Realizēts projekts par tehniskā aprīkojuma iegādi ūdenstilpes tīrīšanai un laivu ceļu uzlabošanai Sausajā Daugavā

Biedrība “Doles Makšķernieku biedrība” ar Lauku atbalsta dienesta administrēto ELFLA programmas finansiālu atbalstu realizēja projektu “Tehniskā aprīkojuma iegāde ūdenstilpes tīrīšanai un laivu ceļu uzlabošanai Sausajā Daugavā” (iegādāts dūņu sūknis un laivas piekabe). Pateicoties Eiropas savienības ELFLA programmas finansiālajam atbalstam (4731,86 EUR), 2017.gada pavasarī biedrība iegādājās tehnisko aprīkojumu (dūņu sūkni un piekabi laivas transportēšanai), kas ļaus biedrībai efektīvi organizēt un veikt dūņu sūkšanas darbus Sausās Daugavas blīvi aizaugušajos upes posmos, sakopjot un uzlabojot Sausās Daugavas ekosistēmu kopumā. Dūņu sūkšanas darbi tiks veikti ievērojot normatīvo aktu prasības ūdenstilpes tīrīšanas darbiem. Projekts īstenots biedrības “Stopiņu un Salaspils Partnerība” sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2014-2020 ietvaros. Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

lasīt vairāk
Apsaimniekotājs ir pašu algots pakalpojumu sniedzējs

Jautājumi par dzīvokļu īpašnieku un īrnieku parādiem, to uzkrāšanos un sekām, kādas iestājas, ja šie parādi netiek laicīgi nomaksāti, vienmēr ir bijuši aktuāli, jo īpaši tuvojoties apkures sezonai. Pirmkārt, dzīvoklim var tikt atslēgti noteikti komunālie pakalpojumi. Otrkārt, parāda apmēram pieaugot, var tikt vērsta piedziņa uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot no dzīvokļa tā īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas. Izprotot dzīvokļu īpašnieku rūpes par savu mājokli, ir svarīgi, lai viņi apzinās arī savas tiesības un pienākumus, tajā skaitā pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), un kontrolēt arī savas dzīvojamās mājas pārvaldnieka norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem. Pareiza un kvalitatīva dzīvojamās mājas pārvaldīšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai mājai neveidotos lieli parādi par piegādātajiem pakalpojumiem, neradot šo pakalpojumu piegādes pārtraukumu risku. Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam komunālo pakalpojumu sniedzēji slēdz līgumus par pakalpojumu piegādi ar katras dzīvojamās mājas pārvaldnieku (pārvaldīšanas uzņēmumu vai dzīvokļu īpašnieku biedrību, kas pārvalda dzīvojamo māju). Dzīvojamās mājas pārvaldnieks, slēdzot līgumu, rīkojas uz pārvaldīšanas līguma pamata, un līgumi par pakalpojumu piegādi tiek slēgti visu konkrētajā daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īpašnieku vārdā, savukārt pārvaldnieks veic starpnieka funkciju – iekasē naudu no dzīvokļu īpašniekiem un norēķinās ar pakalpojumu piegādātājiem. Būtiska nozīme, lai neveidotos parādi par mājai sniegtajiem pakalpojumiem, ir pārvaldnieka rīcībai, jo tieši pārvaldnieks kontrolē no dzīvokļu īpašniekiem saņemtos maksājumus un risina jautājumus par parādu piedziņu no nemaksātājiem. Liela apmēra parāda summas var uzkrāties tikai tādā gadījumā, ja pārvaldnieks savlaicīgi nevēršas tiesā pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem izveidojušās parādsaistības. Šādas tiesības pārvaldniekam tiek piešķirtas, pamatojoties uz noslēgto pārvaldīšanas līgumu. Ir absurda situācija, ja kāds viena dzīvokļa īpašnieks var uzkrāt pat vairāku tūkstošu eiro parādu apmērā, nemaksājot par saņemtajiem pakalpojumiem gadiem ilgi, bet pārvaldnieks visu šo laiku ir tikai vērojis, kā pieaug parāda summa, nevis vērsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Būtiski ir arī saprast, ka parādu piedziņas veikšana ir ne tikai pārvaldnieka tiesības, bet arī pienākums pret visiem pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, kas izriet no pārvaldīšanas līguma un normatīvajiem aktiem, kas nosaka šo pušu savstarpējās attiecības. Pārvaldīšanas maksa, ko dzīvokļu īpašnieki maksā pārvaldniekam, ietver šos izdevums. Tādējādi, maksājot pārvaldīšanas maksu, dzīvokļu īpašnieki arī nodrošina pārvaldnieka finansiālos izdevumus šī pienākuma izpildei. Ja pārvaldnieks to nepilda un ļauj veidoties liela apmēra parādiem, tad tā ir pārvaldnieka atbildība. Tieši šīs pārvaldnieka bezdarbības rezultātā var nākties ciest godprātīgiem dzīvokļu īpašniekiem. Lai nepieļautu pārvaldnieka bezdarbību, dzīvokļu īpašniekiem ir jākontrolē pārvaldnieka darbs – jāpieprasa atskaites un nepieciešamības gadījumā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu jāuzliek par pienākumu uzsākt parādu piedziņas procesus. Visiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāsaprot, ka pārvaldnieks ir viņu pašu algots pakalpojumu sniedzējs, kuram ir pienākumi pret dzīvokļu īpašniekiem, un tieši dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas nosaka kārtību savā dzīvojamajā māja. Pārvaldniekam ir pienākums pakļauties un pildīt likumīgus dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus. Noteicēji šajās tiesiskajā attiecības ir dzīvokļu īpašnieki, nevis pārvaldnieks. Tādējādi iesaku dzīvokļu īpašniekiem aktīvi iesaistīties savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un primāri kontrolēt sava pārvaldnieka darbību, gan pieprasot informāciju, gan arī pieņemot konkrētus lēmumus dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, kuru izpildi jāveic pārvaldniekam. Dzīvokļu īpašniekiem regulāri jāpievērš uzmanība viņu dzīvojamo māju pārvaldnieka darbībai un regulāri tā jāvērtē. Diemžēl, uzklausot atsevišķu dzīvojamo māju iedzīvotājus un izvērtējot arī informāciju, kas saņemta no pašvaldības kapitālsabiedrībām SIA “Salaspils Siltums”, SIA “Valgums-S”, var secināt, ka atsevišķos gadījumos tieši pārvaldnieks, nevis dzīvokļu īpašnieki, ir vainojams parādsaistību radīšanā, kā rezultātā ir pārtraukta pakalpojumu piegāde dzīvojamajai mājai, kā arī uz atsevišķu dzīvokļu īpašnieku piederošajiem dzīvokļu īpašumiem ir vērsta parādu piedziņa. Tā kā pārvaldnieks ir tas, kurš pastarpināti norēķinās ar pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, tad atsevišķos gadījumos veidojas situācijas, kur dzīvokļu īpašnieki ir norēķinājušies par pakalpojumiem pilnā apmērā vai arī parāda saistības ir nelielas, taču pārvaldnieks no dzīvokļu īpašniekiem saņemtos naudas līdzekļus nav pārskaitījis pakalpojumu piegādātājiem pilnā apmērā. Parasti pārvaldnieki nesteidzas informēt par šādiem apstākļiem dzīvokļu īpašniekus, bet liek domāt, ka iemesls problēmām ir pašu dzīvokļu īpašnieku parādi. Lai nepieļautu šādu negodprātīgu rīcību un manipulēšanu ar informāciju par norēķiniem, dzīvokļu īpašniekiem ir jāpieprasa no pārvaldnieka detalizēta informācija par naudas līdzekļu izlietojumu, tai skaitā par naudas līdzekļiem, kas saņemti no dzīvokļu īpašniekiem, veiktajiem uzkrājumiem un veiktajiem maksājumiem pakalpojumu piegādātājam (konkrētām summām un samaksas veikšanas laiku, piestādīto rēķinu summām), iemesliem, kuru dēļ izveidojies parāds, un darbībām, kādas pārvaldnieks ir veicis, lai nepieļautu parāda izveidošanos. Lai dzīvokļu īpašnieki gūtu reālu priekšstatu par dzīvojamās mājas saistībām pret uzņēmumiem, kas dzīvojamai mājai sniedz komunālos pakalpojumus, papildus ir jāsalīdzina pārvaldnieka sniegtā informācija ar konkrētā uzņēmuma – pakalpojumu sniedzēja norādītajiem datiem. Vienmēr ir jāiegaumē, ka pārvaldniekam ir ne tikai tiesības saņemt pārvaldīšanas maksu un atlīdzību par pārvaldīšanas funkciju veikšanu, bet ir arī pienākums godprātīgi, savlaicīgi un precīzi izpildīt pārvaldnieka darbu, kā arī jāsniedz dzīvokļu īpašniekiem viņu pieprasītā informācija. Ja pārvaldnieks nespēj nodrošināt efektīvu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai pastāv objektīvas šaubas par pārvaldnieka godprātību, vispiemērotākais risinājums ir cita pārvaldnieka iecelšana ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Aicinu ikvienu dzīvokļu īpašnieku apzināties gan savus pienākumus, gan savas tiesības un neaizmirst, ka dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas ir patiesie un vienīgie dzīvojamo māju saimnieki. Īpašumu apsaimniekošanas joma ir sarežģīta, jo pašos pamatos ir jāmainās iedzīvotāju izpratnei par dzīvokli- dzīvoklis ir īpašums un kā pret īpašumu ir jāattiecas. Galvenais ir visiem dzīvokļu īpašniekiem rast kopēju valodu, vienoties un darīt. Lēmums ir jāpieņem pašiem iedzīvotājiem. Uzskatu ,ka namu apsaimniekošana būtu daudz efektīvāka, ja katrai mājai būtu savs mājas vecākais. Cilvēks, kurš ir lietas kursā par mājas tehnisko stāvokli, sākot no izdegušas spuldzītes, līdz cauram jumta segumam, jo savlaicīgi veikts remonts vienmēr izmaksās mazāk, nekā applūdušie augstāko stāvu dzīvokļi. Vienlaikus namu apsaimniekotāja un iedzīvotāju komunikācija un informācijas aprite norit daudz efektīvāk, ja dzīvokļa  īpašniekiem vienmēr ir pieejams savs cilvēks, kurš zina visu par māju par apsaimniekotāja aktivitātēm un vēlamajiem procesiem. Katrai mājai aicinātu dzīvokļu īpašniekus no sava vidus  izvirzīt aktīvu un darboties gribošu cilvēku, kuram māja uzticas. Olga Pāvulīte, Salaspils novada domes deputāte  

lasīt vairāk
Padomju laikā celtās mājas ir jāatjauno

36 dzīvokļu māja Miera ielā 17 ekspluatācijā tika nodota 1977. gadā. Tā ir trīs stāvu ēka ar privatizētiem dzīvokļiem. Šobrīd mājai ir teju noslēdzies renovācijas projekta sagatavošanas posms, un iedzīvotāji cer, ka nākamo apkures sezonu jau sagaidīs atjaunotā un siltā mājā. Mājas pārstāve Vizma Dapševiča salaspiliešiem atklāj, kā viņi nonāca līdz projektam: “Iedzīvotāji galvenokārt maksā apzinīgi. Nelielas grūtības dažiem dzīvokļiem rodas ziemas mēnešos, taču iekavētie maksājumi tiek nokārtoti pēc apkures sezonas beigām. Pēdējos četrus gadus ēkas apsaimniekošanu veicam paši. Biedrību nodibinājām, jo toreizējais mājas apsaimniekotājs neatbalstīja ēkas atjaunošanas darbus, netika veidoti uzkrājumi ēkas remontdarbiem. Aptuveni desmit gadu laikā visi saņemtie maksājumi tika izlietoti ēkas ikdienas izdevumu segšanai, atstājot ļoti nelielu apsaimniekošanas maksas atlikumu. Atskatoties uz pašu saimniekošanas laiku, esam priecīgi par to, kas mums ir. Par Salaspils pašvaldības finansējumu tika ierīkots bērnu rotaļu laukumiņš. Paši ierīkojām jaunu smilškasti, sarīkojām talku un nokrāsojām soliņus. Bērnu laukumiņu ir iemīļojuši arī kaimiņmāju bērni. Šo gadu laikā esam arī iekrājuši nelielu „starta kapitālu” ēkas renovācijai. Šobrīd veicam tikai pašus nepieciešamākos remontdarbus, jo vēlamies ēkas komplekso atjaunošanu un turpinām krāt naudu. Mūsu mājai ir jau gandrīz četrdesmit gadu, ēkai ir jāmaina gandrīz visas komunikācijas, jumts, jāatjauno paneļu šuves, nepieciešama pamatu hidroizolācija. Darbu izmaksas kopā veido lielas summas. Galvenais stūrakmens, pie kura apstājamies, ir finansējums, tā iegūšana. Iespējas ir ļoti ierobežotas – finansēt ēkas remontdarbu izmaksas pašiem uzreiz vai veidot uzkrājumus, vai vērsties bankās pēc kredīta. Šobrīd bankas atbalsta tikai projektus, kas tiek realizēti sadarbībā ar ēku siltināšanas programmu un “Altum”. Iedzīvotāju atsaucība mūsu mājā ir liela. Mājas renovāciju atbalsta 80 % dzīvokļu īpašnieku. Argumenti “PRET” – iedzīvotāju neziņa par to, cik būs jāmaksā par mājas renovāciju. Katra ģimene uztraucas par to, kādi būs viņu ienākumi nākotnē un vai viņi varēs visus rēķinus samaksāt. Mūsu mājā ir saprotoši un atsaucīgi cilvēki, sākotnējo dokumentu sagatavošanas process mums noritēja samērā raiti. Vienīgi jāpiemin, ka bija nelielas grūtības sasniegt visu dzīvokļu īpašniekus klātienē. Jo, lai lietas varētu virzīt uz priekšu, ir nepieciešami visi paraksti ierobežotā laika posmā. Piedalīties ēku siltināšanas programmā – tā ir iespēja veikt ēkas atjaunošanu (renovāciju), un šī iespēja ir jāizmanto. Palūkojieties apkārt uz ēkām Salaspilī! Galvenokārt tās ir celtas padomju laikos – pirms 30 līdz 48 gadiem. Pa šo laiku ēkās ir nolietojušies ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, apkures sistēmas, jumti, elektroinstalācijas, fasādes laiž cauri mitrumu. Daudzās ēkās ir liels siltumenerģijas patēriņš. Lai iedzīvotāji iegūtu siltumenerģijas ekonomiju, ir svarīgi arī sakārtot apkures sistēmas ēkas iekšienē un siltināt ēkas bēniņus, pagraba pārsegumus un fasādes. Šie darbi nav lēti, un vēlamo rezultātu var iegūt, ja izdara visus darbus. Sadarbojamies ar „Salaspils siltumu” - projekta izstrādi un dokumentu sagatavošanu esam uzticējuši viņiem. Uzņēmuma darbinieki ir ieguldījuši lielu darbu mūsu mājas siltināšanas projekta izstrādē un sagatavošanā. Paldies! Mūsu ēkai projekta sagatavošanas posms ir praktiski noslēdzies. Ceram uz pozitīvu atbildi no bankām un “Altum”. Gaidām renovācijas darbu izmaksu tāmi. Kad saņemsim izmaksu kalkulāciju, dzīvokļu īpašnieki vēl pēdējo reizi apstiprinās savu izvēli veikt ēkas renovāciju. Ļoti ceram jau nākošo apkures sezonu sagaidīt skaistā, siltā, atjaunotā ēkā.” Raksts ir tapis ar Apvārsnis 2020 ES projekta SUNShINE atbalstu, Līguma Nr. 649689.4

lasīt vairāk
Ogrē atklāts biznesa inkubators, kura darbības teritorijā ir arī Salaspils

17.janvārī Ogrē ar svinīgu pasākumu tika atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ogres biznesa inkubators – viens no 14 LIAA biznesa inkubatoriem reģionos. Pasākuma laikā esošajiem un topošajiem uzņēmējiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt biznesa inkubatora darbības pamatprincipus, apskatīt tā telpas, iepazīties ar biznesa inkubatora sadarbības partneriem, kā arī iegūt informāciju par LIAA biznesa inkubatora attīstības plāniem Ogrē un tā darbības teritorijā – Ķeguma, Lielvārdes, Ikšķiles, Ogres, Ropažu, Salaspils un Stopiņu novados. LIAA direktors Andris Ozols: „Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni. Lai šī nākotne pienāktu iespējami drīzāk, nenovērtējami svarīga ir palīdzība ne tikai jaunas uzņēmējdarbības sākšanai, bet arī jau esošās attīstīšanai. Tāpēc LIAA biznesa inkubatoros tiks nodrošinātas visplašākās iespējas gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas.” Inkubatorā uzņēmumi var saņemt nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus uzņēmējdarbības attīstībai. Visiem pakalpojumiem tiks piemērots 50% līdzfinansējums, proti, uzņēmumam no pakalpojuma kopējās vērtības vajadzēs segt tikai 50%, un inkubators attiecīgi segs otru pakalpojuma vērtības daļu. Inkubatoros ir pieejama arī tā sauktā pirmsinkubācija, kuras ietvaros uzņēmēji var testēt savas biznesa idejas un saņemt bezmaksas konsultācijas. Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos Zigmārs Zeimulis par iespēju izmantot inkubatora pakalpojumu saka: “Tieši pirms gada, tiekoties Salaspilī ar LIAA un Plānošanas reģiona pārstāvjiem, runājām, ka šāds inkubators būtu nepieciešams pie mums, tomēr valsts līmenī tika izlemts reģionālo inkubatoru veidot Ogrē. Aicinām jaunos uzņēmējus izmantot iespēju un doties turp uz konsultācijām un pēc padoma, bet pēc tam ar iegūtajām zināšanām atgriezties Salaspilī un te arī palikt, jo mūsu pašvaldība uzņēmējiem katru gadu sniedz arvien lielāku atbalstu.” Informācija par pieteikšanās kārtību inkubatorā un cita informācija pieejama LIAA mājas lapā www.liaa.gov.lv.

lasīt vairāk
Kas būtu jāzina ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājam?

2016. gada 1. janvārī ir stājies spēkā “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”, kurš nosaka prasības un kārtību ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai, kā arī pakalpojumu sniedzēja un pakalpojuma lietotāja tiesības un pienākumus. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir atbildības sadale par sniegto pakalpojumu uzskaiti un skaitītāju uzstādīšanu. Likums nosaka, ka pakalpojumu lietotāja pienākums ir nodrošināt komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanai vai nomaiņai. Tas nozīmē, ka objekta īpašnieks par saviem līdzekļiem izbūvē komercuzskaites mēraparāta mezglu, kur pašvaldības SIA “Valgums-S” par saviem līdzekļiem nodrošinās mēraparāta uzstādīšanu un nomaiņu, t.sk. verifikācijas pārbaudi. Atgādinām, ka Salaspils novada teritorijā tikai SIA “Valgums-S” ir tiesības uzstādīt un noņemt komercuzskaites mēraparātu, lai veiktu to verifikāciju. Vēlamies, lai mūsu klienti pievērš uzmanību dažām svarīgām lietām, kuras nepieciešams ņemt vērā: pakalpojumu lietotājs nolasa komercuzskaites mēraparāta rādījumus un iesniedz tos pakalpojumu sniedzējam; pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojumu lietotājs neiesniedz pakalpojuma apjoma uzskaitei nepieciešamo informāciju, noņēmis plombu no uzskaites mezgla vai nav nodrošinājis komercuzskaites mēraparāta saglabāšanu; pakalpojuma lietotājam ir pienākums nodrošināt netraucētu pieeju komercuzskaites mēraparāta mezglam, lai varētu veikt tehniski nepieciešamās darbības ar komercuzskaites mēraparātu Klientam ir iespēja par saviem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar “Valgums-S” aprīkot komercuzskaites mēraparātu ar radio moduli attālinātai datu nolasīšanai. Šajā gadījumā “Valgums-S” pats nolasa skaitītāja rādījumus un klientam ir jāapmaksā rēķins par saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Lūdzam mūsu klientus neveikt patvaļīgi komercuzskaites mēraparātu nomaiņu (verifikāciju) un neuzticēt to trešajām personām, jo turpmāk PSIA “Valgums-S”  neņems vērā šādu komercuzskaites mēraparātu rādījumus, un sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaite un norēķinu kārtība tiks veikta saskaņā ar  MK noteikumiem Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu”. Klientu ērtībām esam izveidojuši pašapkalpošanās portālu mans.valgums.eu, kurā piereģistrējoties klients var apskatīt izrakstītos rēķinus un mēneša beigās iesniegt komercuzskaites mēraparāta rādījumus. Gadījumā, ja klients portālā ir nokavējis iesniegšanas termiņu, tad tos iespējams nodot, sūtot skaitītāju rādījumus uz e-pasta adresi

lasīt vairāk
Privatizācijas aģentūra pārdod izsolē dzīvokļa daļu

Privatizācijas aģentūra pārdod atklātā mutiskā izsolē ar lejupejošu soli dzīvokļa īpašuma Nr.31 Dienvidu ielā 5 k-3, Salaspilī, Salaspils novadā, kadastra Nr.8011 900 2890, valsts ½ domājamo daļu – sākumcena EUR 4100.00, nodrošinājums EUR 410.00, izsole 10.02.2017. plkst. 10-00, pieteikšanās termiņš līdz 26.01.2017. plkst. 16-00. Izsole notiek, ja pirmpirkuma tiesīgā persona neizmanto savas pirmpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesīgā persona ir minētā nekustamā īpašuma kopīpašnieks, kurš pieteikumu par attiecīgā nekustamā īpašuma pirkšanu var iesniegt mēneša laikā no izsoles sludinājuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Izsole notiek Privatizācijas aģentūrā, K.Valdemāra ielā 31, Rīgā. Nodrošinājums jāiemaksā līdz pieteikuma iesniegšanai. Izsoles noteikumi pieejami www.pa.gov.lv/izsoles. Pirkuma apmaksa: tūlītēja samaksa vai nomaksa līdz 5 gadiem. Informācija par apskati – 67021348, 67021374, 67021300.  

lasīt vairāk
Sākas gadskārtējā uzņēmēju sacensība par “Gada balvu”

Jau šā gada sākumā ir izsludināts viens no pirmajiem nozīmīgajiem un jau tradicionālajiem notikumiem -  kārtējais konkurss par Salaspils novada uzņēmēju balvu. Kā parasti, to rīko Salaspils novada pašvaldība, pieaicinot palīgā jomu pārzinošo Salaspils uzņēmēju biedrību.  Salaspils novada dome pagājušā gada nogalē apstiprināja nolikumu un konkursa komisiju. To arī šogad vadīs Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks teritoriālās un ekonomiskās attīstības jautājumos Zigmārs Zeimulis, bet tās sastāvā strādās Salaspils novada domes deputāti Olga Pāvulīte, Anna Kavasa, Dace Kontrimiene, Poļina Ivļeva un Aleksejs Haļuks, Attīstības daļas vadītājs Guntars Auders un Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis. Jau pirmajā sēdē, izanalizējot un izvērtējot iepriekšējo konkursu pieredzi un pieteikšanās kārtību, komisija nolēma, ka līdz šim spēkā esošajā nolikumā ir lietderīgi izdarīt izmaiņas. Iepriekšējos gados atsevišķi bija dalītas pozīcijas “Labākais pakalpojuma sniedzējs”, “Labākais ēdinātājs” un “Labākais tirgotājs”. Komisija secināja, ka patiesībā arī ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmumi sniedz pakalpojumus, līdzīgi kā, piemēram, kurpnieki, šuvēji, frizieri. Tāpēc tika nolemts šīs nozares apvienot vienā- “Labākais pakalpojuma sniedzējs”, kur uz balvu var pretendēt gan tirgotāji, gan ēdinātāji, gan dažādu sadzīves pakalpojumu sniedzēji, kas sekmīgi darbojas savā nozarē un kam klientu vērtējumā ir laba reputācija, pakalpojuma kvalitāte un pieejamība. Arī šogad tiks noteikti uzvarētāji nominācijās “Gada ražotājs”, “Salaspils novada popularizētājs”, “Gada labdaris”, “Lielākais darba devējs”, “Gada amatnieks” un “Jaunpienācējs”.  Konkursa pretendentu pieteikšana notiks 2017. gada janvārī, pretendentu izvērtēšana un apbalvošanas ceremonija notiks 2017. gada februārī. Pieteikt pretendentus nominācijās “Labākais pakalpojuma sniedzējs”, “Gada labdaris” un “Gada amatnieks” var jebkura fiziska vai juridiska persona, iesniedzot brīvā formā rakstītu pieteikuma vēstuli Salaspils novada domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā vai rakstot uz e-pastu \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ar norādi „Konkursa „Salaspils novada uzņēmēju gada balva” komisijai”. Pretendenti saņems uzlīmi, kas apliecinās viņa piedalīšanos konkursā, tādejādi īpaši izceļot uz pārējo fona. Pārējās nominācijās pretendentus izvirzīs un lēmumu pieņems komisija. Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit. Uzņēmēji, vēlaties, lai jūs pazīst un par jums runā? Piesakieties!  

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:

Arhīvs