Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Valsts darba inspekcija lauž stereotipus ar bezmaksas digitālo rīku

Jau 2014. gadā Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem atklāja - jo mazāks uzņēmums, jo biežāk netiek ievērotas pamatprasības darba vides risku novērtēšanā. Savukārt 2018. gadā veiktais pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” parāda, ka Latvijā riska grupā ir uzņēmumi līdz 100 darbiniekiem. Lai gan situācija dinamikā uzlabojas, tomēr tieši mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors: “Eiropas Savienības direktīva un Latvijas Republikas Darba aizsardzības likums nosaka - darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. ES dalībvalstīs veiktais pētījums atklājis - mazie uzņēmēji uzskata, ka risku novērtēšana pārlieku sarežģīta un resursu ietilpīga. Daļai darba devēju šķiet, ka uz tiem nemaz neattiecas, uzskatot, ka viņu mazais uzņēmums ir drošs un tajā nav risku. Savukārt citi atzīst, ka trūkst atbalsta un metodikas darba vides risku novērtējuma veikšanai. OiRA rīks ir veids, kā mēs varam atbalstīt mazos uzņēmumus un lauzt valdošos stereotipus, ko atklājis veiktais pētījums.” Šobrīd OiRA veiksmīgi lieto jau teju 5000 Latvijas uzņēmēju. OiRA ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem. Ar OiRA darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā un liekiem tēriņiem var atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot normatīvajos aktos prasīto dokumentāciju - darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu. “OiRA kā rīks ļauj darba devējiem ietaupīt laiku un līdzekļus, jo rīks vienuviet satur visas normatīvo aktu prasības darba aizsardzībā, kas konkrētai nozarei ir svarīgas. Tieši tāpēc ir izveidoti dažādi rīki - darba devējiem viesnīcās ir jānovērš citi riska faktori nekā autoservisā vai būvlaukumā. Valsts darba inspekcija rūpējas par rīka saturu - regulāri atjauno to atbilstoši normatīvo aktu prasībām, papildina ar jauniem skaidrojušiem materiāliem, filmām, plakātiem. OiRA rīks ir pieejams bez maksas tiešsaistē, jebkurā laikā un no jebkuras vietas. Pozitīvi, ka rīks ne tikai palīdz identificēt problēmas uzņēmumā, bet arī piedāvā darba devējam iespējamos risinājumus darba vides risku mazināšanai vai novēršanai,” uzsver Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti divpadsmit rīki – darbam birojā, izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu, būvdarbu veicējiem, kas strādā telpās, autotransportam, ārstu praksēm. Linda Tellgrena, bloga “Lindas Virtuve” autore : “Tas, ka uzņēmums ir neliels un tā ikdienas darbība šķietami nav saistīta ar augstiem riskiem, nenozīmē, ka darba vides risku aspektu drīkst ignorēt. Pat savās mājās mēs veicam pasākumus, lai veidotu pārdomātu un patīkamu vidi, tad kāpēc to gan nedarīt arī darba vietās? Darba vides risku izvērtēšana un novēršana ir gluži kā laba apdrošināšana - ieguldot proporcionāli nedaudz resursu, varam izvairīties no lielākiem negadījumiem un izdevumiem nākotnē. Tādējādi pasargājot gan sevi, gan savus padotos. Katrs darbinieks ir vērtība!” Aivars Mackevičs, portāla BalticTravelnews.com direktors: “Priecē, ka OiRA kā rīks ir pielāgots katras nozares specifikai. Piemēram, paredzot čūsku kodumu risku viesu namiem laukos. Viesmīlības nozarē, kā restorānos, tā viesnīcās, būtiska ir katra detaļa. Piemēram, pareizi izbūvējot grīdu un izvietojot atbilstošus paklājus, uzņēmējs gan ietaupa laiku telpu uzkopšanai, gan nodrošina drošu darba vidi saviem darbiniekiem, tādējādi taupot sava uzņēmuma līdzekļus. Taču par darba vides risku novērtēšanu uzņēmējs nereti sāk domāt tikai divos gadījumos - ja ir noticis nelaimes gadījums vai ja draud sods. Uzņēmēji būtu vairāk ieinteresēti vērtēt un novērst riskus, ja saskatītu tajā ekonomisko izdevīgumu. Sakārtotā un standartizētā vidē darbinieki ātrāk izprot savus pienākumus un apgūst darba vidi, tādējādi var ātrāk sākt darboties, darbinieki mazāk slimo, tādējādi ir mazāka darbinieku rotācija. Tas viss palīdz uzņēmējam taupīt laiku un finanšu resursus. Turklāt situācijā, ja notiek nelaimes gadījums, darba vides risku novērtēšana ar OiRA palīdz sadarbībā ar apdrošinātājiem, jo uzņēmumā tiek veikta darba vides risku vadība un dokumentācija ir sakārtota atbilstoši noteikumiem. ” OiRA video: https://ej.uz/OIRAvideo OiRA rīks tiešsaistē: www.vdi.gov.lv/lv/oira/ Papildu uzziņām par OiRA: Linda Matisāne VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja E-pasts \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. Tālr. +371 26482297 www.vdi.gov.lv/lv/oira/

lasīt vairāk
Salaspils tūrisma uzņēmēji gūst pieredzi un iedvesmu kaimiņu novados

9. oktobrī Salaspils tūrisma nozarē iesaistītie uzņēmēji un organizāciju pārstāvji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Ikšķiles un Ogres novadu. Brauciena mērķis bija labāk iepazīties savā starpā, kā arī smelties iedvesmu un jaunas idejas nākamajai tūrisma sezonai. Pirmā pietura pašā rīta agrumā bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ogres biznesa inkubators, kas nesen ieguvis jaunas telpas pašā Ogres centrā.  Te atbalstu var saņemt gan komersanti, gan fiziskas personas, kas vēlas uzsākt vai attīstīt uzņēmējdarbību. Šeit tiek piedāvāta atbilstoša vide, konsultācijas, apmācības un pasākumi par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, kā arī mentoru atbalsts un granti. Tā kā Salaspils novads iekļaujas Ogres biznesa inkubatora darbības teritorijā, tad ar jaunām biznesa idejām ir jādodas tieši uz Ogri. Sekot līdzi LIAA Ogres filiāles aktivitātēm un pasākumiem var Facebook lapā - https://www.facebook.com/LIAAOgre/ Pavisam netālu no pirmās pieturvietas atrodas “M. Pūres beķereja”, kur mūs laipni uzņēma saimniece Iveta Zāģere. Viņa pastāstīja par uzņēmuma rašanos, par to, ar kādām grūtībām nācās saskarties un kas dod gandarījumu un prieku grūtajā sabiedriskās ēdināšanas biznesā. Restorāna siltajā un mājīgajā atmosfērā guvām ne tikai vērtīgas atziņas, bet veidojām arī jaunas sadarbības saites. Varbūt pavisam drīz Pūres beķerejā vai restorānā varēsim dzert Doles tējas un vīnus no “Saules Veltēm”. Ar lielu aizrautību un enerģiju savu saimniecību izrādīja arī atpūtas kompleksa “Turbas” saimnieks Kaspars Bramanis. Šis gan nav viņa vienīgais tūrisma objekts - pavisam drīz durvis vērs Turkalnes muižas klēts, kur atradīsies vīna un alus darītava un būs pieejamas degustācijas gan vietējiem, gan ārzemju tūristiem. Mājupceļā apciemojām vēl vienu objektu Ikšķilē - Vīndaru ielā. Kā jau nosaukums rāda, bijām ciemos pie Linarda Liberta, kas darina vīnu un šampanieti no bērzu sulām, kā arī uzņem ekskursantus savā vīna pagrabā. Linards mūs pārliecināja, ka ne vienmēr viss notiek rūpīgi plānojot. Pilnīgi nejauši viņš ar savu vīna pagrabu iekļuvis Lietuvas tūristu grupu apmeklētāko tūrisma objektu augšgalā. Piemērojoties pieprasījumam, Linards Liberts sācis vadīt ekskursijas arī lietuviešu valodā. Šis tiešām bija ļoti iedvesmojošs brauciens. Mēs ne vien iepazināmies ar ļoti aizrautīgiem un enerģiskiem cilvēkiem, bet šī bija arī unikāla iespēja satikties tūrisma nozarē iesaistītajiem Salaspils uzņēmējiem. Brauciens modināja darba sparu un noteikti radīja arī jaunas idejas, turklāt visi bija vienisprātis, ka šādi pieredzes apmaiņas braucieni turpmāk jārīko regulāri. Nākamreiz aicinām atsaukties un iesaistīties vēl vairāk uzņēmīgo Salaspils cilvēku, jo nereti vienkāršas, bet pārsteidzošas lietas notiek tepat blakus! Baiba Zača, Salaspils novada TIC konsultante

lasīt vairāk
“Salaspils Siltums” ir gatavs uzsākt apkures sezonu

Iestājoties vēsajam rudens laikam, SIA „Salaspils Siltums” ir gatavs uzsākt apkures sezonu Salaspils novadā. Kārtība, kādā notiek apkures pieslēgšana, ir šāda- dzīvokļu īpašniekiem ir jāvēršas pie savas mājas apsaimniekotāja ar lūgumu uzsākt apkures sezonu, savukārt mājas apsaimniekotājs informē par to “Salaspils Siltuma” pārstāvi. “Salaspils Siltums” piegādās siltumenerģiju, pirmkārt, ja mājai nav parādu par siltumenerģiju. Otrkārt, mājā ir paveikti noteikumos paredzētie darbi siltummezgla sagatavošanai apkures sezonai, un siltummezgls nodots “Salaspils Siltums” speciālistam.

lasīt vairāk
Aicina daugaviešus uz kopīgām konferencēm par Latvijas lielākās upes baseina attīstību

Sadarbības projekta “DaugavAbasMalas” ietvaros biedrība “Zied zeme” sadarbībā ar vietējās rīcības grupām oktobrī uzsāk konferenču ciklu ap Daugavu esošajās pašvaldībās ar mērķi uzlabot Latvijas lielākās upes baseina ekonomisko situāciju.  Diskusijās aicināti pulcēties vietējie vides aktīvisti, pašvaldību amatpersonas, tūrisma uzņēmēji, NVO pārstāvji, amatnieki, pētnieki, politikas plānotāji, jaunieši un citas aktīvās iedzīvotāju grupas, lai veidotu sadarbības un kopīgiem spēkiem sekmētu tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību Daugavas baseinā. Kopumā oktobrī un decembrī notiks 8 “DaugavAbasMalas” satikšanās, un katrai no konferencēm ir sava tēma, kas dos iespēju iedziļināties plašā jautājumu klāstā un risināt specifiskām mērķa grupām aktuālas problēmas. Pirmā konference norisināsies 4.oktobrī Ogres novadā, kur tiks iezīmēti kopīgi veicamie darbi. Otrā konference notiks 10.oktobrī Stopiņu novadā, un tajā tiks diskutēts par NVO lomu un iespējām Daugavas baseinā. Trešā daugaviešu satikšanās būs veltīta tūrisma nozarei, un tā norisināsies 16.oktobrī Krāslavas novadā. 18.oktobrī Pļaviņu novadā, “DaugavAbasMalas” ceturtajā konferencē, aicināti pulcēsies Daugavas baseina pašvaldību vadītāji, savukārt uz piekto konferenci 24.oktobrī Daugavpils novadā īpaši tiek gaidīti pētnieki, stratēģi un attīstības politikas plānotāji. Sestā daugaviešu satikšanās vieta būs Ķeguma novadā 25.oktobrī, kur tiek ielūgti jaunatnes NVO un jauniešu interešu grupas. Uz pirmspēdējo konferenci 6.decembrī Ķekavas novadā tiek gaidīti vides speciālisti. Daugaviešu satikšanās noslēgsies 11.decembrī Ikšķiles novadā ar kopīgu visu konferenču rezultātu izvērtēšanu un turpmāko rīcību noteikšanu. Vairāk par “DaugavAbasMalas” konferencēm uzzināt un tām pieteikties var projekta mājaslapā daugavabasmalas.lv, kā arī Facebook lapā. Sadarbības projekts “DaugavAbasMalas” uzsākās šī gada vasarā ar tās pirmo posmu - unikālo Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīciju, kas ceļu pa Latvijas lielāko upi uzsāka 24.jūlijā tās augštecē, Latvijas – Baltkrievijas pierobežā, un noslēdzās Rīgā, pie Mangaļsalas bākas, un no jauna iezīmēja Daugavas laivotāju ceļu 350 km garumā. Pašlaik sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” top interaktīvā karte, kurā būs iezīmēts tūrisma ūdensceļš visā upes garumā, apstāšanās vietas, drošas Daugavas HES apiešanas vietas, 1km attālumā no abiem krastiem – kultūrvēsturiski apskates objekti un tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kā arī būs pieejama informācija par upes tecējumu dažādos posmos. Sadarbības projektu “DaugavAbasMalas” īsteno Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme” (www.ziedzeme.lv) sadarbībā ar 21 pašvaldību, 7 vietējās rīcības grupām un citiem stratēģiskajiem partneriem. Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, finansē - Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai.

lasīt vairāk

Salaspilssv2019

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs