Valsts darba inspekcija lauž stereotipus ar bezmaksas digitālo rīku

Jau 2014. gadā Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem atklāja - jo mazāks uzņēmums, jo biežāk netiek ievērotas pamatprasības darba vides risku novērtēšanā. Savukārt 2018. gadā veiktais pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” parāda, ka Latvijā riska grupā ir uzņēmumi līdz 100 darbiniekiem. Lai gan situācija dinamikā uzlabojas, tomēr tieši mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors: “Eiropas Savienības direktīva un Latvijas Republikas Darba aizsardzības likums nosaka - darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. ES dalībvalstīs veiktais pētījums atklājis - mazie uzņēmēji uzskata, ka risku novērtēšana pārlieku sarežģīta un resursu ietilpīga. Daļai darba devēju šķiet, ka uz tiem nemaz neattiecas, uzskatot, ka viņu mazais uzņēmums ir drošs un tajā nav risku. Savukārt citi atzīst, ka trūkst atbalsta un metodikas darba vides risku novērtējuma veikšanai. OiRA rīks ir veids, kā mēs varam atbalstīt mazos uzņēmumus un lauzt valdošos stereotipus, ko atklājis veiktais pētījums.” Šobrīd OiRA veiksmīgi lieto jau teju 5000 Latvijas uzņēmēju. OiRA ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem. Ar OiRA darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā un liekiem tēriņiem var atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot normatīvajos aktos prasīto dokumentāciju - darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu. “OiRA kā rīks ļauj darba devējiem ietaupīt laiku un līdzekļus, jo rīks vienuviet satur visas normatīvo aktu prasības darba aizsardzībā, kas konkrētai nozarei ir svarīgas. Tieši tāpēc ir izveidoti dažādi rīki - darba devējiem viesnīcās ir jānovērš citi riska faktori nekā autoservisā vai būvlaukumā. Valsts darba inspekcija rūpējas par rīka saturu - regulāri atjauno to atbilstoši normatīvo aktu prasībām, papildina ar jauniem skaidrojušiem materiāliem, filmām, plakātiem. OiRA rīks ir pieejams bez maksas tiešsaistē, jebkurā laikā un no jebkuras vietas. Pozitīvi, ka rīks ne tikai palīdz identificēt problēmas uzņēmumā, bet arī piedāvā darba devējam iespējamos risinājumus darba vides risku mazināšanai vai novēršanai,” uzsver Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti divpadsmit rīki – darbam birojā, izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu, būvdarbu veicējiem, kas strādā telpās, autotransportam, ārstu praksēm. Linda Tellgrena, bloga “Lindas Virtuve” autore : “Tas, ka uzņēmums ir neliels un tā ikdienas darbība šķietami nav saistīta ar augstiem riskiem, nenozīmē, ka darba vides risku aspektu drīkst ignorēt. Pat savās mājās mēs veicam pasākumus, lai veidotu pārdomātu un patīkamu vidi, tad kāpēc to gan nedarīt arī darba vietās? Darba vides risku izvērtēšana un novēršana ir gluži kā laba apdrošināšana - ieguldot proporcionāli nedaudz resursu, varam izvairīties no lielākiem negadījumiem un izdevumiem nākotnē. Tādējādi pasargājot gan sevi, gan savus padotos. Katrs darbinieks ir vērtība!” Aivars Mackevičs, portāla BalticTravelnews.com direktors: “Priecē, ka OiRA kā rīks ir pielāgots katras nozares specifikai. Piemēram, paredzot čūsku kodumu risku viesu namiem laukos. Viesmīlības nozarē, kā restorānos, tā viesnīcās, būtiska ir katra detaļa. Piemēram, pareizi izbūvējot grīdu un izvietojot atbilstošus paklājus, uzņēmējs gan ietaupa laiku telpu uzkopšanai, gan nodrošina drošu darba vidi saviem darbiniekiem, tādējādi taupot sava uzņēmuma līdzekļus. Taču par darba vides risku novērtēšanu uzņēmējs nereti sāk domāt tikai divos gadījumos - ja ir noticis nelaimes gadījums vai ja draud sods. Uzņēmēji būtu vairāk ieinteresēti vērtēt un novērst riskus, ja saskatītu tajā ekonomisko izdevīgumu. Sakārtotā un standartizētā vidē darbinieki ātrāk izprot savus pienākumus un apgūst darba vidi, tādējādi var ātrāk sākt darboties, darbinieki mazāk slimo, tādējādi ir mazāka darbinieku rotācija. Tas viss palīdz uzņēmējam taupīt laiku un finanšu resursus. Turklāt situācijā, ja notiek nelaimes gadījums, darba vides risku novērtēšana ar OiRA palīdz sadarbībā ar apdrošinātājiem, jo uzņēmumā tiek veikta darba vides risku vadība un dokumentācija ir sakārtota atbilstoši noteikumiem. ” OiRA video: https://ej.uz/OIRAvideo OiRA rīks tiešsaistē: www.vdi.gov.lv/lv/oira/ Papildu uzziņām par OiRA: Linda Matisāne VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja E-pasts \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. Tālr. +371 26482297 www.vdi.gov.lv/lv/oira/

lasīt vairāk
Salaspils tūrisma uzņēmēji gūst pieredzi un iedvesmu kaimiņu novados

9. oktobrī Salaspils tūrisma nozarē iesaistītie uzņēmēji un organizāciju pārstāvji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Ikšķiles un Ogres novadu. Brauciena mērķis bija labāk iepazīties savā starpā, kā arī smelties iedvesmu un jaunas idejas nākamajai tūrisma sezonai. Pirmā pietura pašā rīta agrumā bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ogres biznesa inkubators, kas nesen ieguvis jaunas telpas pašā Ogres centrā.  Te atbalstu var saņemt gan komersanti, gan fiziskas personas, kas vēlas uzsākt vai attīstīt uzņēmējdarbību. Šeit tiek piedāvāta atbilstoša vide, konsultācijas, apmācības un pasākumi par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, kā arī mentoru atbalsts un granti. Tā kā Salaspils novads iekļaujas Ogres biznesa inkubatora darbības teritorijā, tad ar jaunām biznesa idejām ir jādodas tieši uz Ogri. Sekot līdzi LIAA Ogres filiāles aktivitātēm un pasākumiem var Facebook lapā - https://www.facebook.com/LIAAOgre/ Pavisam netālu no pirmās pieturvietas atrodas “M. Pūres beķereja”, kur mūs laipni uzņēma saimniece Iveta Zāģere. Viņa pastāstīja par uzņēmuma rašanos, par to, ar kādām grūtībām nācās saskarties un kas dod gandarījumu un prieku grūtajā sabiedriskās ēdināšanas biznesā. Restorāna siltajā un mājīgajā atmosfērā guvām ne tikai vērtīgas atziņas, bet veidojām arī jaunas sadarbības saites. Varbūt pavisam drīz Pūres beķerejā vai restorānā varēsim dzert Doles tējas un vīnus no “Saules Veltēm”. Ar lielu aizrautību un enerģiju savu saimniecību izrādīja arī atpūtas kompleksa “Turbas” saimnieks Kaspars Bramanis. Šis gan nav viņa vienīgais tūrisma objekts - pavisam drīz durvis vērs Turkalnes muižas klēts, kur atradīsies vīna un alus darītava un būs pieejamas degustācijas gan vietējiem, gan ārzemju tūristiem. Mājupceļā apciemojām vēl vienu objektu Ikšķilē - Vīndaru ielā. Kā jau nosaukums rāda, bijām ciemos pie Linarda Liberta, kas darina vīnu un šampanieti no bērzu sulām, kā arī uzņem ekskursantus savā vīna pagrabā. Linards mūs pārliecināja, ka ne vienmēr viss notiek rūpīgi plānojot. Pilnīgi nejauši viņš ar savu vīna pagrabu iekļuvis Lietuvas tūristu grupu apmeklētāko tūrisma objektu augšgalā. Piemērojoties pieprasījumam, Linards Liberts sācis vadīt ekskursijas arī lietuviešu valodā. Šis tiešām bija ļoti iedvesmojošs brauciens. Mēs ne vien iepazināmies ar ļoti aizrautīgiem un enerģiskiem cilvēkiem, bet šī bija arī unikāla iespēja satikties tūrisma nozarē iesaistītajiem Salaspils uzņēmējiem. Brauciens modināja darba sparu un noteikti radīja arī jaunas idejas, turklāt visi bija vienisprātis, ka šādi pieredzes apmaiņas braucieni turpmāk jārīko regulāri. Nākamreiz aicinām atsaukties un iesaistīties vēl vairāk uzņēmīgo Salaspils cilvēku, jo nereti vienkāršas, bet pārsteidzošas lietas notiek tepat blakus! Baiba Zača, Salaspils novada TIC konsultante

lasīt vairāk
“Salaspils Siltums” ir gatavs uzsākt apkures sezonu

Iestājoties vēsajam rudens laikam, SIA „Salaspils Siltums” ir gatavs uzsākt apkures sezonu Salaspils novadā. Kārtība, kādā notiek apkures pieslēgšana, ir šāda- dzīvokļu īpašniekiem ir jāvēršas pie savas mājas apsaimniekotāja ar lūgumu uzsākt apkures sezonu, savukārt mājas apsaimniekotājs informē par to “Salaspils Siltuma” pārstāvi. “Salaspils Siltums” piegādās siltumenerģiju, pirmkārt, ja mājai nav parādu par siltumenerģiju. Otrkārt, mājā ir paveikti noteikumos paredzētie darbi siltummezgla sagatavošanai apkures sezonai, un siltummezgls nodots “Salaspils Siltums” speciālistam.

lasīt vairāk
Aicina daugaviešus uz kopīgām konferencēm par Latvijas lielākās upes baseina attīstību

Sadarbības projekta “DaugavAbasMalas” ietvaros biedrība “Zied zeme” sadarbībā ar vietējās rīcības grupām oktobrī uzsāk konferenču ciklu ap Daugavu esošajās pašvaldībās ar mērķi uzlabot Latvijas lielākās upes baseina ekonomisko situāciju.  Diskusijās aicināti pulcēties vietējie vides aktīvisti, pašvaldību amatpersonas, tūrisma uzņēmēji, NVO pārstāvji, amatnieki, pētnieki, politikas plānotāji, jaunieši un citas aktīvās iedzīvotāju grupas, lai veidotu sadarbības un kopīgiem spēkiem sekmētu tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību Daugavas baseinā. Kopumā oktobrī un decembrī notiks 8 “DaugavAbasMalas” satikšanās, un katrai no konferencēm ir sava tēma, kas dos iespēju iedziļināties plašā jautājumu klāstā un risināt specifiskām mērķa grupām aktuālas problēmas. Pirmā konference norisināsies 4.oktobrī Ogres novadā, kur tiks iezīmēti kopīgi veicamie darbi. Otrā konference notiks 10.oktobrī Stopiņu novadā, un tajā tiks diskutēts par NVO lomu un iespējām Daugavas baseinā. Trešā daugaviešu satikšanās būs veltīta tūrisma nozarei, un tā norisināsies 16.oktobrī Krāslavas novadā. 18.oktobrī Pļaviņu novadā, “DaugavAbasMalas” ceturtajā konferencē, aicināti pulcēsies Daugavas baseina pašvaldību vadītāji, savukārt uz piekto konferenci 24.oktobrī Daugavpils novadā īpaši tiek gaidīti pētnieki, stratēģi un attīstības politikas plānotāji. Sestā daugaviešu satikšanās vieta būs Ķeguma novadā 25.oktobrī, kur tiek ielūgti jaunatnes NVO un jauniešu interešu grupas. Uz pirmspēdējo konferenci 6.decembrī Ķekavas novadā tiek gaidīti vides speciālisti. Daugaviešu satikšanās noslēgsies 11.decembrī Ikšķiles novadā ar kopīgu visu konferenču rezultātu izvērtēšanu un turpmāko rīcību noteikšanu. Vairāk par “DaugavAbasMalas” konferencēm uzzināt un tām pieteikties var projekta mājaslapā daugavabasmalas.lv, kā arī Facebook lapā. Sadarbības projekts “DaugavAbasMalas” uzsākās šī gada vasarā ar tās pirmo posmu - unikālo Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīciju, kas ceļu pa Latvijas lielāko upi uzsāka 24.jūlijā tās augštecē, Latvijas – Baltkrievijas pierobežā, un noslēdzās Rīgā, pie Mangaļsalas bākas, un no jauna iezīmēja Daugavas laivotāju ceļu 350 km garumā. Pašlaik sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” top interaktīvā karte, kurā būs iezīmēts tūrisma ūdensceļš visā upes garumā, apstāšanās vietas, drošas Daugavas HES apiešanas vietas, 1km attālumā no abiem krastiem – kultūrvēsturiski apskates objekti un tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kā arī būs pieejama informācija par upes tecējumu dažādos posmos. Sadarbības projektu “DaugavAbasMalas” īsteno Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme” (www.ziedzeme.lv) sadarbībā ar 21 pašvaldību, 7 vietējās rīcības grupām un citiem stratēģiskajiem partneriem. Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, finansē - Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai.

lasīt vairāk
Vai kosmētiskais remonts glābs Salaspils dzīvojamās ēkas?

Salaspils novadā ir 118 padomju laikā celtas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurām būtu nekavējoties jāveic kapitālais remonts un siltināšana. Vairākas mājas jau šobrīd atrodas pirms avārijas stāvoklī. Aizdomāsimies, kas notiks ar mūsu mājām pēc pieciem, desmit, piecpadsmit gadiem? Vai apsaimniekošanas maksa būs mazāka? Remontdarbi – retāki un lētāki? Protams, nē! Neveicot remontdarbus, ar katru gadu šo māju tehniskais stāvoklis pasliktināsies, saruks dzīvokļu vērtība. Par pašu iedzīvotāju līdzekļiem teju nepārtraukti tiks veikti mazāki vai lielāki remontdarbi. Tas ir dārgi un neefektīvi. Domājot ilgtermiņā, ir daudz izdevīgāk veikt remontu visā mājā uzreiz, nevis pa daļām. Mājas ir jāsaremontē un jānosiltina! Tikai tā var pagarināt mājas mūžu un palielināt katra dzīvokļa vērtību, turklāt ievērojami samazinot izmaksas par siltumenerģiju. Dzīvokļa pārvaldīšanas likums nosaka katra dzīvokļa īpašnieka pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt tās pārvaldīšanas izdevumus. Tas nozīmē, ka katrs dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs arī par mājas – kopīpašuma uzturēšanu kārtībā. Ja daudzdzīvokļu mājā netiek veikts nepieciešamais kapitālais remonts un būves stāvoklis kļūst bīstams dzīvībai, pilsētas Būvvalde var liegt iedzīvotājiem ēku ekspluatēt, kā arī noteikt iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem veikt ēkas remontu vai arī nojaukšanu. Ar šādu situāciju jau ir saskārušies vairāku Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Savukārt Salaspilī par situācijas nopietnību liecina gan plaisas māju konstrukcijās, gan no mājām kritušie balkoni. Šobrīd ir vērojama tendence, ka mājām tiek veikts kosmētiskais remonts, kas uzlabo tikai ēkas vizuālo izskatu, savukārt mājas kalpošanas laiks, kas paredzēts būvnormatīvos, tuvojas beigām. Salaspils novadā ir viens no lielākajiem renovācijai pieejamiem atbalstiem Latvijā. Kādu atbalstu var saņemt salaspilieši? Šobrīd vēl ir iespējams iegūt pietiekami būtisku līdzfinansējumu gan no valsts (no ES fondiem), gan no pašvaldības budžeta, lai uzsāktu un veiktu ēku siltināšanas un renovācijas darbus. Pirmkārt, iedzīvotājiem ir pieejams ES līdzfinansējums, kas sastāda līdz 50% no projekta attiecināmajām izmaksām. Šī nauda ir dāvinājums, kas nav jāatmaksā. Otrkārt, Salaspils novada pašvaldība dāvina līdzekļus līdz 15 000 eiro katrai mājai, lai segtu daļu izdevumu par ēku atjaunošanu. Pašvaldības līdzfinansējumu iespējams saņemt tikai pēc būvniecības darbu pabeigšanas. Treškārt, ar 2018. gadu Salaspils novadā tiek piešķirts nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums 25% apmērā tām personām, kuru dzīvokļa īpašums atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kurai veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Ceturtkārt, pašvaldības uzņēmums “Salaspils Siltums” bez maksas nodrošina novada iedzīvotājiem renovācijas projektu vadību, tādējādi brīvprātīgi iesaistoties tik sarežģītā procesā kā ēkas atjaunošana. “Salaspils Siltums” Energoefektivitātes nodaļas speciālisti veic lielāko daļu administratīvā darba, kas daudzus īpašniekus attur uzsākt ēkas atjaunošanu. Uzņēmuma izveidotās nodaļas pieejamie resursi nav bezgalīgi, tāpēc aicinām nevilcināties ar lēmuma pieņemšanu un būt to māju vidū, kuriem šī bezmaksas labprātīgā palīdzība tiks sniegta. Tomēr dzīvokļu īpašniekiem būtu jāsaprot, ka “Salaspils Siltums” energoefektivitātes nodaļai nav pienākums visu paveikt mājas vietā, projekta panākuma atslēga slēpjas veiksmīgā sadarbībā starp visām iesaistītajām pusēm! Ja renovācija tiek veikta sadarbībā ar “Salaspils Siltums”, uzņēmums piedāvā tehniskās dokumentācijas izstrādes izmaksas segt avansā. Pēc 2023. gada renovācijas darbi iedzīvotājiem būs jāveic pilnībā par saviem līdzekļiem un jāatmaksā no savas kabatas. Ja renovācijai piešķirtie 166 miljoni eiro no ES fondiem tiks iztērēti ātrāk, tad programma noslēgsies pirms termiņa. Šobrīd Salaspilī sagatavošanās darbs notiek jau 24 mājās – gan sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu “Salaspils Siltums”, gan ar apsaimniekošanas uzņēmumiem. Vairākām mājām sagatavošanas process 2018. gadā tiks pabeigts, ja mājas pārstāvji aktīvi tajā līdzdarbosies. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs jāpieņem gala lēmums un jādod piekrišana būvdarbu veikšanai. Mājām ir plānots veikt inženierkomunikāciju nomaiņu, ārējo norobežojošos konstrukciju (ārsienas, pagrabu pārsegumi, bēniņi, cokoli u.c.) siltināšanu, vēdināšanas sistēmu atjaunošanu, vecu logu nomaiņu un citus darbus. Aicinām arī citu māju iedzīvotājus izrādīt iniciatīvu un neatlikt šo lēmumu uz pēdējo brīdi! Cik maksā atjaunot māju?  Katra projekta izmaksas ir atkarīgas no veicamo darbu apjoma. Daudzas mājas ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Tas nozīmē, ka mājas pirms siltināšanas ir jāatjauno. Lai atrastu katrai mājai finansiāli izdevīgāko risinājumu, tika organizēti gan atkārtoti būvniecības iepirkumi, gan veiktas izmaiņas sākotnējos projektos. Ņemot vērā gan būvniecības izmaksas, gan kreditēšanas izmaksas, gan piešķirto valsts un pašvaldības atbalstu, var prognozēt, ka ikmēneša maksājums par renovāciju varētu sastādīt 1 EUR/m2. Ar šo summu iedzīvotājiem ir jārēķinās, lai savas mājas remontu un siltināšanu paveiktu kvalitatīvi. Jāņem vērā, ka no šīs summas varēs atņemt ietaupītos līdzekļus par siltumenerģiju.  Katrai mājai pēc atjaunošanas būs ievērojami mazāks siltumenerģijas patēriņš, tādēļ krietni saruks ikmēneša maksājumi par apkuri. Renovētas mājas teju uz pusi taupīgākas Siltumenerģijas patēriņš ir ievērojami zemāks jaunbūvēs un tajās mājās, kur ir veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi – ārsienu siltināšana, karstā ūdens un apkures sistēmas atjaunošana, logu nomaiņa u.c. Saskaņā ar “Salaspils Siltums” statistiku renovētās mājās un jaunbūvēs siltumenerģijas patēriņš apkurei ir aptuveni uz pusi zemāks, nekā nerenovētās. Attēlā: Siltumenerģijas patēriņš apkurei divās līdzīgās daudzdzīvokļu mājās - Skolas ielā 5/2 (nerenovēta) un Enerģētiķu ielā 2 (renovēta). Renovētā mājā siltumenerģijas patēriņš (tikai apkure, bez karstā ūdens) ir par ~49% zemāks, nekā nerenovētā mājā. Mājaslapā www.salaspilssiltums.lv sadaļā “Klientiem” – “Siltumenerģijas patēriņš” ir brīvi pieejama informācija par katras daudzdzīvokļu mājas siltumenerģijas patēriņu pa mēnešiem, sākot ar 2012. gadu.      Kā uzsākt savas mājas renovāciju? “Salaspils Siltums” speciālisti aktīvi apmeklē māju iedzīvotāju sapulces un informē par programmu un iespēju saņemt līdzfinansējumu. Lai pieteiktos konsultācijai, lūdzam sazināties ar “Salaspils Siltums” speciālistiem: Energoefektivitātes nodaļas projektu vadītāju Renāti Bražinsku (

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs