PII „Saulīte” noslēgusies labdarības akcija „No sirds uz sirdi”

Decembrī PII „Saulīte” vecāki, bērni un iestādes darbinieki tika aicināti atbalstīt labdarības akciju „No sirds uz sirdi”, kura mūsu izglītības iestādē notiek jau ceturto gadu. Akcijas laikā aicinājām dāvāt sociālā aprūpes centra „Rīga” bērniem no sirds sarūpētas dāvanas, mūsu iestādes bērnu zīmētus zīmējumus un vēlējumus svētkos. 18.decembrī iestādes pārstāvji devās ciemos, lai nodotu visas skaisti iesaiņotās dāvanas un dāvinātu prieku bērnu sirsniņām – mūsu iestādes pedagogu iestudētu Ziemassvētku izrādi. Šajā gadā īpaši pārliecinājāmies, ka labestība vairojas. Mūsu iestādes padomes pārstāve Aļona R. noorganizēja papildu dāvanas šiem bērniem no nelielas firmas, kuri uzdāvināja projektoru, kurš ļoti noderēs bērniem ar īpašām vajadzībām, uzlabojot viņu dzīves kvalitāti, kā arī daudz higiēnas preču. Esam gandarīti un priecīgi par paveikto! Paldies bērnu sociālā aprūpes centra „Rīga” kolektīvam par sirsnīgo uzņemšanu, paldies ikvienam, kurš atbalstīja, iesaistījās, palīdzēja šajā labajā darbiņā! Visiem, visiem vēlam priecīgus svētkus! Lai vairojas labestība! ...Ieklausies Ziemassvētkos... Ieklausies sirdī... Ieklausies Mīlestībā un glabā šo dziesmu sevī... Un tici... Jo mīlestība paliek pie tā, kas tai tic! Gaišus Ziemassvētkus un skaistāko Ziemassvētku sapņu piepildījumu! Maija Līce, Inguna Blauma, PII “Saulīte” 

lasīt vairāk
Konferencē satiekas jaunieši un deputāti

14.decembrī k/n “Rīgava” notika nakts konference novada jauniešiem, kuras ietvaros Salaspils 1.vidusskolas un Salaspils 2.vidusskolas skolēnu padomju dalībnieki, jauniešu organizācijas “Zibsnis” un biedrības “Express Yourself” pārstāvji tikās ar deputātiem, lai diskutētu un mēģinātu rast priekšlikumus par to, kā uzlabot jauniešu dzīvi novadā. Diskusijas tēmas – jauniešu līdzdalība, jauniešu informētība un jauniešu nodarbinātība un uzņēmējdarbības veicināšana. Diskutējot par jauniešu līdzdalības tēmu, dalībnieki nonāca pie priekšlikuma, ka tuvākajā nākotnē būtu svarīgi un vērtīgi sanākt kopā lielākam skaitam novada jauniešu, darbā ar jaunatni iesaistītajām personām un lēmumu pieņēmējiem, lai kopā analizētu situāciju, apmainītos viedokļiem un izstrādātu rekomendācijas darba ar jaunatni novadā veidotājiem. Darba grupas, kuras tēma bija jauniešu nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanas uzlabošana, viens no priekšlikumiem – elektroniska brīvprātīgā darba fiksēšana, kas motivētu daļu jauniešu tajā iesaistīties.   Konferences otrajā daļā tika sveikti konkursa “Salaspils novada jauniešu gada balva 2017” laureāti. Nominācijā “Jaunietis savai skolai 2017” par aktīvu un pašaizliedzīgu darbu ārpus stundām balvu -“Galactico” dāvanu karti un diplomu saņēma Salaspils 1.vidusskolas skolēns Niks Stafeckis un Salaspils 2.vidusskolas skolniece Anastasija Luņina. “Niks Salaspils 1.vidusskolā vada EKO padomi. Viņam ir fantastiskas idejas un, galvenais, ka spēj tās ļoti labi realizēt. Reti var sastapt skolēnu, kurš pats ierosina, aicina un īsteno ideju – no sākuma līdz gala rezultātam,” tā konkursa pieteikumā raksta skolotājas. “Anastasija ir skolēnu pašpārvaldes dalībniece - pozitīvisma iemiesojums, cilvēks, kurš spēj iedvesmot gan savus klases biedrus, gan citus jauniešus, cilvēks, kuram vienmēr var uzticēties un uz kuru var paļauties,” tā skolotāja Olga Smirnova. 2017. gadā jaunieši ir bijuši čakli brīvprātīgā darbā veicēji - ir nostrādāts  krietns skaits stundu. Nominācijā “Brīvprātīgais jaunietis 2017” šogad tika izvirzītas sešas jaunietes, kuras lielākoties aktīvi iesaistījās Salaspils sporta nama rīkoto pasākumu organizēšanā. Konkursa komisijai nenācās viegli izvērtēt labāko jaunieti, jo visas ir pelnījuši balvu un titulu, taču, kā jau konkursā, uzvarētājs ir viens – šogad “Brīvprātīgais jaunietis 2017” balvu ieguva  Katrīna Doroņina. Katrīna ir Salaspils 1. vidusskolas 12.klases skolniece, jauniešu organizācijas “ Zibsnis” līdere un vairākus gadus aktīvi darbojas kā brīvprātīgā kustībā “Ghetto Games”. Paldies katram konferences dalībniekam par klātbūtni un izteikto viedokli!   Vēlreiz sveicam gada aktīvākos novada jauniešus! Eva Agafonova, jaunatnes lietu un mūžizglītības speciāliste 

lasīt vairāk
Notiks konference jauniešiem

NAKTS KONFERENCE SALASPILS NOVADA JAUNIEŠIEM 14. decembrī, plkst. 17:30, k/n „Rīgava” PROGRAMMA 17:30 Konferences atklāšana (SND Izglītības daļas vadītāja Inga Elksne) 17:35 – 17:45 Īss atskats uz 2017.gada aktivitātēm jaunatnes jomā (SND Jaunatnes lietu un mūžizglītības speciāliste Eva Agafonova) 17:45 – 19:30 Diskusija “Kafija ar politiķiem” 19:30 – 19:40 KAFIJAS PAUZE 19:40 – 20:50 Konkursa “Salaspils novada jauniešu gada balva 2017” balvu ieguvēju apbalvošana 20:50 – 21:00 Noslēgums

lasīt vairāk
Skolas bērniem ir jāēd veselīgi

Uztura speciālisti atzīst, ka aptuveni pusi no uztura ir jāveido graudaugu produktiem. Lai veicinātu skolēnu zināšanas par graudaugu lomu uzturā, jau piekto gadu tiek rīkots projekts “Putras programma skolās”. Tā ietvaros soli pa solim 1.-4. klašu un 5.-8. klašu skolēniem ir iespēja uzzināt, kāpēc ir svarīgi ēst putras un kāpēc putras ēd sportisti, mūziķi, aktieri un citi populāri cilvēki. Putras programma Latvijas skolās notiek Starptautiskās Putras dienas un Putras mēneša ietvaros. Arī Salaspils 1. vidusskola ir iesaistījusies EKO skolu programmā, un šī gada tēma ir "Veselīgs dzīvesveids". Šādas aktivitātes ir arī labās prakses piemērs EKO skolai. Jau gada sākumā mazākajām klasēm notika nodarbība par veselīgu uzturu. To vadīja Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas bērnu un jauniešu grupas topošās uztura speciālistes. Nodarbībā bērni iepazinās ar veselīga uztura apli, pārtikas produktu grupām. Īpaša uzmanība tika veltīta dārzeņiem un augļiem. Bērni uzzināja, kā augļos un dārzeņos esošie vitamīni un minerālvielas ietekmē mūsu veselību, kā arī iepazinās ar to daudzveidību. Nodarbības beigās bērni minēja mīklas par augļiem un dārzeņiem. Lieliska piedeva putrai ir ievārījums, tāpēc 15. novembrī skolā notika "Zaptes diena". To organizēja skolas Eko padome skolotājas Annas Grenciņas-Grenciones vadībā. Ikvienam interesentam bija iespēja nogaršot ievārījumus un nobalsot par viņaprāt garšīgāko vai veselīgāko. Arī našķi var būt veselīgi, tāpēc Putras programmā tika iekļauta cepumu cepšana restorānā "Terra",kurā skolēni arī apmeklēja restorāna virtuvi un iepazinās ar pavāra darbu un ,kas zina - varbūt kādam no viņiem tā būs nākotnes profesija .Ar pašu gatavotajiem cepumiem skolēni cienāja restorāna viesus, uzrunājot un izstāstot par akciju un šādi mācoties apgūt arī komunikācijas prasmes sabiedrībā. Nupat veselīgā uztura popularizēšanas pasākumu ietvaros skolā viesojās arī Hanzas maiznīcas pārstāvji, un no viņiem skolēni vairāk uzzināja par veselīgu uzturu, kā arī degustēja veselīgu maltīti. Atsauksmes par šo pasākumu bērni pārnesa arī mājās, un ne vienā vien ģimenē todien bija īpaši veselīgas vakariņas: “Pa ceļam uz mājām tika pieprasīts nopirkt tomātus, gurķus, gaļu, un vakariņās vecākiem tika pasniegtas maizītes un stāstīts par vitamīniem, kas dzīvo dārzeņos,” tā liecina kādas māmiņas ieraksts sociālajos tīklos. Jau informējām, ka skola ir iesaistījusies arī projektā "Skolas auglis". Projekta ietvaros 1.-9. klašu skolēni trīs reizes nedēļā bez maksas saņem dārzeņus un arī iesaistās dažādos izglītojošos pasākumos. 

lasīt vairāk
Kādai ir jābūt smadzeņu darbībai, lai dzīvē pieņemtu pareizākos lēmumus?

Ja es to būtu zinājis agrāk, tad dzīve būtu pavisam savādāka. Kas man būtu jādara, lai attīstītu savas smadzenes? Kā tikt galā ar stresu eksāmenu laikā? Jauniešu auditorijai veltīta lekcija. Lekcija notiek projekta “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Salaspils novadā” ietvaros.

lasīt vairāk
Uzsākts projekts „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”

Projekta norises laika posms: 2017. gada 26. septembris - 2020. gada 31. augusts Projekta specifiskais mērķis: Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs Projekta norises vietas:  Salaspils 1. vidusskola un Salaspils 2. vidusskola Salaspils 1. vidusskolā strādās 2 karjeras konsultanti un tiks nodrošināti karjeras atbalsta pasākumi 1.-12.klasēm. Salaspils 2. vidusskolā tiks nodrošināti karjeras atbalsta pasākumi 7.-12. klasēm. Karjeras konsultanti Salaspils 1. vidusskolā Valda Kublicka- pedagogs karjeras konsultants, E-pasts:

lasīt vairāk
Salaspils 1. vidusskola – stāsts pusgadsimta garumā

Ikvienam dzīves  stāstam ir sākums. Arī Salaspils skolai ir stāsta sākums un turpinājums nu jau 50 gadus. Tai ir visai sena vēsture – pirmās ziņas par Salaspils draudzes skolu nāk jau no 18. gadsimta beigām. 1865. gadā tika iesvētīta Salaspils pagasta skola, ko ierīkoja bijušā Lauku kroga ēkā. Tuvumā atradies arī pagastnams, nabagmāja, Sātības biedrības ēka. Šīs sabiedriskās ēkas atradās vienkopus pie Daugavas no 19. gadsimta otrās puses līdz Pirmajam pasaules karam. Pagasta centra vieta piekrastē saglabājās arī Latvijas Republikas laikā. 1930.gadā pie Daugavas netālu no vecās Laukskolas uzcēla skaistu divstāvu ēku - sešu klašu pamatskolu, kuras pirmajā stāvā izvietojās arī Salaspils pagasta valde. Šajā skolā salaspiliešu bērni mācījās līdz pašreizējās Salaspils 1. vidusskolas uzcelšanai 1967. gadā. Ar 1967. gadu sākās jaunās skolas gadu skaitīšana, un nupat, 27. oktobrī, ar grandiozu sarīkojumu Sporta namā tika nosvinēta Salaspils 1. vidusskolas 50. jubileja. “Skola ir mūsu jaunības, mīlestības un pienākuma vieta. Skolas absolventu salidojums lika mums padomāt par  tagadni, pagātni un nākotni –kas ir, bija un būs. Lika mums domāt un atcerēties cilvēkus, kuri ir skolas laika sastāvdaļa,” atzīst skolas direktore Vera Kalniņa. Arī viņa ir Salaspils 1. vidusskolas absolvente, pēc studijām atgriezusies Salaspilī kā skolotāja un nu jau 12. mācību gadu vada savu skolu. 1967. gadā durvis ver jaunā Salaspils 1. vidusskola un vecā Laukskola tiek atstāta. Vismaz 30 gadus abās skolās ir nostrādājuši skolotāji- Zenta Andžāne, Vizma un Ojārs Bērziņi, Zenta Ciša, Irēna Dāle, Aīda Grīnberga, Anna Gustava, Guntis Konrāds, Maija Jankauska, Vēsma Lūsīte, Austra Kiršteine, Ausma Pētersone, Rita Pundiņa, Velta Putna, Valija Ramba, Vija Reča, Vitolds Rečs, Lūcija Sniķere, Vera Šīraka, Helju Šlihta, Viktors Šlihta, Irma Šteinerte, Vija Turlaja, Kārlis Vērmanis, Monika Vlasenko, strādā arī Valda Vērmane, Aīda Grīnberga, Aldis Palkavnieks, Lija Strenkele, bet skolas direktors  no 1967. līdz 1971. gadam ir Jānis Tikmers. Skolotāja Irma Šteinerte skolas 40 gadu jubilejas avīzē “Logs” uz jautājumu- “kas jums visvairāk saistās ar skolu?”- atbildēja: “Skola ir manas otrās mājas. Ar skolu esmu uz “tu”. Te man ir daudz draugu - vispirms tie ir skolēni. Būt viņu vidū vienmēr ir interesanti, aizraujoši. Skolēni man vienmēr bija un ir manējie.” Velta Putna skolā pavadījusi pusgadsimtu: “Pasniedzu matemātiku tā, lai visi saprastu, un arī saprata. Pie manis visi strādāja. Biju diezgan nejauka, prasīju mājasdarbus, rakstīju piezīmes,  lai vecāki visu zina. Dažas klases pat atteicās no saviem matemātikas skolotājiem, un man ar viņiem bija jātiek galā. Ļoti ilgi smējos par viena skolēna teikumu: “Jūs salauzāt manu izstrādāto slinkošanas sistēmu.” Tas bija viss mana mūža darba novērtējums. Mūsdienu skolēnam jābūt radošam, bet jāmāk mazliet vairāk cienīt skolotāju, kurš viņu māca. Skolotājam ir ļoti daudz jāzina, jaunās tehnoloģijas jāpārzina, bet nav laika tik daudz, jo burtnīcas jālabo, stundas jāvada, nav laika sekot līdzi jaunai modei, jaunākajām tehnoloģijām neatliek laika. Šodienas skolēniem ir paveicies. Tik labos apstākļos neviens nav mācījies kā tagadējā paaudze, atliek tikai mācīties. Novērtējiet to, kas dots!” Savukārt vācu valodas skolotājas Veras Šīrakas atmiņā joprojām ir daži konkrēti skolēni, kuri izcēlušies ar saviem izteicieniem, darbībām, bet visspilgtāk viņa atceras un lepojas ar teicamniekiem, kuri olimpiādēs plūkuši laurus, kā arī ar tiem, kas pie viņas lieliski apguvuši vācu valodu. Kā piemērus viņa min Baibu un Andri Skolmeistaru, Janu un Lauri Kļaviņus, Lauri Birznieku un izcilnieku Audri Lukaševiču, kurš, vidusskolu beidzot, brīvi runāja vāciski. Kopā ar audzināmajām klasēm pie skolas tika iestādīti 11 ozoli, 5 egles, kā arī dažādi košumkrūmi. “Skolotājas darbs ir ļoti interesants un nav garlaicīgs. Katra nākamā diena ir pilnīgi savādāka nekā iepriekšējā. Kolēģi visi bija lieliski, un ar viņiem bija viegli sadarboties,” tā saka pati skolotāja Vera Šīraka. Par Salaspils 1. vidusskolā pavadītajiem gadiem stāsta arī bijušais vēstures skolotājs, tagad Saeimas deputāts Kārlis Seržants: “Mēs bijām vairāki jaunie skolotāji, bet vairāk laika pavadījām ar tā laika direktoru Eglīti, mūzikas skolotāju Juri Priedeslaipu un fiziķi Imantu Ziedoni. Ko tur slēpt, šad tad skolas palīgtelpās uzspēlējām zoli un iedzērām pa kādam alum. No Salaspils 1. vidusskolas atmiņā palicis viss process kopumā, taču laikam visvairāk laiks, kad sākās tautas atmoda. Tolaik skolā bija visai spēcīga komunistiskās partijas organizācija un skolēni Tautas frontes nodaļu nodibināja pat ātrāk nekā skolotāji. Tomēr tad atkal mēs, jaunie, ņēmām iniciatīvu savās rokās, un viss aizgāja savu gaitu. Vēl atmiņā palikuši skolas sarīkojumi, kad skolotājiem bija jādežurē pie ieejas durvīm, un pāris reizes iznāca pat izkauties ar nepiederīgiem krievu skolas pārstāvjiem, kuri visai brutāli mēģināja ielauzties.” Pirmajā izlaidumā vidusskolu beidza 14 absolventi, un jubilejas vakarā bija klāt un tika sveikti četri no viņiem - Arnolds Grebežnieks, Maija Veilande(Zamaiža), Silvija Šmite (Jēkabsone)un Valērijs Drozdovs. No 1970. gada līdz 2017. gadam kopumā ir bijuši 47 vidusskolas izlaidumi un skolu pabeiguši 1306 absolventi. Savukārt pie skolas vadības grožiem ir bijuši direktori Vasilijs Ļikanovs (1971.-1971.), Juris Vrubļevskis (1971.-1974.), Brigita Vrubļevska (1974.-1975.), Kārlis Čudars (1975.-1977.), Austris Vasips (1977.-1979.), Sergejs Kazeko (1979.-1980.), Jānis Gūtmanis (1980.-1982.), Jānis Locāns (1982.-1985.), Agris Eglītis (1985.-1995.), Egils Krēsliņš (1995.-1996.), Elita Pušpure (1996.-2006.). Skolas svētkos piedalījās un kopā ar bijušajiem kolēģiem un skolēniem bija kādreizējie direktori Austris Vasips un Kārlis Čudars, kurš savulaik uzstādīja pie skolas trīs simboliskus akmeņus. Tie skolas laukumu rotā vēl šodien un lieliski harmonē ar nu jau krietni izaugušo osi. 25 un vairāk gadus katru rītu doties uz vienu un to pašu darbavietu un uzrunāt bērnus: “Labrīt, sāksim mācību stundu!” - tā ir milzīga sava darba mīlestība. Skolotājas Lūcija Sniķere, Ingrīda Dzene, Laima Pamiljane, Bogdanna Kļimkoviča, Indra Frišfelde, Anna Priedeslaipa, Daina Tauriņa, Inga Vītuma-Brūvere, Solvita Bendrāte, Anda Vaivade Salaspils skolai ir veltījušas no vairāk nekā diviem līdz teju četriem darba gadu desmitiem. Liela daļa skolas pedagogu ir arī tās absolventi, un viņiem ar savu skolu saistīts teju viss mūžs. Kā novēlējums un sveiciens visiem, kuri Salaspils 1. vidusskolu sauc un vēl sauks par savējo, lai ir skolas absolventes, šobrīd - direktores vietniece audzināšanas darbā Inga Vītuma-Brūvere teiktais: “Mūs visus vieno skola un tās tradīcijas, kuras gadu gaitā ir nedaudz mainījušās, taču mērķis ir bijis nemainīgs - stiprināt piederību, radīt iespēju veidoties par patstāvīgu, atbildīgu un cieņpilnu personību. Novēlu katram atrast sevī 50 labās lietas skolas jubilejas gadā!” Paldies visiem, kas bija un ir kopā ar skolu –tā nozīmīgajā jubilejā sveicējiem un visiem savējiem saka Salaspils 1. vidusskolas pedagogu kolektīvs. Rakstā izmantoti Salaspils 1. vidusskolas pedagogu kolektīva sagatavotie materiāli. Ikdienas mācību stundas galvenais motivācijas tēls ir skolotājs. Salaspils 1. vidusskolā šo 50 gadu laikā ir strādājuši un strādā daudzi izcili pedagogi. Apliecinājums tam ir Goda salaspilieša tituli, ko saņēmušie skolotāji Ojārs Bērziņš, Velta Putna, Vija Reča, Lūcija Sniķere, bet kopā mūsu novadā ir deviņi pedagogi – Goda salaspilieši. Ir gandarījums, ka skolotāji ieinteresē skolēnus un attīsta viņos vēlmi mācīties. Šā gada vidusskolas absolventi  tam ir spilgts apliecinājums. 15 no 17 absolventiem ir iestājušies augstskolās, kur studē medicīnu, bioloģiju, arhitektūru un pilsētplānošanu, jurisprudenci, finanses, tūrisma organizēšanu, informācijas tehnoloģijas, komunikāciju zinātnes, loģistiku. Izglītības līmeni Salaspils 1. vidusskolā apliecina arī mūsu skolēnu uzvaras mācību olimpiādēs un centralizēto eksāmenu rezultāti, kas kopumā ir augstāki par vidējo valsts līmeni.   Lai dzīvo sports – agrāk un tagad! Salaspils 1. vidusskolā dažādos laikos ir mācījušies daudzi sportisti, kas veiksmīgi startējuši  visu iespējamo līmeņu  sacensībās akadēmiskajā airēšanā, airēšanas slalomā, kamaniņu sportā, vieglatlētikā ,slēpošanā, basketbolā, volejbolā, badmintonā, šahā, dambretē u.c., tagad arī kērlingā un frisbijā. Augsti sasniegumi bijuši  ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē. Žoržs Tikmers, Andris Stiģis, Andris un Jānis Priedes, Aivars Cīrulis, Romualds Rukuts, Andrejs Turlajs, Astra Rībena, Viktors Kinne, Ināra Rimša, Vita Siliņa, Ainārs Cinis, Aldis Berezovskis, Ieva  Ošace  Ivars Šidlovskis, Anita Česnakova, Iveta Grigoļinoviča, Dzintars Grīnbergs, Gatis Jesikens, Vita Dindūne, Līga Robinsone, Normunds Puķe, Arnis Veidemanis un vēl, un vēl. Arī tad, kad es vairs nestrādāju -  brāļi Umbraško, Jānis Lasmanis, Svens Vilks…  Kāds noteikti ir aizmirsts, par to atvainojiet! Lielākie sasniegumi  sportā Salaspils 1.vidusskolai ir izcīnītā iespēja piedalīties Vissavienības bērnu sporta spēlēs “Cerību starti”, kas notika Krimā bērnu lielākajā nometnē PSRS  laikā “Artekā”. Šajās sacensībās piedalījās klases 25 skolnieku sastāvā. Vispirms bija jāuzvar vairāku līmeņu atlase Latvijā un tikai vienai klasei katrā grupā bija iespēja pārstāvēt Latviju “Artekā” – mūsu skolai ar bērnu, skolotāju un  vecāku milzīgu un pašaizliedzīgu darbu tas izdevās divreiz - 1977.gadā (8.b klase, audzinātāja Velta Putna)  un 1979. gadā (5.a, audzinātāja Irēna Dāle). 1977. gadā visas skolas startēja kopā. No 127 komandām tika iegūta augstā 19. vieta. Paralēli vieglatlētikas disciplīnām bija arī šaušana, peldēšana, sporta vingrošanas priekšnesums,  deja un kombinētā militārā stafete. 1979.gada sacensībām sagatavošanās process bija krietni nopietnāks – iesaistījās vecāki, klase brauca uz Rīgas 72.vsk. peldbaseinu, nometnēm, rīkoja pasākumus. Pārsvarā visu darīja paši. Principā darbs tika uzsākts jau pirms 4.klases, kad tika pieņemts lēmums formēt sporta klasi, kur tika daļēji atlasīti bērni no citām klasēm, un sporta stundas notika trīs reizes nedēļā. Pateicoties labam klases kolektīvam, vecākiem un dažiem skolotājiem, kuri bija gatavi gandrīz uz jebko (pat vilcienā uz “Arteku” pašrocīgi uzšūt 25 sporta tērpiem uz muguras “LATVIJA”), tika paveikts gandrīz neiespējamais – mazās Latvijas Salaspils 1.vidusskola izcīnīja uzvaru varenās PSRS skolu spartakiādē. Individuālie rezultāti sasniegti augsti, bet šoreiz uzvarēja komanda.                                                  Skolotājas Ināras Dāles stāstā ieklausījās un to pierakstīja meita Anta Dāle

lasīt vairāk
Līdz 6. novembrim vēl var pieteikties ES fondu mācībām pieaugušajiem visā Latvijā

Vēl tikai līdz 6. novembrim var pieteikties mācībām pieaugušajiem projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Strādājoši vai pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem var izvēlēties apgūt kādu no 770 izglītības programmām, kuras iedzīvotājiem pieejamas ar ES fondu atbalstu 50 Latvijas pilsētās un novados. Ikvienam vecumā no 25 gadiem, kas strādā Mācībām var pieteikties ikviens strādājošs vai pašnodarbināts iedzīvotājs vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam. Liela pieteikumu skaita gadījumā priekšrocības uzņemšanā ir pieaugušajiem vecumā pēc 45 gadiem, kuri strādā profesiju klasifikatora 5., 7., 8. un 9. pamatgrupu profesijās, proti, ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kvalificēti strādnieki un amatnieki, iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri vai vienkāršajās profesijās strādājošie, jo tieši šīs iedzīvotāju grupas ir visvairāk pakļautas bezdarba riskam nākotnē. Lielāko daļu mācību izmaksu sedz ES fondi un valsts, savukārt strādājošajiem iedzīvotājiem jānodrošina 10% līdzmaksājums, kuru var apmaksāt arī darba devējs. Līdzmaksājuma lielums var būt no nepilniem desmit eiro līdz pat vairāk nekā 100 eiro, tas atkarīgs no izvēlētās programmas. Maznodrošinātajiem un trūcīgajiem mācības ir pilnībā bez maksas, kā arī pieejams atbalsts reģionālajai mobilitātei, savukārt strādājošajiem ar invaliditāti - asistenta vai surdotulka izmaksu kompensācija. Pieteikšanās notiek, iesniedzot dokumentus kādā no 55 izglītības iestādēm, kas piedāvā mācības. Mācības varēs apvienot ar darbu, un tās plānots uzsākt 2018. gada janvārī. Mācības visā Latvijā četrās nozarēs Lai iespējami ātrāk reaģētu uz pārmaiņām darba tirgū, pirmās mācības pieejamas četrās Latvijas ekonomikai prioritārajās nozarēs, kurās kvalificēta darbaspēka trūkums ir visaktuālākais visā Latvijā. Šīs nozares ir būvniecība, metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības, kokrūpniecība, kā arī elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Projekts piedāvā profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas. Ar tām pieaugušie var ne tikai celt savu esošo kvalifikāciju un iegūt jaunas prasmes, bet arī apgūt citu darba tirgū pieprasītu profesiju. Pirmajā pieteikšanās kārtā ir iespēja apgūt 67 dažādas profesijas trijās no piedāvātajām nozarēm. Mācības pieejamas 50 Latvijas pilsētās un novados. Visplašākais programmu klāsts piedāvāts Rīgā - 195, otrajā vietā ierindojas Daugavpils ar 184 izglītības programmām, bet trešajā - Rēzekne, kur izglītības iestādes piedāvā 153 mācību programmas. Iespēja atzīt profesionālo kvalifikāciju 52 profesijās Projekta partneri ir 64 Latvijas pašvaldības, kurās darbojas un nepieciešamības gadījumā strādājošajiem informatīvas konsultācijas par projektu un pieejamām mācībām savā pilsētā vai novadā sniedz pieaugušo izglītības koordinators. Visu koordinatoru kontakti pieejami saitē: http://bit.ly/PIkoordinatori Ja nepieciešamās prasmes kādā no profesijām četrās nozarēs jau ir iegūtas darba vidē vai citur, strādājošais vecumā no 25 gadiem projekta laikā var izmantot iespēju ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences atzīšanu, nokārtojot eksāmenu un iegūstot kvalifikācijas dokumentu kādā no 52 profesijām. Dalība projektā ļauj saņemt radušos izdevumu kompensāciju 90% vai 100% apmērā. Arī šajā aktivitātē pieteikšanās notiek līdz 6. novembrim. Sīkāka informācija par mācībām un projektu pieejama vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv. Par projektu Projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra. Tā mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. To finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, sešu gadu laikā līdz 2022. gada 31. decembrim ieguldot vairāk nekā 25 miljonus eiro. 

lasīt vairāk
Aicinām Salaspils ģimenes uz semināru “Maziem mirkļiem ir liela nozīme”

“Maziem mirkļiem ir liela nozīme” ir Labklājības ministrijas iniciatīva bērniem un vecākiem visā Latvijā, kas motivē ģimenes pavadīt kopīgo laiku kvalitatīvi. Iniciatīvas ietvaros divu mēnešu garumā tiek veikta pastiprināta vērtību kampaņa, kuras mērķis ir skaidrot un parādīt kvalitatīva laika pavadīšanas iespējas, kā arī pozitīvo ietekmi, kas sekmē veselīgas personības veidošanos un ģimenes kopības stiprināšanu. Iniciatīva ir balstīta uz jaunākajiem psiholoģijas un vērtību pētījumiem. Apzinoties vecāku aizņemtību un dzīves steidzību, kampaņas centrālais vēstījums runā par reālām izmaiņām, kuras ir spējīga veikt katra ģimene, kvalitatīvi pavadot kopā 15-20 minūtes dienā. Kampaņas ietvaros daudzās Latvijas pašvaldībās, tostarp Salaspilī, tiks rīkoti semināri vecākiem, izdots elektronisks 1 000 ideju krājums kvalitatīvai laika pavadīšanai kopā, apbalvotas Latvijas stiprākās ģimenes, kuras ar savu piemēru iedvesmo līdzcilvēkus, kā arī veiktas citas aktivitātes. Seminārs notiks Salaspils sociālajā centrā (Skolas ielā 7) 2. novembrī no pulksten 14.00 līdz 15.30. To vadīs trīs meitu tēvs Armands Simsons un psiholoģe Kristīne Balode.

lasīt vairāk
Šogad Salaspils novada stipendijas saņems trīs studenti

Jau kopš 2013. gada Salaspils novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) fondu katra akadēmiskā gada sākumā piešķir stipendijas izcilākajiem, mērķtiecīgākajiem un reizē sociāli aktīvākajiem jauniešiem, kas uzsāk studijas kādā no Latvijas augstskolām. Šogad stipendijas saņēma 3 jaunieši – Laura Ramza, Toms Čudars un Santa Krēsliņa. Stipendijas mērķis ir finansiāli atbalstīt Salaspils novada pašvaldības jauniešus izglītības pieejamībai ikvienā Latvijas augstskolā, kā arī veidot Salaspils novada atpazīstamību Latvijā un piederības sajūtu Salaspils novada iedzīvotāju vidū. Katras stipendijas apmērs ir EUR 1 500 akadēmiskajā gadā, un tās administrē LU fonds. Šajā, 2017./2018. akadēmiskajā gadā, stipendiju saņēma Laura Ramza, kura savu nākotni saista ar ekonomiku un uzņēmējdarbību un ir uzsākusi studijas Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics). Laura dalās savās pārdomās par izglītības nozīmīgumu: “Manuprāt, izglītība ir viena no pašām svarīgākajām iespējām cilvēka dzīvē, kas ir jāizmanto. Izglītība ir viena no retajām iespējām, kuru pieņemot, sniedz atpakaļ vēl vairāk iespēju.” Tāpat stipendiātu saimei ir pievienojies Toms Čudars, kurš izvēlējies savas studijas uzsākt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Toms sniedz padomu citiem jauniešiem, kas šaubās pieteikties stipendijai:  “Nebaidīties mēģināt, jo nekad nevar zināt, varbūt palaimēsies un tu iegūsi stipendiju, bet ja nepaveiksies, tad tas nozīmē, ka ir vairāk jāpacenšas un nākamgad var pieteikties atkal. Centība atmaksājas!” Savukārt stipendijas ieguvēja Santa Krēsliņa seko līdzi savam aicinājumam un ir kļuvusi par 1. kursa studenti Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) Ainavu arhitektūras un plānošanas bakalaura studiju programmā: “Apmeklējot mākslas skolu, esmu ielikusi sev pirmos pamatus profesijas izvēlē. Vēlāk, ejot uz zīmēšanas un gleznošanas nodarbībām, uzlaboju savas mākslinieciskās prasmes. Vispārēja izpratne par mākslu un jo īpaši mākslas apgūšana, manuprāt, jaunietim ļauj izkopt savus talantus, attīstīt radošās dotības.” Pateicamies Salaspils novada pašvaldībai par esošo sadarbību un nesavtīgo atbalstu! Apsveicam katru no stipendiātiem un novēlam īstenot savas ieceres! Visu stipendiātu svinīgā godināšanas ceremonija norisināsies 14. novembrī LU galvenajā ēkā. Nodibinājums Latvijas Universitātes fonds darbojas kopš 2004.gada un ir respektabla filantropijas organizācija, kura rūpējas par izciliem, centīgiem (arī ar nepietiekamu materiālo nodrošinājumu) studentiem, maģistrantiem, doktorantiem, pedagogiem, zinātniekiem un ar izciliem izglītības, zinātnes un kultūras darbiniekiem sadarbībā ar izglītību atbalstošiem mecenātiem un partneriem.

lasīt vairāk

GIF Salaspils_EcoBaltia_175x300

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs