Salaspils vidusskolēnus izglītos par Baltijas jūras problēmām

Lai Baltijas jūras problēmu risināšanā iesaistītu nākamos jūras saimniekus, kuri šobrīd vēl sēž skolas solos, kampaņas „Spēks ir tīrā jūrā” organizatori šoruden uzsāk īpašu Baltijas jūras izglītības programmu. Tās laikā vidusskolēniem būs iespēja noklausīties izglītojošu lekciju, piedalīties īpašā spēlē „Jūras saimnieku parlaments”, kā arī zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) konkursā. Nākam trešdien, 4. decembrī, kampaņas organizatori lekcijas lasīs, par spēli un ZPD konkursu stāstīs Salaspils 1. un 2. vidusskolas 11. klašu skolēniem.  Pasaules Dabas Fonda (PDF) eksperti norāda, ka liela daļa Baltijas jūras ekoloģiskās problēmas rodas, jo katra jūrā saimniekojošā nozare domā tikai par sava ekonomiskā labuma gūšanu. Tādēļ šogad kampaņas „Spēks ir tīrā jūrā” organizatori kā galveno problēmjautājumu ir izvirzījuši integrētu un gudru jūras pārvaldību. Par šo problēmu plašāk tiks stāstīts lekcijā, bet pēc tās noklausīšanās vidusskolēni tiks aicināti gatavoties spēlei „Jūras saimnieku parlaments”, kas norisināsies 2014. gada pavasarī Rīgā. Tāpat, lai veicinātu izpratni par integrētu jūras pārvaldību, līdz 2014. gada 1. februārim ikviens 11. klases skolēns tiek aicināts iesniegt savu ZPD par tēmu „Cik eiro maksā Baltijas jūra?”. Savā pētījumā skolēnam jānoskaidro, cik eiro maksā Baltijas jūra kādā no tajā saimniekojošajām nozarēs, kā arī jāizpēta izvēlētās nozares ietekme uz ekosistēmu. Labākā darba autors saņems SEB bankas balvu – iPad, un iespēju prezentēt savu darbu „Jūras saimnieku parlamenta” diskusijā. Ar konkursa nolikumu var iepazīsties kampaņas mājas lapā www.pdf.lv/dzintars. „Jūrā jau gadiem saimnieko daudz un dažādas nozares – zvejnieki, ostu pārstāvji, kuģniecības, naftas transportēšanas un ieguves uzņēmumi, alternatīvās enerģijas ieguves pārstāvji un citi. Šobrīd katra nozare saimnieko atsevišķi, taču ir ļoti svarīgi, lai visas puses sēstos pie viena galda un sāktu domāt par jūru ilgtermiņā. Arī nākotnē cilvēki gribēs ēst zivis un lauku labumus, kuģot un iegūt enerģiju no jūras resursiem. Lai tas būtu iespējams, visiem ir jāliek galvas kopā un tāpēc šogad talkā aicinām arī nākamos jūras saimniekus – vidusskolēnus,” stāsta Ingus Purgalis, PDF Jūras un saldūdens programmas vadītājs. Jau ziņots, lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, tiek īstenota ilgtermiņa iniciatīva „Spēks ir tīrā jūrā”. Cīņu pret jūras sagandēšanu veic Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Salaspils 1. vidusskolā lekcija notiks plkst.10:40 – 11:20, bet Salaspils 2. vidusskolā – plkst.12:00 – 12:40. Uz lekciju aicinām arī mediju pārstāvjus!

lasīt vairāk
2015. gadā salaspiliešiem būs savs baseins un 1. vidusskolas ceturtais korpuss

Šogad salaspiliešiem valsts svētkos un pilsētas dzimšanas dienā ir sarūpēta īpaši nozīmīga velte-  savas durvis vērusi jaunā multifunkcionālā Sporta halle, kuras celtniecības darbi noritēja pat mazāk kā gadu. Jaunā halle viennozīmīgi ir milzīgs devums novada sporta un infrastruktūras attīstībā, jo vēl dažus gadus atpakaļ par šādu sporta kompleksu varēja vien sapņot. Nu šis sapnis ir piepildījies, tomēr jāteic, ka ar halles celtniecību Salaspilī neapstāsies svarīgu infrastruktūras objektu izbūve. Jau nākamgad ir plānots uzsākt vērienīgus remontdarbus ēkā Ceru ielā 1, pārplānojot telpas vidusskolas vajadzībām un vēl svarīgāk- peldbaseina izbūvei. Jau gadu gadiem salaspilieši ir lolojuši cerības, ka kādreiz arī pie mums būs baseins, lai nebūtu jādodas uz Ulbroku, Rīgu, Ogri vai citviet. Katrā ziņā pirmais solis tuvāk jau tika sperts pērnā gada vasarā, kad pašvaldība izsolē iegādājās „trekno gadu” nepabeigto objektu Ceru ielā 1, kurā savulaik bija paredzēts izveidot atpūtas centru.  Bija dažādas idejas par ēku turpmāko izmantošanu, tomēr uzreiz bija skaidrs, ka baseinam tur ir jābūt, jo pašvaldības svarīgākais uzdevums nākotnē ir ar jauniegūtajiem resursiem visupirms nodrošināt izglītības programmu papildināšanu, organizējot peldēšanas nodarbības skolēniem. Tā kā Ceru ielas ēka tiks pārplānota par 1. vidusskolas ceturto korpusu, kurā atradīsies mācību telpas vidusskolas klasēm, kā arī ķīmijas, fizikas, darbmācības u.c. kabineti tad 3. vidusskolas celtniecība šobrīd vēl var palikt ieceres līmenī. Domes priekšsēdētāja vietnieks Zigmārs Zeimulis par nākamo lielo infrastruktūras projektu izsakās atzinīgi: „Pirmkārt, ļoti veiksmīga ir lokalizācijas vieta- starp vidusskolām, stadionu un Sporta halli, līdz ar to šeit būs moderns, sakopts rajons, kurā novadam svarīgi objekti koncentrēsies vienuviet. Otrkārt, ja vēl pirms vairākiem gadiem tika plānota 3. vidusskolas izbūve, tad tagad jāsaka, ka Ceru ielas projekts ir krietni vien izdevīgāks- pašvaldībai tas izmaksās četras reizes lētāk, jo nopirkām jau gatavu ēku. Turklāt skolēnu skaits Salaspilī nav tik liels, lai būtu nepieciešama vēl viena skolas ēka. Treškārt, korpusā būs divi baseini, kas būs pieejami ne vien vidusskolu audzēkņiem, bet arī jebkuram peldētgribētājam.” Maijā tika izsludināts konkurss par sabiedriskās ēkas Ceru ielā 1 pārveidošanai izglītības iestādes vajadzībām, kurā uzvarēja SIA „Wonderfull” par kopējo līguma summu 19 500 latu apmērā. Par minēto summu jau ir veikta projekta izstrāde un autoruzraudzība, bet nākamgad tiks izsludināts iepirkums tieši par rekonstrukcijas darbu veikšanu. Ļoti sarežģīts process ir ēkas ārējās fasādes noformējuma veidošana, jo ēka, kā zināms, tika celta pilnīgi citam mērķim: „Darba grupā, kurā mēs strādājām, domas dalījās par to, kādai tad būtu jābūt ēkas ārējai fasādei, kādam jābūt krāsojumam. Arhitekti meklēja vairākus variantus, lai  celtne ne vien iederētos šī kvartāla koptēlā un būtu atbilstoša jaunā Teritorijas plānojuma ēku noformējuma krāsu spektram, bet arī būtu piemērota izglītības iestādes tēlam un vajadzībām,” stāsta teritorijas plānotāja Dace Bērziņa. „Tātad ir būtiska ne vien iekštelpu pārveidošana, bet arī attiecīga ārējā koptēla radīšana.” Pašvaldība plāno, ka rekonstrukcijas darbus pilnībā varētu pabeigt 2015. gada pirmajā pusē. Kas zina? Arī halles celtniecības darbi noritēja raitāk nekā plānots, iespējams, ka arī vidusskolas 4. korpusu sagaidīsim ātrāk par paredzēto laiku. Tad arī ar lepnumu varēsim teikt, ka pašvaldībai ir izdevies no neveiksmīga „trekno gadu” uzņēmējdarbības projekta izveidot ļoti nepieciešamu un jau sen gribētu izglītības un sporta objektu. Renovācijas darbi 1.vidusskolā ir pabeigti pirms termiņa Salaspilī durvis ir vērusi "svētnīca sportam"

lasīt vairāk
Salaspilieši ieguvuši godalgotas vietas LEGO sacensībās

Novembra sākumā Salaspils Lego pulciņa dalībnieki piedalījās savās pirmajās sacensībās Latvijas pieaugušo Lego fanu grupas LATLUG organizētajā pasākumā Rīgas Jauno Tehniķu centrā. Salaspils Lego aktīvisti ieguva šādas godalgas: Kristaps Šleiko – 1.vieta klucīšu rakšanā ar LEGO ekskavatoru, kas vadāms ar pulti; Alens Gološčapovs – 1.vieta LEGO visurgājēju šķēršļu trasē; Mārtiņš Zuments – 2. vieta un Markuss Gleizds – 3.vieta Čima stafetēs – trīs vārti, boulings un vārti ar rotējošu elementu. Salaspils Lego pulciņš darbojas tikai vienu mēnesi, tāpēc esam īpaši lepni par iegūtajām vietām. Pateicoties Lego kompānijai, katram mazajam dalībniekam bija sagādāta balviņa par piedalīšanos, kā arī balvas godalgu ieguvējiem. Balvas pasniedza Lego vēstnieks Latvijā – Lauris Kļaviņš. Pasākuma laikā arī varēja aplūkot plašu LEGO modeļu izstādi gan ar paštaisītiem modeļiem, gan iespaidīgiem un retiem oficiālajiem LEGO komplektiem. Izstādē piedalījās arī Salaspils Lego pulciņa nodarbībās tapušie darbi. Pasākuma dalībnieku vidū bija gan ģimenes ar bērniem, gan pieaugušie LEGO entuziasti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kopā vairāk kā 100 dalībnieki. Pasākuma laikā gūtie iespaidi, gandarījums par iegūtām vietām un saņemtās balvas vēl vairāk mudina apgūt Lego tehnikas dažādās iespējas. Jau iepriekš ziņots, ka ar Salaspils daudzbērnu ģimeņu biedrības „Mārtiņsala” biedru iniciatīvu un Salaspils novada domes atbalstu tiek īstenots Eiropas ekonomikas zonas instrumenta NVO projektu programmas finansēts projekts „Radi Radoši”. Projekta ietvaros no 2013.gada 1. oktobra Salaspils 1.vidusskolas telpās darbojas Lego pulciņš, kurā ir trīs grupas: pirmskola, sākumskola un pamatskola. Projekta „Radi Radoši” mērķu sasniegšanai ir piešķirts un tiek izmantots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums 12 600 LVL apmērā, Salaspils novada domes materiālais un telpu nodrošinājums un līdzfinansējums 700 LVL apmērā, kā arī projekta īstenotāja DĢB „Mārtiņsala” finansējums 1 400 LVL apmērā. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Ruta Ilgaža,Lego pulciņa Salaspilī vadītāja Izsludināta dalībnieku pieteikšanās Lego un lidmodelisma pulciņos! Tagad arī Salaspilī būs pašiem savi LEGO un lidmodelisma pulciņi  

lasīt vairāk
Valsts prezidenta kancelejas izsludinātajā konkursā starp labākajiem arī salaspilieši

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju, Valsts prezidenta kanceleja aicināja visu Latvijas skolu 5.līdz 12.klašu skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā, rakstiskas esejas vai video veidā, izklāstot, ko teiktu skolēns 18.novembrī uzrunā pie Brīvības pieminekļa, ja viņš būtu Valsts prezidents. Konkursam tika iesniegtas 315 esejas un 17 video. Liels prieks, ka par vienu no trim labākajiem darbiem tika atzīts Salaspils 1. vidusskolas skolēnu video rullītis. Stāsta konkursa dalībniece Arta: „Vēstures skolotājas mudināti, mēs- Arta Krēsliņa, Diāna Gertnere, Rolands Ševčenko- nolēmām piedalīties konkursā „Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā”. Tikko kā trijatā bijām piedalījušies citā eseju konkursā, kur diemžēl neguvām augstus rezultātus, tāpēc vēlme piedalīties šajā konkursā bija neliela. Skolotāja Daina mūs skubināja jo dienas, jo vairāk,  beigu beigās darbiņu veicām un, kā rāda rezultāti, pat diezgan labi. Nu saprotam, ka, ja arī ar pirmo reizi viss neizdodas, kā gribētu, ir jāturpina censties, jo agrāk vai vēlāk paveiksies. Īpašs paldies mūsu skolotājai Dainai Tauriņai par neatlaidīgu motivēšanu, kā arī Salaspils novada domei un tās atsaucīgajiem darbiniekiem, kas izlīdzēja ar telpām video filmēšanai.” Lepni un gandarīti par paveikto- (no kreisās) Rolands, Arta un Diāna kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Tā kā Arta, Diāna un Rolands ar savu darbu ierindojās labāko trijniekā, tad viņi saņēma prezidenta ielūgumu uz 18.novembra svinīgo koncertu Latvijas Nacionālajā teātrī. Apsveicam jauniešus! Ar video varat iepazīties šeit.

lasīt vairāk
14. novembrī- Vecāku diena 1. vidusskolā

Salaspils 1. vidusskola skolēnu un topošo pirmklasnieku vecākus aicina uz Vecāku dienu š.g. 14. novembrī.   No 8:10 aicinām apmeklēt mācību stundas atbilstoši stundu sarakstam. No plkst. 18:00 – 20:00 būs individuālas sarunas ar 4.- 12. klašu mācību priekšmetu skolotājiem. Plkst. 19:00- 4. klašu vecāku kopsapulce 39. kab.  

lasīt vairāk
2. vidusskolas skolotāja Ina Kursīte saņēmusi projekta „Pieslēdzies, Latvija!” jubilejas balvu

5.novembrī Latvijas Nacionālajā operā tika pasniegtas bezmaksas datorapmācību projekta „Pieslēdzies, Latvija!” jubilejas balvas, godinot aktīvākos skolotājus, seniorus un pašvaldības, kas pašaizliedzīgi iesaistījušies digitālās plaisas mazināšanai cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Balvu saņēma arī Salaspils 2.vidusskolas skolotāja Ina Kursīte. Projekts tiek īstenots jau piecus gadus, apmācot vairāk nekā 17 tūkstošus senioru visā Latvijā. Vecākajai projekta dalībniecei bija 95 gadi. Kopumā jubilejas ceremonijā tika pasniegtas balvas septiņās nominācijās. Labklājības ministre Ilze Viņķele pasniedza balvu kategorijā „Roku rokā”, Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sveica pašaizliedzīgāko pasniedzēju nominācijā „Zelta ieguldījums”. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka nominācijā „Spožākā atgriešanās” godināja projekta dalībnieku, kurš, pateicoties jauniegūtajām prasmēm, veiksmīgi atgriezies darba tirgū. Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa godināja „Amata meistaru”, tāpat balva tika pasniegta aktīvākajai projekta pašvaldībai nominācijā „Atbalsta punkts”, kuru pasniedza Eiropas gada pašvaldība 2013 uzvarētājs – Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Kopumā apmācības šogad nodrošināja 130 pasniedzēji, un visaktīvāk apmācībās iesaistījušies tieši Pierīgas novadu skolotāji. Līdz ar to noslēguma ceremonijā pateicībā par ieguldīto laiku un darbu diplomu un planšetdatoru saņēma 21 Pierīgas reģiona pasniedzējs, tai skaitā Salaspils 2. vidusskolas skolotāja Ina Kursīte, kurai piedalīties projektā ieteikuši kolēģi. „Bija labi, ka projektu varēja realizēt vasarā, jo šajā laikā skolēniem ir brīvlaiks. Pateicoties skolas direktorei Venerandai Bogdānei- Rogozinai, man bija iespēja strādāt savā datorklasē, „ stāsta I. Kursīte. „Projekts noritēja veiksmīgi tāpēc, ka mūsdienās datora lietošanas prasmes ir ļoti vajadzīgas, turklāt tās ir vajadzīgas arī cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Galvenais, lai seniori nebaidās izmantot lietojumprogrammas, īpaši internetu.”  I. Kursīte šajā projektā darbojās brīvprātīgi, apmācot seniorus vecumā no 50 līdz pat 82 gadiem, kopā par Inas studentiem sevi sauca 92 projekta dalībnieki: „Es strādāju skolā par informātikas skolotāju un pasniedzu datorprasmes skolēniem pusaudžu vecumā. Es gribēju pamēģināt strādāt ar senioriem. Man ļoti patika darbs ar pieaugušajiem, jo tā ir cita pieredze. Un šis projekts noritēja ļoti sirsnīgā gaisotnē.” Par brīvprātīgo darbu projektā Salaspils 2. vidusskolas skolotāja Ina Kursīte balvā saņēma planšetdatoru. Kā stāsta pasniedzēja, tad projektam bija ļoti liela aktivitāte no senioru puses, tamdēļ nebija iespējas uzņemt visus studentus. „Ļoti atvainojos tiem, kuriem bija jāatsaka, un aicinu viņus projektam pieteikties nākamgad,” teic Ina Kursīte, piebilstot, ka projekts turpināsies arī nākamgad. Kā pateicību par savu pašaizliedzīgo un rūpīgo darbu ar senioriem 2. vidusskolas skolotāja noslēguma pasākumā balvā saņēma planšetdatoru, kuru jau kādu laiku bija ļoti vēlējusies. Pretendentus nomināciju saņemšanai izvirzīja projektā iesaistītie skolotāji, audzēkņi, pašvaldības un apmācību organizētāji no visas Latvijas. Savukārt balvu saņēmējus noteica žūrija.  Liels paldies Inai Kursītei par ieguldīto darbu!

lasīt vairāk
Pirmo reizi pasniegtas Salaspils novada pašvaldības stipendijas

Šogad pirmo gadu piešķirtas Salaspils novada pašvaldības stipendijas 1000 latu apmērā. Tās ieguvušas trīs Salaspils novada pašvaldības jaunietes, kuras uzsākuši studijas augstskolā. Stipendijas piešķirtas Janai Kolbinai, kura absolvēja Salaspils 1. vidusskolu, Annai Viktorijai Lukjanskai- Rīgas 1. ģimnāzijas absolventei, kā arī Laimai Salcēvičai, kura vidusskolu pabeidza Āgenskalna valsts ģimnāzijā. Stipendijas mērķis ir finansiāli atbalstīt Salaspils novada pašvaldības jauniešus izglītības pieejamībai ikvienā Latvijas augstskolā, kā arī veidot Salaspils novada atpazīstamību Latvijā un piederības sajūtu Salaspils novada iedzīvotāju vidū. Uz stipendiju 2013./2014.akadēmiskajā gadā pieteicās 7 pretendenti. Stipendijai varēja pieteikties ikviens Salaspils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēts (vismaz vienu gadu) 12.klases skolēns, kurš reģistrējies studijām kādā no Latvijas augstskolām jebkurā bakalaura studiju programmā 2013./2014.akadēmiskajam gadam. Šīs pašvaldības stipendijas viennozīmīgi parāda to, ka cītīgs darbs skolas gados vainagojas ar panākumiem, tādēļ ceram, ka tās motivēs skolēnus mācīties aizvien labāk. Ko stipendija dod? Kā tā palīdz, uzsākot studiju gaitas? To lai pastāsta pašas meitenes. Kurā no Latvijas augstskolu studiju programmām esi izvēlējusies studēt un kādēļ? Laima: Mācos Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultātē. Jau 11. klasē sapratu, ka gribu mācīties un vēlāk arī strādāt veselības aprūpes jomā, jautājums bija- medicīna vai farmācija? Taču beigās izlēmu par labu medicīnas studijām. Nu jau pagājuši pilni divi mēneši, kurus pavadu kā medicīnas studente, pa šo laiku esmu sapratusi, ka medicīnas studijas tik tiešām nav vieglas, ir jāvelta ļoti daudz laika, lai, piemēram, sekmīgi iemācītos visus nepieciešamos latīņu terminus anatomijas nodarbībās. Taču medicīnas studijas man šķiet interesantākais, ko vispār var mācīties, jo, kas gan var būt aizraujošāks, kā izzināt to, kā funkcionē un no kā sastāv cilvēks? Jana: LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, programmā - sākumizglītības skolotājs. Superīgi pasniedzēji, ļoti atsaucīgi un pretimnākoši (pati nezinu, kāpēc, bet biju iedomājusies, ka pasniedzēji augstskolā tas ir kaut kas briesmīgs). Viens no pirmajiem iespaidiem-man jāmācās ekonomika! Pagāja divi mēneši, ekonomikas kurss šim semestrim beidzās, vēl joprojām nevaru beigt pārdzīvot, ka trešdienās man vairs nav ekonomikas – tā izrādījās mana mīļākā lekcija! Kāpēc šāda izvēle? Man ļoti, ļoti patīk bērni, viņu sabiedrība, viņu tiešums, brīžam naivums un tik ļoti „svaigais un nesabojātais” skats uz lietām. Anna Viktorija: Mācos Liepājas Universitātes Dabas un Inženierzinātņu fakultātes programmā -Matemātika. Esmu diezgan apmierināta ar savu izvēli, bakalaura diploms matemātikā būs solis tuvāk plānotajai iegūstamajai izglītībai – vidusskolas matemātikas skolotājs. Izvēlējos apgūt tieši matemātikas skolotāja profesiju, jo, ieraugot CE statistiku, biju ļoti nepatīkami pārsteigta. Pirmie iespaidi skolā bija kā neliela šoka terapija, pirmkārt, jau tāpēc, ka nācās braukt prom no Salaspils, otrkārt, biju pieradusies mācīties klasē ar 32 cilvēkiem, no kuriem 20 bija puiši, taču šeit kursā esam vien piecas meitenes un viens puisis. Nav noslēpums, ka augstskola krietni vien atšķiras no vidusskolas. Citiem ir ļoti grūti pieņemt to savādāko, patstāvīgāko dzīvi, savukārt citi jūtās „kā zivis ūdenī”. Kā ir ar Tevi?  Kas bija tas atšķirīgais, kas lika saprast, ka neesi vairs vidusskolniece? Laima: Patiesībā lielu atšķirību nejūtu, jo vidusskolā, kurā es mācījos, mācību process tika organizēts tā, lai mūs pēc iespējas labāk sagatavotu studijām. Bija pat skolas eksāmeni katra pusgada beigās, un tika iemācīti priekšmeti, kas noder arī universitātē, piemēram, matemātikas analīze, ķīmija un fizika pietiekoši augstā līmenī, tāpēc studiju uzsākšana man neradīja problēmas, es jau biju sagatavojusies, tam, kas mani sagaida Rīgas Stradiņa universitātē. Jana: Pirmkārt, jau tas, ka universitāte  jāapmeklē vien 3 reizes nedēļā, otrkārt, - studentu apliecība un e-talons.  Vēl varu piebilst neparasti lielo bērnu literatūras „grāmatu kalns” manā istabā. Man visā kursā mācās tikai 8 cilvēki, uz lekcijām atnāk labākajā gadījumā puse, respektīvi, individuālajās lekcijās klasē parasti esam 3-4 meitenes. Anna Viktorija: Pirmā lieta, kas lika saprast, ka vairs neatrodos skolas solā, bija tas, ka visi pasniedzēji savus studentus uzrunā uz „Jūs”, man tas bija liels pārsteigums. Saistībā ar mācību procesu - tāpat kā vidusskolā pasniedzēji uzdod mājas darbus, rakstām kontroldarbus, vienīgi tagad mājas darbus nevajag pildīt katru vakaru, jo lekcijas visas nedēļas laikā neatkārtojas, līdz ar to mācos pārsvarā pa brīvdienām un vienu papildus „patstāvīgā darba” dienu. Un kas ir grūtāk, neierastāk, nekā varbūt šķita sākumā? Laima: Protams, pašas mācības, vienīgais, kas atšķiras no vidusskolas, ir mājās veicamo darbu apjoms, šobrīd ir jāiemācās saplānot savu laiku, lai mācītos ne tikai nodarbību laikā, bet, lai spētu arī atrast laiku mājās paņemt anatomijas grāmatu un pavadīt vairākas stundas mācoties. Jana: Laikam tas, ka manu studiju izvēli atbalsta uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki. Man diemžēl vai par laimi ir ļoti svarīgi, lai man notic. Bet varbūt šoreiz tas pat ir labi, ka tā, un kaut kādā veidā tieši tas mani norūdīs, disciplinēs un padarīs stiprāku... Dzīvosim – redzēsim! Anna Viktorija: Lielākās raizes sagādā patstāvīgais dzīvesveids, tas tiešām nav tik patīkami, kā bija cerēts. Vai jau, mācoties vidusskolā, skaidri zināji, kur vēlies studēt?  Laima:12. klases sākumā sapratu, ka kārtošu izvēles eksāmenu ķīmijā un cīnīšos par iespēju iestāties medicīnas fakultātē RSU, kā rezerves variants palika farmācija. Taču pēc visa piedzīvotā, varu vienīgi sacīt, ka ir jānotic sev un tad viss notiks pats no sevis. Jana: Augstskolas izvēle man bija ļoti grūts uzdevums. Vienubrīd domāju, ka braukšu studēt uz ārzemēm, bet tad sapratu: nē! Vīgriežu vāli, stārķi un mellenes – smaržo pēc laimes un dzimtenes. Vien iedomājoties par to, ka būtu jābrauc prom, palika skumji, tāpēc es par savu augstāko mērķi izvirzīju iespēju būt kvalificēts izvēlētās jomas speciālists, kas ir Latvijas nākotnes vārda nesējs. Atlika vien izvēlēties studiju virzienu. Bija daudz un dažādi varianti, bija sapņi. Tagad ir arī reāls ceļš, kura durvis pati pavēru. Anna Viktorija: Nezināju, ko īsti gribu studēt līdz mirklim, kad on-line pieteikšanās portālā bija jāatķeksē vēlamās studiju programmas. Kas skolas gaitā Tevi motivēja cītīgi mācīties? Vai ir sajūta, ka ieguldītais darbs ir attaisnojies? Laima: Labas sekmes man skolā bija jau kopš sākumskolas, tāpēc man likās nepieņemami saņemt novērtējumu, kas būtu zem 7 ballēm. Pavisam citādi bija ar priekšmetiem, kas patiešām interesēja – fizika, ķīmija un bioloģija, bija priekšmeti, kuriem biju gatava veltīt daudz laika un ar interesi iedziļināties mācību procesā, tāpēc šajos priekšmetos atzīmes vienkārši bija attiecīgas ieguldītajam darbam un izrādītajai interesei. Jana: Es esmu absolūta perfekcioniste attiecībā pret sevi, izvirzu brīžam man pat pašai šķiet, ka pilnīgi astronomiskus mērķus, pēc tam pa visām varītēm cenšos sekot saviem ideāliem. Cilvēki reizēm saka, ka esmu ietiepīga. Šodien man gribētos teikt, ka tā ir pozitīva īpašība. Protams, bija sajūta, ka ieguldītais darbs ir attaisnojies, bet man tas ir ļoti relatīvi, es mīlu atrasties arvien jaunos pienākumu kilometros, tāpēc nemēdzu ilgi kavēties sajūtās par padarīto, jo jau esmu „jaunos medību laukos”. Anna Viktorija: Visvairāk mani motivēja klasesbiedri, kuri mācījās labāk par mani, palīdzēja arī tas, ka e-klasē visu laiku varēju redzēt, kura pēc kārtas esmu klases rangā. Tā kā pēc pieteikumiem universitātē biju pirmā rindā uz budžeta vietu un tiku uzņemta arī RSU Psiholoģijas programmas budžeta grupā, uzskatu, ka ieguldītais darbs pilnībā sevi ir attaisnojis. Atskatoties uz skolas gadiem, kāds ir tas lielākais sasniegums, ar ko pati lepojies visvairāk (olimpiādes, konkursi, ārpus skolas darbs u.c.)? Laima: Lielākais prieks ir par tautas deju kolektīvā „Vainags” pavadīto laiku, kopā piedzīvotajiem ārzemju konkursiem un XV Dejusvētkiem, kas bija pēdējais lielais pasākums kopā ar šo kolektīvu. No mācību panākumiem visvairāk lepojos ar savu zinātniski pētniecisko darbu, ko izstrādāju A/S „Grindex” laboratorijā, jo šis darbs man pašai ļoti interesēja un likās aizraujošs pats darba izstrādes process. Jana: Es iemācījos smieties... Īsti, nevainīgi un vienkārši smieties. Pati par sevi. Es biju aktīva, īpaši vidusskolas gados, piedalījos tiešām neskaitāmās aktivitātēs, tostarp dažādās olimpiādes, konkursos, ārpus skolas pulciņos, interešu izglītībās, projektos un citādi tamlīdzīgi... Uzskatu, ka pats lielākais sasniegums, ko caur to visu izdevās panākt – nonācu pie atziņas – „Dari to, ko vēlies, jo vienalga Tevi nosodīs, lai ko Tu arī nedarītu” (Džonijs Deps/). Tagad vien atliek filigrāni ievērot to ikdienas dzīves gaitās. Anna Viktorija: Waterloo universitātes Kanādā (The CENTRE for EDUCATION in MATHEMATICS and COMPUTING) rīkotajā olimpiādē ierindojos labāko  dalībnieku vidū, šī olimpiāde notiek visā pasaulē. Kā uzzināji par stipendiju, vai pieteikuma aizpildīšana, intervija sagādāja grūtības? Laima: Par stipendiju man stāstīja draudzene un vecāki, tad saņēmos savākt kopā visus nepieciešamos dokumentus, un pieteikumu sūtīju ar domu – kas neriskē, tas nevinnē, jo patiesībā neticēju, ka es varētu iegūt šo stipendiju.  Jana: Par stipendiju pastāstīja Salaspils novada pašvaldības Izglītības un kultūras daļas vadītāja Inga Elksne, tāpat arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Voras, teātra skolotāja Anda Vaivade un mana klases audzinātāja Brigita Mežgale – Turlaja, kas arī visu šo laiciņu bija lielākais draugs un atbalsts. Pirms intervijas ļoti uztraucos, ļoti! Kā jau vienmēr... Taču komisija bija ļoti vēlīga un sarunai atvērta, tāpēc pavisam drīz pirmā brīža saspringums un apjukums nez kur bija zudis un intervija turpinājās ļoti patīkamā gaisotnē. Anna Viktorija: Par stipendiju uzzināju Salaspils mājas lapā, ne pieteikuma aizpildīšana, ne intervija nesagādāja nekādas grūtības. Kā saņemtā stipendija ietekmē/ēs Tavas skolas gaitas? Laima: Stipendija viennozīmīgi būs liels atbalsts, lai spētu iegādāties modernus mācību līdzekļus, kā piemēram, dažādas grāmatas, kuras ne pa visam nemaksā lēti. Vai arī apmeklētu kursus, kas varētu ļaut padziļināt zināšanas kādā konkrētā jomā. Un, protams, es savas studijas nevaru savienot ar darbu, tāpēc arī ikdienas tēriņiem stipendija būs liels finansiāls atbalsts. Jana: Man patīk darīt, iesaistīties, palīdzēt, meklēt jauno, tādējādi, nokļūstot arvien citos horizontos. Pateicoties stipendijai, paralēli studijām turpināšu pilnveidot sevi un, ilgi nedomājot, pieņemšu arvien jaunus un jaunus izaicinājumus. Man patika arī frāze, ko teica  LU Fonda izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece: „Stipendija- tā ir iespēja „nopirkt” laiku mācībām.” Anna Viktorija: Ar stipendijas palīdzību segšu izdevumus par dienesta viesnīcu un deju nodarbībām, stipendija mazina satraukumu par to, ka jebkuru brīvo stundu vajadzētu pavadīt, piestrādājot kādā darbā, tā ļauj vairāk koncentrēties uz mācību darbu. Ko Tu varētu novēlēt un ieteikt šī brīža 12. klašu skolēniem? Jo arī nākamgad studentiem pašvaldības stipendija būs pieejama. Laima: Atrodiet, to kas jums interesē un veltiet tam laiku, neslinkojiet, jo visas pūles ar laiku tiek novērtētas ,un sajūta ir patīkama- ieraudzīt sava darba panākumus. Un galvenais noticiet sev, ka jūs varat panākt to,  ko gribat un viss izdosies! Jana: Jūsu sekmes ir jūsu nākotne, nevis mammas vai tēta, bet jūsu nākotne! Vēl es jums ļoti silti iesaku neaizmirst pateikt paldies tām pašām mammām un tētiem, kas reiz aizveda Jūs uz mūzikas/mākslas skolu, uz karatē, dejošanu, dziedāšanu vai vēl sazin ko citu... Pašiniciatīva, uzdrīkstēšanās, pozitīvisms, Jūsu smaidi... un visas pasaules durvis atvērsies! Neticat? Pārbaudiet! Anna Viktorija: Tā kā viens no kritērijiem, lai pieteiktos stipendijai, ir labas sekmes, ieteiktu skolēniem regulāri sekot saviem vērtējumiem un necerēt uz Ziemassvētku brīnumu, jo panākumu atslēga vienmēr ir sastāvējusi no 99% darba un 1% talanta. No kreisās: Salaspils novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītāja Inga Elksne, Salaspils novada pašvaldības stipendijas ieguvējas - Jana Kolbina, Laima Salcēviča, Anna Viktorija Lukjanska. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs. Par Latvijas Universitātes Fondu Šogad Latvijas Universitātes Fonds sadarbībā ar mecenātiem 2013./2014.akadēmiskajā gadā piešķīris 91 stipendiju par kopējo summu 178 000 latu. Stipendijas ieguvuši Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Liepājas universitātes studenti. Vairāk informācijas: www.fonds.lv

lasīt vairāk

pd2018 v1

kartupeļpalma

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs