„Zaļie” maisi – ērts veids kā atbrīvoties no bioloģiskajiem atkritumiem

Uzsākoties ražas novākšanas sezonai, kā arī pēc dārza sakopšana darbiem dārzu un privātmāju īpašniekiem rodas jautājums, ko iesākt ar puvušiem āboliem, nokritušajām lapām, nopļauto zāli vai citiem nevajadzīgiem augļiem un dārzeņiem, ja piemājas dārziņā nav vietas komposta kaudzei, taču sadzīves atkritumu konteinerā šādus atkritumus izmest nedrīkst. Zaļajiem atkritumiem vispiemērotākā un ilgtspējīgākā metode ir kompostēšana, tomēr ne visiem ir iespēja to darīt. Viena no iespējām privātmāju iedzīvotājiem, kā videi draudzīgi atbrīvoties no bioloģiskajiem atkritumiem, ir īpaši marķētie „zaļie” maisi. SIA „Eco Baltia vide” privātmāju iedzīvotājiem piedāvā ērtus un izdevīgus īpaši marķētos „zaļos” maisus, kur izmest bioloģiskos jeb zaļos atkritumus. Zaļajiem atkritumiem paredzētajos maisos drīkst ievietot nopļautu zāli, koku lapas, sīkus zariņus, nezāles, ābolus, kartupeļus un citus dārzeņus un augļus. Savukārt maisos nedrīkst ievietot koku zarus un virtuves atkritumus, piemēram, gaļas un piena produktus. Piepildītos „zaļo” atkritumu maisus atstāj pie sadzīves atkritumu konteinera, un par to utilizāciju parūpēsies atkritumu savācēji. “Zaļos” atkritumus nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteinerā! Atkritumu apsaimniekotāji par šādu pārkāpumu var piemērot sodu, kas ir paredzēts līgumā. “Zaļos” maisus Mārupē var iegādāties veikalā „Grava” – Mārupītes gatvē 4a. Iedzīvotājiem ir iespēja pasūtīt desmit un vairāk maisus arī pie atkritumu izvedēja, un uzņēmums „Eco Baltia vide” nodrošinās to bezmaksas piegādi uz jūsu mājām, maksu par “zaļajiem maisiem” iekļaujot jūsu atkritumu apsaimniekošanas rēķinā. Plašāka informācija pa tālr. 67517600, 67799999.

lasīt vairāk
Ir iespēja bez maksas nodot nolietotās un nevajadzīgās elektroiekārtas

Iegādājoties jaunu sadzīves vai citu elektrotehniku, rodas jautājums, kur nodot savu mūžu jau nokalpojušo? Visas elektroiekārtas - televizori, ledusskapji, datori satur kaitīgas vielas, kas var apdraudēt apkārtējo vidi un cilvēku veselību, tādēļ tās nekādā gadījumā nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai atstāt pie atkritumu konteineriem, kur tās kāds var sabojāt un padarīt nederīgas otrreizējai pārstrādei. „Mūsdienās gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji Latvijā un visā pasaulē arvien atbildīgāk izturas pret atkritumiem un to savākšanu. Pēdējo gadu laikā tiek biežāk aktualizēta tēma arī par nolietoto elektrisko un elektronisko iekārtu pārstrādi dabai draudzīgajā veidā. Tehnoloģijas attīstās, dzīves līmenis un klientu prasības pieaug, tāpēc elektropreču patēriņš palielinās, un ir labi, ka pastāv organizācijas, kas palīdz rūpēties par nolietotu iekārtu utilizāciju,” vērtē SIA „ROBERT BOSCH” pārstāvis. Uzņēmums „Eco Baltia vide” piedāvā bez maksas savākt un izvest jebkāda veida nolietotās un nederīgās elektriskās un elektroniskās iekārtas – veļas mašīnas, televizorus, ledusskapjus, plītis, datorus u.c. Piesakot elektroiekārtu izvešanu, ar uzņēmuma darbiniekiem ir iespējams vienoties par nevajadzīgo iekārtu nogādāšanu no augstāka stāva. Pakalpojums pieejams ikvienam Rīgas, Mārupes, Ādažu, Babītes, Jūrmalas un Salaspils iedzīvotājam un uzņēmumam. „Mēs nodrošinām nokalpojušās elektrotehnikas ērtu savākšanu no dzīvesvietas. Vienojamies ar klientu par labāko laiku, noskaidrojam, vai būs nepieciešami papildspēki, lai nogādātu nolietoto iekārtu, piemēram, no kādas daudzstāvu ēkas augstāka stāva. Taču jāatceras, ka nododot nolietoto tehniku, elektroiekārtām jābūt neizjauktām, piemēram, ledusskapim jābūt ar kompresoru, televizoram – ar kineskopu, datoram – ar mātes plati u.tml.,” stāsta Marts Māsēns, SIA „Eco Balti vide” Vides pakalpojumu nodaļas vadītājs. Savāktā elektrotehnika tiek nogādāta SIA „Eco Baltia vide” noliktavā un nodota utilizēšanai saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības vides prasībām. Uzņēmums izsniedz apliecinājumu, ka nolietotās elektropreces tiks utilizētas. Šis ir lielisks veids, kā iedzīvotāji var atbrīvoties no nevajadzīgās sadzīves tehnikas, droši zinot, ka tā nenokļūs mežos vai māju pagalmos un ilgtermiņā palīdzēs uzlabot Latvijas vidi. Pieteikt bezmaksas elektroiekārtu savākšanu un izvešanu var pa tālr. 27737611.

lasīt vairāk
Doles salā tagad ir vēl vairāk aktīvās atpūtas iespēju

Doles sala ir lielākā sala Daugavā, Daugavas krasti ir iecienīta makšķernieku, tūristu un atpūtnieku vieta. Doles salu ir iecienījuši arī putnu vērotāji, jo salas DA daļā ir izveidojusies labvēlīga vide un apstākļi dažādu sugu putniem. Šeit ir sastopami arī zālāji ar bioloģisko daudzveidību, bet līdz šim nesakārtotā infrastruktūra liedza piekļūt ar autotransportu. Biedrības mērķis ir teritorijas attīstība, labiekārtojot infrastruktūru un uzlabojot vienu no Salaspils novada mazapdzīvotām teritorijām, nodrošinot brīvu un ērtu piekļuvi jebkuram iedzīvotājam Doles salas DA daļai. Projekta īstenošanas rezultātā Doles salas DA daļā nu ir iespējams piekļūt ar autotransportu pie Sausās Daugavas, izmantojot publisku infrastruktūru, tādējādi atvieglojot laivu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu ielaišanu un izcelšanu. Turklāt labiekārtotais ceļš atvieglo velobraucējiem ērtāku nokļūšanu līdz citām tūristu takām, ceļiem, atpūtas vietām un dabīgām putnu vērošanas vietām. Projekts realizēts Eiropas Savienības Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) pasākuma "Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana" aktivitātē - Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība. 90% no projekta attiecināmajām izmaksām sedz ES EZF. Doles makšķernieku biedrība

lasīt vairāk
Konferencē informēs par sasniegto progresu Rail Baltica projektā

Rīgā, Dzelzceļa muzejā 23. septembrī no plkst. 11 līdz 15 notiks konference „Top Rail Baltica dzelzceļš”, kurā tiks sniegta aktuālā informācija par sasniegto progresu ātra, droša un videi draudzīga dzelzceļa savienojuma ar Eiropu Rail Baltica veidošanā, par trases novietojumu un projekta realizācijas gaitu Latvijā, kā arī ieskicēta projekta attīstība Igaunijā un Lietuvā. Konferencē veikto Rail Baltica projekta izveidē prezentēs dažādu nozaru speciālisti, kuri plāno konkrēto trases novietojumu, aplēš ekonomiskos ieguvumus, pēta un veido iespējamo kompensāciju mehānismus iedzīvotājiem, attīsta nozīmīgu Rail Baltica pieturu projektus: stacijas un loģistikas centrus.  Konferences noslēgumā paredzēta paneļdiskusija „Aktuāli jautājumi nākotnes risinājumiem”. Jau ziņots, ka pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, vairāk nekā četru mēnešu laikā, jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti, tiekoties ar iedzīvotāju un pašvaldību konsultatīvo darba grupu pārstāvjiem, meklējuši risinājumus Rail Baltica trases optimālākajam novietojumam mūsu valsts teritorijā, kā arī veidojuši tehniskos risinājumus un veica ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Pēc Rail Baltica trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kura šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas. Ņemot vērā pamatotus un argumentētus pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, tika veidots Rail Baltica trasējums Latvijas teritorijā, kā arī izstrādātas trīs jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas: divas Salacgrīvas novadā un viena – Mārupes novadā.Oktobrī un novembrī tiks rīkotas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās IVN ziņojums tiks apspriests tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.Lai iegūtu tiešu, objektīvu un aktuālu informāciju par projekta realizācijas gaitu pirms IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sākšanas, konferencē „Top Rail Baltica dzelzceļš” aicinātas piedalīties gan valsts un pašvaldību amatpersonas, gan iedzīvotāju konsultatīvo darba grupu, kā arī masu mediju pārstāvji. Konferencē viens no atzītākajiem un respektētākajiem valsts tiesību ekspertiem Latvijā, zvērinātu advokātu biroja Borenius konsultants Edgars Pastars iepazīstinās ar Borenius veiktā pētījuma rezultātiem, uz kura pamata tiks izstrādāti priekšlikumi taisnīgas atlīdzības (kompensāciju) noteikšanai par zaudējumiem, kas radušies jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica projekta īstenošanas gaitā apgrūtinātajiem īpašumiem. Pilsētplānošanas un arhitektūras jomas eksperts, AECOM  Baltijas reģiona direktors Arnis Kākulis stāstīs par Rail Baltica pieturām Latvijā: par intermodālo kravu termināli un multimodālo pasažieru mezglu. Tā kāAECOM patlaban veic izpēti par Rail Baltica dzelzceļa līnijas intermodālu kravu loģistikas centru Latvijā izveidi, ņemot vērā kopējo loģistikas sistēmu Latvijā, trīs Baltijas valstīs un Baltijas jūras reģionā, kā arī sasaisti ar globālo loģistikas ķēžu kravu plūsmām, eksperts sniegs prognozes, kā jaunbūvējamā dzelzceļaRail Baltica ietekmē varētu palielināties pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms, kā arī par perspektīviem loģistikas centriem. AECOM arī veic izpēti, lai izstrādātu optimālu Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla tehnisko un pilsētbūvniecisko risinājumu, nodrošinot divu dzelzceļa sistēmu, sabiedriskā transporta un individuālās mobilitātes risinājumu savstarpēju integrāciju vienotā transporta mezglā. Tāpēc A. Kākulis iezīmēs nākotnes vīziju kā tiks veidotas gan transporta, gan iedzīvotāju plūsmas ap Rīgas centrālo staciju, kāda būs Rail Baltica projekta mijiedarbība ar galvaspilsētas vidi, tā potenciālais pozitīvais iespaids Rīgas nākotnes attīstībai. Vadības konsultāciju eksperts Nauris Kļava no SIA Ernst & Young Baltic  akcentēs Rail Baltica projekta ekonomiskos ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai, ieskicējot Rail Baltica ietekmi uz pārvadājumu nozari, kā arī  šī tautsaimniecībai nozīmīgā projekta izmaksas. Neils Balgalis, telpiskās plānošanas eksperts no pilnsabiedrības RB Latvija, kura veic Rail Baltica Latvijas posma detalizēto tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu, savas uzstāšanās laikā stāstīs, kā norit vides, sabiedrības un ekonomisko interešu līdzsvarošana  Rail Baltica trases plānošanas procesā. N. Balgalis paredzējis runāt par Rail Baltica tehniskajiem risinājumiem, sarežģītajām vietām Latvijā, par iedzīvotāju līdzdalību trases plānošanā, kā arī par vides aspektu risinājumiem. Tāpat konferences gaitā tiks sniegta informācija par mūsu kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – progresuRail Baltica trases veidošanā. Vairāk informāciju par konferenci skat. interneta vietnē railbaltica.info Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Kontakti: \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ; tālrunis: 27577344 Informācijas avots: Rail Baltica

lasīt vairāk
Rīgas HES ūdenskrātuvē atjaunots normāls ekspluatācijas darba režīma līmenis

AS „Latvenergo” šodien, 18. septembrī, ir pabeigusi ūdenslīmeņa atjaunošanu Rīgas HES ūdenskrātuvē, sasniedzot noteikto pieļaujamo ūdens līmeni HES normālas ekspluatācijas laikā. Pakāpeniska Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa atjaunošana sākās 14. septembrī, operatīvi un efektīvi pabeidzot remontdarbus Rīgas un Ķeguma hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju līmeņa mainīgajā zonā. Remontdarbu izpildes laikā tika iekļautas arī dienas, kas nepieciešamas, lai ūdenskrātuves līmeni pazeminātu līdz paredzētājai atzīmei un ūdenskrātuves līmeni atjaunotu līdz normālam darba režīma līmenim. Ūdens līmeņa pazemināšana Rīgas HES ūdenskrātuvē notika saskaņā ar VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2015.gada 30.janvāra saskaņojuma vēstuli Nr. 4.4-10/733 „Par ūdens līmeņa pazemināšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē 2015. gadā”. Pēc šī gada remontdarbiem: turpmākos gadus ūdenslīmeņa pazemināšana notiks īslaicīgi, lai veiktu hidrotehnisko būvju apsekošanu ūdenslīmeņa mainīgā zonā; Rīgas HES dambja izmantošanas un ekspluatācijas laiks pagarinās par vismaz 30 gadiem; iedzīvotāji varēs pilnvērtīgāk izmantot atpūtai vasarā ūdenskrātuves sniegtās iespējas; arī pašvaldības un aktīvā sporta pakalpojumu sniedzēji nākamajos gados īslaicīgajā pazemināšanas laikā varēs apsekot laivu piestātnes, laipas un krastus. Galvenie atjaunošanas darbi mainīgajā ūdens līmeņa zonā bija bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide. Atgādinām, ka pazemināts līmenis ūdenskrātuvē tika uzturēts no š.g. 3. augusta un turpmāk tik ilgu laika posmu pazemināts ūdens līmenis netiks uzturēts. Par plānotajiem remontdarbiem vasarā un ūdenslīmeņa atjaunošanu no 14.septembra AS „Latvenergo” informēja Rīgas HES ūdenskrātuves ietekmes zonā esošās pašvaldības un ieinteresētās organizācijas, biedrības un asociācijas.

lasīt vairāk
Noslēdzies Salaspils novada biznesa ideju konkurss jauniešiem

Salaspils uzņēmēju biedrība (SUB) kopā ar Salaspils novada domi pirmo reizi rīkoja biznesa ideju konkursu, kur aicināja ikvienu 14–25 gadus vecu Salaspils jaunieti iesniegt savu inovatīvo biznesa ideju. Projekta realizēšanai 2 gadu garumā tika piešķirts 2000 eiro liels finansējums, kur pusi no summas piešķīra Salaspils novada dome, bet otru pusi – SUB. Konkursa mērķis - radīt jauniešiem izpratni par uzņēmējdarbību, attīstīt spēju argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, kā arī motivēt jauniešus sava biznesa veidošanai, inovatīva produkta vai pakalpojuma radīšanai. Konkursa pirmajā kārtā tika iesniegtas 12 jauniešu biznesa idejas. Žūrija vērtēja to vispārējo izklāstu, tirgus izpēti, uzņēmuma raksturojumu un ekonomiskos risinājumus. Pēc kritērijiem tika noskaidroti 2 labākie darbi, kuriem piešķīra 100 eiro prototipa izveidei. Kā viena no labākajām tika atzīta Salaspils 2. vidusskolas 10. klases skolnieka Georgija Saveļjeva ideja par vienreizlietojamo krāsni pārgājieniem vai telpu apsildei. Idejas autors savā biznesa plānā raksta: „Krāsns strādātu pēc vienreizlietojamās šķiltavas principa – izdedzini un utilizē. Tās izdegšanas ilgums būtu 2-4 stundas. Krāsns gabarīti – 50 x 60 cm un svars līdz 5 kilogramiem. To būtu viegli un ērti paņemt līdzi vieglajā automašīnā vai nest kā mugursomu.” Georgijs kā savus potenciālos klientus saskata iedzīvotājus un tūristus, jo uzskata, ka ceļošana mūsdienās ir īpaši iecienīta nodarbe, ko ar viņa piedāvāto biznesa ideju būtu iespēja padarīt daudz patīkamāku un siltāku - īpaši gada aukstākajā laikā, kad temperatūra pazeminās zem mīnuss 10 grādiem. Otra labākā ideja piederēja 3. ģimnāzijas skolniekam Viesturam Bogdānam, kurš piedāvāja ērtu un ātru pārvietošanās veidu, izmantojot vieglas un ātri uzvelkamas skrituļslidas. „Skrituļslidās tiks izmantots specifisks klipsis, kas ir inovatīvs uzlabojums skrituļslidu attīstībā. Šis viens klipsis ļaus uzvilkt skrituļslidas pāris sekundēs,” tā savu ideju pamato Viesturs. Viņš uzsver, ka mūsdienās īpaši svarīgi domāt „zaļi”, jo neatkarīgi no tā, vai braucam ar mašīnu vai sabiedrisko transportu, patērējam salīdzinoši daudz degvielas. Šādi tiktu taupīti ne vien dabas resursi, bet arī laiks, ko pavadām, pārvietojoties ar transportu. „Skrituļslidas būs vieglas, jo tiks izmantoti mūsdienīgi materiāli – oglekļa vai kevlāra šķiedra,” skaidro Viesturs. 9. jūlijā Salaspils novada domes telpās norisinājās konkursa 2. kārta. Jaunieši prototipus demonstrēja konkursa žūrijai, kura kā galveno vērtēšanas kritēriju ņēma vērā jauniešu sagatavotās prezentācijas un izveidotos prototipus. Konkursa uzvarētāji tika sveikti Salaspils novada uzņēmēju gada balvas ceremonijas laikā 3. septembrī. Veicināšanas balvu saņēma Visturs Bogdāns ar ideju par skrituļslidām, balvā iegūstot 100 eiro, bet par konkursa uzvarētāju tika atzīts Georgijs Saveļjevs ar pārnēsājamās krāsniņas inovatīvo ideju, saņemot 300 eiro lielu balvu. Aicinām jauniešus arī turpmāk būt aktīviem, inovatīviem un radošiem! Salaspils uzņēmēju biedrība

lasīt vairāk
Sakām paldies mūsu novada uzņēmējiem

Šogad tieši rudenī, ražas laikā, īpašā godā tika celti mūsu novada uzņēmēji – gan tie, kuri piedāvā salaspiliešiem savus pakalpojumus, gan arī tie, kuri mūsu novada vārdu dara zināmu tuvu un tālu. Šoreiz apbalvošanas ceremonija notika jaunās oranžērijas eksotiskajā gaisotnē un noskaņā, un daudziem ikdienas darbu ritmā noslogotajiem uzņēmējiem tā bija pat pirmā izdevība šeit pabūt. Konkursa norisē šogad aktīvi piedalījās Salaspils uzņēmēju biedrība, un, sadarbojoties ar pašvaldības vadību un speciālistiem, tika pilnveidoti arī konkursa nosacījumi. Komisijā domes priekšsēdētāja vietnieka Zigmāra Zeimuļa vadībā strādāja domes deputāti Ludmila Fedorkova un Vladislavs Haļuks, Attīstības daļas vadītājs Guntars Auders un uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis. Vērtēšana notika dažādi. Arī šogad talkā nāca SIA “Lursoft”, kas sniedza ziņas par uzņēmumu apgrozījumu un strādājošo skaitu tajos. Savu viedokli aptaujā pauda arī iedzīvotāji, izvēlot labāko tirgotāju, ēdinātāju un pakalpojuma sniedzēju. Komisija viesojās arī pašos uzņēmumos, lai uz vietas redzētu interesanto un ražīgo darbu, neraugoties uz iesīkstējušo uzskatu, ka Salaspils ir tikai “guļamrajons”. Uzrunājot ceremonijas viesus, domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars teica: “Ja nu kāds šogad nav gratulēts, tas nenozīmē, ka viņš nav izturējis konkursu, jo Salaspilī uzņēmēju ir ļoti daudz un izvēle ir liela, un to izdarīt ir visai grūti. Šī diena, kad mēs varēsim vienkārši aprunāties, apmainīties domām, viedokļiem, ir veltīta īpaši jums, uzņēmēji, un tas mums visiem beigu beigās palīdzēs labāk strādāt un sastrādāties.” Arī komisijas priekšsēdētājs Zigmārs Zeimulis atzina, ka lēmumu pieņemt nebija viegli: “Ļoti grūti bija izvēlēties no labākajiem uzņēmējiem vislabāko, saglabājot objektīvu skatījumu.” Viņš pastāstīja arī par pašvaldības iecerētajiem projektiem, kas novadā jau nākamgad palīdzēs veidot uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi. Jau otro gadu pēc kārtas kā sava panākuma apliecinājumu Salaspils uzņēmēji saņem mākslinieka Erro Rasa veidoto stikla statueti, kas kuluāros jau ir iesaukta par uzņēmēju “Oskaru”, kā arī citas noderīgas balvas. Pirmo nomināciju uzvarētājus komisijai noteikt nebija grūti, jo visu izšķīra „Lursoft” sniegtie dati. Tā par lielāko darba devēju šogad tika nosaukts uzņēmums SIA „TMB Elements”, kas celtniecības tirgū piedāvā dažādus mūsdienīgus dzelzsbetona konstrukciju risinājumus. Uzņēmums dibināts 2003. gadā. Kopš 2008. gada sadarbojas ar būvniecības kompānijām Skandināvijā. Šobrīd eksportam aiziet virs 90% no saražotā. To, ka darbinieki šeit ir svarīgi, jau parāda atraktīvi iekārtotā personāla sadaļa uzņēmuma mājas lapā. Šogad, ņemot vērā “Lursoft” sniegtās ziņas par apgrozījumu, atsevišķās grupās tika vērtēti ražotāji. Kategorijā „Mazie uzņēmumi” tika izskatīti tie, kuru gada apgrozījums ir līdz 1 miljonam eiro. Komisija izvērtēja vairākas firmas, bet tuvāk iepazinās ar šādiem uzņēmumiem: SIA „I2”, kas darbojas PASSIVHAUS būvniecības jomā, stikla šķiedras laivu ražotāju „Dole Marina” un dārzu konstrukciju ražotājiem „Koka ziemas dārzi”. Par uzvarētāju tika atzīts uzņēmums SIA „I2”, kas ražo koka – alumīnija logus un fasāžu sistēmas ar nepārspējamiem siltumvadītspējas rādītājiem.   “Mēs esam „zaļi” un energoefektīvi. Mēs zinām, kā būvēt gudrāk, un ka ēkas var darboties praktiski bez apkures un būt ērtas un komfortablas. Mēs ticam, ka Latvija ir lieliska vieta, kur augt un attīstīties,” tā par savu uzņēmumu stāsta tā tehniskais direktors Krists Slokenbergs. Kategorijā „Vidējie uzņēmumi” (apgrozījums līdz 5 miljoniem eiro gadā) komisija izvērtēja metāla konstrukciju ražotāju „Salmet”, inovatīvo zivju audzētavu „Akva Agro”, uzņēmumu „Tiger”, kas piedāvā hidrauliskos satvērējus un greiferkausus, elektronikas ražošanas kompāniju „Volburg”, hidroelektromontāžas uzņēmumu „Balthem” un dizaina mēbeļu izgatavotāju SIA „Dižozols”, par uzvarētāju atzīstot tieši pēdējo. “Dižozola” izstrādājumu kvalitāti novērtējuši ne tikai neskaitāmi individuālie pasūtītāji, bet arī augstākās valsts amatpersonas. Uzņēmuma ražotās mēbeles atrodas LR Augstākajā tiesā, LR prezidenta pilī un pat ANO centrālajā mītnē Pāris gadu laikā “Dižozols” ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi un šobrīd uzņēmumam ir sadarbības partneri vairāk kā 10 pasaules valstīs, kur aiziet 95 % no saražotā. Kategorijā „Lielais uzņēmums” (apgr. virs 5 miljonam eiro gadā) komisija izvērtēja SIA “TMB elements”, būvmateriālu ražotāju „Knauf” un „Aeroc”, dārzeņu ražotāja „Baltijas dārzeņi”, kokapstrādes iekārtu ražotāja „Inos”, transportēšanas pakalpojumu sniedzēja „Kuehne&Nagel”, pasaulē pazīstamā rotatoru ražotāja „Baltrotors” darbību. Par uzvarētāju atzīts uzņēmums SIA „Baltrotor”. Tas Salaspils novada uzņēmēju gada balvu saņem jau ne pirmo reizi, un ne velti – uzņēmums joprojām pasaulē ir pazīstams kā augstas kvalitātes hidraulisko rotatoru ražotājs. “Baltrotora” ražotie hidrauliskie rotatori ir neatņemama mežtehnikas, materiālu pārkraušanas, būvniecības un citas tehnikas sastāvdaļa. Kategorijā „Salaspils novada popularizētājs” nepārspēta palika dārzeņu audzētāju kooperatīvā sabiedrība “Baltijas dārzeņi”. Ne velti tā saucamos “Ezerkauliņu” graužamos burkānus ir iecienījuši gan skolas bērni, gan fifīgas dāmas. Un tagad trīs nominācijas, kurās uzvarētājus noteica iedzīvotāju balsojums. Paldies visiem, kuri aizpildīja gan papīra anketas, gan balsoja internetā! Protams, ka komisijas modrajai acij nepaslīdēja garām nepamanīt atsevišķi respondenti, kuri par savu favorītu bija balsojuši īpaši cītīgi. Komisija to kvalificēja par savdabīgu mārketinga gājienu, un veiksmīgs bizness taču nav iedomājams bez mērķtiecīga mārketinga. Tā kategorijā „Labākais ēdinātājs” visvairāk balsu bija saņēmuši šādi uzņēmumi: SIA „Latrago”, kas pārvalda restorānu „Četras pēdas”, AS „Roga Agro” - kafejnīca „Ance”, krodziņš “Nēģis” un SIA „Maruss” kafejnīca. Nominācijas uzvarētājs nu jau vairākus gadus pēc kārtas ir SIA „Latrago”. Tas ir gan restorāns “Četras pēdas”, gan kafejnīca “Kanēlis”, kas iekarojuši brokastotāju, pusdienotāju, vakariņotāju un vienkārši laisku atpūtnieku sirdis un vēderus. Uzņēmuma valdes locekļa un radošo projektu direktora Vigo Žuka darba moto - “Paēdis salaspilietis ir laimīgs salaspilietis”. Nāciet un pārliecinieties paši! Savukārt kategorijā „Labākais pakalpojuma sniedzējs” jau tradicionāli labi novērtēti bija dažādi skaistumkopšanas saloni - SIA „SQS International” pārvaldītais salons „Putni”, SIA „Maruss” frizētava, salons “Loka”. Tomēr visvairāk balsu saņēma salons „Putni”. Salona moto ir radīt un iedvesmot, un to var sajust uzreiz, ienākot “vintāžas” stilā iekārtotajās telpās un iesaucoties: “Ak, mums arī bērnībā bija tāds trimo un radio!” Savukārt par skaistuma lietām salonā rūpējas pavisam mūsdienīgi un zinoši speciālisti. Kāpēc “Putni”? Īpašniece Mairita Miezīte savulaik no vectēva dzirdējusi teicienu, ka svētdienās pat putni ligzdas nevij, un piekrīt tam, ka savs laiks darbam, savs – atpūtai, savukārt vectēva izteiktais domugrauds devis salonam nosaukumu. Kategorijā „Labākais tirgotājs” šogad visvairāk balsu saņēma veikali “Rimi”, “Zeltene”, “TOP”, „Maxima”. Izrādās, ka pircēji šogad par vislabāko atzinuši tieši lielveikalu. Vai nu tāpēc, ka ir stabils un pazīstams visā Latvijā, vai tāpēc, ka vislielākais ar visplašāko preču klāstu Salaspilī, bet tieši “Rimi” šoreiz bija absolūtais līderis. Tas durvis vēris 2012. gadā un šobrīd ir iekarojis stabilu vietu, turklāt te strādā 85 salaspilieši. Uzņēmuma vadība daudz domā ne tikai par sniegtā pakalpojuma kvalitāti, bet arī par kolektīva saliedēšanu, rīkojot kopīgas ekskursijas un aktivitātes darbinieku ģimenēm. Šogad nomināciju saraksts tika papildināts ar kategoriju „Gada amatnieks”. Te nāca talkā uzņēmēju biedrība, kas jau bija apzinājusi daļu Salaspils amatnieku. Komisija tuvāk iepazinās ar SIA „Tējmeistars”, metālmākslinieka Artūrs Priedes un keramiķes un audējas Vijas Voses darbu. Par uzvarētāju atzīts metālmākslinieks Artūrs Priede un viņa SIA „Tava studija”. Viņa metālkalumus ikviens var aplūkot krodziņa “Nēģis” apkārtnē un arī daudzviet citur Latvijā. Speciālisti atzīst, ka Artūram ir izveidojies savs metāla apstrādes stils. Artūrs no matu galiem līdz papēžiem ir metālā. Viņa īpašā odziņa slēpjas gaumē, kas ļauj savienot brīžiem nesavienojamas lietas un parādīt tās jaunā kvalitātē. Jau tradicionāli tiek izcelti uzņēmumi, kas Salaspilī savu darbību ir sākuši pavisam nesen, un tā ir kategorija „Jaunpienācējs”. Šoreiz vērtēšanai tika ņemts SIA „Autospils” autoserviss un sporta klubs „EE Fitness”, kas darbojas Sporta nama paspārnē. Par uzvarētāju komisija atzina uzņēmumu SIA „Autospils”. Kādreizējā tirgus teritorijā ierīkotajā autoservisā var veikt pilnu auto servisa pakalpojuma spektru vieglo automobiļu un mikroautobusu apkalpošanā, sākot ar riepu servisu un beidzot ar vissarežģītākajiem ritošās daļas un dzinēju remontiem. Neraugoties uz to, ka uzņēmums sācis darbību nesen, klientu ir ļoti daudz. Servisā ir vienas no modernākajām iekārtām Salaspilī. Tā vadītājs Žerārs Valts apgalvo, ka šeit meistari katru auto labo gluži kā savējo. Galvenais – laikus atbraukt uz remontu. Savu favorītu sveica arī Salaspils uzņēmēju biedrība. Valdes loceklis Miks Balodis atzīmēja īpaši veiksmīgo sadarbību aizvadītajā gadā ar pašvaldības kapitālsabiedrību “Valgums S” un aicināja uzņēmuma valdes locekli Ilgoni Igauni saņemt balvu. Biedrība īpaši sveica jauniešu biznesa ideju konkursa finālistius Viesturu Bogdānu un Georgiju Saveļjevu, kuriem pieder divas labākās no 12 konkursā iesniegtajām biznesa idejām. Ceremonijas noslēgumā uzstājas viens no Latvijas izcilākajiem akustiskās ģitāras meistariem Kaspars Zemītis - daudzpusīgs un pieprasīts mūziķis, kas muzicē dažādos žanros un sastāvos. Pirms savas uzstāšanās Kaspars teica: “Klausos, kā šodien jūs sakāt paldies saviem uzņēmējiem, un domāju, ka tas ir tik daudz laikā, kad, lai ko ar vislabākajiem nodomiem tu darītu, lielākoties saņem tikai zākāšanos un ķengas interneta komentāros. Vienkārša pateicība bieži vien nozīmē un iepriecina daudz vairāk, nekā jebkura cita samaksa.”      

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs