Gaidām ciemiņus, uzpošam namu, sapošamies paši

Tā notiek - kad mēs gaidām ciemiņus, tad uzpošam namu, sapošamies paši. Atnāk ciemiņi, arī tādi paši saposušies, un tad nez no kurienes atnāk tā īpašā svētku sajūta kopā ar smaržu - vai nu tā ir pīrāgu, vai eglītes skuju smarža, vai skatuves smarža, kas uzvējo reizē ar priekškara atvēršanos. Un tai brīdī mēs nokratām no sevis ikdienības rūpju nastu un mums kļūst tā viegli un labi. Mēs kultūras namā "Rīgava" šo sajūtu izbaudām dubultā - gaidot uzaicinātos viesmāksliniekus un tad arī tevi, mūsu skatītāj. Sestdien, 29.novembrī, plkst.12.00 - ciemos gaidīsim bērnus un vecākus uz Latvijas Leļļu teātra viesizrādi "Viens, divi, trīs, nu tu esi brīvs!", kad satiksimies ar Sarkangalvīti, Vilku, Vecmāmiņu, Pauku un Šmauku, Princesi uz zirņa, Papagaili un vēl citiem personāžiem, kas savulaik gozējušies prožektoru gaismās leļļu teātrī. Biļešu iepriekšpārdošana kultūras nama kasē - 5 EUR. Un tā kā šai pasaulē viss ir saistīts ar neredzamiem diedziņiem, tad tā nu ir sagadījies, ka Latvijas Leļļu teātra dibinātājas Mirdzas Ķempes vārds Salaspilī izskanēs divreiz. Pirmoreiz kā dziesmu vārdu autores leļļu izrādē un tai pašā vakarā, plkst.19.00 - melodrāmā "Dzejniece. Mirdzas Ķempes mīlestība". Šī izrāde 2011./2012. gada sezonā tā bija skatāma Nacionālā teātra Aktieru zālē ar nosaukumu "Īsie zibsnīgie mirkļi". Iestudējums paspēja piesaistīt gan ievērojamu skatītāju uzmanību, gan cildinošas teātra kritiķu atsauksmes, tika nominēta vairākām Spēlmaņu nakts balvām.Atzinīgi novērtēts jaunā režisora Ģ. Šoļa darbs, autora V. Vēja dramaturģiskais materiāls un īpaši izcelta R. Vazdikas aktierspēle Mirdzas Ķempes lomā. Salaspilī lomās redzēsim Raimondu Vazdiku, Andri Buli un Ģirtu Šoli. Biļetes Biļešu Paradīzē un kultūras namā - 7 EUR. Svētdien, 30.decembrī plkst.12.00 mākslas mīļotāji tiek aicināti uz tikšanos ar gleznu izstādes "Manas dzimtenes ziedi" autori - ārsti un mākslas terapeiti Ditu Baumani - Auzu. Skanēs Ditas dzeja un dzirdēsim folkloras kopu "Laiva". Būs iespēja nopirkt grāmatas un interesēties par gleznu iegādāšanos. Bet plkst.13.00 sāksies starptautiskajai Invalīdu dienai veltītais sarīkojums "No sirds uz sirdi", kur par omulīgu gaisotni rūpēsies dziedātāji Santa Zapacka un Harijs Ozols. Īpaši tiek gaidīti cilvēki ar īpašajām vajadzībām. P.S. Kases darba laiks: P.O.T, C. no plkst.15.00 - 21.00 un stundu pirms pasākuma. T.67941163. P.P.S. Atvainojamies par neērtībām mājas lapas www.knrigava.lvlietotājiem, jo uz laiku, kamēr tiks novērstas tehniskas ķibeles, mājas lapa nebūs pieejama. Sīkāku informāciju par pasākumiem varat iegūt mājas lapā www.salaspils.lvsadaļā "kultūra".P.P.P.S. Un tad arī pamanīsiet, ka svētdien, plkst.16.00 pie kultūras nama "Enerģētiķis" notiks Pilsētas egles iedegšana un zvanu ansamļa "Primus" koncerts. Gaidīsim! Agnese Reķe kultūras pasākumu organizatore, Salaspils novada kultūras nams "Rīgava" t. 67910477

lasīt vairāk
Noslēdzies Daugavas muzeja rīkotais radošo darbu konkurss „Mana Daugava”

14. novembrī Daugavas muzeja viesmīlīgajās telpās noritēja Daugavas krastos esošo novadu 7. – 12. klašu skolēnu radošo darbu konkursa „Mana Daugava” finālpasākums. 10 labāko konkursam iesūtīto darbu autori prezentēja savu veikumu žūrijas komisijai. Dalībnieku uzdevums bija veidot darbus par kādu ar Daugavas upes baseinu saistītu vides, ekoloģijas vai kultūras vai dabas pieminekļa aizsardzību saistītu problēmu. Konkursa mērķis bija attīstīt Daugavas tuvumā dzīvojošo jauniešu izpratni par Daugavas nozīmi Latvijas vides un kultūras vērtību aizsardzībā, kā arī veicināt atbildības izjūtu attiecībā pret vidi un atbildīgu dzīvesveidu, kas balstīts esošo vērtību saglabāšanā un kopšanā. Konkursā uzvarēja un galveno balvu planšetdatoru savā īpašumā ieguva Lielvārdes E. Kauliņa vidusskolas pārstāvji – Laura Viļumsone, Toms Vecziediņš, Ansis Zarāns, Krists Kaniņš, pētot Daugavas pieejamību Lielvārdes pilsētā un novadā. Otro ietu konkursā ieņēma Daugavpils Krievu vidusskolas – licēja pārstāve Alisa Turukova, pētot sikspārņu populāciju un tās saglabāšanās iespējas Daugavpils cietoksnī. Savukārt trešo vietu konkursā izcīnīja Ogres 1. vidusskolas pārstāve Ieva Žube, pētot plūdu izcelšanās cēloņus Ogres upē. Konkursa darbus izvērtēja speciāli izveidota un kompetenta žūrijas komisija, kuru veidoja: biedrības „Daugavas savienība” valdes priekšsēdētājs Ivars Sekacis, Daugavas muzeja direktore Daina Lasmane, Daugavas muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators Mārtiņš Mintaurs, Salaspils novada Mūžizglītības un jaunatnes lietu speciāliste Eva Solovjova, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un tālākizglītības departamenta vecākā referente Inese Liepiņa. Lielu paldies par šī konkursa atbalstīšanu jāsaka biedrībai „Daugavas savienība”, tāpat arī Daugavas muzejam un Salaspils novada domei, bez kuru palīdzības konkursa norise nebūtu iespējama. Paldies arī visiem dalībniekiem, kuri iesūtīja savu darbus un piedalījās radošo darbu konkursā „Mana Daugava”! Zigmārs Gailis, Daugavas muzeja muzejpedagogs.

lasīt vairāk
Uz Doli ceļo Ķeguma HES vēsture E.Krauca fotogrāfijās

Šī gada 27.novembrī plkst.15.00 Daugavas muzejā notiks ceļojošās izstādes "Ķeguma HES - Latvijas enerģētikas lepnums" atklāšana.  Savā 75.dzimšanas dienā AS „Latvenergo” uzsver, ka  ir lietderīgi atskatīties pagātnē, izceļot tos notikumus, kas veidojuši uzņēmumu tādu, kādu to pazīstam šodien, kā arī akcentēt mūsdienu aktualitātes, kas vērstas uz ilgtspējīgu attīstību. 1939.gada oktobrī darbu sāka Ķeguma HES pirmais hidroagregāts, Latvijas Republikas proklamēšanas svētku priekšvakarā (17.novembrī) otrais hidroagregāts, nodrošinot pastāvīgu elektroenerģijas piegādi Rīgai.  Bet ir vēl kāda jubileja. Tieši pirms 40 gadiem - 1974.gada  novembrī, tika iedarbināts arī Rīgas HES pirmais hidroagregāts. Izstāde „Ķeguma HES - Latvijas enerģētikas lepnums” stāsta par UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauto E.Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekciju  "Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936. - 1940." Tas ir vēstījums par 20.gadsimta pirmajā pusē Baltijā vērienīgā industriālā objekta celtniecību, vedot skatītāju savdabīgā ceļojumā pagātnē, kad Eiropas enerģētikā sevi pieteica Latvijas flagmanis - Ķeguma spēkstacija. Latvenergo koncerna 75 jubilejas gadā izstādes atklāšana Daugavas muzejā savā ziņā ir likumsakarīga. Daugavas muzejs ir dibināts 1969. gadā. Muzeja misija ir atklāt un parādīt Daugavu, kā arī Salaspili un tās apkārtnes unikālo vēsturi no 9. g.t. pr. Kr. līdz mūsu dienām, kā Eiropas un Latvijas vēstures un kultūras mantojuma nozīmīgu sastāvdaļu. Daugavas muzejs ir tieši tas muzejs, kurš pirmais Latvijā  sāka apzināt, krāt un saglabāt Daugavas hidroelektrostaciju vēsturi. Muzeja krājumā tiek glabāti unikāli eksponāti- senas fotogrāfijas, dokumenti un priekšmeti, tai skaitā, Ķeguma HES celtniecības darba rīki, neļaujot aiziet zudībā daudzām Daugavas hidroelektrostaciju vēstures liecībām. E.Krauca (1898-1977) entuziasms un profesionalitāte šodien ļauj izjust, kā soli pa solim noritējusi spēkstacijas celtniecība. Fotomākslinieks ir radījis turpat divus tūkstošus izcili uzņemtas fotogrāfijas, atklājot Ķeguma HES būvvietas un Daugavas perspektīvos skatus, kas apliecina varenās un monumentālās būves tapšanas gaitu. Fotogrāfijas sniedz iespēju ieraudzīt arī atsevišķas nozīmīgas inženiertehniskas nianses būves konstrukcijās, ūdenskrātuves dambja izveidē un citur, izceļot būtiskus tehnoloģiskus elementus, ko inženiertehniskie speciālisti vērtē kā unikālus. Ceļojošo izstādi Daugavas muzejā papildina interaktīva izstāde - E.Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija „Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936. – 1940.” - 700 attēlu izlasē. Pirmo reizi kādā no Latvijas atmiņas institūcijām apmeklētāji varēs skatīt tik kvantitatīvi lielu Ķeguma spēkstacijas celtniecības fotokolekcijas daļu (kolekcijas kopējais apjoms ir 1736 fotonegatīvi). Daugavas muzeja apmeklētājiem izstāde būs apskatāma līdz 2015.gada 27. janvārim.  Sandra Vējiņa AS “Latvenergo” preses sekretāre Tālr.: 67728816, 29161531 \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

lasīt vairāk
Bērni iepazīst novada vēsturiskās vietas

Lāčplēša dienas priekšvakarā Aktīvās atpūtas atbalsta biedrība „DOLE” (turpmāk – AAAB DOLE) rīkoja ekskursiju Salaspils novada bērniem un viņu vecākiem ar mērķi iepazīt novada vēsturiskās vietas un to lomu kopējā Latvijas valsts tapšanas gaitā, lai bērni zinātu kāpēc atzīmējam Lāčplēša dienu un ko nozīmē "valsts dzimšanas diena". Lai ekskursija visiem būtu vienota, tika noorganizēts autobuss, kas uzņēma ekskursantus (37 cilv.) pie Daugavas muzeja, Doles salā.  Pirmā pietura bija pie piemiņas zīmes Daugavas lībiešiem un viņu vadonim Ako, kur vēsturnieces Anitas Krūmiņas stāstījumā uzzinājām par 1206. gadā Daugavas lejteces pamatiedzīvotājiem – lībiešiem, kuri savas brīvības vārdā, Mārtiņsalas vadoņa Ako saukti, stājās pretī krustnešiem.. Tālāk ceļš veda uz "Tīnūžu muižu", kas ir Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs. „Tīnūžu muiža” atrodas 20. gs. 30. gadu sākumā celtajā klētī un tās pamatekspozīcija veltīta latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas upes 1917. gadā. Bērni no Kaspara stāstītā uzzināja, ka 1917. gadā 1. septembra pēcpusdienā vācu izlases vienības sasniedza Mazās Juglas upes apkārtni pie Tīnūžiem, kur tām negaidīti ceļu aizšķērsoja no rezerves steigā atsauktā 8000 vīru lielā 2. latviešu strēlnieku brigāde, kura ieņēma pozīcijas gar Mazās Juglas upi. Latviešu strēlniekiem tika pavēlēts aizkavēt vācu karavīrus, līdz visa 200 00 vīru lielā Krievijas 12. armija izies no aplenkuma, nenokļūstot vācu gūstā. Latviešu strēlnieki savu uzdevumu izpildīja pilnībā, diennakti cīnoties pret gandrīz desmitkārtīgu vācu pārspēku. Kauja pie Mazās Juglas upes bija viena no traģiskākajām un reizē viena no leģendārākajām Latvijas vēstures lapaspusēm. Atceļā piestājām pie Latvijas atbrīvošanas cīņās (1919) kritušo igauņu karavīru brāļu kapiem Salaspils vecajos kapos, kur apbedīti 6 igauņu karavīri, lai bērni noliktu svecītes uz mūsu uzticamo kaimiņu igauņu atdusas vietu, kas nesavtīgi palīdzēja mūsu brīvības cīņās. Ekskursijas noslēgums bija ar dziesmām un zupas vārīšanu uz ugunskura Doles salā, un bērnu veidotu kuģīšu palaišanu Daugavā. Paldies visiem dalībniekiem! Uz tikšanos nākamajās AAAb DOLE rīkotajās aktivitātēs!   Mārtiņš Biedris, Rihards Bērziņš, AAAb DOLE valdes locekļi

lasīt vairāk
Rudens skola noslēgusies!

No viršu laika līdz veļu laikam Salaspilī notika latviešu tautas dzīvesziņas Rudens skola. Tās bija pavisam četras dažādas nodarbības, kas mūsdienu cilvēkam, kas ikdienas steigā un moderno tehnoloģiju jūklī ir tik attālināts no mūsu senču dzīves ritma, palīdzēja tuvināties senās dzīvesziņas izpratnei un sajūtai. Nodarbības iesākās ar izzinošu ekskursiju gar Daugavas lejteci Salaspils apkaimē. Gudrība, ka labāk vienreiz pašam redzēt nekā desmit reižu par to dzirdēt, attaisnojās. Ieelpot senatnes smaržu, atrodoties mūsu senčiem nozīmīgās kulta un dzīvesvietās - daudziem tā bija pirmā pieredze šāda veida novadpētniecībā. Redzēt sakopto un atjaunoto Ako piemiņas vietu, sajust Spolīškalna enerģētiku, skanīgi izdziedāties Jāņkalnā, uzkāpt Klaņģu kalnā, kur senāk slējusies varena pils, ieraudzīt Salaspili no otras puses, stāvot Daugmales pilskalna vējos, un pēdīgi nokļūt teiksmainajā rudens elpas piestrāvotajā Sakaiņu pilskalnā, kas, kā izrādās, ir ģeogrāfiski augstākā vieta, raugoties Salaspils virzienā no Rīgas skatu torņiem. Un vēl par katru no tām uzzināt sīkāk no vēstures doktora Gunta Zemīša mutes. Otrajā nodarbībā kultūras namā „Rīgava” vakarējām ar rokdarbiem un spēka dziesmām, skanot latviešu tautas dzīvesziņas centra „Zaltis” priekšsēdētājas Guntas Dombrovskas koklei. Izzinājām rudens tradīciju ciklu, maskošanās rituāla nozīmi, un daudzviet interesants izrādījās klātesošo dievturu skatījums pretnostatījumā Guntas stāstījumam. Tas, ka nekas nav uzspiests kā vienīgais pareizais, piešķīra vakaram papildus vērtību, ka mēs šodien varam interpretēt, tulkot, diskutēt, domāt un atklāt. Trešais vakars atmiņā palicis ar aizrautīgās un optimistiskās Baibas Mennikas dāsni dalītajām zināšanām par to, kā latviskā dzīvesziņa tiek praktizēta Babītes novada pirmsskolas izglītības iestādē „Varavīksnes putns”. Caur mūsdienīgu skatījumu uz tradicionālo kultūru, ar prieku, humoru, radošumu, alternatīvu izglītības pieeju, kad pedagogs ir sabiedrotais, nevis visgudrais skolotājs un vecāks ir draugs, kurš, dzīvi piedaloties notiekošajā, kļūst par viņa autoritāti, padomdevēju un atbalstu. Un kas to būtu domājis, ka vakarā skatīsimies arī filcēto leļļu teātri?! Veļu cienāšana, mīklu minēšana, galda un bedību dziesmas, latviskie danči un rotaļas ar acu aizsiešanu, tāda veida tradīciju izzināšana caur pasaules skatījumu – tas viss nopietni, bet bez traģisma tika praktizēts noslēguma nodarbībā – veļu vakarā kopā ar Katlakalna folkloras kopu „Rāmupe”. Latvijas folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts mūs brīdināja, ka šāda veļu vakaru rīkošana uzliekot par pienākumu tagad katru gadu tādu rīkot, savādāk veļi tad nākot ciemos un taisot jokus. Paldies sakām Salaspils novada domei par iespēju atbalstīt pieaugušo mūžizglītības pasākumus! Paldies sakām ikvienam interesentam, kas atrada laiku un  motivāciju piedalīties šajā piedzīvojumā, ko sauc par sevis un latvisko sakņu iepazīšanu caur folkloru!

lasīt vairāk
Kā trolli piemin, tā trollis ir klāt …

Šogad Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa notika no 10. līdz 16. novembrim. Ziemeļvalstīs projekts norisinājās jau 18. reizi, Latvijā  - 17. Nedēļas galvenais uzdevums bija Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana. Šī gada tēma bija „Troļļi ziemeļos”. Arī šogad gada vistumšākajā laikā Salaspils novada bibliotēkās tika rīkotas Krēslas stunda jauniešiem un Rīta stunda mazajiem bērniem. 12.novembrī Bērnu nodaļā Salaspils 1. vidusskolas pulciņa „Lasīsim ar prieku” dalībnieki kopā ar vadītāju Anitu Voras un Bērnu žūrijas eksperti tika iepazīstināti ar Ziemeļvalstīm un to mitoloģiskajiem iemītniekiem – troļļiem, tika sniegts neliels ieskats H. K. Andersena dzīves gājumā, pēc kura sekoja priekšlasījums autora pasakai „Laumu kalns”. Speciāli šim pasākumam tika izgatavoti troļļi, kas tumsā spīd, un jaunieši ar lukturīšiem devās troļļu medībās. 13.novembrī Salaspils 1. vidusskolas 2. klasīte iepazinās ar troļļu izskatu un dzīvesveidu un uzzināja, ka tie ir tīri jauki radījumi, kurus nedrīkst kaitināt, jo tad tie kļūst nikni un briesmīgi. Vēlāk bērni klausījās fragmentu no Tūves Jansones grāmatas „Trollīša ziema”. Noslēgumā skolnieki ar trafaretu palīdzību uzzīmēja un izkrāsoja katrs pats savu muminu. Savukārt Dienvidu filiālbibliotēkā notika Troļļu ballīte ar nosaukumu „Nagažu paugurs.” Tās apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar izstādi „Kā trolli piemin, tā trollis klāt”, atminēt troļļu mīklu par viņu dzīvesveidu, mūsdienu interneta troļļu nedarbiem. Kopīgi lasījām H.K. Andersena pasaku „Nagažu paugurs” un uzzinājām, kā Norvēģijas troļļi brauc precībās uz Dāniju, piedalījāmies troļļu svētku mielastā un troļļu draiskulībās. Paldies skolotājiem un bērniem par atsaucību! L.Bula un D. Mosāne, Salaspils novada bibliotēka Foto: J.Vdovičenko

lasīt vairāk
Kultūras iestāžu darba laiks svētkos

Rīgavas darba laiks: 17.nov.  10.00 - 21.00 18.nov.   10.00 - 18.00 22.nov.   10.00 - 21.00 k/n Enerģētiķis darba laiks: 17.11. plkst.11:00- 21:00 18.11. plkst. Brīvs 22.11. plkst. 17:00- 21:30 Salaspils novada bibliotēkas, Dienvidu filiālbibliotēkas un Saulkalnes filiālbibliotēkas darba laiks: 17.11.   Brīvs 18.11.   Brīvs 22.11.  9:00 - 15:00 Daugavas muzeja darba laiks: 17.11. 10:00-17:00 18.11. 10:00-17:00 22.11. 10:00-17:00

lasīt vairāk
Kultūras projektu 4.kārtas iesniegšanas termiņš ir 7.novembris

Informējam, ka Kultūras projektu 4.kārtas iesniegšanas termiņš ir 7.novembris: Projektu iesniegšana – līdz 7.novembra plkst.14:00 Salaspils novada domes Apmeklētāju Apkalpošanas centrā. Kultūras projektu izskatīšanas komisijas sēde – 13.11.2014. Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komiteja – 19.11.2014. Finanšu komiteja – 21.11.2014. Domes sēde –26.11.2014. Projektu līdzfinansēšanas rezultāti – pēc 26.11.2014. Sīkāka informācija: http://www.salaspils.lv/kultura/kulturas-projekti Indra Trofimoviča Kultūras projektu pieteikumu vērtēšanas komisijas sekretāre t.67981016

lasīt vairāk

GIF Salaspils_EcoBaltia_175x300

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs