākslinieku ir darinājuši Latvijas naudas zīmes – monētas un banknotes. Latvijas nauda ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Latvijas naudas dizains ir augstu novērtēts visā pasaulē, ir saņemtas vairākas starptautiskas godalgas, jaunākais tā apliecinājums ir starptautiskajā konkursā "Pasaules gada monēta" Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā komponistam Rihardam Vāgneram veltītās kolekcijas monētas atzīšana par labāko sudraba monētu pasaulē. Arī pēc eiro ieviešanas 2014. gadā Latvijas Banka turpināja kolekcijas un piemiņas monētu izlaišanu ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Letonika.lv ir uzziņu un tulkošanas interneta pakalpojums, kas aptver plašas digitālās enciklopēdijas, daudzvalodu tulkojošās, skaidrojošās un terminu vārdnīcas, bagātu attēlu krātuvi, latviešu literatūras klasiku. Te atradīsiet saturīgu un kvalitatīvu informāciju latviešu valodā par Latviju, tās vēsturi, kultūru, valodu, vidi un cilvēkiem. Kultūras informācijas sistēmu centrs nodrošina datu bāzes letonika.lv bezmaksas pieeju visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās. Informāciju sagatavoja - Ilma Elsberga (Kultūras informācijas sistēmu centrs), tel. 67844902; e-pasts:

lasīt vairāk
Vai šogad būs 29. februāris?

Laba diena! 29.februāris ir kā caurums 2015.gada kalendārā, kas aizdiegts ar košiem diedziņiem, vienā malā atstājot 28.februāri, bet otrā - 1.martu. Abi šie datumi kultūras nama "Rīgava" kalendārā iezīmēti ar pasākumiem, par kuriem vēlos tev pastāstīt: sestdien, 28.februārī plkst.17.00 - tautas deju koncerts "Tuvu, tālu draugi brauca". Un patiesi! Ciemos pie bērnu deju kolektīva "Sienāzītis" brauks deju kolektīvi no Paņevežas, Ulbrokas un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas. Ja esi dejas draugs, pievienojies skatītāju rindās! Ieeja 1 EUR.   svētdien, 1.martā plkst.15.00 - aicinām līdzjutējus un skatītājus uz "Impro meistardarbnīcu", kur teātra sportā sacentīsies Salaspils un Ikšķiles komandas. Teātra sports - tā ir aizrautīga, atraktīva un dzīvespriecīga nodarbe radošiem un teātri mīlošiem cilvēkiem. Ieeja bez maksas.  Agnese Reķekultūras pasākumu organizatore,Salaspils novada kultūras nams "Rīgava"

lasīt vairāk
Ar karstiem ritmiem un fliteru mirdzumu aizvadīti dejas svētki

21. un 22. februārī Salaspils sporta namā notika jau tradicionālā „Salaspils novada kausa 2015” izcīņa. Sporta deju sacensības jau pašas par sevi ir svētki - krāšņs un aizraujošs šovs, bet ja tās rīko salaspilietis, Latvijā pazīstamais dejas profesionālis, pedagogs un sporta deju tiesnesis Valdis Škutāns, tad ir skaidrs, ka šīs sacensības droši var rakstīt novada „lepnuma listē”! Šogad sacensībām pusapaļa jubileja - tās ar novada pašvaldības atbalstu Salaspilī notiek jau piekto gadu, bet nu jau trešo gadu - ar starptautisku vērienu, pulcinot dejotājus un tiesnešus no vairāk kā desmit dažādām pasaules valstīm, kopā vairāk par 1000 dalībniekiem. Līdz šim sacensības notika uz kultūras nama „Rīgava” parketa, bet jau šogad dalībniekus uzņēma Sporta nama ērtās un piemērotās telpas. Skatītāju tribīnēs - atbalstītāji, viesi, Salaspils iedzīvotāji. Gan dalībniekiem, gan apmeklētājiem tie bija īsti svētki ar skaistiem tērpiem, mūziku un dejām. Sacensību dalībnieku vecums – no pirmsskolas vecuma bērniem līdz pat senioriem. Skatītāju sirsnīgu atbalstu, skaitot līdzi takti un ritmā aplaudējot, lai nesajūk biklie solīši, saņēma „bērnudārznieki”. Par to, ka bērnībā un jaunībā iegūtās dejas iemaņas nezūd, pārliecināja vecākās paaudzes dejotāji, kuri standartdejās pārsteidza ar nemainīgi staltu stāju un plastiku. Sacensību ietvaros pirmo reizi Salaspilī norisinājās Latvijas čempionāts Latīņamerikas dejās. Abas sacensību dienas apmeklētājiem bija iespēja redzēt pirmsskolas audzēkņu, bērnu, junioru un pieaugušo deju pāru sacensības, bet 21.februāra vakarā skatītājus gaidīja pasākuma kulminācija - Latvijas čempionāta fināls Latīņamerikas dejās. Vakara šovā ar katru sacensību kārtu jaunieši un pieaugušie „uzspridzināja” atmosfēru arvien vairāk. Pāri šoreiz bija līdzvērtīgi un ļoti spēcīgi, padarot starptautiskās žūrijas darbu grūtāku. Finālā jau pēc pirmā solo numura šķita – kur nu vēl labāk! Bet izrādījās, ka var gan! Latvijas čempionāta Latīņamerikas dejās pieaugušajiem pirmo vietu izcīnīja Kārlis Treijs un Anastasija Krivošejeva ("Mario"), jauniešiem 1. vieta – Evertam Gulbim un Elīnai Kalvānei ("Vecrīga"), 1. vieta bērnu kategorijā – Robertam Punkam un Darjai Mališevai (Škutāna deju skola), junioru I grupā 1. vieta – Aleksim Visockim un Karīnai Kārkliņai (Škutāna deju skola), U21 grupā 1. vieta – Karolam Junelim un Polinai Golubevai ("Dzintars"), junioru II grupā 1. vieta – Leonardam Petkevičam un Polinai Cepilovai ("Dzintars"), senioru I grupā 1. vieta – Viktoram Kisilam un Svetlanai Kisilai (Daugavpils), senioru II grupā 1. vieta – Romualdam Jokšam un Ilonai Jokšai (Timšāna deju skola), senioru grupā standarta dejās 1. vieta – Gatim Simsonam un Jūlijai Simsonei ("Dancers"). Foto: Ernests Dinka

lasīt vairāk
Ej, Meteni, pa durvīm!

Tajā sestdienā saulīte ripoja pa zemes virsu un vilināja iedzīvotājus iznākt laukā no mājām. Un kā nu ne? Iegansts bija gluži patīkams, jo Salaspilī tika svinēti vieni no jautrākajiem gadskārtu ieražu svētkiem – Meteņi. Ne velti mēdz teikt, ka Meteņu svinēšana ir svētki bērniem, kad pieaugušie savu laiku velta bērnu priekam, šajos svētkos arī paši kļūstot par bērniem un aušojoties visai bērnišķīgi. Kultūras namā „Rīgava” lielie kopā ar mazajiem piedalījās darošajās darbnīcās, jo bez darīšanas taču paši darbi nedarās! Un tā pašu rokām taisīti un apmīļoti tapa koši un žvadzoši skaņu rīki, lai ar lielu troksni dzītu prom ziemu, no salmiņiem un zariņiem darinātas saules zīmes un mācītas ieraudzīt tajā latvju zīmes, saprast to nozīmes, zīmogoti linu maisiņi, lai vasarā vāktajām jaunajām zāļu tējām lielāka enerģija, tītas garas dzijas apaļos kamolos, lai pieburtu garu vasaru un lai augtu lielas un cietas kāpostu galviņas un arī lieli kartupeļi. Gudrinieki spēlēja latviešu tautas mīklu spēli „Abra”, kurā glabājās 900 mīklas. Un tad vakarā laukumā pie „Rīgavas” ar lielu troksni, dullošanos un dziesmām ieradās visādi maskoti ērmi, kas izrādījās mūsu pašu kora „Lōja” dalībnieki un viesi no Lielvārdes un Tomes – folkloras kopas „Josta” un „Graudi”. Tad nu gāja vaļā lielīšanās, kurā pusē garāki lini augot, kurā pusē bagātāki ļaudis un augstāki nami! Lielīšanās Meteņos ir ļoti svarīgs rituāls, kad mēs lieloties pieburam auglību, izaugsmi, tiekšanos uz augšu un attīstību. Apkārt ugunskuram labklājībai un aizsardzībai pret skauģiem tika aizdegti septiņi latvju rakstiem izrakstīti bluķīši un ugunij ziedoti graudi pateicībā par pērnā gada ražu, ticot uz dāsnu ražas gadu šogad. Bērniem lielu prieku sagādāja lekšana pāri auklai, kurai piesiets pelnu maiss, lai aizdzītu prom slinkumu. Kuram trāpīja ar pelnu maisu, tam būšot gaidāma liela laime. Tad visi sauca pašu Meteni, kurš bija solījies bērnus dāsni sacienāt ar ledenēm, bet tas, jokupēteris tāds, vispirms no jumta laistījās ar ūdeni, un tikai pēc tam nolija konfekšu lietus. Laistīšanās ar ūdeni jeb tā sauktais „Meteņa mīziens” ir izjokošanas neatņemama sastāvdaļa, kas simbolizē ziemas atkāpšanos un sniega kušanu. Kā ziemas un pavasara cīņa tika izspēlēta sacensība - viesu vīri spēkojās ar Salaspils vīriem garās virves vilkšanā, bet sievas – dibenu stumšanā, noskaidrojot, kurai pusei spēcīgāka pēcpuse. Protams, danči, rotaļas un dziesmas ugunskura gaismā turpinājās līdz pat tumsai. Kārtīgi izlekušies un pavasarīgo gaisu saelpojušies, visi budēļi un meteņbērni mielojās ar bukstiņputru un liepziedu tēju. Līdz ar šo mēs varam teikt, ka ziemai ilgi te vairs nav ko uzkavēties, jo pavasara vārti ir pavērušies. Paldies visiem, kas ar savu klātbūtni šos svētkus padarīja tieši tādus, kādus vēlējāmies izbaudīt! Metens kaktā sukājās, Pelnu dienas gaidīdams, Ej, Meteni, pa durvīm, Gaidīsim lieldieniņas.

lasīt vairāk
Uzzīmē ilustrāciju Raiņa un Aspazijas dzejolim!

Salaspils novada bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļa izsludina konkursu „Uzzīmē ilustrāciju J.Raiņa un Aspazijas dzejolim!” Konkursa noteikumi: Darbs jānoformē uz A4 lapas, uz kuras jāuzraksta dzejolis un jāuzzīmē ilustrācija. Darbs jāiesniedz Bērnu un jauniešu  nodaļā līdz 31.maijam. Konkursā var piedalīties bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Trīs labāko darbu autori tiks apbalvoti.

lasīt vairāk
Sporta deju sacensības “Salaspils novada kauss 2015” pulcē kopā 1000 dalībniekus

21.un 22.februārī ar Salaspils novada domes atbalstu sporta namā  norisinājās sporta deju sacensības “Salaspils novada kauss 2015”, kuru  ietvaros pirmo reizi Salaspilī noskaidroja labākos arī  Latīņamerikas dejās. Jau trešo gadu sacensības pulcē kopā dejotājus un  tiesnešus no vairāk kā desmit dažādām  pasaules valstīm. Uz deju grīdas tikās vairāk kā 1000 dažādu paaudžu dalībnieki. Gan dalībniekiem, gan apmeklētājiem tie bija īsti svētki – skaisti tērpi, mūzika un dejas. „ Salaspils novada kausa” kulminācija bija 21.februāra vakars, kad skatītājiem bija iespēja vērot Latvijas čempionāta Latīņamerikas dejās finālu un šovu. Vakara šovu atklāja saksofonists Jānis Danēvičs, pēc kura ar saviem priekšnesumiem skatītājus priecēja bērnudārza audzēkņi.  Mazie dejotāji bija lieliski, bet īpaši gribas atzīmēt 25.pāri, kurš guva publikas atsaucību, pateicoties improvizētam šovam. Turpinājumā uzstājās seniori, jaunieši un pieaugušie, kas burtiski “aizdedzināja” deju grīdu. Temps, ātrums, emocijas un kaisle- to visu bija iespējams vērot fināla sacensībās. Vērojot deju pārus, grūti bija noteikt, kurš ir labākais. Katram no mums bija savs sacensību favorīts. Latvijas čempionāta Latīņamerikas dejās pieaugušajiem 1.vietu ieguva Kārlis Treijs un Anastasija Krivošejeva (Mario/ LV), jauniešiem 1.vieta- Evertam Gulbim un Elīnai Kalvānei (Vecrīga/LV), 1.vieta bērnu kategorijā - Robertam Punkam un Darjai Mališevai (Škutāna deju skola/ LV), junioru I grupā 1.vieta- Aleksim Visockim un Karīnai Kārkliņai (Škutāna deju skola/LV), U21 grupā 1.vieta - Karolam Junelim un Polinai Golubevai (Dzintars/LV), junioru II grupā 1.vieta- Leonardam Petkevičam un Polinai Cepilovai (Dzintars/LV), senioru I grupā 1.vieta- Viktoram Kisilam un Svetlanai Kisilai (Daugavpils/LV), senioru II grupā - 1.vieta Romualdam Jokšam un Ilonai Jokšai (Timšāna DS/LV), senioru grupā standarta dejās- 1.vieta Gatim Simsonam un Jūlijai Simsonei (Dancers/LV). Visi rezultāti ŠEIT.  Uz tikšanos nākošajās sporta deju sacensībās!  FOTOGALERIJA

lasīt vairāk
Dokumentālā filma par Mārtiņu Freimani būs skatāma arī Salaspilī

Mārtiņš Freimanis ir dziedātājs un dzejnieks, kas īpašus komentārus neprasa. Viņa unikalitāte ir neaprakstāma. Šogad 7. februārī Mārtiņam Freimanim būtu palikuši 38 gadi. Mārtiņa Freimaņa draugs – kinorežisors Arvīds Krievs sadarbībā ar nodibinājumu „Mārtiņa Freimaņa fonds” izveidojis dokumentālo filmu „Freimis. Mārtiņš Freimanis”. Režisora rīcībā ir unikāli videomateriāli, jo, dzīvojot kaimiņos, Mārtiņš viņam uzticējies vairāk – ne kā citiem žurnālistiem, reportieriem, kas par viņu rakstījuši. Dokumentālās filmas galvenais mērķis bija iemūžināt Mārtiņa Freimaņa piemiņu filmā, kas atspoguļotu ne tikai viņa personību un dzīvi, bet arī Latvijas mūzikas vēsturi, kuras sastāvdaļa ir arī Mārtiņš Freimanis. Filma ir kā vērtīgs videodokuments nākamajām paaudzēm, kas noteikti joprojām zinās daudzas no Mārtiņa Freimaņa dziesmām, kuras pamazām kļūst par tautasdziesmām. Filma aizrauj pusotras stundas garumā un ļauj iepazīt mūziķi no jauna. Tiekamies uz īpašu mirkli kultūras namā “Enerģētiķis” 1. martā plkst. 16.00 !

lasīt vairāk
Grupai „Melansé” - 5

27. februārī pulskten 20.00 Salaspils novada kultūras namā „Enerģētiķis” grupa „Melansé” ar skanīgu koncertu atzīmēs savu piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Šī gada koncerts grupai būs īpašs ne tikai ar pusapaļo jubileju, bet arī ar to, ka “Melansé” sastāvā ir notikušas ievērojamas izmaiņas. Tagad “Melansé” darbojas ar citu jaudu – tā ir kļuvusi stiprāka, skaļāka un skanīgāka. Grupa pagaidām neatklāj, kādi vēl pārsteigumi  koncertā gaidāmi. Nāc un apskaties! Kā jau ierasts, koncerts notiks nepiespiestā, brīvā gaisotnē, kur grupa izpildīs gan savas vecās un labās, gan jaunās kompozīcijas, kā arī tautai labi zināmās latviešu komponistu dziesmas. Piecu  gadu grupas pastāvēšanas laikā „Melansé” ir uzstājusies gandrīz 100 reizes dažādās Latvijas pilsētās – Salaspilī, Rīgā, Suntažos, Straupē, Ogrē, Baltinavā, Jelgavā, Jūrmalā u.c. Jāatzīmē, ka tieši jubilejas koncerts būs 100. reize, kad grupa kāps uz skatuves. Grupa "Melansé" dibināta 2010. gada 17. februārī. Pirmssākumi bija tikai kā kopā sanākšanas iemesls jautrai laika pavadīšanai, taču pēc neilga laika parādījās pirmie koncerti, kas iedvesmoja radīt arvien jaunas dziesmas un priecēt klausītājus. Iepazīsti jauno „Melansé” arī tu! Vietu skaits ierobežots. Galdiņu rezervēšana līdz 25. februārim. Pasākumu atbalsta Salaspils novada kultūras nams “Enerģētiķis”. Kontaktinformācija: 27079986, 26409113,

lasīt vairāk
Kas tie tādi, kas atnāca?

Vastlāvji, Vastalāvi, Pīrāgi, Skulduri, Budēļi, Miesmetis, Aizgavēnis, Miesnīca, Lastavāgs, Vastālovā – tik dažādi Latvijas novados tikuši dēvēti  pavasara sagaidīšanas svētki – Meteņi. Lietuvieši tos sauc par užgavenes, igauņi par vastlapäev, baltkrievi - масьленіца, ukraiņi – масниця, krievi –mасленица. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek saukti par “trekno otrdienu”  - franču: Mardigras, angļu: ShroveTuesday. Arī pie mums Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Faktiski pēc ķīniešu kalendāra jaunais Kazas gads šogad arī iestāsies tikai 19.februārī. Agrāk latviski ar vārdu “meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā “laikmets”. Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads". Meteņi ir garikā lini, kuru garumu nākošajai vasarai cenšamies pieburt, tādēļ nav brīnums, ka vienā Latvijas stūrī tie jau sen būs beigušies, kad citur vēl tikai sāksies. Salaspilī sagaidīt Meteni latviskās tradīcijās aicinām 21.februārī pie kultūras nama „Rīgava”. Jau no plkst.15.00 – 17.00 kultūras namā „Rīgava” ģimenes ar bērniem aicinām uz latvju zīmju skoliņu, skaņu rīku meistarošanu, mīklu minētavu, zāļu tēju maisiņu darināšanas darbnīcu, būs iespēja piedalīties kamolu pārtīšanas sacensībās. Ne velti mēdz teikt, ka Meteņu svinēšana ir svētki bērniem, kad pieaugušie savu laiku velta bērnu priekam, šajos svētkos arī paši kļūstot par bērniem un aušojoties visai bērnišķīgi. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un braukuši ciemos. Meteņi gan ir pēdējā ķekatās iešanas reize pirms pavasara! Ticējumi vēsta, ka Meteņos jāiet tālos ciemos, lai augtu gari lini. Jāteic, ka branga linu raža solās būt Lielvārdes un Tomes pusē, jo ciemos pie mūsu lībiešu kora „Lōja” brauks maskoti ļaudis no folkloras kopām „Josta” un „Graudi”, lai ar lustīgām izdarībām aizdzītu prom ziemu. Plkst.17.00 laukumā pie kultūras nama „Rīgava” dziedāsim dziesmas, iesim rotaļās, lielīsimies, dzīsim Meteni, un gaidīsim, kad lietuvēns no gaisa metīs dāvanas bērniem. Tā kā Meteņus  uzskatījuši par īpašu laiku, kad ar maģisku darbību varēja ietekmēt notikumus savā labā, bursimies ugunī, dedzināsim ugunsbluķus, lai ar gaismu atvērtos jaunam sākumam. Pēc Meteņiem sākas gavēnis, tālab jo svarīga ir kopīga mielošanās. Pie ugunskura sevišķi labi garšos bukstiņputra visiem meteņbērniem un budēļiem, kas būs ieradušies. Metens sola saltas dienas, Solās visu sasaldēt. Krausim malku vezumā, VedīsimiMeteņam, Lai sakuŗ lielu guni, Lai sasilda pasaulīti. Uz svētkiem aicina Salaspils novada dome, kultūras nams „Rīgava” un  koris „Lōja”.

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs