Knipelēšanas izstāde „Mežģīņu mākoņos”

No 2013.gada 3.jūlija līdz 25.augustam Daugavas muzejā atvērta Knipelēto mežģīņu darinātāju apvienības “Savija” knipelēšanas izstāde „Mežģīņu mākoņos”. Knipelēšana Knipelēto mežģīņu darināšana, kādu to pazīst šodien, ir samērā jauna, salīdzinot ar citam tekstilnozarēm. Ticamākās ziņas par to darināšanas sākumu min 16. gs. otro pusi. Joprojām nav vienprātīga atzinuma, kur tās darinātas vispirms — Itālijā, Francijā vai Flandrijā, bet varbūt Zviedrijā. Tomēr vēsturiskie pierādījumi liecina, ka, visticamāk, knipelēšanas prasme veidojusies Itālijā. No tā laika saglabājušies darba zīmējumi uz pergamenta un arī mežģīnes. Knipelēšana ļoti ātri izplatījās visā Eiropā. Sākumā mežģīņu darināšanas monopolu pārņēma valdnieki, jo dārgās mežģīnes valsts kasē deva lielus ienākumus. Vēlāk, pieprasījumam paplašinoties, šo mežģīņu darināšanas tiesības ieguva arī klosteri un muižas. Ar knipelēto mežģīņu darināšanu laiku īsināja arī pašas muižnieces. Pagāja gandrīz divi gadsimti, kamēr cauri valdnieku darbnīcām, klosteriem un muižām knipelēto mežģīņu darināšanas prasme nonāca līdz vienkāršajai tautai kā Eiropā, tā arī Latvijā. Baltijas iedzīvotāju apģērbos un mājokļos knipelētās mežģīnes ienāca 17. - 18. gadsimtā. Ar knipelēto mežģīņu darināšanu Latvijā sāka nodarboties 18. un 19. gs. mijā. Visticamāk, ka šo prasmi no Rietumeiropas atveda muižnieku bērnu guvernantes. Tolaik labais tonis prasīja, lai muižnieku meitas prastu muzicēt, dejot, gleznot vai strādāt izsmalcinātus rokdarbus. Viens no šiem rokdarbu veidiem varēja būt knipelēšana, kas tajā laikā Rietumeiropā bija sasniegusi augstāko attīstības pakāpi. Mežģīņu darināšanas prasmi varēja ieviest arī no Vācijas un Krievijas atvesto amatnieku sievas, jo muižās diezgan bieži strādāja dažādi amatu meistari no ārzemēm. Pa šo līkumoto taku knipelēšanas prasme nonāca līdz muižu kalpotājām latvietēm. Viņas, apguvušas vienkāršākos knipelēšanas paņēmienus, nekopēja svešzemju mežģīnes, bet veidoja savai izpratnei un gaumei pieņemamus rakstus, kuri izcili harmonē ar mūsu zemnieču apģērbu, linu dvieļiem un citiem sadzīves priekšmetiem. Ar gandarījumu varam secināt, ka latviešu knipelētās mežģīnes jau 19. gs. izcēlās ar sarežģītu un izsmalcinātu kompozīciju, savdabīgiem risinājumiem. Tomēr pēc muižu iekārtas likvidēšanas knipelēto mežģīņu darināšana apsīka. 20. gs. 20. gadu beigās Kurzemē vēl bija sastopamas ļoti vecas rokdarbnieces, kuras jaunībā pratušas knipelēt. Viņu liecības devušas nelielu ieskatu knipelēto mežģīņu darināšanas procesā. 20. gs. 30. gadu sākumā bija mēģinājums atjaunot knipelēto mežģīņu darināšanas prasmi. Tomēr šis pasākums nedeva rezultātus, jo acīmredzami bija novēlots, nebija vairs to, kuri prastu mācīt. Līdz 20. gadsimta 90. gadiem knipelēto mežģīņu darināšanas prasme bija saglabājusies tikai atsevišķās ģimenēs. Rosība Latvijā atsākās 1992. gadā, kad Latvijas – Vācijas kopuzņēmums “Inkom” sarīkoja Vologdas mežģīņu darināšanas kursus. Gūtās zināšanas ļāva sākt mūsu latviešu mežģīņu atšifrēšanu un to darināšanas atjaunošanu. Knipelēto mežģīņu darināšana attīstījās, nodibinoties jauniem kontaktiem ar Eiropas un Ziemeļu valstīm, atgriežoties vēlmei iegūt savā īpašumā īstu tautas tērpu ar īstām mežģīnēm. Pasaulē knipelētās mežģīnes šobrīd piedzīvo jaunu uzplaukuma vilni, šīs senās mežģīnes ir iekļautas UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas konvencijā.   Knipelēto mežģīņu darinātāju apvienība „Savija” 1995. gadā dibināta Mežģīņu darinātāju amata biedrība, kas aptvēra visu veidu mežģīņu darināšanu, tādēļ maz uzmanības varēja veltīt tieši piemirstajai knipelēšanai. Taču biedrības paspārnē tapa Seno mežģīņu (šūto un knipelēto) izstāde un konkurss 1998. gada vasarā Latvijas Vēstures muzejā. Tur bija pārstāvētas vēsturiskās mežģīnes no Latvijas muzeju krājuma un privātajām kolekcijām, kā arī mūsdienu darinājumi. Šis pasākums deva impulsu strādāt nopietnāk un pamatīgāk. Tā rezultātā 1998. gada decembrī tika nodibināta sabiedriska organizācija, no 2006. gada - biedrība, Knipelēto mežģīņu darinātāju apvienību “Savija”. Biedrības organizētajos kursos knipelēšanas prasmi pēc biedrības izstrādātas mācību un kvalifikācijas celšanas programmas visiem apmācības līmeņiem, tai skaitā arī zeļļa un meistara kvalifikācijas iegūšanai, ir apguvušas knipelētājas gandrīz visos Latvijas novados. „Savijas” biedri katru gadu piedalās vairākās izstādēs, gadatirgos un amata demonstrējumos, kā arī starptautiskos pasākumos - esam pabijušas Vācijas knipelēto mežģīņu darinātāju kongresā, Pasaules knipelēto un šūto mežģīņu darinātāju apvienības (OIDFA) kongresos, katru gadu piedalāmies Igaunijas kolēģu organizētajā vasaras seminārā Pērnavā un konferencē Narvā, esam uzstājušās televīzijā un radio, ir bijušas daudzas publikācijas avīzēs un žurnālos. No 2001. gada notiek “Savijas” vasaras plenēri un knipelēto mežģīņu konkurss visiem knipelēto mežģīņu darinātājiem un pētniekiem Latvijā. Kaut knipelēšanas prasmi apguvušos Latvijā varam skaitīt simtos, tā joprojām ir entuziastu sirdsdarbs.

lasīt vairāk
Salaspils stacijā ieskandina Dziesmu un Deju svētkus

15. jūnijā vispārējo Latviešu dziesmu svētku 25. gadadienā un deju svētku 15. gadadienā A/S “Latvijas dzelzceļš”, sadarbojoties ar Latvijas dziedātājiem un dejotājiem, ieskandināja svētkus, sniedzot priekšnesumus lielākajās dzelzceļa stacijās maršrutā Rīga – Gulbene – Alūksne - Rīga. Vilciens, kura sastāvā bija deviņi vagoni, Salaspils stacijā piestāja pirms pulksten desmitiem vakarā, kur to ar ovācijām sagaidīja kupls skaits salaspiliešu.   Nepilnas pusstundas garumā klātesošos ar skanīgiem priekšnesumiem priecēja Salaspils pūtēju orķestris, jauktais koris „Elpa”, krievu dziesmu ansamblis „Otrada”, bet īpaši svinīgi izskanēja kopkora dziedātās dziesmas, kuras kopā ar mūsējiem izpildīja koris „Balsis” un citi.  Savukārt raito deju soli skatītājiem demonstrēja vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ūsa”, jauniešu deju kolektīvs „Ūsiņš” kopā ar kolektīvu „Gauja”, tāpat arī kolektīvi „Auda” un „Dardedze”. Dziesmu un Deju svētku ekspreša  radošā vadītāja lomā bija iejuties Dziesmusvētku virsdiriģents Ints Teterovksis, kurš uzsver, ka parasti visi dodas uz Rīgu, lai piedalītos svētkos, bet ekspreša ideja ir tāda, ka Dziesmu svētki dodas ārpus Rīgas, pa ceļam izskanot visām noslēguma koncerta dziesmām. Dziesmu un Deju svētku ekspresis ar tā dalībniekiem – koriem, deju kolektīviem un uzaicinātiem sabiedrības pārstāvjiem, maršrutu pulksten 8.22 uzsāka no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgā atgriezās tikai pirms pulksten 11 vakarā. Pasākuma iniciatori koris „Balsis”, sadarbojoties ar „Latvijas Dzelzceļu” Dziesmu un deju svētku sagaidīšanu uzsāka jau 2012.gadā, sniedzot desmit bezmaksas koncertus dažādās dzelzceļa stacijās visā Latvijā, emocionāli vienojot gaidāmajam Latvijas kultūrai nozīmīgajam notikumam. Visi ekspreša ietvaros sniegtie koncerti ir bezmaksas, un tos apmeklēt tiek laipni aicināts ikviens interesents. XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem gatavojas 40 000 dalībnieku - kolektīvi no Latvijas, latviešu diasporas (57) un ārvalstīm (28). Savukārt Salaspils novadu svētkos pārstāvēs 143 dejotāji, 97 dziedātāji, 17 pūtēju orķestra dalībnieki un 13 koklētājas. 

lasīt vairāk
Uzmanību – detektīvs!

Katrs cilvēks jau kopš bērnības ir sapņojis, par ko kļūs, kad izaugs liels. Par to, kā sapņi piepildās, mēs zinām pastāstīt katrs no savas pieredzes, taču noteikti kāds ir vēlējies kļūt kā Šerloks Holmss un atklāt dažādus noziegumus. Kultūras nama “Rīgava” vasaras dektīvstudija bērniem ļaus izmēģināt un pārliecināties par savām dedukcijas, analītiķa un izmeklētāja spējām jau bērnībā. Detektīvstudija bērniem – tās būs četras nodarbības 1,5 – 2 stundu garumā sākot no 12. - 15.augustam kultūras namā “Rīgava”. Atkarībā no vecuma bērni tiks sadalīti grupās un veiks dažādus uzdevumus, spēlēs spēles, veiks eksperimentus, darbosies individuāli un komandā – darīs visu, kas attīsta uzmanību, loģisko domāšanu un novērošanas spējas. Turklāt ceram, ka tas viss būs arī aizraujoši un jautri. Visus interesentus gaidīsim pieteicamies līdz 6.augustam pa e-pastu

lasīt vairāk
15. jūnijā Salaspils stacijā piestās „Dziesmu un Deju svētku ekspresis”

Šogad vispārējo Latviešu dziesmu svētku 25 gadadienā un deju svētku 15 gadadienā A/S “Latvijas dzelzceļš”, sadarbojoties ar Latvijas dziedātājiem un dejotājiem, aicina ieskandināt svētkus, baudot priekšnesumus lielākajās dzelzceļa stacijās maršrutā Rīga – Gulbene – Alūksne - Rīga. Vilciens, kura sastāvā plānoti deviņi vagoni, no centrālās stacijas Rīgā aties 15. jūnijā plkst. 8:00. Atpakaļceļā, plkst. 21:54 ekspresis piestās Salaspils stacijā, kur uzstāsies pūtēju orķestris „Salaspils”, vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ūsa”, jauniešu deju kolektīvs „Ūsiņš” kopā ar JDK „Gauja”, krievu dziesmu ansamblis „Otrada” un Salaspils jauktais koris „Elpa”. Programmā: „Slāvu maršs”,V.Agapkins „Valmierieši nāk”, G.Ordelovskis Pūtēju orķestris „SALASPILS” „Līgo saule vakarā”, Latviešu t.dz. Riharda Skultes apdarē Salaspils jauktais koris „ELPA” Jauniešu koris “BALSIS” Banku augstskolas koris “MONĒTA” "Rūnu raksti", J.Purviņa hor./ D.Stalta mūz. Salaspils VPDK „ŪSA”, Brigita Čikste VPDK "AUDA" un VPDK „DARDEDZE” „Šķērsu dienu saule tek”, J.Ērgļa hor./ tautas mūz. I.Reiznieces apd. Salaspils jauniešu deju kolektīvs „ŪSIŅŠ” un TDA  „GAUJA” „Upe un cilvēka dzīve”, Jāzeps Vītols/ Krišjānis Barons „Ar dziesmu dzīvībā”, Pēteris Plakidis / Jānis Peters KOPKORIS „Kaņeku Jānis, kaimiņ Grieta”, I.Mistres hor./t. mūz. J.Vaivoda apdarē Salaspils VPDK „ŪSA”, VPDK "AUDA", VPDK „DARDEDZE” “Nerejati ciema suņi”, J.Purviņa hor./ tautas mūz. S.Grīnbergas apdarē Salaspils jauniešu deju kolektīvs „ŪSIŅŠ” un TDA  „GAUJA” „Jāņu vakars”, Emilis Melngailis/ t.dz. vārdi KOPKORIS „Калина –Рябина”, L.Ņikolajeva/ S.Sašins „Хорошенкий-молоденкий”, krievu tautas dziesma „Заболела Дунькина головка”, krievu tautas dziesma Krievu dziesmu ansamblis „OTRADA”   Aicinām šajā bezmaksas reisā doties arī citus svētku dalībniekus kopā ar saviem tuviniekiem!

lasīt vairāk
Paldies no „Ūsas” visiem „Salaspils kausa 2013” atbalstītājiem!

Deju kolektīvs „ŪSA” saka lielu paldies Salaspils novada domei, Nacionālā Botāniskā dārza direktoram Andrejam Svilānam, kultūras namam „Enerģētiķis”, personīgi Renātei Ziedonei, Salaspils 2. vidusskolas direktorei Venerandai Bogdānei-Rogozinai, skolas ēdināšanas kompleksa apsaimniekotājas SIA „Žaks-2” vadītājai Jeļenai un darbiniecēm par pretimnākšanu un sniegto atbalstu jubilejas - XX Latvijas vidējās paaudzes deju kolektīvu konkursa „Salaspils kauss 2013” rīkošanā. Mūsu pilsētas viesmīlību, vasaras sākumam tik raksturīgo koši zaļo rotu un gaisā virmojošo ziedu un augu smaržu visas notikumiem bagātās dienas garumā baudīja un, prom dodoties, siltus pateicības vārdus par jauko pasākumu un uzņemšanu pauda gandrīz 400 dejotāju no visiem Latvijas novadiem – Bauskas, Kuldīgas, Ogres, Valmieras, Limbažiem, Jēkabpils, Mārupes, Saldus, Mālpils, Preiļiem. Deju kolektīva „Ūsa” un tā vadītājas Brigitas Čikstes vārdā – kolektīva prezidents Ainārs Lāčgalvis

lasīt vairāk
Vokālais ansamblis “Dzeltenā zemūdene” - 15 gadi

Un tāpēc mēs kuģojām uz sauli, Kamēr atradām jūru zaļo, Un mēs dzīvojam zem viļņiem Mūsu “Dzeltenajā zemūdenē”. (The Beatles “Yellow submarine”) Ja kāds kaut kur Latvijā manīja nolaižamies dzeltenu papīra pūķi, izraibinātu ar bērnu zīmējumiem un laba vēlējumiem, tad viens no autogrāfiem liecināja, ka pie vainas ir Salaspils vokālais ansamblis “Dzeltenā zemūdene”. Un arī tas ir tiesa, ka 26.maijā ar krāsainu koncertu kultūras namā “Rīgava” tika svinēta Salaspilī pazīstamā bērnu vokālā ansambļa “Dzeltenā zemūdene” 15 gadu dzimšanas diena. Ansambļa vadītāja Lāsma Streiķe par savējiem sauc 45 bērnus vecumā no 3 līdz 12 gadiem. Koncertā arī skanēja no ”zemūdenes” vecuma izaugušo, bet kopš rudens zināmu kā meiteņu trio “Vējā”– Ilzes Siliņas, Kristiānas Švankas un Artas Krēsliņas balsis. Ciemos kā gadījusies, kā ne, bija ieradusies Pele Mele – Kartupele, kas lielījās un piemeloja visiem pilnas ausis, taču itin labprāt iepazinās ar “Dzeltenās zemūdenes” iemītniekiem un leca dejā kopā ar mazajiem, un iepriecināta apdāvināja pašus dziesmai uzticīgākos dalībniekus, kas pie Lāsmas Streiķes dzied jau ilgus gadus. Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Einārs Ezers, Andris Šņoriņš, Valters Veinbergs un Ģirts Griestiņš, kuri uzreiz pēc “DZZ”absolvēšanas radīja vokāli instrumentālo ansambli “Zaļās lapas”, tad transformējās “Out of coverage” un “Friday Night Symphony”, bet visu šo laiku koncertos piespēlē bērnu ansamblim muzikālo pavadījumu, kas piedod to īpašo skanējumu un sajūtu kopā muzicēt. Īpašas dāvaniņas bija sarūpētas arī meiteņu trio “Vējā” dalībniecēm un vecākās grupas dziedātājiem – Kristeram Gelašam, Montai Vjaksei un Silvai Baronei. Galviļniekus ar muzikālu sveicienu sveica draugi “Vālodzīte” un kaimiņu kultūras nama “Enerģētiķis” vokālais ansamblis “Fantāzija”. Bet skaļā un jautrā ballīte turpinājās ar gaisā palaistu krāsaino sapņu pūķi, cienāšanos ar milzīgo torti zemūdenes izskatā, papīra kuģīšu locīšanu, konfekšu puķu meistarošanu, izlocīšanos spēlē “Tvisteris” un izlēkāšanos piepūšamajās atrakcijās. Un tad iesākusies lietainā diena pārvērtās svētku sajūtā, gandarījumā par paveikto darbu, un beigās pateicībā bērniem un vecākiem uzspīdēja saule. Dzeltena, dzeltena saule. Paldies!

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs