"Rīgavā" virmo teātra vēsmas

Tas, kas vēl slēpjas zem haki krāsas kamuflāžas segas un nelien ārā, ir nevis spiegs, bet pavasara zaļā zālīte. Drīkst to uzskatīt par teātri, jo jau rīt klāt Starptautiskā teātra diena. 29.martā plkst.17.00 - Teātra dienai veltīta pēcpusdienas kafija ar aktieri Andri Bērziņu. Programmā koncerts "Svētvakars Ziedonim" un teātra anekdotes un mūzika. Vietas pie galdiņiem. Biļešu iepriekšpārdošana 5 €. 30.martā plkst.12.00 - Lietuvas cirks "Soliaris" un beļģu teātris "Flandrija" ar cirka izrādi "Pasakainā planēta". Divu stundu programmā dresēti dzīvnieki - sunīši, kaķīši, lapsa, seski, čūskas un dzeloņcūka, uzstāsies gaisa akrobāti, vingrotāji, klauni un Baltijas talantu šovu dalībnieki. Biļetes 4 €. Bet otrdien, 1.aprīlī plkst.20.00 aicinām interesentus uz deju grupas "Buras" dalībnieces Diānas Sledzevskas diplomdarbu horeogrāfijā. Dejos gan Buru studija, gan Burix I un II dejotāji. Bez tam - 27.martā plkst.19.00 - Galda spēļu pieccīņa. Novuss. 28.martā plkst.18.00 - diskotēka tīņiem ar DJ Gvido. Ieeja 2 € Sveicot Teātra dienā un novēlot lieliskas lomas, partnerus, dekorācijas un budžetu arī dzīves teātrī,Salaspils novada kultūras nama "Rīgava" kultūras pasākumu organizatore Agnese Reķe.

lasīt vairāk
Salaspils kolektīvi saņem labākos vērtējumus arī reģionu skatēs

Gatavojoties 2015. gada XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, marta sākumā vēsturiskajos novados notikušas otrās kārtas skates – mūsdienu deju konkursa skate Rīgā (rezultāti) un vokālo ansambļu konkurss „Balsis” Limbažos (rezultāti). Tajos piedalījās k/n „Rīgava” vokālais ansamblis „Dzeltenā zemūdene” (vadītāja Lāsma Streiķe, koncertmeistare Dzintra Kļaviņa) un Edītes Ābeltiņas deju studija „Buras”. Abos konkursos Salaspils kolektīvi parādīja izcilu sniegumu un nopelnīja pirmās pakāpes diplomus. Apsveicam mūsu kolektīvus ar lieliskajiem panākumiem! Vēl divi mūsu PII „Ritenītis” deju kolektīvi (vadītāja Karīna Matuseviča) gaida savu kārtu, lai piedalītos Mūsdienu deju skates otrajā kārtā Madonā, 11.aprīlī.   Salaspils novada domes kultūras metodiķeIndra Trofimoviča

lasīt vairāk
Kultūras ministre Pašvaldību savienībā informē par jaunajām kultūrpolitikas nostādnēm

19. martā Latvijas pašvaldību savienībā notika Izglītības un kultūras komitejas locekļu tikšanās ar, kura informēja par aktualitātēm un plānotajām iecerēm Kultūras ministrijas darbā līdz rudenim (šīs valdības beigām). Šobrīd norit darbs pie Valdības Deklarācijas un Rīcības plāna tās ieviešanai. Galvenie akcenti kultūrpolitikā ir: Latviskās kultūrvides un identitātes stiprināšana, Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšana un bagātināšana ar jaunām laikmetīgām vērtībām. Aktuālie uzdevumi šai sakarā materiālā kultūras mantojuma aspektā: Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu apsaimniekotāja maiņa, kura turpmāk jāuzņemas kādai no valsts institūcijām, nevis Rīgas pilsētai, kā tas ir līdz šim. Ar to nosakot šo vietu statusu un attiecīgo aktivitāšu spektru pie šīm piemiņas vietām. Rīgas pils muzeju (vēstures, laikmetīgā, rakstniecības ) ekspozīciju un kolekciju pārvietošana uz pagaidu atbilstošākām telpām. Vēstures muzeja ekspozīcija tiks pārvietota uz bijušām Vēstures fakultātes telpām Brīvības ielā 32 un tiks atklāta apmeklētājiem maijā Rīga 2014 ietvaros. Vienlaicīgi tiek domāts par koncentrēta, modernizēta muzeju krātuvju kompleksa izveidi Rīgā, jo šobrīd daudzas kolekcijas ir „izmētātas” pa dažādām vietām. Šajā gadā ir būtiski palielināts valsts finansējums kultūras pieminekļu glābšanai. Nemateriālā kultūras mantojuma nozarē galvenie uzdevumi: „Nemateriālā kultūras mantojuma likuma” izstrāde, apspriešana un apstiprināšana. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana, tautas mākslas kustības stiprināšana Dziesmu svētku starplaikā. Tā ietvaros gatavotas „Vadlīnijas kultūras centru darbībā”, kā arī „Vadlīnijas tautas mākslas kolektīvu darbības attīstībai” Arī mērķdotāciju sakārtošanas jautājums (jauna finansējuma sadalīšanas modeļa izveide). Mērķdotācija - kā papildus atbalsts kolektīviem, kuri piedalās tautas mākslas kustībā, nevis kā pašvaldību izlīdzināšanas fonda instruments. Kultūrvides jomā: Nacionālo kultūras institūciju izveide Rīgā, Rīga kā Ziemeļeiropas kultūras metropole. Nacionālā bibliotēka 2015.gadā būs Eiropas prezidentūras galvenā mītne. Rīgā plānota Laikmetīgās mākslas muzeja un Akustiskā koncertzāles izveide. Reģionos jau šis process notiek – Rēzeknē- „Gors”, Cēsīs plānots Vidzemes daudzfunkcionālais centrs, Liepājā 2015.gadā atklās „Liepājas Dzintars” koncertzāli, Ventspils aktīvi domā par multifunkcionāla centra ar koncertzāli izveidi. Plānotas izmaiņas Valsts Kultūrkapitāla Fonda likumā un finansēšanas modelī, paredzot finanses no akcīzes preču (tabakas, alkohola) un azartspēļu nodokļu līdzekļiem. Plānots palielināt finansējumu tieši reģionālajām programmām (mākslinieku rezidencēm, muzeju krājumu atjaunošanai). Atalgojuma jautājums kultūras nozarē strādājošajiem, lai risinātu konkurētspējas jautājumu Baltijas valstu kontekstā. Tai skaitā „Radošā cilvēka” statusa noteikšanas modeļa izveide. Sociālā nodokļa piemērošana Autorlīgumiem, lai nodrošinātu sociālās garantijas. Kultūrizglītības jomā: Valdības deklarācija paredz uzdevumu celt kvalitāti. Tiek izstrādāti kvalitātes kritēriji, kurus integrēt finansu sadalē („nauda iet pie tiem, kuri kvalitatīvāk strādā”). Darbs pie Kompetenču centru izveides jeb „gudrā specializācija” (sadarbība starp izglītības iestādēm un darba tirgu). Pašlaik tādi centri paredzēti reģionu centros. Kultūras un izglītības procesu mijiedarbība. Kultūras Kanona aktivizēšana (diskusijas, sabiedrības līdzdalība, aicinājums domāt par vērtībām). Integrācijas jomā: Mediju politika – domāt, kā veidot savu mediju telpu ( jautājums īpaši aktualizējies Ukrainas notikumu kontekstā). Mazākumtautību savpatnības saglabāšana un lojalitāte valstij. Diasporas jautājums. Citi: Gatavošanās Latvijas simtgadei 2018.gadā. Jāgatavojas laicīgi un jādomā ne tikai par kultūras programmu, bet aktivitātēm, kas rosina atbildību par savu valsti. „Es esmu valsts, nevis valsts ir kādi citi!” Jāpārvērtē attiecības ar valsti, lai nekritizē un nedistancējas. Jāsvin latviskā identitāte visos novados visās jomās. Kultūras ministre aicināja būt aktīviem – pašiem rīkoties un sniegt priekšlikumus. Sēdē tika runāts arī par Kultūrpolitikas nostādnēm „Radošā Latvija”, kuras varat skatīt pielikumā. Salaspils novada domeskultūras metodiķeIndra Trofimoviča

lasīt vairāk
Valsts Kultūrkapitāla fonds paziņo projektu pieteikumu iesniegšanas termiņus

Valsts Kultūrkapitāla fonds paziņo projektu pieteikumu iesniegšanas termiņus mērķprogrammām: Kultūras un mākslas mūžizglītība, radošums un mobilitāte. Mērķis - mūžizglītība, radošā partnerība, izglītības materiāli, formālā un neformālā izglītība, izpētes braucieni, lasīšanas veicināšana, bērnu un jauniešu izglītība, kultūras procesu izpratnes veicināšana dažādām grupām. Iesniegšana no 24.03.2014. līdz 17.04.2014. plkst. 12:00. Latvija - 21. Gadsimts Mērķis - nacionālās identitātes veicināšana, vairojot piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, latviešu valodai, kā arī izpratnes veicināšana par Latvijas kultūru un sabiedrību, sagaidot Latvijas simtgadi. Iesniegšana no 28.04.2014. līdz 23.05.2014. plkst. 12:00. Profesionālu nevalstisku teātru atbalsts Mērķis - atbalstīt profesionālu nevalstisku teātru regulāru darbību, stimulējot daudzveidīgu un kvalitatīvu teātra nozares attīstību, kā arī sekmēt nevalstisko teātru efektīvu un ilgtspējīgu profesionālu darbību un izaugsmi. Iesniegšana no 24.03.2014. līdz 17.04.2014. plkst. 12:00. Vairāk informācijas te: http://www.kkf.lv/#43

lasīt vairāk
Arī šogad notiks mākslas, kultūras un ārpusklašu izglītības projektu konkurss "Sprīdis labākai dzīvei"

Šogad "Sprīdī labākai dzīvei"– māksla, kultūra un ārpusklašu izglītība. Arī šogad notiks Rietumu Bankas labdarības fonda (RBLF) un Latvijas Avīzes kopīgi rīkots projektu konkurss "Sprīdis labākai dzīvei". Konkursa mērķis ir veicināt pilsoniskas sabiedrības attīstību Latvijā un atbalstīt sociāli svarīgu jautājumu risināšanu. Vienam projektam piešķiramā finansējuma apmērs ir līdz EUR 4000.Iesniegt projektus drīkst biedrības, nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, pašvaldības un budžeta iestādes, kuru reģistrācijas vieta ir Latvijas Republika.Projektiem, kuriem ir apstiprināta finansējuma piešķiršana, jātiek realizētiem ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.decembrim. Galvenās atbalstāmās jomas 2014.gada projektu konkursā: 1. Kultūra un māksla – it īpaši muzeju un citu kultūrvēsturisku vietu un ekspozīciju modernizēšana; kultūras nami; atbalsts vietām, un cilvēkiem, kas rūpējas, lai apkārtnē būtu aktīva kultūras un mākslas dzīve - attiecībā gan uz pieaugušajiem, gan uz bērniem un jauniešiem; bērnu un jauniešu izglītošana un iesaiste kultūras un mākslas jomās. 2. Otra atbalstāmā joma vērsta uz zinātniski izglītojošiem projektiem un jaunradi attiecībā uz bērniem un jauniešiem. Vēlamies attīstīt bērnos un jauniešos padziļinātākas zināšanas, prasmes un interesi par kādu konkrētu jomu; vēlamies atbalstīt reti sastopamus pulciņus, interešu centrus un zinātniski pētnieciskos pulciņus. Projektus var iesniegt no 2014.gada 1.marta līdz 31. martam.Sīkāka informācija - http://ej.uz/h97d.

lasīt vairāk
Pie Salaspils kultūras darbiniekiem viesojas Dziesmu un deju svētku režisors Uģis Brikmanis

13.martā kultūras namā "Rīgava" Salaspils novada kultūras darbinieki tikās ar Uģi Brikmani - Rīgas astoņsimtgades svētku mākslinieciskais vadītāju un režisoru, neskaitāmu starptautiskas un nacionālas nozīmes koncertu, notikumu, izrāžu producentu un režisoru, kurš iestudējis izrādes Latvijas un Lietuvas teātros, arī vadījis Latvijas Radio teātri. Uģis Brikmanis ir pazīstams arī kā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku galvenais režisors un "Rīga 2014" tematiskās līnijas "Okeāna alkas" kurators. Lekcija "Liela mēroga pasākumu organizēšana" bija iecerēta kā U.Brikmaņa dalīšanās savā pieredzē pirms Novada svētku rīkošanas lielā darba cēliena, un tā arī bija, tikai šī tēma tika skatīta caur vispārcilvēcisku un kultūras vērtību prizmu. Kā teica pats režisors, - viņam nepatīk lasīt lekcijas pēc "poverpointa", tāpēc uzstāšanās drīzāk bija saruna par mūsu esību šeit un tagad, jo "ja es nerunāšu patiesību, tad kāpēc man šeit būt? Labāk šodien parunāsimies, jo tas, kas bija patiess vakar, vairs nav patiess šodien. Upe plūst uz priekšu," aicināja Uģis Brikmanis, tāpēc turpinājumā vēl dažas viņa atziņas, kuras tiklab var kļūt par moto vai iemeslu pārdomām ikvienam. "Jābūt atbildīgam par pateikto vārdu. Jāapzinās ko nozīmē skaļi izteikta frāze. Jo nopietnāka doma, jo lielāka atbildība par vārdu, ar ko es to pasaku." "Šodien mēs savu sarunāšanos esam deleģējuši masu medijiem. Vienīgais mērķis – reitings. Valdošais stils - neobarbarisms. Visiem obligāti ir "jātvīto" un "jālaiko", jo tad tu esi advancēts! Bet nespējīgs uz sarunu, acīs skatoties." "Mums ir vajadzīgs nevis cilvēks – patērētājs, bet cilvēks- radītājs. Sanāksim kopā un izdarīsim, nevis apsēdīsimies un gaidīsim – nu, ko tu mums tagad iedosi? Laikmets prasa kopīgu apziņas plūsmu. Dziedot un dejojot mēs daudz vairāk apmaināmies ar informāciju un straumējam to." "Pārstāsim deleģēt atbildību! Nevajag meklēt vainu citos, ka kaut kas nenotiek mums pa prātam. Vienkārši ir rīkoties tā, lai izskatās labāk. Rīkoties atbildīgi, lai tiešām ir labāk, nav vienkārši." "Attieksimies pret pilsētas svētkiem kā pret mammas jubileju! Mēs ar to nevarēsim nopelnīt, bet sanākt kopā gan!" "Ja mūža sapnis ir uzbūvēt, radīt ko tādu, kas var pastāvēt arī pēc mums, tad lai tas piepildās!"

lasīt vairāk
Mūsdienu deju konkursā labāko vidū "Buru" un "Ritenīša" dejotāji

4.martā kultūras namā „Enerģētiķis” notika Salaspils Mūsdienu deju kolektīvu Radošā konkursa 1.atlases kārta, kurā piedalījās 26 kolektīvi dažādās vecuma grupās – sākot ar pirmskolu un līdz 12.klasei. No Salaspils piedalījās 7 kolektīvi (3 grupas no deju studijas „Buras”, viena grupa „Buras” no k/n „Rīgava”, 2 grupas no PII „Ritenītis” un k/n „Enerģētiķis” kolektīvs „Jūras pērles”), no Olaines 1 kolektīvs, 12 kolektīvi no Ikšķiles, 4 no Ķekavas un viens no Lielvārdes novada Lēdmanes. Priekšnesumos bija redzami tādi stili kā mūsdienu deja, šova dejas, Jazz dejas, Hip-hops un ritma dejas. Konkursu vērtēja Jelgavas deju centra „Cukurfabrika” vadītāja un 10.Latvijas skolu Dziesmu un deju svētku mūsdienu deju koncerta mākslinieciskā vadītāja Annika Andersone, horeogrāfe un Jūrmalas centra BG deju studijas vadītāja Brigita Gulbe un vairākkārtēja Latvijas un Baltijas čempione, Pasaules kausa 2.vietas ieguvēja hip-hop dejās, aerobikas trenere Linda Kaļverša. Tālākā cīņā par vietām uz 2.kārtu tiek sūtīti visi tie kolektīvi, kuri 1.kārtā saņēma 1., 2. vai 3.pakāpes diplomus. Tie izrādījās 13 kolektīvi – 4 no Ikšķiles novada, 2 no Ķekavas novada, Lēdmanes kolektīvs un 6 Salaspils kolektīvi (4 „Buru” grupas un 2 grupas no pirmsskolas izglītības iestādes „Ritenītis”) Turēsim īkšķus par mūsējiem 11.martā Rīgā VEF kultūras centrā („Buras”) un 11.aprīlī Madonas kultūras namā („Ritenītis”)! Rezultāti Indra Trofimoviča, kultūras metodiķe

lasīt vairāk
"Enerģētiķī" notiks mūsdienu deju konkurss

4. martā plkst. 15:00 kultūras namā „Enerģētiķis” notiks Mūsdienu deju kolektīvu radošā konkursa 1. atlases kārta. Konkursā piedalīsies Salaspils, Ķekavas, Olaines un Ikšķiles mūsdienu deju kolektīvi, kuru priekšnesumos būs redzami tādi stili kā mūsdienu jeb laikmetīgā deja, šova dejas, Jazz dejas, Hip-hops un ritma dejas. Konkursa mērķi ir attīstīt un apzināt mūsdienu deju kolektīvu māksliniecisko līmeni, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2015. gadā, kā arī veicināt mūsdienu dejas žanra popularitāti. Konkursā un festivālā savu dalību ir pieteikuši 25 kolektīvi dažādās vecuma grupās – no pirmsskolas vecuma līdz 12.klasei. No Salaspils – septiņi kolektīvi, no Olaines - viens, divpadsmit kolektīvi pārstāvēs Ikšķili, 4 – Ķekavu, bet viens kolektīvs būs no Lielvārdes. Konkursu vērtēs Jelgavas deju centra „Cukurfabrika” vadītāja un 10. Latvijas skolu Dziesmu un deju svētku mūsdienu deju koncerta mākslinieciskā vadītāja Annika Andersone, horeogrāfe un Jūrmalas centra BG deju studijas vadītāja Brigita Gulbe un vairākkārtēja Latvijas un Baltijas čempione, Pasaules kausa 2. vietas ieguvēja hip-hop dejās, aerobikas trenere Linda Kaļverša. Konkursā tiks vērtēta dejas kompozīcija, horeogrāfiskās idejas oriģinalitāte, ideja, tehniskais izpildījums, precizitāte, kā arī vizuālais efekts. Ieeja konkursā bez maksas. Indra Trofimoviča Salaspils novada domes Kultūras metodiķe

lasīt vairāk

pd2018 v1

kartupeļpalma

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs