Top 3 Rīgavā

Pietiek tikai izlasīt Apollo top 3 šausminošās ziņas, lai rastos pārliecība, ka pasaule bruņojas un kļūst bīstama. Pavisam cita aina paveras, ja ielūkosimies Salaspils kultūras nama "Rīgava" top 3 ziņās. 1) Ārsts - homeopāts Pāvels Naumovs aicina šo sestdien plkst. 9.00 pastāvīgos, gan arī jaunus interesentus uz kārtējo kustību meditāciju Botāniskajā dārzā. Runāsim par padarīto, par mūžīgām vērtībām un mūžību kā tādu. Otrkārt, padomāsim, ko nozīmē šodien tik populārais vārds "tikumība" un, ak vai!!! - galu galā noskaidrosim, kas ir pasaules gals globālajā līmenī un katra cilvēka dzīvē. Par to mēs, protams, runāsim siltajā Oranžērijā. Bet pirms tam kā vienmēr vingrosim ārā, izejot mazo apli. Līdzi ņemiet siltas drēbes, siltu tēju/kafiju, vingrojumu paklājiņus, deguna salvetes, labo garastāvokli un Tēva Mīlestību, ar ko varēsiet dalīties. 2) Lai arī teātra izrāžu apvienības "Panna" komēdijas "Bruņota un bīstama" nosaukums asociējas ar kādu no "Degpunktā" TV sižetiem, tad saturs vēstīs par ko citu. Proti, par sievieti, kuras apbruņojums ir binoklis un viss cits, kas padara sievieti par mednieci - džungļu sarkanā lūpu krāsa un ložu necaurlaidīgās zeķubikses, jo sieviešu ieroči ir vienīgie pasaulē, no kuriem neviens nemirst, bet gan dzimst. Izrāde ar aktrisi Zani Daudziņu jau šo sestdien, plkst. 18.00, un biļetes bez cīņas vēl joprojām ir nopērkamas kultūras nama kasē.   3) Tuvojas Labestības nedēļa, un aicinām pamanīt pasākumus, kas tiek rīkoti Starptautiskās Invalīdu dienas ietvaros. Sīkāk, atverot šo saiti http://www.salaspils.lv/novads/novads-aktualitates/labestibas-dienas-salaspili Lai gaiša pirmā Advente un mīlestības pilna sirds, to sagaidot!

lasīt vairāk
Priekā, „Karuseli”!

Parīze – sapņu, modes un mīlestības pilsēta. Pilsēta, kas ir neiedomājamiem pārsteigumiem pilna, kur valda romantika un smaržo svaigi ceptas maizītes. Šogad pilsētu ar savu uzvaru starptautiskajā bērnu un jauniešu jaunrades festivālā-konkursā “Parīze, es tevi mīlu!” priecēja Salaspils deju ansamblis “Karuselis”. Gods un lepnums – “Karuselis” uz Latviju atveda kausu par iegūto 1. vietu un “Grand Prix” balvu. 31. oktobrī Parīzē projekta “Talantu Salūts” ievaros 24. reizi norisinājās festivāls “Parīze, es tevi mīlu!” Savu sniegumu demonstrēja 150 jauni talanti – gleznotāji, mūziķi, dejotāji – no Krievijas, Beļģijas, Latvijas, Armēnijas, Baltkrievijas un Uzbekistānas. Uzstāšanās notika uz MPAA Saint-Germain skatuves. „Talantu salūts” ir starptautisks projekts, kas tika dibināts 2008. gadā. Tas ļauj bērniem izglītoties mākslas jomā, tāpat tas atbalsta jauno talantu centienus. Gada garumā notiek festivālu-konkursu cikls dažādās Krievijas, Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas valstīs. Pateicoties tam, bērniem un jauniešiem ir iespēja iepazīt dažādu pilsētu un valstu vēsturi, kultūru. Mēs varam lepoties ar mūsu ansambli „Karuselis”, kas pelnīti ieguva pirmo vietu nominācijā „Estrādes deja – tautas stilizācija” ar dejām „Zolotaja jarmarka” („Zelta gadatirgus”) un „Kadriļj” („Kadriļa”), tāpat žūrija vienbalsīgi piešķīra deju ansamblim „Grand Prix” balvu, ar ko apbalvoja kolektīvu kā labāko visu dalībnieku un nomināciju vidū. „Pedagogs bija ieguldījis milzu darbu, kolektīva priekšnesumi bija lieliski.” Tāpat žūrijas locekļi atzīmēja to, ka attīstīt tautas deju kultūru ārzemēs ir ļoti sarežģīti, un ansamblim „Karuselis” tas ir izdevies teicami,” raksta oficiāls festivāla avots. Žūrijas sastāvā bija nopelniem bagāti mākslinieki: Igors Gorjačkins – „Igora Moisejeva Krievijas Valsts akadēmiskā tautas deju ansambļa” absolvents. Parīzes šova-ansambļa „Kņazj Igorj” vadītājs un dibinātājs. Klasiskā kabarē „Moulin Rouge” eks-mākslinieks. Vladimirs Arhipovs – bijušais mākslinieks un horeogrāfa asistents kabarē baletā „Moulin Rouge”, solists un baleta kapteinis Parīzes kabarē „Paradis Latin”. Tatjana Kostrova – „Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas” absolvente, kādreiz – koncertmeistare „Maskavas Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko muzikālajā teātrī” un „Mūzikas konservatorijā” Francijā, šobrīd – pasniedzēja „A. Skrjabina Krievu konservatorijā” Parīzē. Nellija Zargarjana – kādreiz Akopa Paronjana Muzikālās komēdijas Dramatiskā teātra (Erevāna, Armēnija) kora dalībniece un orķestra „Armēnijas Estrādes Ritmi” soliste. Estrādes dziedātāja. Tamāra Eiferova, „Karuseļa” vadītāja: „Mēs sacentāmies ar spēcīgiem kolektīviem un sapratām, ka konkurence ir neizbēgama. Esmu pateicīga meitenēm, kas uzstājās lieliski. Viņas demonstrēja savu artistiskumu un profesionalitāti augstākajā līmenī. Parasti es viņas kritizēju, norādu uz to, kas un kur bija nepareizi. Šoreiz viss bija brīnišķīgi!” Festivāla īpatnība ir tāda, ka pēc uzstāšanās bija iespēja komunicēt ar augsti godājamo žūriju. „Es nekad mūža nebiju dzirdējusi tik daudz komlimentu vienuviet, kas adresēti maniem māksliniekiem,” saka Tamāra Eiferova. Visi žūrijas locekļi atzīmēja ansambļa profesionalitāti, artistiskumu un oriģinālo horeogrāfiju. Tagad arī Parīzē zina, ka Salaspilī pastāv tāds ansamblis „Karuselis”. Tas ir tikai sākums! Kolektīvs jau ir uzaicināts uzstāties Sanktpēterburgā Grand-finālā, kur piedalīsies visi labākie festivāla „Talantu Salūts” dalībnieki. Novēlēsim veiksmi un turpmākas sekmes „Karuselim”. Žurnāliste Kristīne Gomzeleva

lasīt vairāk
Ceturtdien atklās mākslas izstādi "Priekā"

26. novembrī plkst. 17.00 kultūras namā "Enerģētiķis" tiks atklāta mākslas izstāde „PRIEKĀ…Pasaule veidota ar iedvesmu. IEDVESMA - PRIEKS…”. Izstādē būs redzami rokdarbi, grafika, pastelis, gleznas, keramika, tēlniecība. Apmeklētājiem izstāde atvērta no 23.11.-20.12. darba dienās no plkst.11.00-18.00

lasīt vairāk
"Buras" piedāvā koncertu programmu "Popkorns"

Lieliska ziņa tiem salaspiliešiem, kuri pilsētas svētku laikā nepaguva noskatīties mūsdienu deju grupas “Buras” koncertu programmu “Popkorns”. Jums ir iespēja to vēl pagūt 5. decembrī divos koncertos Ķīpsalas hallē. Dejotāji aicina arī tos skatītājus, kuri programmu jau ir redzējuši, jo “Popkorns” nebūs gluži tāds pats, kā bija svētkos. To paši varēsiet savām acīm redzēt unikālajos koncertos. Tātad- kas ir “Popkorns”? Domājams, ka daudziem uzreiz rodas asociācijas ar kino.  Un taisnība vien ir! “Popkorns” ir koncertu programma, kur viena vakara laikā piedzīvosiet četrus atšķirīgus deju uzvedumus, katru veidotu, iedvesmojoties no kādas kinofilmas. Uzvedumos izdejos populāro un aktuālo trilleri "Bada spēles", juteklisko un neparasto traģēdiju "Amerikāņu skaistums", piedzīvojumu filmu "Pamestais" ar Tomu Henku galvenajā lomā un humora pilno "Ko vēlas sievietes" ar Melu Gibsonu. Tas viss – vienā koncertā! Koncerta ilgums – 2 stundas (2 daļās) Koncertā piedalās 25 dejotāji Gaismu režija- Pāvels Armanis Kostīmu māksliniece-Dace Grele Ģitārspēle -Gints Smukais Uzvedumu horeogrāfe un deju grupas vadītāja- Edīte Ābeltiņa Koncerts notiks 5. decembrī pulksten 15.00 un 19.30 Ķīpsalas hallē. Biļetes varat iegādāties “Biļešu Paradīzes” kasēs. Uz tikšanos!

lasīt vairāk
Jau 12. reizi izskanējušas “Mazās zvaigznītes”

Novembrī notika jau divpadsmitais bērnu un jauniešu dziesmu festivāls “Mazās zvaigznītes”. Tas tika atklāts ar M. Bičukas dziesmu „Pasaule”, ko izpildīja kopkoris, apvienojot 191 dziedātāju balsis. Šoreiz katrs kolektīvs „izdziedāja savu mēnesi”, kopā veidojot veselu gadu. Pateicoties vecāku un pedagogu atbalstam, festivāla dalībnieki, kā ierasts, bija ļoti cītīgi gatavojušies. Piemeklējot dziesmas atbilstoši izlozētajam mēnesim, katra ansambļa repertuārs izvērtās plašs un daudzveidīgs. Katru gadu ciemos tiek aicināts arī kāds vieskolektīvs. Šoreiz bija atbraukuši Karēlijas „Dziesmu teātra” dalībnieki no Sortavalas pilsētas. Pozitīvu gaisotni visu festivāla norises laiku uzturēja pasākuma vadītājs – Dailes teātra aktieris Ģirts Grāvelis. Festivāla „Salaspils mazās zvaigznītes” organizatori saka lielu paldies Salaspils novada pašvaldībai un lieldraugiem, kas atbalsta šo pasākumu jau daudzu gadu garumā, – SIA „Saulkalne S” vadītājam Jurim Seilim un A/S „Roga Agro” vadītājiem Oņegai un Valdim Circeņiem. Ar jaunām idejām un skanīgām dziesmām gaidīsim nākamo festivālu! Velta Girgensone, festivāla projekta autore

lasīt vairāk
Daugavas muzejā valsts svētkus atzīmē "Atvasītes" bērni

16. novembrī Daugavas muzejā bija ieradušies PII „Atvasīte” mazie audzēkņi. Bērni, gatavojoties Latvijas valsts 97. jubilejai, piedalījās dažādās aktivitātēs. Jau kopš bērnības ir būtiski mīlēt un godāt savu zemi, tāpēc ciemiņi tika sīkāk iepazīstināti ar savu dzimteni. Kopā ar muzeja darbiniekiem bērni uzzināja, kas ir Latvija un tās simboli, no kā Latvija sastāv un kādas valstis atrodas tai kaimiņos. Tāpat bērni tuvāk iepazina latviešu tradicionālo tautastērpu un  raksturīgos ornamentus, izmēģinot savu roku arī to vizuālā atveidošanā. „Atvasītes” audzēkņi tika iepazīstināti ar Salaspils vārda izcelsmi un nozīmi, kā arī tās senāko vēsturi un lībiešu vadoni Ako. 18.novembris – tā ir Latvijas valsts 97.dzimšanas diena, līdz ar to neizpalika svinīga dziesmu dziedāšana un apsveikumi Latvijai jubilejā. Zigmārs Gailis, Daugavas muzeja muzejpedagogs

lasīt vairāk
“Zelta atslēdziņa” iepazīst Kurzemes skaistās vietas

Jau ceturto gadu Salaspils novada pašvaldība rīkoja NVO projektu konkursu, kura ietvaros bez pastāvīgā finansējuma biedrības varēja saņemt papildus finansējumu kādam lielākam pasākumam. Salaspils novada BJIB “Zelta Atslēdziņa” savos desmit pastāvēšanas gados ir bijusi 20 ekskursijās. Esam pabijuši daudzos Latvijas novados, braucot gan vienas dienas ekskursijās, gan uz vairākām dienām kopā ar visām ģimenēm. Šogad pašvaldība atbalstīja mūsu biedrības braucienu uz Liepāju 22.un 23.augustā. Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, kaut gan tai pilsētas statuss tika piešķirts tikai 1625.gadā, tādējādi Liepājas pilsēta šogad svinēja savu 390. dzimšanas dienu. Liepāja atrodas pie Baltijas jūras, un tā ir pilsēta ar senu militāro vēsturi, kurā atrodas lielākā vēsturiskā militārā teritorija Baltijā - Karosta. Tā aizņem apmēram trešdaļu Liepājas teritorijas tās ziemeļu daļā . Krievijas impērijas militārās bāzes celtniecība pēc cara Aleksandra II pavēles sākās 1890.gadā. Tā bija pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrostaciju, ūdens apgādi, baznīcu un skolām – apjomīgs cietoksnis un kara pilsētiņa . Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ir Karostas vizuālā un garīgā dominante .Katedrāle iesvētīta 1903. gadā un pieredzējusi visādus laikus, līdz 1991.gadā pēc padomju armijas aiziešanas tajā atkal varēja notikt dievkalpojumi Karostas teritorijā atrodas garnizona cietums, manēža, ziemeļu forti, ziemeļu mols, kazarmas un citas ēkas. Rodas dīvaina sajūta, redzot, ka tik plaša teritorija ir bez iedzīvotājiem. Bet ir arī citāda Liepāja. Liepājas sirds ir Rožu laukums. 18.gs. šeit atradās Jaunais tirgus, bet 1910. gadā (pēc tirgus pārcelšanas uz tagadējo atrašanās vietu) šeit tika izveidots atklāts dārzs ar rožu stādījumiem. Vasaras mēnešos šeit plkst. 14.00 Jūs gaidīs gids ar Liepājas zaļi sarkano karodziņu rokās un katrs var doties 2 stundu garā pastaigā Liepājas vēsturē. Liepāja ir slavena ar Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāli, kas būvēta 1742. gadā, un pasaulē lielākajām mehāniskajām nepārbūvētajām ērģelēm. Vasarā svētdienās katedrālē regulāri notiek ērģeļmūzikas koncerti, un septembrī ir ērģeļmūzikas festivāls. Liepāja ir mūziķu un mūzikas pilsēta. Par to liecina mūziķu Slavas aleja un Latvijas lielākā ģitāra. Liepājas pludmales parkā ir estrāde “Pūt, vējiņi”, kur jau no 1968.gada notiek rokmūzikas festivāls “Liepājas Dzintars”. Te ir arī Latvijas lielākās bungas un veltījums Liepājas rokgrupai “Līvi” - skulptūra “ Spoku koks”. Jūrmalas parks ir Liepājas lepnums, kurš tika izveidots 19.gs. beigās pēc pilsētas galvas K.Ūliha ierosmes. Tas aizņem 50 hektāru platību. Turpat atrodas arī Liepājas pludmale ar smalkām un baltām smiltīm, kur padomāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Liepājas lielākais un otrs lielākais Latvijas tirgus ir Pētertirgus, kas būvēts 1910.gadā. Turpat blakus atrodas Liepājas senākais dievnams – Sv. Annas luterāņu baznīca, kura minēta rakstos jau 1508. gadā. Otrā pusē Pētertirgum atrodas arī 1762. gadā iesvētītā Sv. Jāzepa katoļu katedrāle. Liepājā ir vecākais elektriskais tramvajs Baltijā kurš sāka kursēt 1899. gadā. Tramvajam ir viena līnija 15 km garumā, kas var noderēt ekskursijas braucienam pa Liepāju. Liepāja ievērojama arī ar arhitekta P.M.Berči izciliem arhitektūras un būvniecības paraugiem 19.gs. beigās. Īpaši tie saglabājušies Jūrmalas parka tuvumā bijušajos vasarnīcu rajonos. Liepājā ir arī tirdzniecības osta, kur 1697. gadā sāka rakt tirdzniecības kanālu, kas savieno Liepājas ezeru ar Baltijas jūru, jo Līvas upīte, kas te bija, aizsērēja. Tepat ir arī Promenāde – jauka pastaigu vieta dienā un nakts dzīves centrs. Dārza ielas radošais kvartāls ir vairākas ēkas, kur ir latviešu lietišķās un tradicionālās mākslas darbnīcas – aušanas, keramikas, ādu un dzintara apstrādes u.c. Te var redzēt pasaulē garākās dzintara krelles. To visu mēs skatījām gides pavadībā piecu stundu garā ekskursijā. Secinājām, ka Liepāja ir tā pilsēta, kur vajadzētu vismaz piecas dienas, lai to kaut nedaudz iepazītu . Priecīgi, noguruši, Baltijas jūras svaigā gaisa spirdzināti ēdām sātīgas pusdienas un vakariņas un nakšņojām Liepājas centra viesnīcā “Līva” pretim Liepājas universitātei. Otrā rītā, paēduši bagātīgas brokastis, devāmies atceļā . Priecājoties par saulaino laiku, jau desmitos no rīta bijām Rudbāržu pagasta Sieksātē -Berghofas muižā “ Piena muzejā”, kur skatījām izstādi “Piena ceļš” un apskatījām bijušās medību muižas apkārtni. Pusdienojām Saldū un gides pavadībā devāmies trīs stundu garā ekskursijā pa pilsētu. Saldus pilsētas tiesības saņem 1917.gadā. Kaut gan Saldus ir neliela pilsētiņa, tomēr tās vēsture sniedzas jau 13.gs., kad tās vārds 1253. gadā pieminēts kuršu līgumā ar Livonijas ordeni. Četrus gadu simtus Saldus nesa vācisko Frauenburgas vārdu. 16.,17. gs. Saldus iekļauta Kurzemes-Zemgales hercogistē un bija Kurzemes hercoga Jēkaba īpašums. 18.gs. Ziemeļu kara sākumā Frauenburgas pilī ieradās Zviedrijas karalis Kārlis XII . 1795.gad , tāpat kā pārējā Kurzeme, Saldus tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Saldus ir ievērojamā latviešu gleznotāja J.Rozentāla dzimtā pilsēta. Te ir J.Rozentāla vārdā nosauktais Saldus vēstures un mākslas muzejs. Sv.Jāņa Saldus evanģēliski luteriskā baznīca, kuru uzcēla 1614.-1615. gadā, ir pirmā mūra baznīca pilsētā. Mākslinieks J.Rozentāls savās gleznās attēlojis šo baznīcu. Saldū ir vēl Mārtiņa Lutera baznīca -uzcelta 1934.gadā. Sv.Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca uzbūvēta 2008.gadā, kaut gan katoļu baznīca Saldū pastāvēja jau no 1461.gada un draudze dibināta 1923.gadā. Saldū ir arī Dieva parādīšanās pareizticīgo baznīca – celta 19.gs. beigās. Par seno kuršu laiku Saldū liecina Saldus pilskalns. Kādreizējais pilsētas tirgus laukums šodien ir iemīļota atpūtas vieta un nosaukts Oskara Kalpaka vārdā. Pilsētā atrodas arī Kalnamuiža, kas celta 1872.gadā .Tur šodien ir Saldus profesionālā skola. Saldus vēsture un attīstība nav iedomājama bez Kapelleru ģimenes. 1857.gadā Kapelleri uzcēla namu un atvēra aptieku. 1632.gadā zviedri nodibināja pirmo pasta līniju Kurzemē, kas savienoja Rīgu un Klaipēdu.1926.gadā Saldū uzbūvēts jauns pasta nams, kurš tur atrodas vēl šodien. Valtera viesnīca Saldū uzbūvēta 19.gs. beigās, un te bija arī zirgu pasta stacija. Saldū dzimušā tēlnieka Kārļa Iles veidotā strūklaka “Medus piliens” rotā pilsētas Līgo skvēru. Saldū ir 14 tilti, kas savieno Cieceres upes krastus pilsētas teritorijā. Apskatījuši pilsētu, iegājām Sv.Jāņa un Sv,Pētera un Pāvila baznīcās, nofotografējāmies pie strūklakas “Medus piliens” un iespaidu pārbagāti posāmies mājupceļā. Izsakām lielu pateicību Salaspils novada pašvaldībai par materiālo atbalstu šā projekta realizēšanai, kas ļāva 44 bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, viņu brāļiem un māsām un citiem ģimenes locekļiem iepazīt Liepāju, Berghofu un Saldus pilsētu. Bez šī atbalsta tāds brauciens nebūtu iespējams. Paldies! Salaspils novada BJIB ”Zelta Atslēdziņa”

lasīt vairāk
Tāds bija meditāciju ceļojums!

Tas ir līdzīgi kā pāršķirstot ceļojuma foto albūmu. Tu skaties, ar smaidu uz lūpām atceroties, cik labi bija. Cik daudz jauna iepazīts, sajūtu izdzīvots un cik daudz tajā visā harmonijas, aizrautības un prieka! Šoreiz tas ir stāsts par meditāciju ceļojumu. Pieaugušo mūžizglītības projekts „Meditācijas” guva milzu popularitāti, pateicoties idejai par dažādu meditāciju veidu iepazīšanu saiknē ar dabu. Projekta ciklu aizsāka Kustību meditācija Nacionālajā botāniskajā dārzā. Nodarbības vadītājs, ārsts – homeopāts Pāvels Naumovs stāsta: „Sākotnēji paredzētais vienīgais praktiskais seminārs „Kustību meditācija” 2015. g. 23. maijā izraisīja plašu, pozitīvu rezonansi, tādēļ nācās organizēt papildus grupu 6. jūnijā. Pēc tā es saņēmu daudz zvanu un e - pastu ar lūgumiem organizēt regulāru praktisko nodarbību ciklu ar mērķi mācīties izzināt sevi – savu ķermeni, emocijas un garu caur fizisku, psiholoģisku un garīgu praksi.” Un tā arī notika, vasaras laikā kopumā ar šādu meditāciju praksi iepazinušies vairāk kā simts dažādu cilvēku. Homeopāts uzsver, ka, nodarbojoties ar šīm praksēm regulāri, grupā, harmonizējam sevi kā fizisko, tā psihoemocionālo un garīgo kopuma sākumu. Šāda kustība vēršas plašumā, aizraujot aizvien vairāk cilvēku, un tajā var iesaistīties ikviens interesents. Gongu meditācija apzināti tika rīkota ielīgošanas pasākuma laikā Daugavas muzejā, vietā ar gleznainiem dabas skatiem uz Daugavu un īpaši pozitīvu auru. Vakarā saulriets spoguļojās zeltainajos gongu šķīvjos, kad tika izdzīvota neparastu saulgriežu mistēriju, peldoties gongu skaņās. Gongu meistare Dace Straume zināja stāstīt, ka gongu mūzikas skaņas palīdz sasniegt stāvokli, kad miesa, gars un apziņa atpūšas. Līdzīgs mierpilns noskaņojums valdīja mūziķes Ingas Karpičas vadītajā tautasdziesmu meditācijā Botāniskajā dārzā. Likās neiespējami - tā vienkārši sēdēt zaļā pļaviņā zem klajas debess un klusi, nesteidzīgi dziedāt tautasdziesmas, koklei skanot. Ļaudis kopā ar draugiem un ģimenēm sēdēja aplī, smaržoja pļavas ziedi un vīraks, ozols un tūjas klusi šalca, tumši un draudīgi mākoņi veidoja riņķa danci ap gaišo debesjumu virs meditācijas vietas. Rāmi lēnām, rāmi lēnām, rāmi lēnām, pamazām – kā mantra skanēja mūsu tautasdziesmu vibrācija, dziedinot steidzīgo cilvēku. Mākslas meditācijā Botāniskajā dārzā ārstes – ginekoloģes, mākslas terapeites Ditas Baumanes – Auzas vadībā diena paskrēja vēja spārniem. Uz papīra ar krāsās triepjot emocijas un pildot dotos uzdevumus, interesanti bija atklāt, cik daudz katrs spējīgs ne tikai dalīties ar citiem, bet arī spēt pieņemt no otra. Vizualizējot un nosaucot vārdā bailes, dusmas un prieku, bija iespēja paskatīties uz emocijām no cita skatupunkta. Šādi un vēl citi uzdevumi mazināja zemapziņā noslēpušos kompleksus un ikdienas stresu, kaut vai tikai iedvesmojoties dalībniekiem vienam no otra un burvīgās dienas. Noslēdzošā meditāciju nodarbība bija adīšanas meistardarbnīca pediatres, rokdarbnieces un dziju ekspertes Ineses Sproģes vadībā. Adīšana kā meditācijas veids pastāvēja vēl pirms cilvēce pazina tādu vārdu kā „meditācija”. Un šī nodarbe, izrādās, ir aktuāla arī mūsdienās, it sevišķi, iestājoties tumšajiem rudens vakariem. Rokdarbniece Inese Sproģe uz adīšanu kā procesu raudzījās, galvenokārt, kā zinoša ārste. Nodarbībā varēja uzzināt, kāpēc adīt pašai priekš sevis un saviem mīļajiem, kādas izvēlēties dzijas, norādot uz mākslīgu un dabīgu materiālu atšķirībām un to ietekmi uz veselību. Stāstīja, kāpēc adījumi saveļas un kā tos labāk kopt, kāpēc zeķu papēžos rodas caurumi un kādi ir veidi pagarināt zeķu mūžu. Bet visdedzīgākās sarunas izraisījās par dabiskām lietām iekšķīgi un ārīgi, par uztura un eļļu izvēli. Laiks aizritēja nemanot. Projekts nu ir godam noslēdzies, un atkal ir paldies teikšanas laiks. Lielais Paldies vispirms jau Salaspils novada pašvaldībai par finansiālu atbalstu, Paldies kompetentajiem pedagogiem – meditāciju vadītājiem, Paldies Nacionālajam botāniskajam dārzam, kas laipni atļāva rīkot aktivitātes teritorijā, Paldies Daugavas muzeja kolektīvam par uzticēšanos un sadarbību, Paldies Mūzikas un mākslas skolai par atvēlētajiem molbertiem, draudzīgs sveiciens arī Komunālajam dienestam, kas iepazinās ar tiem pašiem molbertiem, Paldies brīvprātīgajiem no jauniešu kluba „Zibsnis”, Paldies ikvienam apmeklētājam, kas piedalījās, un visbeidzot Paldies varam sacīt arī paši sev - kultūras nama „Rīgava” kolēģiem, kas darīja visu, lai izdotos! Un nu laiks meditatīvai bilžu albūma pāršķirstīšanai.

lasīt vairāk

pd2018 v1

skriesim2018ban

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs