Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

“Eco Baltia grupa” aicina iedzīvotājus iesaistīties sociālajā kampaņā „Pieķer būvgružotāju!”

Jau trešo gadu SIA “Eco Baltia grupa” aicina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties sociālajā kampaņā „Pieķer būvgružotāju!”. Pirms diviem gadiem aizsāktās kampaņas mērķis ir novērst nelegālo būvgružu izgāšanu dabā, kas izdarāms, iestrādājot stingrākas prasības un kontroles mehānismus normatīvajos aktos būvgružu apsaimniekošanai, kā arī veicināt piegružoto vietu sakopšanu. Sakārtoti būvgružu apsaimniekošanas kontroles mehānismi ir efektīvs veids, kā apkarot lielu pelēkās ekonomikas daļu, kā arī veicināt tīras un sakoptas vides saglabāšanu. Māris Simanovičs, SIA „Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs: „Lai arī iepriekšējo gadu kampaņās aicinājām atbildīgās institūcijas sakārtot normatīvos aktus, tomēr progress vērtējams kā nepietiekams. Joprojām būvgružu izvešanas pakalpojumus, īpaši iedzīvotājiem, piedāvā komersanti, kuri izvairās no nodokļu nomaksas un veido nelegālas izgāztuves. Rezultātā, deformējas konkurence, samazinās nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, un zaudētājos paliek pati sabiedrība. Šie kontroles mehānismi ar steigu ir jāievieš. Šajā ES fondu plānošanas periodā būvniecībai būs pieejami 4,6 miljardi eiro, kas nozīmē strauju būvniecības apjomu pieaugumu t.sk. veco māju siltināšanas un renovāciju programmas iezīmēsies ar lieliem būvgružu apjomiem. Lai nozarē valdītu godīga konkurence, ir jārada nosacījumi, ka būvgružu izvešanas pakalpojumu piedāvā tikai tie būvgružu pārvadātāji, kuriem ir nepieciešamās atļaujas un kuri maksā valstij nodokļus.” Šogad kampaņas “Pieķer būvgružotāju!” atbalstītāju pulkam pievienojusies Latvijas Orientēšanās federācija, un, kā zināms, orientieristu iecienītākās vietas ir tieši meži un lauki, tāpēc sagaidāms, ka atklāsies daudz interesanta par piegružotajām vietām. Kampaņa norisināsies no šī gada 29.marta līdz 18.aprīlim, un iedzīvotāji ir aicināti iejusties vides reportieru lomā un ziņot par nelegālo būvgružu vietām, sūtot savus foto vai video. Iesūtīt foto un/vai video var kampaņas sadarbības partneriem – LTV1 raidījumam „Vides fakti” uz e-pasta adresi -

lasīt vairāk
Atklāj Latviju no jauna Salaspilī!

Pauls Timrots, kā izrādās, beidzot bija ielavījies arī Salaspilī! Bez brīdinājuma, sestdienā, kā var spriest pēc tirdziņa pie "Rīgavas". Vakar raidījumā "Te" varējām skatīties sižetu par viņa filmēšanas grupas piedzīvojumiem mūsu pilsētā. Izcila pludmale, kurā, starp citu, jau pagājušajā rudenī sākās un šovasar būs beigušies galvenie labiekārtošanas darbi, Botāniskais dārzs ar savu oranžēriju (nevis dendrāriju vai kā citādi) un zupa kafejnīcā netālu no domes saņēma atraktīvā Latvijas tūrisma eksperta atzinību. Tas rosina arī pašus salaspiliešus jau uz tik ierastajām lietām paraudzīties ar "svaigu aci", arī uz "ērmīgākajām kulta celtnēm pilsētā". Viens ir skaidrs - Salaspils ir pilsēta, kur var pastaigāties. "Vienai dienai, no Rīgas ar vilcienu izskrienot, normāla izklaide," saka Pauls Timrots.Pie mums viss notiek! Arī internetā, jo gadījums, kad, rakstot bez "www", Paulam atvērās nevis ķēms, bet Salaspils pašvaldības e-pastu sistēma, varētu būt saistīts ar pārkonfigurāciju jaunās tūrisma mājas lapas sakarā. Jā, visit.salaspils.lv nāks gatava jau kuru katru dienu, skaista pludmale mums būs jau šovasar, arī restorāns-picērija mums jau ir. Pirms četriem gadiem, kad sākām spert pirmos soļus tūrisma vidē, vēl tikai sapņojām par savu TIC. Jāteic, ka tik jaunam Latvijas tūrisma nozares dalībniekam, kāda ir Salaspils pilsēta, sižets dod lielus pluspunktus salīdzinājumā ar citiem pieredzējušajiem un ainaviskajiem "dūžiem", kuri saņēmuši krietni lielāku Timrota kritiku. Žēl, ka mūsu tūrisma speciālistēm tā sestdiena bija brīvdiena un TICā viņu nebija - būtu vēl viens liels punkts plusā! Diez vai vecajai un vienlaikus jaunajai Salaspilj būtu jākļūst par par "jauno Jūrmalu", jo mums ir pašiem savas lietas un vietas, kuras dienu no dienas attīstās un kļūst arvien interesantākas. Mums taču ir bezkaunīga, bet laba devīze "Salaspils - pirms Rīgas".Viss notiek!Skaties te: http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.03.2016-lv-jaunatklasanas-raidijums-te.id68093/  Saistītie raksti: Atskats uz TIC paveikto pirmajā darbības gadā Gada jubileju atzīmējis Tūrisma informācijas centrs Tūrisma informācijas centram tiek piešķirta „Q - Latvia” kvalitātes zīme

lasīt vairāk
Daigas Veinbergas projekts iegūst 1. vietu “Latvijas Būvniecības gada balvā”

Šā gada 10.martā kultūras pilī “Ziemeļblāzma” svinīgas ceremonijas laikā, klātesot Prezidenta kancelejas vadītājam Guntim Puķītim, ministriem, vēstniekiem, pašvaldību pārstāvjiem un būvnozares speciālistiem tika paziņoti konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2015” laureāti - labākās 2015.gada būves Latvijā 10 nominācijās. Konkursam tika pieteikti 95 objekti, aptverot visu Latviju, kā arī pieteikti izcili objekti no Lielbritānijas, Igaunijas un Lietuvas, kuru realizācijā iesaistījušies Latvijas uzņēmumi, diviem no tiem piešķirtas godalgotas vietas. Visi pieteiktie objekti aplūkojami izstādē Līvu laukumā Rīgā līdz 31.martam, ziņo portāls www.latvijasbuvnieciba.lv. Konkurss “Latvijas Būvniecības Gada balva 2015” ir vērienīgākais ēku konkurss Latvijā un vienīgais konkurss ar precīziem vērtēšanas kritērijiem, kas tiek attiecināti uz ēku būvkonstruktīvo drošību, arhitektonisko izsteiksmību, materiālu un darbu izpildes kvalitāti, mikroklimatu, sociāli ekonomiskajiem ieguvumiem un pielietotajiem inovatīvajiem risinājumiem. Konkursa devīze: drošība un kultūras mantojuma saglabāšana. No sirds priecājamies, ka nominācijā “Publiskā ārtelpa” 1. vietu ieguva projekts “Zaļā birzs” Pļavniekos, kura autore ir mūsu kolēģe, ainavu arhitekte Daiga Veinberga. Salaspiliešu acis priecē Daigas projektētais Rīgavas dārzs, kurā valda mūzika, māksla un ne tikai. “Gadalaikiem mainoties, mainīsies arī dārza izskats - pavasarī mūs priecēs tulpes un krokusi, rudenī - lapu krāsainība, bet ziemā šeit varēs ienākt un uzcelt sniegavīru. Šis ir radošuma dārzs, kurš radīs daudz jaunu domu, kā mums katram te justies,” Rīgavas dārza atklāšanā teica arhitekte. Fotogrāfija no www.latvijasbuvnieciba.lv

lasīt vairāk
Darba devējiem nodrošinās finanšu atbalstu skolēnu nodarbinātībai vasarā

No šā gada 3. marta Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sāk pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1. jūnija līdz 31. augustam. Lai pieteiktos, darba devējam ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa un tā jāiesniedz NVA filiālē, kā darbības teritorijā plānots izveidot darba vietu skolēnam. Pasākuma mērķis ir veicināt 15 līdz 20 gadus vecu skolēnu, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, īslaicīgu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi. NVA darba devējiem nodrošina šādu finanšu atbalstu skolēnu nodarbinātības īstenošanai: dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 370 eiro pirms nodokļu nomaksas; dotāciju darba vadītāja darba algai. Viens darba vadītājs darbu vada vienlaicīgi ne vairāk kā 10 skolēniem. Par 10 skolēnu darba vadīšanu dotācija darba vadītāja algai ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. Par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs ir viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas; izdevumu segšanai veselības pārbaužu veikšanai pasākumā iesaistītajam skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm; NVA apdrošina skolēnus pret nelaimes gadījumiem darba vietā. Ja darba vietas tiek veidotas Rīgā, Ādažu, Babītes, Baldones, Garkalnes, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils vai Stopiņu novados, tad pieteikums dalībai pasākumā jāiesniedz NVA Rīgas reģionālajā filiālē, Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 11, 204.kabinetā. Pieteikums Kontaktinformācija NVA Rīgas reģionālajā filiālē: tālr.67507858; e-pasts: \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ; \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. . Plašāka informācija par pasākumu NVA mājaslapā: http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=446&mid=534&txt=4252

lasīt vairāk
Saulkalnieši izvērtē “Saules dārza” projektu

7. martā Saulkalnē notika dzīvojamo namu iekšpagalmu labiekārtošanas projekta “Saules dārzs” sabiedriskās apspriešanas sapulce. Saulkalnieši PII "Daugaviņa" zālē tikās ar pašvaldības pārstāvjiem, lai apspriestu Saulkalnes ciemata labiekārtošanas projektu. Klātesošos uzrunāja domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars un viņa vietnieks infrastruktūras un ekonomiskās attīstības jautājumos Zigmārs Zeimulis.   Ainavu arhitekte Daiga Veinberga, demonstrējot vizualizācijas, soli pa solim iepazīstināja ar projektu un pamatoja atsevišķo tā elementu izvēli projektētāju skatījumā. "Skaisti!"- bija dzirdami komentāri publikā. Pēc ziņojuma izvērtās diskusijas, izskanēja arī priekšlikumi, piemēram, pludmales volejbola laukuma un skeitborda rampu nepieciešamība. Īpaša vērība “Saules dārza” kontekstā tika veltīta atkritumu laukumu plānošanai. Šobrīd iedzīvotājiem tika piedāvāti divi varianti: pa atkritumu laukumam pie katras mājas vai kopīgs laukums 2-3 mājām. Atliek vien iedzīvotājiem vienoties savā starpā un ar apsaimniekotāju, un pašvaldība izbūvēs atkritumu laukumu par saviem līdzekļiem. Kā pozitīva pieredze tika minēti līdzīgi atkritumu laukumi Salaspilī Daugavas un Dienvidu ielās. Zigmārs Zeimulis aicināja māju iedzīvotājus piedalīties arī daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu labiekārtošanas projektu konkursā un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 90 %. Iedzīvotāji pauda arī bažas par iespējamo vandālisma problēmu. Daiga Veinberga uzsvēra, ka uzstādāmās konstrukcijas būs izturīgas pret vandāļu uzbrukumiem, tomēr arī pašiem iedzīvotājiem der atcerēties, ka nevajag padoties, bet apvienoties cīņā pret postītājiem, kaut vai paužot negatīvu nostāju un ziņojot policijai. Paldies saulkalniešiem par aktivitāti un ieinteresētību sava ciemata nākotnē, un aicinām Salaspils novada iedzīvotājus arī turpmāk sekot līdzi norisēm pašvaldībā! Lasiet arī: Aicinām novērtēt “Saules dārza” ieceri Saulkalnē

lasīt vairāk
Atklāta Salaspils amatnieku izstrādājumu vitrīna

Piektdien, 26. februārī, Salaspils uzņēmēju biedrība (SUB) sadarbībā ar pašvaldību atklāja ko pavisam jaunu – novada amatnieku izstrādājumu vitrīnu. Tā novietota Salaspils Tūrisma informācijas centrā, kur ikviens var apskatīt amatnieku darinājumus un, sazinoties ar pašiem meistariem, iegūt tos arī savā īpašumā. Uz atklāšanu bija pulcējušies Salaspils novada domes, Nacionālā Botāniska dārza, Salaspils uzņēmēju biedrības pārstāvji un amatnieki. Ar svinīgām runām un vīndara Raita Mačiņa pašdarināto mājas vīnu degustāciju tika atklāta jaunā vitrīna. Tā turpmāk nodrošinās iespēju novadniekiem un viesiem Tūrisma informācijas centra darba laikā apskatīt Salaspilī darinātās lietas. Izstrādājumus varēs iegādāties ikviens interesents, sazinoties personīgi ar amatnieku. “Par amatniekiem parasti atceramies tad, kad, dodoties tuvākos vai tālākos ciemos, līdzi jāved novada cienīgs un raksturīgs ciemakukulis, bet veikalos nopērkamais ir vienāds visās pasaules malās. Tāpēc amatniecība ir kas vairāk, nekā tikai darba vietas. Tā lielā mērā kļūst par pilsētas, novada, valsts identitātes apliecinājumu. Esmu patīkami pārsteigts par Salaspils amatnieku piedāvājumu, izbrīnīts par lietām, par kurām pat nezināju, ka tās top Salaspils novadā. Atliek vēlēties, lai mēs visi kopā spētu pārvarēt birokrātiskos džungļus un šos izstrādājumus visā to sortimentā varētu iegādāties tieši te – TIC,” novēlēja NBD direktors Andrejs Svilāns. Mājas vīnu ražotnes “Saules veltes” vīndaris Raitis Mačiņš vitrīnas atklāšanas pasākumā prezentēja desmit pašdarināto vīnu šķirnes un uzsvēra, ka ideja par vitrīnu viņam šķiet ļoti saistoša: “Praktisku tūrisma un amatniecības informācijas popularizēšanu es uztveru kā vērtīgu palīdzību gan manu, gan citu amatnieku darbu popularizēšanā. Amatniecībai ļoti svarīgs ir ne tikai radīšanas process, bet arī šo darinājumu realizācija interesentiem. Vitrīnas ideja tiešā veidā nodod interesentiem informāciju par amatnieku iespējām un veicina produktu  noietu”. Amatnieks atzina, ka būtu vērtīgi arī citviet Salaspilī izvietot šāda veida vitrīnas, piemēram, kultūras namā, jo amatniecība un kultūra iet roku rokā. Tās papildina viena otru, un informācija interesentiem būtu pieejama uzskatāmā veidā. Sandijs Krastiņš ražo spēli “Fliiper”. Kas ir “Fliiper”? Tā ir azartiska, dinamiska koka galdiņa spēle visiem vecumiem. Sandijs saka: “Kāpēc es tos flīperus taisu? Laikam jau tāpēc, ka man patīk emocijas. Un, spēlējot flīperi, var redzēt tādu emocionālo gammu salikumu, kā nekur citur!” Arī SUB valdes priekšsēdētājs Miks Balodis izteica savu vērtējumu par amatniecības attīstīšanu novadā: “Ir svarīgi, ka mēs kā novads apzināmies, kas ir mūsu amatnieki, un savu iespēju robežās palīdzam viņiem, perspektīvā arī atverot jautājumu par mūsu amatniecības “eksportu” ārpus novada robežām”. Viņš uzsvēra, ka mājražotājiem un amatniekiem jaunatklātā vitrīna ir lieliska vieta, kur parādīt sevi un iegūt tiešo iespēju bez starpniekiem komunicēt ar pircējiem. “Mūsu risinājums ir kopīgs, bagāts piedāvājums, kas varētu nostrādāt. Šis ir savā ziņā eksperiments. Mēs ļoti ceram, ka izdosies,” teic Miks Balodis. “Lai mūsu amatniekiem pietiek vēlmes un prieka strādāt, lai vienmēr jaunas idejas un lai viņu darinājumi ir pieprasīti! Nāciet ar savām idejām, un mēs jūs labprāt uzklausīsim un atbalstīsim,” aicina Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigmārs Zeimulis.  Arī SUB par vienu no savām prioritātēm izvirzījusi amatniecības attīstīšanu novadā, jo amatnieki arī ir sava veida uzņēmēji. Biedrībai izdevies kopā pulcēt 15 amatniekus, kas specializējas dažādos jomās, piemēram, vīna darīšanā, adīšanā un tamborēšanā, koka karošu veidošanā un metālapstrādē. Arī turpmāk novada amatnieki aicināti pievienoties SUB. Sīkāka informācijas: SUB valdes priekšsēdētājs Mika Balodis, mob.tel. 29150850,

lasīt vairāk
Stratēģija apstiprināta - drīz maisam gals būs vaļā!

2016.gada 25. februārī Zemkopības ministrija ir pieņēmusi lēmumu Nr.9.1-7/16/2016 "Lēmums par sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas apstiprināšanu". Ar šo lēmumu biedrības "Stopiņu un Salaspils partnerība" izstrādātājai Stopiņu un Salaspils novadu attīstības stratēģijai ir piešķirts finansējums no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 466 277,29 EUR apmērā. Aicinām potenciālos projektu sagatavotājus laicīgi iepazīties ar atbalsta nosacījumiem, pārdomāt projekta ideju un kārtīgi sagatavoties projekta konkursam. MK noteikumu Nr.590 (13.10.2015.) atbalsta saņemšanas nosacījumi, projektu veidlapas atrodamas šeit. Lauku atbalsta dienesta informācija par pasākumu atrodama šeit. Cieņā, Agnese Bērziņa Valdes priekšsēdētāja “Stopiņu un Salaspils partnerība”

lasīt vairāk
Par situāciju medicīnas nozarē šogad

Šogad medicīnas nozarei piešķirtais finansējums ir 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tas ir vēl mazāk nekā pērn, kad veselības aprūpes budžets gada nogalē bija sasniedzis 3.2% no IKP.  Salīdzinājumam, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs medicīnai piešķirtais finansējuma apmērs vidēji ir 7.3% no IKP. Lai gan šogad tika rasta iespēja piešķirt papildus finansējumu nozarei, situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nemainīsies, proti, papildus līdzekļi tiks novirzīti slimnīcu parādsaistību nomaksai, atsevišķu slimību ārstēšanai un medicīnas personāla atalgojuma palielinājumam. Tas nozīmē, ka pacientiem arī 2016.gadā ir jārēķinās ar garām rindām valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai. Zīmīgi, ka no šī gada janvāra ir noteiktas kvotas arī laboratoriskajiem izmeklējumiem un papildus ierobežojumi izmeklējumu saņemšanai, kas rada papildus slogu mūsu valsts iedzīvotājiem. Nepietiekamais valsts kvotu daudzums un stingrie pakalpojumu saņemšanas iespēju regulējumi var novest pie dramatiskām sekām- novēlotas slimības diagnostikas un vēlīnas ārstēšanās procesa uzsākšanas. Apskatot gaidīšanas rindu plānveida konsultācijām pie speciālistiem 2015.gada decembrī, redzams, ka, piemēram, ginekologa konsultācija pacienta iemaksas apmērā atsevišķās Rīgas medicīnas aprūpes iestādēs ir iespējama tikai pēc 82 dienām, savukārt, Pierīgā gaidīšanas laiks var sasniegt pat 122 dienas, līdzīga situācija ir arī ja cilvēkam ir nepieciešama ķirurga, endokrinologa, oftalmologa vai citu speciālistu konsultācijas. Savukārt, ja pacientam diagnozes noteikšanai ir nozīmēta, piemēram, ultrasonogrāfija, tad, atkarībā no izmeklējumā rajona lokalizācijas, ir jārēķinās, ka būs jāgaida līdz pat 250 dienām Rīgā, bet galvaspilsētas apkaimē gaidīšanas laiks var sasniegt aptuveni 153 dienas. Lai saņemtu savlaicīgu veselības aprūpi un izslēgtu novēlotu komplikāciju rašanos, pacienti dažkārt izšķiras par labu maksas pakalpojumu saņemšanai, tādējādi gaidīšanas laiku samazinot līdz dažām dienām. Diemžēl ir novērojama pakāpeniska tendence medicīnas pakalpojumu sadārdzinājumam, tas ir izskaidrojams gan ar valsts nepietiekamo atbalstu, gan tehnoloģisko risinājumu pielāgošanu mūsdienu prasībām, gan arī speciālistu piesaisti un noturēšanu. Lieki piebilst, ka ne visu iedzīvotāju pirktspēja ir pielāgota valstī pastāvošajam medicīnas tirgum. Kā norāda SIA “Salaspils Veselības centrs” pārstāvji, mūsu pilsētas medicīnas iestāde ar izpratni izturas pret cilvēku spēju norēķināties par pakalpojumiem, optimizējot darba procesu un pieejamos resursus, tā nosaka par pakalpojumiem salīdzinoši zemākas cenas nekā galvaspilsētā un dažviet Pierīgā, tādējādi padarot pakalpojumus pieejamākus. Tāpat netiek aizmirsts arī par iespēju norēķināties par pakalpojumiem, izmantojot veselības apdrošināšanas polisi, medicīnas iestāde rūpējas par sadarbības uzturēšanu un līgumu esamību, lai pacients, kurš ir apdrošināts, varētu saņemt pakalpojumus neieguldot personīgos līdzekļus, ja to paredz viņa polises programma. Jāpiebilst, ka šāda iespēja dažās Pierīgas reģionāli nozīmīgās medicīnas iestādēs nav realizējama, tādējādi apdrošinātiem pacientiem ir jānorēķinās par pakalpojumiem pašiem un individuāli jārisina atlīdzības jautājumi ar apdrošināšanas kompāniju, rezultātā tērējot savu laiku un resursus. Ja mēs salīdzinām, piemēram, pirmreizējo ginekologa maksas konsultācijas cenu mūsu pilsētā (starp citu, kā noskaidrots nesenā Latvijā veiktajā pētījumā, šis ir populārākais speciālists uzreiz pēc ģimenes ārsta) ar aptuvenajām cenām Rīgā, tad Salaspils Veselības centrā konsultācija izmaksā vidēji par 50% lētāk, savukārt, atkārtotā konsultācijas cena sasniedz pat 66% starpību. Ja tiek apskatītas Pierīgas veselības pakalpojumu sniedzējiestādes, pirmreizējais apmeklējums tajās ir vidēji par 15% dārgāks, bet atkārtotā apmeklējuma cena ir pārsvarā līdzvērtīga mūsu pilsētā pastāvošajai. Tādu speciālistu kā gastroenterologs, endokrinologs,  ķirurgs u.c. cenu svārstību diapazons ir vēl plašāks, dažos gadījumos cenas sadārdzinājums Rīgā pārsniedz pat 100% robežu. Pierīgas un Salaspils medicīnas iestādes cenas izmeklējumiem ir samērā līdzīgas, atsevišķos rajonos,  piemēram, ultrasonogrāfijas izmaksas varētu būt par dažiem eiro dārgākas nekā mūsu pilsētā. Krasākas atšķirības ir salīdzinot galvaspilsētas cenas ar mums pieejamām, starpība var pārsniegt pat 70% robežu. Domājams, ikkatrs no mums ir saskāries ar sava veida netaisnību, kad, veicot sociālās iemaksas, rūpējoties par nāciju, ietekmējot demogrāfiju, mēs nesaņemam pienācīgu atdevi un pašu svarīgāko-savu veselību nākas nosargāt bez pietiekama valsts atbalsta. Kāds varbūt ar cerību skatās nākotnē, daži jau ir pieņēmuši šo situāciju, kad pastāvošās varas pamatojums ir vienkāršs, bet skaudrs: “valdībai nav naudas”. Tomēr skaidrs ir viens: mums ir jāsargā sava veselība, jo tā ir mūsu dzīvildzes nodrošinātāja. Iespējams, apzinoties esošo situāciju medicīnas nozarē un zinot, ka dažkārt ir iespējamas alternatīvas pakalpojuma saņemšanas iespējas, mēs atsevišķos gadījumos apsvērsim iespēju neriskēt un negaidīt līdz noilguma seku izpausmēm. Ramona Mežale, Rīgas Stradiņa Universitātes Rehabilitācijas fakultātes absolvente Raksts tapis sadarbībā ar Salaspils veselības centru.

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs